Mīklas parasti ir par aksiomātiskām un pastāvīgām parādībām un lietām, nevis izņēmuma stāvokļiem. Pēdējo 30 gadu laikā es -30°C uz pāris stundām piedzīvoju tikai pagājušajā ziemā (bet -40°C te moš bijis kādā ledus laikmetā), un arī +40°C te nav piedzīvots kopš dinozauru laikiem (aber šitik jauka vasara manā atmiņā šajos platuma grādos pēdējos 30 gadus gadās pirmo reizi). Savukārt pēdējos 20 gadus te ir stacionārs +/-5°C ziemā (ar pāris vēsākām nedēļām februārī, kad pat sniegs nenokūst) un +/-20°C vasarā, bet saulainas dienas varēja uz rokas pirkstiem saskaitīt. Aber tas, ka kādam patīk pa sālssniega žļurgu brist pusgadu, bet otru pusgadu gumijniekos un uzskatīt to par normāliem laika apstākļiem, tas man kā izkoptam egoistam dziļi... ēēēē... nu nesatrauc, vo tā. Tb paturu tiesības savā blogā gānīties, lamāties, burkšķēt un īdēt, jo mans blogs ir mana pils, mana libercitadele un axis mundi.