1937. gada ziemā pēc smagas, divu nedēļu ilgas bombardēšanas Japānas armija ieņem tālaika Ķīnas galvaspilsētu Nankinu (tagadējā Naņdzjina) – notikums, kuram sekojošās sešas nedēļas vēsturē dēvē arī par Nankinas izvarošanu un par kuru es neko nezinātu, ja ne šī 2011. gada Ķīnas TR ražojuma filma ar Kristiānu Beilu (!) galvenajā lomā (jāsaka, ka arī par tādu filmu, visticamāk, neko nezinātu, ja tajā nebūtu viņa) kristīgā apbedītāja tēlā, kurš pāris dienu laikā piedzīvo gan dievišķo intervenci, gan katarsi, gan fizisku, gan dvēselisku transformāciju, turklāt būdams gandrīz tikai un vienīgi sieviešu sabiedrībā. Pirmais, ar ko kinematogrāfs pārsteidz, ir ārkārtīgi reālistiskās kauju ainas – sen nebiju redzējis tik pārliecinošu urbānās karadarbības atainojumu – gan ticamu, gan ļoti skatāmu un ne pārlieku traumējošu. Režisors Zhang Yimou gan nebūs svešs nevienam, kam ir tuvas orientālās lidojošo zobenu filmas (viņa kontā ir gan Hero, gan House of Flying Daggers, gan Curse of the Golden Flower u.c.), arī te krāsas, krāšņums un fokuss uz estētisko arī postažas epicentrā ir atslēgas rīki. Turpat blakus brutalitātei un kara nežēlībai ir gandrīz šķebinošs salkanums, patoss un prasmīga manipulācija ar skatītāja (lasi, ķīniešu skatītāja) ekspektācijām. Japāņi (ar reti patētiskiem izņēmumiem) tiek attēloti kā pēdējie orki, sakautās tautas ciešanas, varonība un nestie upuri tik aizkustinoši, ka, šķiet, katram otrajam ķīnietim kinoteātri būtu jāpamet ar asarām acīs, turklāt filma ir tieši tik paredzama, lai tās vērotājs sajustos vairāk vai mazāk intelektuāli neapdalīts. Varbūt tāpēc skatījos ar trīs piegājieniem (toties vienā naktī!) un galu galā secināju, ka par spīti nogurdinošām klišejām un pāris czemu/wtf epizodēm (acīgākie skatītāji ekrānā pamanīs arī “spokus”), izstrādājums tomēr ir slavējams, vizuāli baudāms un vērtīgs, jo vēsturiski apgaismojošs. 4/5

Turpinot par bruņukrekliem, hiphopu un... igauņiem. Re, ko te trūmetālā rāda viens sumpurnis:

Our new song has been inspired by tough men and ancient Estonian nature and this is the reason why is fits and has been selected as the new Estonian rugby anthem.

A-rühm -- Hakka pihta

Slāvi, tātad, kaujas viens ar otru. Ugri izvēlas meitenes un azarta spēles ^^

Briestu festivālam, klausoties mūslaiku lieliskāko pagānfolkmetāla grupu pasaulē. Man ir dažādi argumenti, kāpēc vieta dzelzs tronī pienākas tieši viņiem (viņai), kurus nevaicāts neklāstīšu, lai manā vietā runā mūzika/Mašas daiļā mute. Šeit visi (laikam) Arkonas oficiālie videoklipi, vairāk vai mazāk subjektīvā krutuma secībā:

Славься, Русь!
Гой, Роде, Гой!
Стенка на Стенку
Покровы небесного старца
Лики бессмертных Богов
Ярило

Incidentally, aizaizvakar bija Jaromarsburgas Sv-dieva tempļa sagraušanas 844. gadadiena

Pagānu hiphops kurwa :D

Radi un īrnieki, protams, jau tādus sīkumus nepamana bet man arī otrajā stropā (no trim) ir ieviesušās jaunas bites. Nekad nevienu spietu neesmu gādājis paša rokām (un neprotu -- visas manas skopās “zināšanas” nāk no nelaiķa vecmāmiņas, kura arī visu iemācījās pati, un trim padomju laika un trim mūsdienu biškopības rokasgrāmatām, kuras te atradušās, taču kārtīgi lasīt tāpat nav medību, jo informācijas raksturs atšķiras un nereti konfliktē -- toties esmu uzzinājis, ka sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados dravnieka alga tika aprēķināta pēc tarifa 1 rublis un 28 kapeikas par katru saimi mēnesī, vai 64 kapeikas, ja saimju skaits pārsniedz simtu, plus 62 kapeikas dravnieka palīgam, jo acīmredzot ar simts stropiem viens cilvēks nevar tikt galā, tā kā tur viss godīgi, bet kā tas man noder NEKĀ tikai demoralizē -- jūtūbā atrodamie materiāli ir krietni iedvesmojošāki, stropi viņiem tur ir citi, bet TAS NEKAS, TAISI TĀS IEKAVAS CIET), visi paši salidojuši ēsmā atstātos tukšos stropos (ar šūnām). Rekords ir trīs vienā vasarā (2006), no kuriem dzīvs palicis tikai viens, ja vien neesmu kaut ko palaidis garām (pērn likās, ka tas viens ir nomiris un viņa vietā ir cits, bet tā jau nenotiek). Jācer, tas nozīmē, ka arī dabā viss iet uz labu, un tie bezvadu sakaru radītie traucējumi kukaiņu uztverē ir tikai jaunās pasaules nekārtības murgi. Savvaļas dzīvniekus piemeža laukos arī redzu krietni biežāk kā bērnībā (toties neesmu vēl manījis ne alni, ne mežacūku, par spīti tam, ka otro pēdas apkārtnē netrūkst). Bet vispār, par tiem stropiem, ja, man kopā ir iecerēti seši. Kāpēc? Jo tik stūru ir šūnai un tieši tik man ir noskatīto vietu ābeļdārzā, un ja visos sešos būtu bites, medus pietiktu ir sev, ir draugiem, ir radiem. Vienai ziemai, tas ir, rēķinu, ka no viena veselīga stropa var izsviest kādus 20 litrus, bet ticēt man arī nevajag, esmu diletants un lepoties vēlos tikai ar priekšstatiem

Nekļūsti lepns par kādu priekšrocību, kas [īstenībā] dara godu citam. Ja zirgs lielītos: “Es esmu skaists”, – tas vēl puslīdz būtu labi. Bet, kad tu lepojies: “Man ir skaists zirgs”, tad zini, ka tu esi lepns par to labumu, kas pieder zirgam. Kas tad galu galā pieder tev? – Prieks par priekšstatiem. Tāpēc esi lepns tikai tad, kad tu priecājies par priekšstatiem, esi saskaņā ar [savu] iedabu, jo tad tu leposies ar to labumu, kas pieder tev.

http://www.philos.lv/Epiktets.html

Vīrietim 33. dzimšanas dienu pienākas svinēt 33 dienas. Tātad strādāt man bija jāsāk jau vakar :/ Tā vietā visu dienu nodarbojos ar daiļpļaušanu (pāri viduklim izaugušo zemes matu ieveidošanu perifērijā, ievērojot funkcionālas pludlīnijas un atstājot ziedošus kušķus nejaušā kārtībā, izskatās haotiski, oriģināli un labi), kārtoju ārējos cietņus, aizkrāsojot zvaigznes piemirstām filmām, un kačāju mūziku internetā (no visa jaunā Artesia šķiet pats baudāmākais ieguvums =) Acīmredzot nekad negrasos pieaugt, kā teicis antirealist, vajag jau nevis pieaugt (tā kā kaut kam klāt), bet izaugt. Labrīt, Astra Zoldnere

Smieklīgi, piespiedu kārtā dabūju iziet YouTube autortiesību skolu (nemaz neiedziļinoties visur izvēlējos Nepareizi, un visas atbildes izrādījās pareizās) kāpēc, jo Wir kapitulieren niemals! (tātad Albīnam J. personiski) nepatīk mana draņķīgā Dernière Volonté koncertvideo klātpūtne internetā -- smieklīgi tas, ka YT klips ir pazudis, bet to tik un tā var mierīgi noskatīties visās pārējās vietnēs, kur tas ieguldīts (last.fm, draugiem) vismaz pagaidām

http://www.sturmmandat.com/component/content/article/99-events/554-nakts-maina-2

Atgādinu, ka arī pilnmēness nav atcelts ^^

NM I

...but that's not what Wolves in the Throne Room are selling. They're selling environmentalism and black metal as a consumer lifestyle choice for well-heeled liberals. It's a distraction that is ultimately about helping people feel like they're 'making a difference' without actually demanding anything of them but the exchange of a few dollars. It's all about validating the feelings of individuals for profit - in other words, they are the problem, not even a partial solution, a musical Prius, if you will.

[x] HIPSTER METAL a blight on reality

lenora vaicāja, ko mēs darām Latvijā (atbildēju kaut ko tādu), bet, lai nebūtu pārpratumu, es ļoti labi atceros, ka aizbraukšanas pukstā ierakstīju “vismaz līdz vasarai,” un tā arī sanāca, viss ir eiforiski, 2 mēneši tur ir kā 6 šeit. 11:11 Yes, I’m a pussy for those

p.s. jauns http://enas.lapsas.lv/?p=282

Rejs Bredberijs devās uz Marsu (Barsoom) ; bet mēs uz stockmann cinemas, kur Bella, Tors, Els Sverindžens un vēl pulks citur redzētu tipu divas stundas nespēja tikt galā ar vienu blondu veģmu un viņas brāli. Sniegbaltīte & Mednieks noteikti nav ieteicama tiem, kuri nespēj sagremot K. Stjuvarti, jo īpaši to, kas viņai sanāk dabiski un ko viņa dara visu filmu -- izskatās par mata tiesu no miršanas (ģīboņa/atklāsmes/orgasma/...) SPOILERS nosaukumā nelika rēķināties ar apzinīgu turēšanos pie tradicionālās Grimmu pasakas motīviem, bet rūķi tomēr bija un bija lieliski (nepatika trollis; burvju spogulis arī ne pārāk) -- patiesībā visas pērles bija tādā vai citā ziņā saistītas ar rūķiem (No, must be the mushrooms :))) bēru ugunskura atblāzma ozolu lapotnēs un... viņš) lai gan, ja rūķiem fikcijā būtu tāda pati aizsardzības fronte kā tiem, kas parkos un dārzos, tai šī filma noteikti iekļūtu melnajā sarakstā kā boikotējama, diskriminējoša, cieņu un godu aizskaroša :( Also, whatever happened to the White Hart? Kinozālē 10 sekundes pirms stipri jutu, ka tāds (ragainais dievs) tūlīt parādīsies, un parādījās arī. Interneti jau pamanījuši kliedzošo līdzību ar Princesi Mononoki, kas varētu būt apzināta atsauce, bet man katrā ziņā netraucēja un likās itin vietā, pat vairāk tādā eiropeiskā sižetā, nekā Ghibli animē

Iepriekšapskatītais kino, savukārt, liek dalīties par tēmu

Stāsts un mūzika [c] NUTRITION (2012)

Vairāk

Nevaru piekrist iepriekšējā komentētājiem, jo pēc iepazīšanās ar dažām konspirācijas teorijām man Disneja filmas patīk vēl vairāk (skatoties meklēju visādas okultas norādes, bet kas meklē, tas atrod) un Džons Kārters (no Marsa), kurš radies tajā pat prātā, kas izgudroja Tarzānu, ir praktiski nevainojams mēģinājums saprecināt sci-fi un swords & sandals “žanrus” (pieņemsim, Avatāru ar Persijas Princi, vai Zvaigžņu Karus ar Skorpiona Karali, visu laiku labāko filmu pasaulē :), ievedot troņa zālē caur piedzīvojumu, klasiskā vesterna un tām neiespējamās vēstures durvīm, kuras manā subjektīvajā kinopieredzē līdz galam atvēra 10,000 B.C. °M° Turklāt saku to, nebūt nebūdams pavisam neizvēlīgs mūslaiku glancētā fantasy piedāvājuma priekšā. Pasaulē pārmaksātākā scenārista M. N. Šamaljana The Last Airbender, piemēram, uzskatu par pēdējo miskasti (to gan būtu grūti nedarīt)

We are the answer. We are the promise delivered to all mankind. We raise our hand to one nation. We march to the beat of one heart. The world is sick, and we are the doctors.

Brīnumainā kārtā vakar pēc episkās otrās Troņu sezonas beigu orģijas pietika spēka vēl vienai. kants bija taisnība: Iron Sky ir varena! Lieliska izklaide, trāpīga politiskā satīra, asprātīga parodija un rafinēts sviests vienā ar veselu sauju kino- un kultūratsauču, properly resērčotu estētiku, Laibač mūziku (! OST zem plakāta), pārliecinošu CGI un perfektām beigām. Somi mani ir nopirkuši, jādodas pameklēt viņu iepriekšējais produkts Star Wreck. Tikmēr rindā gaida Džons Kārters...

http://mellonball.tumblr.com/post/24389760020
http://stevejinks.tumblr.com/post/24387718425
http://faberryvans.tumblr.com/post/24402097894

The Moon sets behind the temple of Poseidon at Sounio

http://www.greeksky.gr/files/moon.htm

Šis nav pats labākais laiks būt latvietim Nīderlandē – tā nodomāju pirms apmēram divām nedēļām Amsterdamas Slouterdaika nodokļu administrācijā, sajutis, kā pēc manas adreses izlasīšanas apkalpojošā personāla attieksme mainās no formāli pretimnākošas uz izteikti vēsu – šķita, ka mani pat mēģina atšūt ar birokrātiskām metodēm, jo valsti pametu ar divām pretrunīgām informācijām apdrošināšanas naudas atgriešanas jautājumā. Tārīta avīžu galvenā ziņa bija par tiesas spriedumu (lv portālu lasītājiem droši vien jau labi zināmā) Roberta M. lietā, uz kuru manu uzmanību vērsa Pelle... The Beast from Riga, tā viņu dēvējot presē. Galvenais, ka tobrīd pats sajutos tāds – viss sātanisks, savākts un mērķtiecīgs, bez emocijām, proper englishā mehāniski atkārtojot savus jautājumus, līdz pārliecinājos, ka esmu saprasts/sapratis pareizi. Jā, vēl gari mati, āžbārda, pīrsings... Kā teica medniece, no Greenpack tiku atlaists, jo cilvēki esot baidījušies un “nezinājuši, kā ar mani runāt” (LOL. Nerunāt!) Kopsavilkums vēl nav tapis, bet, kā teicis Zālamans, visam ir savs laiks un vieta. Interesanti, ka autobusā uz Viļņu slīpi pāri ejai sēdēja igauņu meitene, uz kuras somas vēlāk (t.i. pēc pusotras jaunā albuma noklausīšanās) pamanīju BURZUM uzšuvi. Bet pedofilus (un izvarotājus), manuprāt, vajadzētu kastrēt, nevis ārstēt. Protams, tikai pietiekamu pierādījumu gadījumā

Tērzējot ar Mentu agrahalles tirgus angārā, uzraku viņu piedāvājumā šo un nofočēju sev atgādinājumam (jo jānovelk, bet blogspotos nav). Uzzinājis, ka man tas sūds patīk, Juris nekavējoties no zemletes/aizgalda izvilka vēl vienu tādu un atdāvināja, jo viņam šie itāļi nemaz neejot pie sirds. Teicu paldies un wtf, kādi itāļi joptvai, viena poļu meitene un raganisks ambients, nevis tur kārtējais piedzēries neofolks, rekur, elfi dejo aplī, uzpirkstītes un pulkstenītes, kādi itāļi, tas nekas, ka Old Europa Cafe... Tikai tagad aptvēru, ka tas, ar ko viņš jauca, visdrīzāk bija Argentum, kuri patiešām varētu būt sūds (un ir no Argentīnas), katrā ziņā atmiņā pēc savlaicīgas ievērtēšanas aizķērušies nav. Bet Artefactum ir love

Manam fotoaparātam (Canon PowerShot A640) drīz apritēs 5 gadi, tāpēc nekāda, īpaši, skaņas, kvalitāte ir garantēta. Leipcigā pazuda arī viena no abām 8 GB atmiņas kartēm, savādāk būtu safilmējis vēl vairāk trokšņa. Pagaidām

1. Oniric (1)
2. Oniric (2)
3. Jännerwein
4. Dope Stars Inc.
5. Mueran Humanos (1)
6. Mueran Humanos (2)
7. Mueran Humanos (3)
8. Unto Ashes (1)
9. Unto Ashes (2)
10. Dernière Volonté
11. New Electronic Order
12. Labākais projekts Trefenā

Trim izviršanas diennaktīm Marriott platīna klientu līmenī vajadzēja atsvaru (pēdējā vispār bez ceremonijām no launža savācu knapi (sevis :) iesāktu Absolut 0.7 pudeli), tāpēc Berlīnē atgriezāmies ar autostopu un reģionālajiem vilcieniem (Quer-durch-Land ir tāda laba DB biļete, bieži jāpārsēžas, bet var izkāpt, kur, un braukt tālāk, kad gribas), nakšņojot gan lidostā, gan mežā zem episkiem kokiem pie nelegāla ugunskura apdullinošas varžu kurkstoņas un izbadējušos lapsu ielenkumā (no rīta visapkārt pa lapām lēkāja dzīvsudrabainas peles). Pēc Holandes vāczeme šķiet tik plaša un mežonīga, lai gan ne mazāk funkcionāla, bet ozolu, kļavu un papeļu pārpilnība atgādina Baltiju

Šajā rakursā nevar redzēt, bet kritušajam varonim pie kājām ir tipiska XX. gadsimta vācu armijas ķivere. Var redzēt, ka bērns ar duncīti pie sāniem ir krietni lielāks par lauvu (trūkst tikai kamieļa haha), tātad ir vai nu milžu atvase, vai arī tās krēpes ir anatomiski neiespējamas, varbūt abi. Manā interpretācijā piemineklis (trīskāršā liepu ielokā, iepretim gaumīgai baznīciņai, mazā vidusvācijas pilsētiņā, kuras galvenā funkcija šķiet ir dzelzceļa mezgls; perifērijā neredzējām ne piekūnus, ne izteiktus kalnus) ir radies nacionālromantiskajā ērā starp abiem pasaules kariem, un tas homoerotiskais zigfridiskais tēls simbolizē salauzto vācu varoņu garu, uz kura kapa izaugs vēl episkāks un suicidālāks (bērna prātā), bet kas ir tas Heldenhains, to gan nezinu

Mhm, vakardien vispār nepaspējām uz nevienu bez jautājumzīmēm, tāpēc šodien būs jāiespringst :) Tas, kas (kā pienākas festivāla pēdējai dienai!) notiek pēc desmitiem jau ir uz robežas ar sāpīgi... (Agonoize gan te ir tikai loģistisku apsvērumu dēļ jeb tāpēc, ka blakus Agrahallei uz dienu atstāsim somu, bet šie būs vienīgie, kurus atļaušoties noskatīties Ments: viņš tur ir “darbinieks” jeb pieskata Steinklang Industries bodīti tirgus angārā)

? 17.00h Subheim (GR) Volkspalast Kantine
19.40h Tzolk'in (B/F) Volkspalast Kantine
19.50h Arkona (RUS) Felsenkeller
21.30h Bad Sector (I) Volkspalast Kantine
? 22.00h In Gowan Ring (USA) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf (pagan village)
? 22.20h Irfan (BG) Centraltheater
??? 22.30h Agonoize (D) agra hall
?? 22.30h Finntroll (FIN) Felsenkeller

Cosméticos para Cristo! (rock) Mueran Humanos bija tieši tik traki un transs, lai kļūtu par vakardienas privātās eirovīzijas uzvarētājiem. Tici vai nē, bet par tādiem uzzināju, tikai pateicoties Sviesta Cibai (dienasgramata bija ielicis dziesmu un uzrakstījis par to, cik viņiem neglīts diska vāciņš). Detalizētajai atskaitei nav vaļas (un lukstnumura televizorā notiek Karību pirātu maratons), drīz dosimies uz Leipcigas Universitātes ēģiptoloģijas muzeju, kurā šodien ieeja festivāla apmeklētājiem ir par velti, un pēc tam jau atkal kaut kas tāds:

17.00h Euzen (DK) Torhaus Dölitz / Heidnisches Dorf (pagan village)
18.00h Empusae (B) Werk II hall A
? 18.00h Aura Noctis (E) Centraltheater
?? 18.30h Ain Soph (I) Volkspalast Kuppelhalle
? 20.20h Dernière Volonté (F) Volkspalast Kuppelhalle
20.30h Of The Wand And The Moon (DK) Volkspalast Kuppelhalle
20.40h Freakangel (EST) Moritzbastei
20.50 Uhr Opera Multi Steel (F) Anker
22.30h Qntal (D) Centraltheater