Pēc Spānijas Filipa II ievēlēšanas Portugāles tronī 1580. gada pavasarī, gana daudz atradās tādu, kam krievu okupants aplam nepatika - pamatā bija tā sabiedrības daļa, kas no jaunās valdīšanas gaidīja tikai nodokļu paaugstināšanu, nevis ienesīgus amatus, tie pa lielam izrādījās pilsētu birģeri un lauku brīvzemnieki, - kas pulcējās zem pēdējā Portugāles karaļa Enrikes (Henrique I de Portugal) brāļa Bejas hercoga, infanta Luiša (Luís de Portugal, Duque de Beja) ārlaulības dēla, Krato priora un Maltas ordeņa Portugāles langas vadītāja Antoniu (António, Prior do Crato) karogiem. 19. jūlijā Santaremā Antoniu pasludināja sevi par karali un pāris nedēļu laikā pārņēma varu karalistē. Taču pārāk maz Antoniu armijā bija profesionālu karavīru, t.i. bruņniecības - jau 25. augustā hercoga Albas (Fernando Álvarez de Toledo y Pimentel, o 3.º Duque de Alba) komandētās tercijas kaujā pie Alkantares (Alcântara) briesmīgi sakāva pretendenta uz troni uz ātru roku salasītos spēkus. Antoniu pats rada patvērumu Anglijā, bet tā piekritējiem nācās bēgt uz Portugāles valdījumā esošajām Azoru salām (9 salas: Santamarija, Sanmigela, Terseira, Piko, Sanhorhe, Gracioza, Fajala, Floresa un Korvo, kas atrodas kur 1700 km attālumā no Portugāles krastiem Atlantijas okeānā, veidojot 650 km garu arhipelāgu). Tur Antoniu netraucēti valdīja līdz 1583. gadam, nodarbojoties ar to, ka sūtīja pa pasauli sašutuma pilnas depešas par likumpārkāpumiem karaļa vēlēšanās, kala suvenīrmonētas ar savu profilu drukāja pastmarkas un organizēja pirātu floti - arī angļu un franču korsāri ar lielu prieku pievienojās Portugāles karogiem, - kas uzbruka spāņu kuģiem kur vien varēja, un laupīja konvojus no Jaunās pasaules uz nebēdu. Pat ezīšiem skaidrs, ka Filipam II tas viss bija kā suņa nagla dibenā...



( La_batalla_de_las_Islas_Terceras )