Jā, tur jau tā lieta, ka valdošo vietu deldētāji būtība 20 gadus nav veidojuši nekādu nacionālo politiku. Viena vienīga pieklusināta karogu vicināšana un beztēmā spļaudīšanās no tribīnes par sāpēm un auseklīsiem, tā vietā lai tautā veicinātu nacionālās un valstiskās piederības sajūtu. Labi, latviešiem īsti citu variantu kā vien piederēt sarkanbaltsarkanajam nav. Lai gan arī jautājums cik daudzi latviski runājošie būtu uzskatāmi par tādiem īstiem nacionālo vērtību nesējiem. Bet krieviski mēļojošo gadījumā ir radies absolūts vakuums, ko veiksmīgi pilda ar trikoloriem, Maskavas laiku Jaungadā un, protams, mūsdienu krieviskās identitātes pamatu - Uzvaras dienu un "fašisma sakāvi". Patiecoties nacionālpātiskai politikai, vietējie krieviski domājošie tā arī palikuši aiz borta, jo kāpt tajā salāpītajā latviešu laivā ir neērti un arī nešķiet diez ko pievilcīgi, it īpaši, kad turpat stāv varbūt nedaudz vecs un izrūsējis, un trikoloriem pārkrāsots padomju, bet tomēr kreiseris.
Kā reiz šodien, degunu urbinot, spriedelēju, ka patiesībā to utu impērijas karogu vicināšanu varētu mazināt, piemēram, piedāvājot vietējiem krieviem savu, Latvijas krievu karogu, kurā varētu smuki apvienot, teiksim, sv.Andreja karogu ar latvisko sarkanbaltsarkano.