Interesanta grāmata - С. Бодрунова. Современные стратегии британской политической коммуникации. 2010 - var just, ka Lielbritānijā laiks nav pavadīts Boloņas tūrismā izklaidējoties, skvotojot un lēto aliņu pļumpējot. Grāmata ir par politoloģiju, zināmā mērā zinātniska tai ziņā, ka neizvirza nekādu ideoloģisku koncepciju, nevērtē no morāles viedokļa, t.i. nav amatieriem. Pēdējā laikā tas retums, un līdz ar folkzinātnes ienākšanu zinātnes literatūrā, ej nu tā uz skaitli 3 atšķir, ko lasi, ja esi paņēmis ko no politologu vai sociologu sacerējumiem. Rodas iespaids, ka autore cenšas būt objektīva, dod definīcijas, cenšas aptvert milzīgu literatūras klāstu, terminoloģiju, bibliogrāfiju, netērē laiku teorijām - darbs koncentrēts uz pētāmo objektu, t.i. britu eliti, un vairāk nodarbināts ar pozicionēšanos attiecībā uz visu literatūrā pausto spektru, nekā jaunas retoriski spožas koncepcijas radīšanu, kura pārsteigtu lasītāju, - tāpēc brīžiem neprofesionālam lasītājam pat pagrūti uztverama. Nu viss tas, kas ļauj atšķirt profesionālu darbu no falša. Cik var noprast, tā ir pārstrādāta zinātņu kandidāta disertācija. Izrāvu pāris momentus, kas šķita interesanti, necitējot, bet vairāk pārstāstot, kā esmu sapratis.

( tēzes )