∞
∞
- identitāte
- 5/4/26 09:57 pm
"Backpack is part your identity. You often look like you are either going to or coming from the field."
Bez mugursomas es jūtos kaila, negatava un kaut ko aizmrsusi. Tur ir viss, ko reiz varētu vajadzēt un arī tas, ko vairs nevajag. Es nevaru būt bez savas mugursomas. Rītdien došos pirkt jaunu, iepriekšējai ir saplīsis rāvējslēdzējs un parādījušies visādi caurumi. Ir neliels satraukums, jo viņas, manas mugursomas, tik tiešām ir daļa no tā, kas es esmu.-
0 commentsLeave a comment
- 5/1/26 09:33 pm
Kas par nedēļu-
0 commentsLeave a comment
- 4/30/26 10:19 am
Vismaz reizi gadaa es zvanu GP un uzskaitu savus simptomus. GP tad man uztaisa asinsanaliizes, pasaka ka viss ir OK and I should just take it easy and get some sleep. That sustains me for another year. Then repeat.
Es biezhi juutos kaa tas viirietis no Synecdoche, New York. Tad es domaaju, ka es aptuveni varu sadziivot ar saviem simptomiem, ja vien es izdziivoju vismaz liidz vecumam, kad mani beerni ir patstaaviigi. Kopsh vinjiem man ir added level of EXTREME FEAR izdziivot deelj vinjiem.-
5 commentsLeave a comment
- Stress
- 4/29/26 01:36 pm
-
Es esmu sasniegusi taadu faazi, ka liidz ko gribas kaut ko komenteet par pasauli un taas notikumiem, es uzreiz sevi apshaubu jo: it could be AI, it could be just content, it could be unreal, it could be lizzid ppl, all of it is irrelevant to my 4 walls.
Bet mostly, ka it could just be content or AI.
So man vienkaarshi vairs nedomaajas par sensaacijaam, my interest has collapsed completely and it is a strange state.
I have enough content in the sink and laundry basket and in the folder of future fears and anxieties.
Karoche jo vairaak tu kaut ko miili, jo skaudraaks wreck tu kljuusti to meegjinot saglaabt un frishinaat un notureet. I just lament that I cannot enjoy any bit of this pure paradise I am in due to crippling FEAR.
-
11 commentsLeave a comment
- darbs
- 4/28/26 09:00 pm
adinkra
Mēs ar kolēģi šo dienu pavadījām ērģelēs.-
2 commentsLeave a comment
- 4/27/26 07:32 pm
adinkra
Laukos, kur es izaugu, neviens krieviski nerunāja, un mēs skolotājus saucām par skolotājiem. Tas neliecina par pieklājību, mēs visādi, bet nemaz ne tik bieži, spokojām viņu uzvārdus. Vārdā saukt vispār bija neiedomājami.
Vēlāk, pilsētā, es uzzināju, ka viņus sauc par učukiem.
Un kā skolotājus saukā tagadējie skolēni, kuri krieviski vairs nerunā? Učuks mūžam dzīvs vai tomēr atkal skolotājs?-
3 commentsLeave a comment
- darbs
- 4/27/26 07:02 pm
adinkra
Par sarežģītu darbu pirms 20 gadiem- štrunts par pišu, galvenais, tikt galā. Tagad- nu tiks jau galā, bet būs jāāpišās...
Slava arī vairs īsti nerūp, svarīgāk, lai interesanti. Diemžēl, interesanti reti mēdz būt vienkārši.-
0 commentsLeave a comment
- dienas prieks
- 4/23/26 12:26 pm
adinkra
No komentāriem pie raksta par kā celtnieki izdarījuši absolūti neiespējamo un nekad agrāk nedzirdēto- devuši zināt cilvēkiem, ka remonta laikā būs troksnis un vienojušies par laikiem.
"Jptv 19:19, 22. aprīlis 2026
Zinu meistarus kuri vispār netrokšņo, paņem no klienta avansu un vienkārši pazūd
jomama 20:23, 22. aprīlis 2026
Tādi meistari vislabāk sasilda kaimiņu sirdis. 😂"
Smējos skaļi.-
3 commentsLeave a comment
- Grāmatplaukti I
- 4/22/26 09:15 am
-
Es, protams, nopirku vēl grāmatas - Julian Barnes "Departure(s)", Ian McEvan "Amsterdam" un Rumer Jon, Godden Jon "Two under the Indian Sun". Departures jau iesāku lasīt, ir interesanti, jo es noteikti negaidīju šādu grāmatas rakstīšanas stilu. Sajūta ir gandrīz kā klausoties (grāmatu lasu, bet sajūta ir it kā šī būtu saruna) ļoti garu ievadu, kaut kam kas tūliņ sāksies un garā ievada nepieciešamība būs izskaidrota. Tāda, kā skatīšanās cita cilvēka dienasgrāmatā, bet kā jau mēs visi zinām, arī dienasgrāmatas tiek rakstītas, lai kāds tās lasītu. Un arī dienasgrāmatās mēs paši sevi rediģējam, jo, nu jā.
Un es laikam sapratu, kur mana interese par nāvi. Jo tētis. Zaudēt tēti, vai drīzāk uzzināt, ka tētis ir miris divas dienas pēc tam, kad tev ir piedzimis bērns un patiesībā tētis ir miris jau divas nedēļas, bet tas ir slēpts, jo rit pēdējās grūtniecības nedēļas. Daudz ko var noslēpt, ja dzīvo divās dažādās valstīs. Mēģināt visu saprast un arī vēl atļaut sev sērot tādā brīdī laikam nav iespējams. Atceros vien vienu epizodi, kur sēdēju uz virtuves grīdas un klusi raudāju, visu pārējo laiku es biju stipra un visu varēju. Tagad trīs gadus vēlāk es laikam esmu atradusi laiku un veidu kā sērot un mēģināt pieņemt nāvi un neārstējamas slimības caur grāmatu lapām.
“Incurable yet manageable’, that sounds like … life, doesn’t it? (J.Barnes)
-
0 commentsLeave a comment