(..) Īpašu sociālu slāni veidoja klērs, kura statusu ietekmēja Bizantijas sabiedrības nehioerarhiskums: garīdzniecība te bija nošķirta no laicīgās sabiedrības daudz mazākā mērā, nekā Rietumos. Sadzīvē tas izpaudās kaut vai apstāklī, ka uz klēru neattiecās celibāta princips - līdzīgi kā pārējiem pavalstniekiem, arī garīdzniekiem bija tiesības uz ģimeni un dzīvi ģimenē. Bez tam Baznīcai nebija monopola izglītības sfērā, bija saglabājies laicīgo skolu tīkls, attiecīgi valsts aparāta rīcībā bija liels skaits lieliski izglītotu tiesnešu, nodokļu dienesta klerku un diplomātu. Valstij nebija nepieciešamības lūgt Baznīcas palīdzību civilpārvaldes aparāta organizēšanā, attiecīgi, nebija tāda amata kā arhibīskaps-kanclers u.tml., pat vēl vairāk, ar likumu bija noliegts vienai personai uzņemties reizē gan garīgos, gan laicīgos amatus, t.i. ar retiem izņēmumiem klērs netika pielaists valsts pārvaldei. (..)



( vēl_pāris_interesanti_citāti )