Nostiprinoties Reformācijai, nostiprinājās arī Reformātu pamatidejas, no kurām viena bija vēršanās pret katoliciski-renesansīgo greznoties un priecāties kāri.
Arī dievzemītē, luterāņiem iegūstot absolūtu teikšanu, ieviesa striktus noteikumus "pret lieku greznību". Kurzemē tādi pirmo reizi tika izsludināti 1591. gada 23. februārī - tas bija hercogienes Annas izdotais Reglaments jeb Nolikums visu hercogistes pilsētu un miestu iedzīvotājiem. Tā izdošana motivēta ne vien ar morāliem, bet arī pragmatiskiem apsvērumiem, jo greznība un pārmērība izraisot nevajadzīgus izdevumus, kas rezultātā novedot pie izputēšanas. Nolikums sastāv no divām daļām. Pirmajā tiek reglamentētas saderināšanās, kāzu un kristību svinības. Saderināties bija ļauts baznīcā, baznīcas pagalmā vai „godīgu ļaužu mājā” liecinieku klātbūtnē. Ja saderināšanās vakarā līgavas mājā tiktu rīkotas viesības, tajās bija ļauts piedalīties ne vairāk par 10 viesiem un pasniegt ne vairāk par 3 ēdieniem, neskaitot sieru un sviestu. Rātskunga kāzās drīkstēja būt ne vairāk par 60 viesiem, tirgotāja – 40, amatnieka – 30, bet vienkārša kalpotāja kāzas – 20. Kāzas bija jāsvin pirmdienā, un jaunajam pārim baznīcā jāierodas ne vēlāk par plkst. 11:00, citādi tos tajā dienā vairs nelaulāja. Kāzu svinībām bija jānotiek no plkst. 12:00 līdz plkst. 21:00 vakarā vasarā vai plkst. 20:00 ziemā, nākamajā dienā svinības turpināt bija aizliegts. Tāpat ēdienu skaits bija ierobežots uz 3–4. Vīnu un medalu drīkstēja pasniegt tikai rātskungu kāzu svinībās. Savukārt kristībās tika aizliegta jebkāda svinēšana. Bērnu bija jākristī 8 dienu laikā baznīcā, mājas kristības bija atļautas vien tad, ja bērns bija pārāk vārgs.
Otrajā reglamenta daļā bija apkopoti noteikumi par apģērbu. Tā, neviens pilsētnieks, ieskaitot rātskungus, nedrīkstēja valkāt no samta vai atlasa šūtas drānas. Rātskungi drīkstēja valkāt zīdu un damastu, bet pārējiem tas bija liegts. Reglamentēta tika arī rotaslietu izmantošana, piemēram, sievietēm aizliedza nēsāt zelta rokassprādzes un ķēdes, vienīgi svarīgāko amatpersonu sievām atļāva likt ap kaklu zelta ķēdi ar augstākais 20 posmiem. Tāpat visām birģeru sievām aizliedza nēsāt svešzemnieku vai muižnieku kārtai piederīgu apģērbu utt. Nolikuma pārkāpšana bija jāsoda ar naudas sodiem un greznumlietu konfiskāciju.
-------
Hercogienes Annas izdotais svinību un ģērbšanās reglamenta XVI-XVII gs. mijas noraksts. - LVVA, 554. f., 3. apr., 1837. l.