Vēsture un politika ir divas parādības, kuru rašanās un attīstība modernajos laikos ir vienmēr bijušas cieši saistītas. Vēsture ir pildījusi dažādas, pat kardināli pretējas lomas – leģitimējusi varu un to arī kritizējusi, vēsturi savu ideogēmu pastiprināšanai ir piesaukuši gan sociāli konservatīvie spēki, gan reformatori. „Objektīvās vēstures”, lai kā mūs mēģinātu pārliecināt par pretējo, nav, un tā nav iespējama. Franču filozofa Pola Rikēra vārdiem runājot: objektivitāti ir iespējams tvert tikai epistemoloģiskā nozīmē. Tātad objektīvs ir tas, kas ir izstrādāts, sakārtots un metodoloģiski apjēgts – tas, kas kādu parādību vai procesu padara mums saprotamu. Vairāk no vēstures (un ne tikai!!!), šķiet, nevar prasīt.
( raksts )