Ķēms

Vārdu sakot, bērnam piena zobus pilnā narkozē salaboja, visus skatījās, visi dzīvi, Ok, bet kariess bija piezadzies gan. Tas viss izmaksāja pāri 2000 euro. Uz valsti būtu pārāk ilgi jāgaida. Visbriesmīgāk bija, kad, turot rokās, bērnu apdullināja, skats bija briesmīgi nepanesams, pēc tam sanāca emocijas, jau ārā, bet viss kopumā pagāja labi un rezult. arī labi. Mūsdienās visur esot cukuri, bez zobu tīrīšanas nevar, bet piespiest to darīt ir liels darbs, t.sk. ar sevi😄

Šodien plkst. 12:04 pārgāju no stāvokļa “stāvoklī” uz stāvokli “apsveicam ar ierašanos mūsu pasaulē”😄; śodien 3 gadi un dāvanā ir automašīna, braucama pa līdzenu virsmu; nesaprotu - kur braukt vispār varēs😄

Sāku šķiršanàs procesu, paldies valstij par psihologu! Vàrdu sakot, laika, kà parasti, nav. P.S.Psihologs vairāk tiesai, man viss ir labi, stabili😄

Uz šo dienu man izkristalizẽjies domu grauds - ja audzini bērnu, tad jàbút aktierim, bet ar sirdsapziņu; melot nedrĩkst - tas pat nav apsprieźams. Ir daudz jaunu fantàziju izklaidēm.

kāpēc vispār domāt, ka nevar atlaist, kas tā ir par ideju? Kaut kāda ilūzija un muļķïba. Tās ir tikai pārdomas par šo tēmu. Nekas taču nav iekalts, pat paša cilvēka domas un lēmumi. Nākamajā dienā jau ir pavisam cits skats uz dzīvi.

Vai nu pārāk sen neskatījos kino, vai nu kas, bet Tumšzilais Evaņģēlijs mani pozitīvi pārsteidza, jo negaidīju, ka var noturēt uzmanību, lai vispār nemanītu laiku. Aktieri, manuprāt, bija īstie, viņu lomām perfekti atsijāti😊. Man šķiet, ka pat neaizmirsīšu, ļoti labs rezultāts😊

Lasu par recepti - ar skābeņu ķīseli, izrādās - ar skābenu😀, pārlasïju tikai tad, kad sāku iedomāties.

Bàc, aizmirsu, ko gribẽju teikt, à, atkal ieviesīšu izmaiņas savà dzīvé, bet ne sliktas 🙂

Esam zirga gadā. Pirmais jautājums - cik varētu maksāt viens tramvaja vagons? Nereăli, vai ne? 🙂 Pēc dāvanas - kariete, nākamais loğiskais solis - interese jau par tramvaju 🙂

gribēju pateikt, ka man atkal ir nenormāls darbs😁, vismaz man tā izskatās.

cigoriņu kafija - tas gan ir baigs fui🙂

Grozi kā gribi, bet sanāk, ka svarīgākais dzīvē ir laiks, un, ja šķiet, ka pietrūkst, tad tā jau pavisam nav🙂 ; gatavoju atziņas jaunajam gadam, lai kaut ko atkal varētu mainīt. Nākamā - brīnumi notiek, lai cik nereāli tas izklausās; nekad nevarēju iedomāties, ka bērna audzināšana ir sevis audzināšana🙂; desmit lietas dienā vairs nevaru pavilkt, tas bija kaut kas nereāls; tagad divas jau ir daudz🙂. Turpinājums būs.

Nostalğija. Nopirku malto cigoriņu kafijas aizstàjêju, lasu - izcelsmes valsts - Francija 😊, bet tàlu ir no kafijas, jà…

Tutas ābecē ir feils. Ļoti būtisks. Visu laiku saņemu piezīmi, ka lapsai nav ķiveres, bet brauc ar skrejriteni. Man tas ir jādzird katru reizi, ka ķiveri, par kuru stāstu, nemaz visi nelieto😊, bu

Sveicieni svētkos!

Gads beidzas, tas gan ir ātri; šovasar neredzēju, nesapņoju un nepeldēju, biju tikai zooloģiskajā dārzā😊; nesen paniekojos vēnu klīnikā, izmēģināju procedūru vēnu vizuālajām pārvērtībām, nebija akūta vajadzība, bet bija; tagad interesanti gaidīt rezultātus, jo pagaidām zeķes un zilumi; pēc divām ned. kaut kas, iespējams, labāks būs vērojams…

Man salātiem jāgriež bietes, sen neesmu griezusi tieši bietes, nepirku gatavas😊

manuprāt, valdība nekritīs, līdzīgi šlesera fenomenam - it kā slikti, bet der😊

Palasīju rakstiņu par to, kā persona izskatās, it kā, - labi; nesapratu tikai komentētājus, kuri vēl strīdas par to - labi vai slikti izskatās😊

Mūsdienās pulkstenī uz rokas skatīties laikam nav vairs piedienīgi😊