ā un vēl ģimenes lietas, tā gan doķene, bet izcils, izcils kino. žēl, ka pīārs tāds pagreizs, jo par incestu tur nav nekā, brāļa vietā varēja būt jebkurš vecis.
Emīla nedarbi. Un tikai tāpēc, ka somu autors. Nu, vēl Vella kalpi - bet tie jau padomju laiki, tolaik viss bija labs. :D A tā - jo vecāks palieku, jo mazāk patīk latviešu kino. ;))
man vispār mūžā ir patikusi tikai viena latviešu filma. un tā nav nekāda jaunā, vis! bet, cik es esmu redzējusi latviešu filmas, tad latviešu aktieri tēlo kā teātrī vajadzētu nevis kā filmā - tā dēļ man arī nepatīk.
Nu, doķenes šādas tādas man prātā palikušas kā baigforšās. Tad vēl visādi studiju darbi īsfilmiņu formātā, kas publiski ir bijuši redzami, nu, tur Indras Rogas "Priežu bērni" vai Jāņa Vingra "Baltais zvērs" (šitas man vispār šķiet pizdatākais, kas LV uztaisīts :D ). Kairiša Romeō un Džuljeta bija patizla, bet spļaudīties ne tuvu negribējās.. no TV formāta "vienas vasaras zieds" tāds 2sēriju serijāls, 'likteņa līdumniekus' arī nosēdēju pie TV kastes, simpātisks šķita.
par garajām filmām spriest grūtāk, jo maz esmu redzējusi. Tur arī tā problēma - filmas taisa, bet tās nekur nevar īsti redzēt (izņemto kkādu Lielā Kristapa parādi vai vienu nedēļu žēlastības laika kādā ķinītī)..
"Man patīk ka meitene skumst" bija tīri tā neko. Nevarauska gan man nepatika, bet Freimanis bija super. Katrā ziņā, no ķinīša izejot nebija kauna sajūtas. No īsfilmām - divas Ilzes Kungas filmiņas ar "Gūtenmorgena" ekranizējumiem bija dievīgas.