Kā jau savulaik cepos jūnijā, tieslietu sistēmā loģika no parastās atšķiras pat vairāk, nekā Lobačevska ģeometrija no Eiklīda pudamenta, tb tiesnesis neatbild par savu spriedumu, pat ja spriedums ir aplams vai pat pretrunā ar likumu.
Ņemam piemēru "iz dzīves" (kā teiktu pans Kleksis: nosapņoju): runa ir par tīri saimniecisku strīdu par apšaubāmām īpašumtiesībām, kur viena puse lūdz tiesai apgrūtināt otras puses rīcības brīvību ar konkrēto īpašumu, līdz nebūs viennozīmīgi atrisinātas īpašumtiesības. Un norāda, ka otras puses aktivitātes Zemesgrāmatā u.c. liecina, ka tā taisās fiksi notirgot šo īpašumu, uz kuru tās tiesības vēl nav apstiprinātas. Tiesnesis X nevis nobloķē abu pušu rīcības brīvību attiecībā uz šo strīdus ābolu, bet gan lemj, ka nekas neliecina par otras puses vēlmi tā nejauki rīkoties. Pāris stundas pēc tiesneša lēmuma otra puse sāk rīkoties, tb uzsāk strīdīgā īpašuma pārdošanas operāciju, lai fiksi to paspētu notirgot, pirms vēlāk tiesa lēmusi, ka tai vispār nav tiesības uz šo īpašumu. Tiesnesis tā nolēmis un par savu lēmumu neatbild pat tad, ja pēc tam nākošā tiesa nolems, ka otrai pusei nav bijušas nekādas tiesības uz šo īpašumu, tātad nav bijušas tiesības to pārdot. Darījums jau noticis un laimīgais pārdevējs kasa nabu un dzer daikiri Vjetnamas pludmalē atlikušo mūžu. Juridiski viss pīrāgos.
Otrs nosapņots piemērs: iesniegts maksātnespējas (MN) procesa pieteikums pret uzņēmumu A par it kā neizmaksātu darba samaksu - nepilniem 90 Ls. Stāsts tāds, ka pats darbinieks Z nebrīdinot nevienu pārstāj nākt uz darbu darbā, tad algas dienā neatnāca saņemt naudu, sazvanāms nebija, utt. Alga deponēta un viss. Pēc pusgada tiesā ienākas MN procesa pieteikums, jo pēc Z ieskata (izrādās, konkurējošs uzņēmums B šo atradis, noalgojis juristu), arī tad, kad viņš darbā nebija, viņam pienācās alga. It kā skaidrāks par skaidru: pieteikums noraidāms. BET! Tiesnese X pasludina MN procesu, iesaldē A kontus, aptur darbību un ieceļ administratoru Y! Uzņēmums A noalgo darba tiesībās labāko eksperti I, cīnās, tiesājas, un galu galā AT Senāts atzīst, ka X spriedums ir absolūti nepamatots, atceļams, lietu nodod jaunai izskatīšanai. Nākošā tiesa MN procesa pieteikumu noraida kā nepamatotu. Sekas: uzņēmums A pēc 7 mēnešu ilga MN procesa izputējis (administrators Y pamatā nodarbojies ar A mantas iztirgošanu, ne pirksta nepakustinot, lai darbība turpinātos un saistības tiktu pildītas - vismaz tāds ir viņa darbības rezultāts), banka pieprasa atdot aizdevumu tūlīt pēc MN procesa pasludināšanas, procenti aug, noslēgtie līgumi ar sadarbības partneriem lauzti, pasūtījumi pazaudēti (lielu daļu pārņēmis uzņēmums B), visi darbinieki atlaisti, galvotājiem atņemti nekustamie īpašumi, piedziņa vērsta pat uz vienas galvotājas pensiju. Pieteicējam (darbinieks Z) - jāsamaksā administratora atlīdzība par visiem tiem mēnešiem (uzņēmums B, kas viņu samācījis, piepeši zaudē interesi par notiekošo). T.i. ir izputināts stabils vidējs uzņēmums, pāris desmiti darbinieku uz ielas (tb to finansiāli ne pa jokam jūt arī to ģimenes). Dzīves sagrautas, cits pakāries, cits emigrējis. Kūpošas drupas. Domāju, ka juristi un uzņēmēji šādus gadījumus iz dzīves varētu gana daudz uzskaitīt.
Bet tiesnesim - seku nekādu. Turpina strādāt kā nekas nebūtu noticis. Jo atšķirībā no santehniķa vai ārsta, tiesnesis neatbild un tā reputācija necieš pat tad, ja lēmums bijis pat tiešā pretrunā ar likumu (bet AT lēmums manuprāt nozīmē tieši to, ka iepriekšējās tiesas lēmums neatbilst likumam un būtībai). Civillikuma 1779. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis" šai gadījumā nedarbojas, jo ir speciālie likumi, kas regulē tiesu lietas. Tauta var piketēt, tiesībsargs sniegt skumjas intervijas, taču neviens neko nevar mainīt situācijā, jo tiesneša statuss ir neaizskarams (lai tā lēmumus neviens no malas nevarētu ietekmēt savu interešu labā). It kā labi domāts, taču sanācis kā parasti.

Iesaku likumprojektu:
Tiesnešiem tāpat kā autovadītājiem tiek piemērota soda punktu sistēma. Par katru lēmumu, ko augstākas instances tiesa atzinusi par aplamu, tb likumam un situācijas būtībai neatbilstošu, tiesnesis, kura spriedums atzīts par aplamu, saņem soda punktus. Kad soda punktu skaits sasniedz limitu, autovadītāja tiesības tiek atņemtas, tb tiesnesis tiek atzīts par nespējīgu pildīt savus amata pienākumus (līdzīgi kā ja cilvēks saslimst - fiziski vai psihiski, - un zaudē darba spējas) un tiek atstādināts.

P.S.
Saprotu, ka tas ir sīkumaini, salīdzinot ar parakstu vākšanu pret Puškina pieminekli, sinekūras tiesībsarga kandidatūru apspriešanu, Daugavpils apriņķī ieviešamu obligātu Endzelīna vārdnīcas skandēšanu no galvas u.c. megaproblēmām, taču tāds nu esmu - piezemēts un bez plašuma skatījumā. :(