Taisnība mani šai gadījumā neinteresē. Tāpat kā varas pirmamīdas veidošanās utt. - tas nav par tēmu. Ja iedziļinātos manā nesakarīgajā (atzīstu) pukstā, tad pamanītu, ka aizprātojos par to zaru, uz kura ļaudis sēž ar fuksīti rokā, un to neviltoto izbrīnu žurnālistu (tiem tā kā būtu vajadzējis pirmajiem paredzēt, nevis veciem perdeļiem cibā) acīs par to, ka nezin kā pats no sevis sācis vākties ļaužu kopums, kurš skaita ziņā pārsit dziesmu un deju svētku dalībnieku kopskaitu, pie tam brīvprātīgi nu piekrituši būt tie "svešie", par ko šiem 2 gadu desmitus borēts rītā un vakarā, tb par to neviltoto, sirdsšķīsto izbrīnu borētāju acīs. Aber viss pārējais ir tikai putas uz kausa malas. :)