No rīta iedzēru brazīļu kafiju, tad devos pie "virpas" igaunim piederošā uzņēmumā, kura direktors ir vācbaltietis. Visu dienu taisīju plastmasas feisus reklāmām ķīniešu firmai, ko sūtīju drukāt ukrainim. Pa vidu iekūlās krievu pacients (tb klients), ar kuru sarunājāmies katrs savā valodā (viens otra valodu labi saprotam, taču te ir bizness, nevis vēlme pakašķēties: tā kā noformulēt savu domu ērtāk un kodolīgāk cilvēks spēj dzimtajā valodā, tad tajā nu katrs runājām). Mazliet paklausījos, kā mells nēģeris no Lietuvas angļu mēlē apmāca mūsu drukas iekārtu operatorus. Pievakarē nopirku igauņu pienu un somu aliņu leitietei piederošā bodītē un devos mājās ķiķināt par jaunākās atvases cīņām ar kaķi, pa vidam pārlapojot viena zemgalieša (tātad tieša etnisko votu pēcteča) grāmatu par propagandu 2PK laikā. Pagalmā, uzpīpējot, papļāpāju ar kaimiņieni. Šī runāja latviski, es krieviski (tā esam sarunājuši, lai katrs neaizmirstu valodu - kā nekā katrs savā kopienā dzīvojam, ar otras kopienas valodu ikdienā nesaskaramies; vismaz man sadzīvē gadus 5 nav nācies krieviski runāt, valodu sāku aizmirst). Ar manu identitāti viss ir OK, nejūtos apdraudēts.

Sagaidu, ka katrs no pašsaprotamības piesaucējiem, pie kura vērsīšos pēc padoma, man spēs palīdzēs iegūt skaidrību par jautājumiem, kas man GALĪGI nav skaidri. Jautājumu daudz, tādēļ pārskatāmībai tos iedalīšu trīs kategorijās:
1) par „latviešu” izpratnes pašsaprotamību;
2) par Satversmes preambulas melnraksta tēžu vēsturisko pašsaprotamību;
3) par preambulas tēžu interpretācijas robežu pašsaprotamību..