1914. gada 1. septembrī (19. augustā p.v.st.) Krievijas valsts domnieks no Vidzemes Jānis Goldmanis uzstājoties domē zvērēja latviešu viskvēlāko uzicību impērijai un caram, bet 15. septembrī aicināja latviešu laikrakstos denuncēt aizdomīgas personas, kas varētu būt pretvalstiski elementi. Sākās denunciāciju plūdi. Sākumā, savu lojalitāti uzsverot, latvieši denuncēja tikai vācbaltiešus, bet vēlāk jau viens otru. Kad Daugavpils kara apriņķa priekšnieks izsludināja atlīdzību ienaidnieka lidmašīnu slepenu vietu frontes aizmugurē uzrādītājiem, mēneša laikā Vidzemes latvieši vien atklāja vairāk nekā 200 vācu lidlaukus, bezdrāts telegrāfa stacijas, ieroču, benzīna un pārtikas noliktavas Vācijas armijas vajadzībām vācbaltiešu muižās. Pārbaudēs šo "objektu" absolūtais vairums izrādījās fantāzijas. Laikraksts "Līdums" rūgti secina: "Mēs esam jau nokļuvuši pie tā, ka denuncēšana pati par sevi (..) netiek uzskatīta par kauna lietu, bet (..) tiek likti pie kauna staba tie, kuri pret denuncēšanu uzstājas."
Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 30. lpp.