Imperators neparakstīja Barklaja lūgumu atlaist viņu no dienesta, bet gan pēc kaujas pie Baucenes iecēla to par Krievijas un uz laiku arī Prūsijas armijas virspavēlnieku firsta Švarcenberga (Schwartzenberg) pakļautībā, kurš koordinē sabiedroto operācijas. Nu Mihaēlam ne tikai jānodarbojas ar armijas komandēšanu un lokālo diplomātiju, bet jāmūk arī no paša laulātās draudzenes, kura karietē, neraugoties uz karadarbību, seko viņam cauri Silēzijai un Bohēmijai uz Franciju, kur panāca vīru jau Parīzē.

( daži_vēstuļu_fragmenti )

Oficiālie Royal Navy zaudējumi sadursmēs ar Spānijas kroņa Neuzvaramo armādu bija niecīgi - kādi 500 vīri, - kas nav brīnums, jo reālas karadarbības uz jūras praktiski nebija, melno darbu to vietā paveica vētras un piekrastes sēkļi. Taču maz zināms fakts, ka pēc kampaņas Anglijas flote bija zaudējusi savus 70% personālsastāva.



Jāatzīst, spāņi tur nebija pie vainas, lai kā būtu gribējuši. Anglijas kuģiem atgriežoties ostās, 1588. gada 18. augustā Tilberijā Viņas Majestāte karaliene Elizabete I, pa vidam vīna malkošanai un mīļāko testēšanai paziņoja, vēršoties pie flotes pārstāvjiem: "Es zinu, ka jūsu drosme un izturība jau atalgotas ar uzvaru, taču dodu jums savu vārdu, ka jūsu dienests tiks pienācīgi atalgots arī taustāmākā veidā". Tb apsolīja izmaksāt jūrniekiem algas 6-10 šiliņus katram (kopā runa bija par kādiem 50-80 000 sterliņu mārciņu laikā, kad valsts budžets bija kādi 400-500 000 mārciņu). Priecīgo ziņu pārraidīja kā premjera veiksmes stāstu TV un internetā tauta uzņēma ar sajūsmu, taču pēc īsas apspriešanās Parlamentā secināja, ka naudas šādam pasākumam nav. Elizabete savu solījumu iemeta kamīnā. Nu un vadoties pēc dzimstošā kapitālisma principiem, patrieca no dienesta 14472 no 15925 britu jūrniekiem, kas nu nonāca uz ielas bez graša kabatā. Anglijas glābēji masveidā gluži vienkārši sprāga badā grāvmalēs, bet pažobelēs pūstošie līķi veicināja smuku dizentērijas, bet pēc tās uzreiz arī tīfa epidēmijas parādišanos. Mēneša laikā (t.i. spāņu kuģi vēl vēl bija ceļā uz mājām) no bada un epidēmijā nomira 2/3 no kuģiem patriekto matrožu un jūras kājnieku. Lords Hovards, kaut bija skops kā purva velns, ko tādu redzot, ziedoja pusi savu īpašumu, - arī citi Admiralitātes lordi iesaistījās, - 1590. gadā Hovards, Dreiks un Hokinss par saviem līdzekļiem Četemā atvēra jūrnieku hospitāli, lai kaut mazliet atvieglotu no darba atlaisto bijušo padoto dzīvi. Kaut nekāda uzskaite netika īstenota, flotes personālsastāva zaudējumus pašu valdības rīcības dēļ tā aptuveni var lēst 8000-9000 vīru apmērā, ko principā varam likt klāt pie kopējās Neuzvaramās armādas kampaņas statistikas. Vai Spānijas karalis atsūtīja Elizabetei kādu muciņu Malagas vīna kā prēmiju par palīdzēšanu Royal Navy vājināšanā, par to annāles klusē. :)