Entries Archive Them User Home
New Edit ± æ Α Ω ΑΩ

• tāds norm jaunā gada sākuma ieraksts dienasgrāmatā
• 1/1/26 09:17 am
• lai gan, kāda starpība, šis ir tikai kaut kāds datums izdomātā kalendārā.
• 0 commentsLeave a comment

• "Hop" pirms "hip"
• 1/1/26 09:00 am
• pārsteidzos ar savu gada apskatu, cerībā, lai nekas nenotiek. figu. atverot bzalkoholisko šampi, vismaz kāds prieciņš, 1x dabūju atsitienu. uz savu salauzto ribu. šķita, ka dēļ sāpēm noģībšu. tagad sāpes ir mazliet mazinājušās, tomēr tās joprojām ir nesalīdzināmi spēcīgas kā jebkad iepriekš. nezinu, ko darīt? vai jādodas uz traumām? kā lai ievēro miera režīmu vismaz 7 - 10 dienas, ja tas nav iespējams?
  vakar baidījos paslīdēt un nokrist, bet, lol.
• 1 commentLeave a comment

• 12/31/25 06:00 pm
• Laimīgu !
  
  Lai jums izdodas, draugi!
• 0 commentsLeave a comment

• Gada kopsavilkums, ja tā paskatās
• 12/31/25 10:09 am
• iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti"
  Sāksim ar pirmo
  tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski.
  
  Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha.
  
  Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā.
  
  Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu.
  
  Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti.
  
  Tad virzĀmies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli.
  
  Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome tikmēr sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi,
  
  Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru.
  
  Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām.
  
  Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji.
  
  Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā.
  
  Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā.
  
  Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigU kakla ielokā, ir.
  
  A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu, mentālu veselību un kādu oriģinālu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri.
• 3 commentsLeave a comment

• 12/31/25 06:59 am
• Tātad, lai viss nepaliktu,
  starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības.
  
  Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT:
  
  1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli;
  2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti;
  3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai;
  4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās;
  5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas;
  6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves.
  7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt.
  
  Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem.
  Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas
• 5 commentsLeave a comment

• Human, angel, demon.
• 12/30/25 06:31 pm
• When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.
• 4 commentsLeave a comment

• varbūt uzrakstīt gada pārskatu, lai vairs nekas ekstrēms nenotiek? un vēlmītes?
• 12/30/25 06:27 pm
• paņēmu vēl vienu akadēmisko pārtraukumu, jo tomēr nespēju apvienot mācības ar bērnudārzu un no tā izrietošajām sekām. nākamgad ceru atrast kādu pusslodzes darbiņu, bet drošvien nekas nesanāks tā paša iemesla dēļ. vai, ja ne darbiņš, tad kādas darbnīcas stūrīts, jo mājās neko radošu padarīt nespēju. nav brīžu, kad būtu vienatnē ar sevi (darbnīcā ir citādi, tur visi radoši rosās). vislabāk būtu, ja ar vīru sāktu dzīvot atsevišķi vai lielākā dzīvoklī, bet labāk, katrs savā.
  
  piedalījos vienā stikla mākslas projektā, kuram sekos vēl 2 lielas izstādes.
  
  uztaisīju 2 sudraba gredzenus.
  
  biju divos ceļojumos - pavasarī uz Kopenhāgenu, vēlā rudenī uz Barselonu.
  
  biju divos brīnišķīgos koncertos - Rotting Christ un Marilyn Manson.
  
  pārtraucu divas draudzības. vienu toksisku, otru - kopīgu interešu zuduma dēļ (apdirst akadēmijas studiju procesus).
  
  atjaunota viena draudzība.
  
  pārtrauktas attiecības ar māsīcu Stambulas konvencijas dēļ.
  
  lauztas 3 ribas. vienreiz septītā un astotā, otreiz - astotā.
  
  būs jāiet izmeklējumi, vai neesmu ceļā uz epilepsiju, lol.
  
  divas reizes mēģināju iestāties attālinātajā AA klubiņā, bet nesanāk "iejusties" mana sliktā melnā humora dēļ.
  
  brāļa meita pārcēlās uz Z-Īriju.
  
  nākamgad vēlos aizbraukt ceļojumā uz Z-Īriju.
  
  nākamgad vai aiznākam, dēla labklājībai, pārcelties uz citu valsti būtu ļoti labi (ziņās stāsta, ka sākšoties karš pirms "Skola 2030").
  
  sāku jaunu hobiju.
  
  izlasīju 3 grāmatas.
• 0 commentsLeave a comment

• 12/30/25 06:31 am
• Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri:
  https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xxp284
  
  
  P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut?
  Danke
• 9 commentsLeave a comment

• Labrēt
• 12/30/25 06:16 am
• Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,...
  
  šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs.
  
  Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir.
  
  Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem.
  
  Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink.
  
  Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes.
  Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi.
  
  Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViLgqJM
  Ja atdzimt, tad tikai šeit.
  Turiet īkšķus.
  Bučas
• 30 commentsLeave a comment

• <3
• 12/28/25 06:54 am
• Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year.
• 0 commentsLeave a comment

• 12/27/25 05:19 pm
• Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.
  
  Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.
  
  Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).
  
  Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.
  
  Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.
  
  Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.
  
  Mans gada tops: IZOLAACIJA.
• 8 commentsLeave a comment

• niez rētas...
• 12/24/25 11:26 pm
• un tad vnk ņem un izrotā olivje salātus ar no burkāna izgrieztām rozītēm.
  Tags: thc
• 0 commentsLeave a comment

• mūsu Ziemassvētki
• 12/24/25 09:52 pm
• Ziemassvētku vakariņas paēstas, pasta paka no mammas izsaiņota, abi vīrieši jau guļ. Viens, jo maziņš, otrs, jo slims. Slimais par spīti visam izcepa pīli apelsīnu mērcē, vienkārši woow. Mīlu un dievinu viņa ēst gatavošanas idejas. Šogad pirmo reizi ļoti daudzu gadu laikā sajutu Ziemassvētku prieku. Var jau būt, ka tas dēļ puikas, kurš aug lielāks un gaida un grib svinēt un piedalīties svētku radīšanā. Vai vienkārši tādēļ, ka pa ilgiem laikiem mums ir brīvdienas mājās. Esam paši, nekur nebraucam un neviens cits nav atbraucis. Ir mūsu lampiņas, mūsu galds un sarunas, mūsu miers.
• 2 commentsLeave a comment

• paralēlās pasaules
• 12/24/25 01:32 am
• man vnm, garām ejot, ir paticis skatīties svešos logos, uz sekundes simtdaļu iedomāties, kas tur dzīvo, ko domā, kā jūt? tagad man patīk naktī iziet ārā, uzpīpēt, ar dūmiem gaisā palaist visas savas šīsdienas rūpes un skatīties uz saviem īres dzīvokļa logiem un iztēloties, cik laimīga ģimene tur dzīvo, vai vientuļnieki?
• Music: https://open.spotify.com/track/3KmNFfvM2EyGdNPwDDJCp7?si=7ba
• 2 commentsLeave a comment

• 12/23/25 01:24 pm
• Ir ljoti jauki shogad nebraukt Ziemassveetkos uz Latviju. Ir jauki, laikam, satikt gjimeni, bet ir arii jauki bumbuleet maajaas bez vismazaakaa spiediena buut performingly festive.
  
  Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.
  
  Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!
  
  As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."
• 1 commentLeave a comment

• Katrs pats par sevi.
• 12/21/25 08:31 pm
• Mani vienmeer paarsteidz, cik clueless viirieshi ir par to kaa sievietes juutaas. Bet varbuut taa vnk ir vienaldziiba, kas protams arii mazliet tomeer paarsteidz.
  
  Varbuut jushanaas in itself nav nekas superior, vai taads, kam buutu jaapieveersh uzmaniiba. Jo let's face it, runa vienmeer iet par negative emotion.
  
  Vientuliiba cilveekos ir gruuta un sarezhgjiita emocija, ko noteikti arii var kaut kaa stoiciski apstraadaat. Bet vienkaarshi zheel, ka kaut kas taads vispaar jaadomaa. Bet kas gan ir cilveeks, ja ne skaudrs bezgaliigs vientulis no nebuutiibas nebuutiibaa.
• 8 commentsLeave a comment

• tev arī tā ir?
• 12/20/25 10:37 pm
• iepērkoties vnm censties izvēlēties pirmo dārzeni, nevis 3 vai 4, jo tā, šim dārzenim, kuru neviens cits neizvēlētos, sniedz attalgojumu par tā dzīvi to apēdot.
• 0 commentsLeave a comment

• 12/19/25 11:57 pm
• gribēju pateikt, ka man atkal ir nenormāls darbs😁, vismaz man tā izskatās.
• 0 commentsLeave a comment

• 12/19/25 11:55 pm
• cigoriņu kafija - tas gan ir baigs fui🙂
• 0 commentsLeave a comment

• 12/19/25 11:44 pm
• Grozi kā gribi, bet sanāk, ka svarīgākais dzīvē ir laiks, un, ja šķiet, ka pietrūkst, tad tā jau pavisam nav🙂 ; gatavoju atziņas jaunajam gadam, lai kaut ko atkal varētu mainīt. Nākamā - brīnumi notiek, lai cik nereāli tas izklausās; nekad nevarēju iedomāties, ka bērna audzināšana ir sevis audzināšana🙂; desmit lietas dienā vairs nevaru pavilkt, tas bija kaut kas nereāls; tagad divas jau ir daudz🙂. Turpinājums būs.
• 2 commentsLeave a comment

• nožēla
• 12/19/25 01:35 pm
• par to, ka iesniedzu savus dažus darbus jaunmarkā. uzliku tiem saprātīgu cenu. taču tas, cik es saņemšu naudiņas pēc visiem atvilkumiem (jaunmarkas un ienākumu nodokļa), manī ieviešs žēlumu.
  labāk būtu tos uzdāvinājusi, būtu gandarījums.
• 1 commentLeave a comment

• apnicis sūdzēties
• 12/18/25 03:56 pm
• šodien izlēmu dzēst šo sūdzambībeli uz rakstāmgalda, bet, kur tad sūdzēšos, nezaudējot sirdij dārgu senu draudzību? man sen jau bija pietrūcis savs cilvēks, kura priekšā nav jāšķiro, ko drīkst un ko nedrīkst teikt, vai vsp runāt, būt.
  kad braucām uz Kauguriem pakaļ mantām, viņa teica, ko es no viņas gaidu situācijā kāda bija? (pārdzīvojums par citas "draudzenes" pārmetumiem, ka esmu pavirša pat medikamentu lietošanā, lol) atbildēju, ka neko. vnk hug emo.
  
  jau pāris dienas, arī naktis, domāju par Jovitu. cik jau pagājis? vairāk par 10 gadiem, kopš viņas nav. un par Renāru es domāju izteikti intensīvāk.
  
  un Feju.
  
  vakar tiktokā redzēju (veselu mūžību nebiju atvērusi šo app), ka usa ir patversmes, kurās suņi izvēlas savu cilvēku. cilvēki vnk neizrādot emocijas sēž, tad zālē, pa vienam, tiek palaisti suņi un izvēlas, kurš būs viņa ģimene.
  gribētu līdzīgi. bet vispirms uz Atēnām, Romu un Marakešu. vai var visu? vīrs paliek mājās auklēt suni, kamēr es ar dēlu ceļoju 1x gadā. vislabāk būtu divi suņi lauku mājā un divas kazas. dažas vistas. sakņu dārziņš. mieriņš.
  
  ziemeļīrijā jau visas mājiņas izķertas, palikušas par 1000+. rudenī? nākamgad (jau tagad rezervējot)?
  
  tas tā, plūstošas domas, kad vēlos izlikties par jūtošu cilvēku. gribu uz koncertu, kas tagad būs LV?
  
  un šīs brilles man bojā redzi.
• 10 commentsLeave a comment