Francijas ticības karu laikā, 1594. gada martā pēc ekspedīcijas korpusa virspavēlnieka Žuana de Agilas (Juan del Águila, 1545.-1602.) rīkojuma 400 karavīru Tomē Paredesa (capitán Don Tomé Paredes) vadībā ieradās Roskanvelas (Roscanvel) pussalā starp Kamarē līci, un Brestas ostu sāka būvēt fortu - tā artilērijai bija jākontrolē praktiski visu Brestas akvatoriju, attiecīgi, liedzot Anglijai un Francijai sūtīt Brestai palīgspēkus pa jūru. Briti, to uzzinājuši, ne pa jokam satraucās, jo labi saprata, ka militārā situācija krasi mainīsies viņiem par sliktu, ja spāņu nodoms izdosies. Kā nekā Bresta būtu ideāla jūras kara bāze priekš Armada Española, no kurienes tā, pateicoties valdošajiem rietumu vējiem, varētu brīvi palīdzēt īru dumpiniekiem, savukārt Royal Navy šī paša iemesla dēļ nespētu ostu bloķēt.



Pēc pāris dienām ieradās spāņu eskadra, atvedot cietokšņa artilēriju, munīciju, furāžu, strādniekus, instrumentus un, galvenais, inženieri Rohasu (Cristóbal de Rojas), kas spēja 26 dienu laikā uzbūvēt ar 32 lielgabaliem (6 un 16 mārciņu kalibra) bruņotu un 2 bastioniem nostiprinātu un zemes valni apjoztu fortu, ko nosauca "Fuerte del León" (mūsdienās: "La Pointe des Espagnols").

( kanonāde )