Tieši šī bezprincipiālā raudzīšanās caur pirkstiem ir novedusi mūs pie situācijas, kad neviens ne par ko nespēj uzņemties atbildību. Šī "nekritiskā" sociuma simbols ir Šlesers.
Stagnējoša ir arī mūsu intelektuāļu vairākuma tendence distancēties un par notiekošo Latvijā izturēties ar smīkņāšanu. Viņus arī var saprast - "kad runā lielgabali, mūzas klusē" un "homo homini lupus est" - šie sakāmvārdi pašreizējā situācijā zaudē savu abstrakciju un rokas nolaižās, līdzko ir pacēlušās. Jo trūkst vienotības mūsu starpā. Trūkst atskaites punktu, trūkst kopēja mērķa. Jo nauda nevar būt mērķis, bet tikai līdzeklis.