Gluži vienkārši - ja nav ticības, nav zaimu, jo nav nekā tik svēta. Tāpēc cilvēks bez ticības vienkārši nespēj saprast, ka kāds var ticēt, tb elementāra nespēja uz empātiju. Taču empātijas neesamība nenozīmē, ka indivīds nespēj loģiski domāt, tb apzināties cēloņu/seku likumsakarību. Attiecīgi, ja viņš dodas ap pusnakti uz Maskavas forštati, lai skaļi megafonā kliegtu a la "visi krievi cūkas ārā no dievzemītes", tad izbrīns, ka dabūjis no vietējiem ar ķieģeli pa galvu, liecina par nespēju loģiski domāt jeb, prasti sakot, stulbumu. Attiecīgi, ja kāds mērķtiecīgi (vairākkārt) cenšas atrast svešā kultūrā kādus punbktus, ar kuriem varētu nāvīgi aizskart šīs kultūras pārstāvjus, tad izbrīns par reakciju (ko varēja paredzēt pat piektklasnieks) liecina tikai par akcijas autora stulbumu. Un nespēja paredzēt šādu reakciju liecina par to pašu. Vai arī par primitīvu vēlmi sacelt skanbdālu un iekļūt ziņās. Taču dažkārt šāds bizness var būt visai riskants. :)