Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena ir atzīmējama decembra pirmajā svētdienā.

Dziļi sērojam par 1937-38. gados nogalinātajiem latviešu revolucionāriem, Sarkanās armijas komandieriem, čekistiem un padomju kultūras darboņiem, kuri 1918-20. gados lēja asinis, cīnoties pret jaundibināto “buržuāzisko” Latviju, patvērās savā jaunajā tēvzemē Padomju Krievijā, un atsacījās atgriezties Latvijā arī tad, kad starpvalstu līgums to ļāva.
Daudzi tomēr izrādījās nenoturīgi savā raksturā un devas uz Latviju, ar katru gadu latviešu īpatsvars saruka. 1926. gadā Krievijā bija palikuši 126 277 latvieši, bet 1937. gadā palikuši vairs tikai tie, kam bija svarīga motivācija neatgriezties (vai nebija motivācijas atgriezties) - kopskaitā 66 843.
1938. gadā sākās “genocīds” – tikai par to, ka “ir latvieši”, tika represēti “gandrīz visi” – akurāt 22 360 cilvēku (no tiem 70% nošauti vai uz konclāģeriem).
Acīmredzot pārējos 44 483 nevarēja atrast. Tie turpināja celt sociālismu, daudzi 1940. gadā ieradās to veikt Latvijā.

P.S.
Par upuri režīma patvaļai krita tik ievērojami latvieši kā, piemēram, 1905. gada varonis un Bīlenšteina arhīva dedzinātājs Dāvis Beika, Sarkanās armijas pirmais virspavēlnieks Jukums Vācietis, GULAGa izveidotājs Teodors Eihmanis, t.s. “sarkanā terora” autors Mārtiņš Lācis ("Mēs nekarojam pret atsevišķām personām. Mēs iznīcinām buržuāziju kā šķiru. Izmeklēšanā nemeklējiet materiālu un pierādījumus, ka apvainotas darbos vai vārdos darbojies pret padomju varu. Pirmais jautājums, kuru jums viņam jāpiedāvā - kādai šķirai viņš pieder, kāda viņam ir izcelsme, audzināšana, izglītība vai profesija. Šiem jautājumiem arī jānosaka apsūdzētā likteni. Tā ir sarkanā teora jēga un būtība.") u.c.

Akurāt pirms 116 gadiem varonīgie latvju brīvības cīnītāji 1905. gada decembrī veica vienu no savām spožākajām militārajām operācijām:

“Mācītājmuižai pieejam trijās grupās, pa seši vīri katrā. Pirmā grupa virzās pret rijām. Otrā – ieņem pozīcijas aiz parka vārtiem pie lielceļa. Trešā – tuvojās kalpu ērbērģim. (..) Šis melnsvārcis daudz rakstījis par latviešu pirts lāvām, lākturiem un lemesnīcām. (..) Viņš ir Baltijas “koka laikmeta” pētnieks un latviešu “nacionālās” kultūras veicinātājs! Atzīts lietpratējs latviešu lietās un Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondējošais loceklis.
Īss svilpiens. Esmu palicies iepakaļ. Steidzos, piekļaudamies kalpu ērbērģa sienai.
Klauvējam pie loga. Iznāk mūsu partijas biedre Lince. Slēpdama uztraukumu, viņa stāsta nepatīkamas lietas: Bīlenšteins aizšmaucis… No viņa ģimenes locekļiem muižā neviens nav palicis.
- Velns un desmit sātani! – šņāc Velna Roberts.
- Bet muižu mēs dedzināsim! – cieši nosaka Lielais Roberts.
( ... )

Tālā 1627. gada 28. novembrī Anglijas kroņa konsuls Dancigā, slepenpadomnieks sers Frānsiss Gordons (sir Francis Gordon of Braco) izgāja pastaigā uz pilsētas pludmali kopā ar savu laulāto draudzeni un abām atvasēm, guvernantes mis Dūdlijas un sekretāra mistera Hantlija pavadībā. Diena solījās būt jauka – jau izejot no nama Lielajā Tirgus ielā 39 (Langer Markt 39), sastapa savu bijušo kursa biedru no Rostokas universitātes studiju laikiem fon Brīmeru, kas nu bija visai ievērojams vīrs Saksijas kūrfirsta galmā. Labi sakari nevienam neskādē.

- Raugies vērīgi, Džordž, jo šādu ainu nezin vai mūsu pēcteči kaut reizi piedzīvos! Visa Polijas karaļa kara flote izgājusi jūrā, visi 10 kuģi! Un nosaukumi tādi, ka kārtīgs skots bez puslitra viskija ne tikai izrunāt, bet pat izlasīt nespēj: “Święty Jerzy”, “Latający Jeleń”, “Płomień”, “Arka Noego”… Pierakstījāt? Un nu viņi saņēmušies, lai jūrā pie Olivas ciema stātos pretī 6 Zviedrijas kuģiem!

Gordoni, mis Dūdlija un Hantlijs rimti vēroja Dancigas līcī izvērsušos jūras kauju, dzerot siltu tēju un uzkožot sendvičus. Kad kauja gāja uz beigām – viena zviedru galeona nogrimusi, otra sagrābta abordāžā, konsuls rezumēja:
- Vajadzēs admiralitātei nosūtīt sīku šī notikuma atskaiti. Ja poļi šitā turpinās, tad pēc gadiem vēl var sākt pretendēt uz kundzību Baltijas jūrā.
- Nu, ser, tas diezin vai notiks, - flegmatiski iebilda Hantlijs, - Kā pie mums, Aberdīnšīrā saka, ar vienu reizi vēl par sodomītu nekļūst.

Dr.art. Ieva Pīgozne: "Daudziem, kuri pieraduši redzēt tautastērpa komplektus jeb pilnus tērpus, šķiet, ka tie ir 19. gadsimta tērpu komplektu atdarinājumi. Vai tā ir?
Atbilde: Nē, tā nav. Pilni latviešu zemnieku 19. gadsimta tērpi nav saglabājušies. Kad tradicionālā apģērba valkāšana jau bija izgājusi no modes, zemnieku lādēs un skapjos saglabājās tikai atsevišķi senāku laiku apģērba gabali. Ne no vienas vietas Latvijā nav saglabājies pilns tērpa komplekts, tikai atsevišķas tērpa daļas. 1920.-30. gados notika saglabājušos liecību vākšana, tās nonāca Valsts Vēstures muzejā, kur darbinieki, savienojot no dažādām mājām un dažādiem laikiem saglabājušās daļas, izveidoja pilnus tērpu komplektus. Tie atšķiras no patiesajiem 19. gadsimtā valkātajiem tērpiem.
Ideālā gadījumā no katra Latvijas pagasta un no katras desmitgades muzejā glabātos pilni tērpi, kuri vienā laikā bijuši mugurā vienam cilvēkam. Daudzi iztēlojas, ka šie pilnie tērpu komplekti ir uzvilkti manekeniem. Tā vietā patiesībā muzejā kastēs un plauktos glabājas atsevišķi krekli, brunči, bikses, zeķes, cepures un citas apģērba daļas, kas nāk no dažādām mājām un pārstāv dažādus laikus."

Visnotaļ piekrītu Dr. Temperansai Brenanai, ka "Nekas no tā, kas tapis pēc industriālās revolūcijas, nav ievērības cienīgs", līdz ar to uz skorbuļa histēriju reaģēju vien tad, kad tā “зашкаливает" un ielaužas arī manā rūpīgi būvētajā komforta burbulī.

Ne par mikrobioloģiju, ne par rns vakcīnu pārbaudījumiem ne vella nejēdzu (tik vien zinu, ka ar ebolu lieliski tika galā līdz brīdim, kad nēģeri sāka aurot, ka šos čipo, vīruss izdomāts, bet baltie ārsti šos liek slimnīcās, lai nozūmētu). Taču, nākot no ģimenes, kurā dominē mediķi jau kopš cara laikiem (tb sadzīviskajā bekgraundā no bērna kājas fōnā dzirdētas sarunas par un ap medicīnu), zinu - lai spriestu par epidemioloģisko situāciju un tās tehniskajām lietām, ir jābūt izzaurētam, kā minimums, mikrobioloģijas kursam. Pat vidusmēra terapeitam tādu zināšanu nav, lai šis varētu auglīgi par to izteikties. Līdz ar to man pašam nekāda viedokļa nav -labticīgi paļaujos uz to, ka virusologi un epidiomologi zina, ko dara.

Kā redzu no “tautas ekspertu” tekstiem, 99,9% nezina, kas ir “vakcīna”, “imunitāte”, “vīruss” un “baktērija”. Kaut gan jau cītīgi lasa vikipēdiju, gan nemitīgi dalās ar daždažādiem gan zinātniskiem, gan populāriem, gan antizinātniskiem rakstiem un aktīvi piekliedz visu internetu. Es, par provi, neriskētu izteikties par automobiļu industriju vai enerģētiku, balstoties tikai uz nelielām vidusskolas priekšzināšanām par iekšdedzes dzinēja uzbūvi un pārlasot vikipēdiju, jo skaidrs, ka tēmā neorientējos un sarunātu muļķības. Šī pati nostāja man ļauj kā uz viegli debilu raudzīties uz jebkuru indivīdu, kurš enerģiski izsakās par to, no kā ne vella nejēdz. Šajā gadījumā par covid epidēmiju.

Tas, ka valdīšana tieši tāpat ne vella nejēdz, un daudzi tās ieviestie ierobežojumi tam vīrusam kā zaķim stopsignāls, par to neizteikšos. Tāpat kaķa lāsti debesīs nekāpj.

Esmu runājis, vairs par to neizteikšos, hau!

Ļautiņi vaimanā, ka 145 000 eiro esot izmuļļāti celtniecības putu kaudzē, kaut par tādu naudu privātmājiņu var iegādāties. Nejēgas nesaprot, ka vides objekta "Korupcijas aisbergs" uzdevums bija uzskatāmi demonstrēt, kā darbojas korupcija sabiedrībā: kā tikt klāt informatīvās kampaņas fondam, to “apgūt” un ieguvumu sadalīt starp “savējiem”. Kā vēl uzskatāmāk demonstrēt korupciju?

Piemēram, cilvēks apdrošinājis māju pret ugunsnelaimi. Taču uzskata, ka zibeņus met Zevs (pērkons ir tā.. ēēē.... dusmas). Kategoriski atsakās uzstādīt zibensnovedēju. Ja kāds vaicā, viņš atrunājas, ka zibensnovedēji nekādi nedod 100% garantiju, zibenim ar elektrību nekāda sakara, savukārt pats zibensnovedējs ir fragments no Faradeja režģa (viņš internetā redzējis, kas tas ir), aber Faradeja režģa ietekme uz cilvēka organismu ilgtermiņā, tb iespējamās blaknes nav klīniski pietiekami ilgi pētītas (tās jāpēta tik un tik gadus, kā viņš izlasījis 1936. gada populārzinātniskā raksta parpoustā). Un neviens negrasās saprotami izskaidrot paša zibensnovedēja molekulāro struktūru un izgatavošanas nianses. Tāpēc atturas no tik neuzticama verķa.
Uznāk negaiss, mājā iesper zibens - apdrošinātāji maksā? Vai, atšķirībā no valsts noteiktās obligātās veselības apdrošināšanas, šādu te ēku neapdrošina?
P.S.
Nekādi nevēlos ar šo noniecināt Zeva pielūdzējus un apgalvot, ka esmu par viņiem kā pārāks. Tīri akadēmiska interese.

Viena no lielākajām Apgaismības kļūdām ir pats šīs idejas stūrakmens: cilvēks no dabas esot racionāla būtne, kuru izglītojot, to iespējams civilizēt. Diemžēl prakse rāda, ka ar Hugo Boss uzvalku kūts smaku nenoslēpt, bet pērtiķis ar i-phone rokā ir tikai un vienīgi pērtiķis ar i-phone rokā.

Pūļa vakcināciju vajadzēja veikt, nevis apelējot pie veselā saprāta, bet gan pie pūļa instinktiem. Vakcināciju vajadzēja uzsākt paslepus, bez kādas nebūt informatīvās kampaņas (nu nav iespējams cilvēkam, kurš savās zināšanās ir trešklasnieka līmenī, izskaidrot vienā preses relīzē mikrobioloģijas pamatkursu! Pie tam situācijā, kad viņam jau ir Viedoklis), bet sākt ar inteliģenci un eliti. Pūlim tikai informāciju par inficēto, salimušo un mirušo skaitu, vairāk neko. Nu un pa laikam nākt klajā ar paziņojumu, ka vakcīnu maz, tiks vakcinēti tikai “sabiedrībai nepieciešamākie”. Esmu drošs, ka tad absolūtais vairums šī brīža pretpotekļu ar kaucieniem - “Valdība no tautas slēpj!, - mestos šturmēt medicīnas iestādes. Un spiestu medmāsiņām saujā saņurcītas eiro banknotes, lai tikai tiktu pie kārotās vakcīnas, par ko “ārsti mums nestāsta”. Domāju, ka jau pavasarī te būtu 99% vakcinēti.

Vēsture neatkārtojas jo, neatkārtojas raksturlielumi līdzīgās situācijās. Taču cilvēka domāšana gan kopš Monteskjē laikiem īpaši nav mainījusies. Lūk to gan no vēstures var mācīties.

Pirms pārsimts gadiem kuģniecības lielākā problēma bija avitaminozes izraisītās kaites. Kad Anglijas karaliskās flotes vadība saprata cingas saistību ar C vitamīna trūkumu, tā nepieļāva šodienas valdību kļūdu. Lordi lieliski saprata, kā komunicēt ar lumpeniem. Kuģu racionā tika ieviesti skābēti kāposti un laima augļi, taču tikai virsnieku kantīnē. Savukārt no matrožu raciona kāpostus svītroja (tie skaitījās prastu ļaužu ēdiens, un raisīja jūrniekos lielu pretošanos). Un voilà! Tikko kā stjuarti no virtuves uz virsnieku ēdamtelpu sāka nest bļodas ar skābētiem kāpostiem, tā sākās…

Tie paši matroži, kuri vēl pirms brīža pavāru izsniegtos kāpostus bija demonstratīvi metuši pār bortu, sāka bubināt par to, ko “virsnieki mums nestāsta”, ka lūk, “zilajām asinīm” tiek tas labākais, bet mums, “īstajai tautai” - tikai kaut kāds derdzīgs šķiņķis, putra, rums un sausiņi! Sākās piketi, mītiņi, prasību petīcijas, draudi ar dumpi utt. Līdz flotes vadība piekāpās un matrožu racionā iekļāva “kungu” ēstos skābētos kāpostus. Cinga kā kaite no kuģniecības vēstures tika izskausta. Cilvēku lopiskums gan nē.

Hmm, aizdomājos. Ja, piemēram, cilvēks apdrošinājis veselību, bet tad, lai saņemtu naudu, speciāli kā sevi apskādē, un apdrošinātāji pieķer, tad nekāda kompensācija netiek izmaksāta.
Veselības ministrija varētu šo principu attiecināt arī uz skorbuļa histēriķiem: ja atsakās vakcinēties (jo nekāda kovida nav), bet tomēr saslimst, tad vispārējā veselības apdrošināšana nav spēkā, ārstēšanas izmaksas sedz no savas kabatas. Tb tāpat kā individuālās apdrošināšanas gadījumā, tiek atzīts, ka pats tīšuprāt nonācis šādā situācijā.
Arī pretpotekļiem tā kā nebūtu ko iebilst, jo nekāda vīrusa taču nav.
P.S.
Nupat uzzināju, ka viens cibiņš, kurš aktīvi noliedza vīrusa esamību, nu nez kāpēc ar šīm "vienkārši stiprākām iesnām" reanimācijā. Cik nu zinu cilvēku dabu, šaubos, vai tas kā ietekmēs vina nostāju. Jo šim būs skaidrs, ka bijušas reti stipras iesnas, bet ārsti to slēpj.