Ar labiem nodomiem ceļš uz… bruģēts, jeb pirms sēt, padomā, ko nāksies pļaut.

1) Sociālisms un no tā izrietošais marksisms, kas strauji atgriežas pēdējās desmitgadēs kā vokeisms (ko muļķīši, skolā gulējuši, par liberālismu dēvē).
19. gs labi paēduši onkuļi Eiropā izdomāja jaunu sociālo modeli, hipotētisku sabiedrisko iekārtu, kurā valsts/sabiedrības politika būtu vērsta uz sociālās nevienlīdzības novēršanu. Centrā ir nevainīgais upuris, kurš saceļas pret netaisnību, lai celtu jaunu laimes pasauli. Ja sākotnējā iecere bija laba - mazināt sociālo liftu “pudeles kaklu”, lai dotu iespējas mainīt sociālo statusu tiem, kam tā līdz tam bija liegtas juridiski, - tak izvērtās jaunā ideoloģija ne tā kā iecerēts. Nu tur pasaules revolūcija, koncentrācijas nometnes, sociālistiskā ekonomika utt. Nācās nolīst pagrīdē. Taču kapitālisma pārbagātība darīja savu, proti, izauga jauna paaudze, kas atkal sāka vāvuļot pie brokastu ikrmaizītēm un šampanieša par līdztiesību, vienlīdzību, sociālo taisnīgumu. Vokemarksisma literatūras, kino un publicistikas centrā ir nevainīgais apspiestais upuris, kuram jāpalīdz sacelties vai jādod maksimālas priekšrocības (pozitīvā diskriminācija), lai celtu jaunu laimes pasauli. T.i. sociālisms atgriezies uz skatuves no otras puses: nevis ar revolveri rokā un sarkanu zvaigzni pierē, bet tvīda žaketē augstskolas katedrā, kinostudijā, masu medija redakcijā vai kādu glābēju NVO.

2) Laimīga bērnība.
Pēdējās desmitgades ir vērojams trends, kuru “bīda” simpātiskas un intelektuālas pusmūža sievietes, proti, aicinājums bērniem dot “laimīgu bērnību”. Nosoda bērnības apspiestību, vēlmju iegrožošanu, pakļaušanos vecāku prasībām un kultūras normām, kas darot bērnus nelaimīgus. It kā pieaugušas tantes. Vai tad nesaprot, ka vecāki tieši tāpēc liek to bērnu biešu vagu ravēt, liek jaunāko brālīti pieskatīt, klāt savu gultu un pildīt skolas darbus, ka vēlas, lai šie būtu laimīgi? Jo vecāki no savas empīriskās pieredzes zina, ka, runājot klasiķu vārdiem, lai nonāktu Leiputrijā, ir jāizēdas putras kalnam cauri.
Trends ir tik spēcīgs, ka arī valstiskā līmenī panākta visu piespiedu mehānismu atcelšana, jo laime un piespiešana nav savienojamas. T.i. bērnībai jābūt tam posmam, kad bērns, gluži kā pieaugušais, pats var izvēlēties, ko darīt un ko nedarīt, lai būtu laimīgs. Protams, viņš izvēlas būt laimīgs. Taču nepieaugušai būtnei laime nebūt nav tas, ko iedomājušās labsirdīgās tantes šķiet. Būt laimīgam bērnībā nozīmē tikai un vienīgi izklaidēties – justies laimīgam, nevis domāt par kādu tur nākotni.
Principā mākslīgi tiek mākslīgi kultivēta paaudze, kas nespēs veikt neko garlaicīgu (taču pieaugušo dzīvē pagaidām savi 90% darbību savas dzīves nodrošināšanai nav rotaļu veidā, sākot ar trauku mazgāšanu virtuvē un beidzot ar pienākumiem darba vietā), un “salūzīs”, sastopoties ar mazākajām grūtībām, t.i. nebūs konkurētspējīgi. Dot bērnam laimīgu bērnību, lai pieaugušā dzīvē viņš justos kā nelaimīgs lūzeris… nu nezinu…

3) Vakcinācija.
Cilvēce rosās un knosās pa planētas virsmu jau vairāk nekā 3 miljonus gadu. Kā ļautiņi savairojas par daudz, tā nāk kāda epidēmija un visu atgriež līdzsvarā. Gadu tūkstošu griezumā cilvēku skaits bija visai stabils. Tad Eiropā atklāja vakcinācijas principu un pamazām izskauda tādas masu epidēmijas kā mēris, bakas, holēra, poliomielīts u.c.). Pārējā pasaule dzīvoja kā gadu tūkstošus dzīvojusi.
Taču eiropiešu pārākuma sajūta - mēs, civilizācija, kuras misija ir glābt atpalicējus no barbarisma, - plus koloniālās pagātnes vainas sajūta, neļāva mierīgi dzīvot un radīja virkni kultūrtrēģeru organizāciju (visādas palīdzības “bez robežām”). Šīs NVO ar savu valstu atbalstu sāka iejaukties un tērēt milzu līdzekļus, lai “civilizētu” planētas “krāsainās” nomales un nestu tiem medicīnas labumus. Kā jau vienmēr, nodomi bija labi. Ar civilizēšanu tā ir kā ir, taču sekas globālas.
Agrārajās sabiedrībās tradicionāli ir augsta dzimstība, jo vajadzīgas darba rokas tai banānu vagā, bet no jaundzimušajiem pilngadību sasniedza retais. Eiropiešu kultūrtrēģeru ieviestā, apmaksātā un organizētā vakcinācija pret malāriju, masalām, HIV infekciju un citām infekcijas slimībām, izraisīja mātes dabas līdzsvara sašūpošanos - cilvēces vēsturē nepieredzētu demogrāfisko sprādzienu. Kā pašsaprotams rezultāts: cilvēku skaita un nabadzības pieaugums un cilvēces vēsturē vēl nepieredzēta masu migrācija. Paplašinoties slimību apkarošanai, attiecīgi pieaugs cilvēku skaits, un nekādas tur zaļās pēdas nelīdzēs.

Racionālajai domāšanai ir viens mīnuss. Nu ne gluži viens, bet šis īsts Ahileja papēdis. Proti, tā kā cilvēks savā domāšanā ir iracionāls un rīcībā neracionāls, racionālā domāšana nespēj objektīvi aizvērtēt apkārtējo pasauli un tajā notiekošo. Jo pats pamats ir aplams, proti, domājošam cilvēkam subjektīvi šķiet, ka visi ir domājoši, tikai motīvi var atšķirties.

Ja visu cilvēces attīstības gaitu indivīda statusu sociālajā hierarhijā noteica tā prasmes, spējas un pienākumu izpilde (noblesse oblige), tad sociālistiskā ideoloģija nonivelē izcilību - prasmes, darbu un talantu, - jo blakus tai necilība jūt diskomfortu, - vokeisms. Kā pašsaprotams rezultāts ir vektors uz vispārēju vienkāršošanu, atteikšanos no piepūles un intelektuālās attīstības. Protams, sabiedrības vairākumam, kas nav spējīgs uz intelektuālu piepūli un piespiešanos sevis attīstīšanā, tas visnotaļ patīk. “Jebkurš cilvēks pelnījis cieņpilnu attieksmi”, t.i. pienākas ne atbilstoši indivīda spējām un ieguldījumam, bet gan tikai tāpēc, ka viņš vispār ir (kā Platōns izteicās: divkājaina būtne bez apspalvojuma, un plakaniem nagiem). Taču civilizācijas attīstība bez elites kā dzinējspēka sāk palēnināties - priekšroka it visās jomās tiek dota primitivizācijai un ideoloģizācijai. Pirmie rezultāti, ko redzam, nešķiet rožainu perspektīvu sološi.

Rit 2021. gads, bet mācību grāmatās un mācību materiālos internetā kā akmenī kalta ir dzīva aš pirms 200 gadiem Morgana izdomātā, un tad Engelsa retranslētā shēma “egalitārais pirmatnējais bars > egalitārā dzimtas kopiena > zemkopju cilts, mantiskā noslāņošanās un valdniecība”. Vēstures zinātnē gana sen no šīs primitīvās formulas visa atteikusies kā aplamas, taču ziņa līdz dievzemītei vēl nav atnākusi. Tb marksisma formulas turpina iekalt no mazotnes, un tad brīnās, cik shematiski pieaugušie “domā”.

"(..) Clearly, it no longer makes any sense to use phrases like ‘the agricultural revolution’ when dealing with processes of such inordinate length and complexity. Since there was no Eden-like state, from which the first farmers could take their first steps on the road to inequality, it makes even less sense to talk about agriculture as marking the origins of rank or private property. If anything, it is among those populations – the ‘Mesolithic’ peoples – who refused farming through the warming centuries of the early Holocene, that we find stratification becoming more entrenched; at least, if opulent burial, predatory warfare, and monumental buildings are anything to go by. In at least some cases, like the Middle East, the first farmers seem to have consciously developed alternative forms of community, to go along with their more labour-intensive way of life. These Neolithic societies look strikingly egalitarian when compared to their hunter-gatherer neighbours, with a dramatic increase in the economic and social importance of women, clearly reflected in their art and ritual life (contrast here the female figurines of Jericho or Çatalhöyük with the hyper-masculine sculpture of Göbekli Tepe). (..)"

1947. gada 3. jūlijā ASV valdības slepenie aģenti Dens Skalders un Džoana Mallija samulsuši stāvēja pie kūpošas lūžņu kaudzes Rouzvelas pilsēteles nomalā. Naktī te ar lielu kaucienu, uguņiem un blīkšķi tas te bija nogāsies no debesīm, raisot paniku visā apkaimē. Aiz nožogojuma nepacietībā lēkāja bars žurnālistu, klakšķinādami fotoaparātus.
- Hmm, varbūt teikt visu kā ir? Ka te diemžēl ir avarējis deltadrona eksperimentālais modelis, kas paredzēts no gaisa spiegot komunistu zonu? Ka valdība nav tērējusi naudu velti, viss notiksies un droni ir mūsu nākotne, bet šis nogāzās vien tāpēc, ka metinātājs Floids kārtējo reizi darbā bija piedzēries kā lops?
- Jā, jā, kā reizi bigbosu rīta kafijai optimisma piešprice. - kašķīgi novilka aģente Mallija, - Lai krievi uzzina, ka mēs pēc nacistu rasējumiem esam uztaisījuši lidaparātu, ar kuru spiegojam, kā šie savas atombumbas spridzina.
- Tad teiksim, ka uztraukumam nav pamata, nokritusi kārtējā meteozonde. – piedāvāja Skalders.
- Tavuprāt šī te uzparikte ļoti izskatās pēc meteozondes? Stulbi viņi ir, taču ne akli!
- Visu noliegsim, kā parasti?
- Protams, biroja filiālē Aļaskā. Kurp mūs jau rīt nosūtīs sargāt lāčus, ja mēs tūdaļ neizdomāsim, kā ticami noslēpt patiesību.
Izpīpējis cigareti, Skalders mazliet piesarka, sažmiedza dūres un stingrā solī devās pie žurnālistu pūlīša, lai labi nostādītā armijas seržanta balsī tiem kategoriskā tonī paziņotu:
- ASV valdība kategoriski noliedz baumas, ka te avarējis atnācēju lidojošais šķīvis, kurā atrasti vairāki citplanētiešu līķi! Tās ir absolūtas muļķības! Te ir ikdienišķa avārija. 8. jūlijā aviobāzē preses konferencē leitnants Volters Hots jūs iepazīstinās ar visiem sīkumiem.
Un, apcirties uz papēža, atgriezās pie kolēģes.
- Vau, Skalder! – aģente Mallija ar apbrīnu pavērās kolēģī, - Tas bija spoži! Tagad viņi 100 gadus varēs vākt suvenīrus, tirgot T-kreklus un apcerēt citplanētiešus, par spiegošanas droniem aizmirstot uz visiem laikiem.

Vakcinācijas pamatā ir pasens empīrisks atklājums, ka ar vienu un to pašu infekciju cilvēks otru reizi vairs nesaslimst. Pārnēsāt var – gluži tāpat kā durvju kliņķis. Līdz ar to manī tāda viegla neizpratne: par ko haips?

Vakcinēšanās ir tikai un vienīgi sevis pasargāšana. Ja vēlies būt kaut cik drošs, tad vakcinējies. Ja uzskati, ka Lielais Brālis tādā veidā tevi čipos lai izspiegotu (un to ļaudis, kas pat uz tualeti ar mobilo iet! Ha! Par jums viss sen zināms bez čipošanas, un neviens netērēs laiku un resursus, lai ko tik garlaicīgu izspiegotu), tak nevakcinējies. Ja uzskati, ka rns vakcīnas izmainīs tavu dns (daudziem gan tā būtu vienīgā iespēja kļūt par cilvēku), tad nevakcinējies.

Bet tad saslimšanas gadījumā ārstēšanās izdevumi uz paša rēķina (to viegli darīt, jo pandēmija tak neeksistē, viss ir izdomāts). Neviens apdrošinātājs tak nesedz ārstēšanās izdevumus par lauztu kāju, ja pacients netic ārstiem, un speciāli to nolicis kāju braucoša auto riteņa priekšā vai nolēcis no kura tur stāva.

Ja kāds pie tēviem aiziet… nu ko, pats vainīgs. To dēvē par dabisko atlasi. Tie neandertālieši, kas naktī gāja no alas ārā, jo uzskatīja, ka mahairodi ir izdomāti, lai vadonis un šamanis iegūtu lielāku varu pār cilti… Cilvēce neko daudz nezaudēja.

Punkts. Dzīvojam tālāk. Ir svarīgākas lietas, par ko domāt.

1863. gada 2. jūlijā pilnā sparā ritēja kauja pie Getisburgas. Savienības armija ar durkļiem centās piespiest konfederātus saprast, ka demokrātija nebūt nav visatļautība.
3. korpusa komandieris ģenerālis Daniels Edgars Sikls štāba teltī drūmi aplūkoja uz galda izklātajā kartē konfederātu pozīcijas, kuras viņam bija jāpārrauj.
- Lūk šī te grava, caur kuru mēs varētu ielauzties buntavnieku artilērijas pozīciju aizmugurē, kā to sauc?
- Nēģera pakaļa, mans ģenerāli! – braši raportēja štāba priekšnieks.
- Bet lūk tas klajums rādās visai labs kavalērijai – kā to sauc?
- Vecenes priekšauts!
- Bet šī te ferma, kas ir pakalnā kājnieku ierakumu krustugunī?
- Persiku dārzs, mans ģenerāli!
- Skaidrs! Uzbrūkam Persiku dārzam! – sita dūri galdā komandieris.
Kauja bija asiņaina. Ik pa brīdim 3. korpusa vīri tika līdz durkļu tuvcīņai, tad šos atsvieda atpakaļ, nācās pārgrupēties un atkal doties uzbrukumā. Kad pēc kārtējās neveiksmes ievainoto Siklsu kareivji nesa uz lauka hospitāli, nestuves apturēja viņu nomainījušais ģenerālis Deivids Bells Birnijs:
- Ser, bet kāda joda pēc mēs uzbrūkam tieši te?
- Deivid, karš ir dižu vīru cīņa, mēs te ieejam vēsturē kā varoņi tā, lai nav kauns stāstīt mazmazbērniem. Kā tev šķiet, dēvēs šo kauju pēc 200 gadiem skolas mācību grāmatās?
- Nu, kauja Persiku dārzā.
- Pats redzi, ka tas ir daudz cienījamāk, nekā mirt Nēģera pakaļā…

Pastāv ~1500 gadus ilgie t.s. Bonda cikli, ~1470 gadus ilgās Dansgarda-Ešgera oscilācijas kuras, savukārt, sastāv no 100-200 gadu cikliem, tad ir 1800 gadu Mēness paisumu cikls. Kāpēc, to īsti nezinām. Pa vidu vēl ik pa brīdim ir neregulārās anomālijas. Piemēram, nesaprotami straujās temperatūras izmaiņas 6200 gados p.m.ē., kad dažu desmitu gadu laikā izkusa ledāja sega Hudzona līča apvidū, kā rezultātā tur ieplūda 163-200 000 km3 auksta saldūdens. Tas, savukārt, izmainīja silto straumju ieplūšanu Ziemeļatlantijā – temperatūras kritums uz 500 gadiem (skarbāks, nekā mazais viduslaiku ledus laikmets), tā rezultātā izzuda virkne cilvēces kultūru )piemēram, Kipra klūva neapdzīvota uz 1500 gadiem). Nu jā – Ziemeļāfrika kļuva sausāka, parādījās pustuksneši un vietām pat tuksneši, cilvēkiem nācās izgudrot irigāciju, lai izdzīvotu. Vēl ir arī saules cikli, kurus pētīt sākuši tikai pēdējās desmitgadēs, un kas tur īsti notiek, vēl nav zināms.

Vai ir antropogēnā faktora ietekme uz klimatu? Noteikti ir. Tikai cik liela, tas atkarīgs no runātāja vēlmes manipulēt ar auditoriju. Tāpēc es kā cilvēks, kurš mierīgi pārdzīvojis 2000. gada un vēl virknīti pasaules galu, 2010. gadā sadedzis debesu liesmās, kas nāca caur ozona caurumiem (atminaties šādas prognozes?), bet 2020. gadā noslīcis izkusušo Antarktīdas ledāju raisītajos vispasaules plūdos (atminaties šādas prognozes?), visnotaļ rimti un rezignēti raugos uz grētiski histērisko kņadu ap klimatu.

No vienas puses ļaudis klaigā par tradicionālo vērtību saglabāšanas svētumu un visus, kas nepatīk, lamā par liberastiem (tāpat kā padomju laikā - par fašistiem).

No otras puses, kad valdīšana šiem liek vakcinēties, ļaudis mirklī pārtop par liberāļiem: sāk klaigāt liberastiskus saukļus par savām “tiesībām”, “brīvībām” un vēl kaut ko.

T.i. kažoks uz otru pusi - kā uz burvju mājienu ir pret tradicionālo valsts varas iejaukšanos privātajā dzīvē.

Pirms kādiem gadiem 150 - tradicionālo vērtību laikā, kad nevienam liberastam vārdu nedeva, - ierastos dragūnu vads, nostādītu sūnciemniekus rindā pie rijas sienas un šie zem stobriem savakcinētos bez pukstēšanas.

Te nu jāsaka tautiešiem kā tai padomju sievietei pie ginekologa: Доктор, Вы уж как-нибудь определитесь: или туда - или сюда, а то бесит!