Papļāpāju ar savu mentoru iekš alma mater par dzīvi, izglītību (te nupat bija ļoti interesants simpozijs, uz kuru, protams, kā nebrīvais dzimtcilvēks, netiku, jo vajadzēja pildīt klaušas muižkungam), un man bija interesanti uzzināt par pasniedzēju darba apmaksu LU VFF. Pasniedzēju algas atkarīgas no tā, cik studenti šiem "seko" (minimums ir 25 bak un 10 mag studenti uz pasniedzēja vietu - ja studentu mazāk, pasniedzēju jāatlaiž). Pēdējos gados studentu skaits samazinājies par 30%, attiecīgi, jebkura ideja par kādu jaunu kursu vai izmaiņām metodikā tiek uztverta kā ir - kā drauds esošo pasniedzēju eksistencei. Pie tam pa lielam paši pasniedzēji alkst pēc izmaiņām, taču nevar - īri jāmaksā, bērni un laulātā ēst prasa, tb izšķiršanās par izdzīvošanu un koplabumu nav par labu pēdējam. Noslēgts loks. Interesanti.

Atzina, ka manis piedāvātais lekciju kurss esot interesants, taču aprakstītās finanšu situācijas dēļ par lektoru mani neņemšot. C'est la vie.