Saprotu, ka pēc nedēļas divām jau viss būs pavisam savādāk zemākās zemēs, bet pašlaik vēl



Manas saknes ir melnas un man tās patīk

Eden

Arī no Vernera Hercoga neesmu redzējis tikai kādas 20 filmas :) tiesa, pārsvarā dokumentālās, tāpēc uziet šo bija patīkams pārsteigums, pie tam ne viens vien... Invincible (2001) ir drosmes pilns, Hercoga pārkruķīts stāsts par īstenībā eksistējušu poļu ebreju spēkavīru Berlīnē pagājušā gadsimta ceturtās dekādes pirmajā pusē, ar Timu Rotu (pirmais pārsteigums!) hipnoburvja un bez piecām minūtēm Trešā reiha Okulto Lietu ministra lomā, ainām, kas filmētas arī Latvijā (Kuldīgā un Rīgā – vēl viens pārsteigums, pēkšņi “Berlīnes centrā” sazīmējot Doma laukumu :), nepārliecinoši fanātisku agrīnā nacionālsociālisma piekritēju atveidojumu un režisoram raksturīgo aizraušanos ar neprofesionāliem aktieriem, kas daļu filmas padara savādi kokainu (šķiet, sagūstot arī Rotu, kurš ar Udo Kīru uz pārējā kāsta fona izskatās nevietās overqualified), toties krietni nāk par labu tēlu kolorītumam (uz vāczemi ratos braucošā vīra smiekli sākumā bija dikti inficējoši). Citu pārsteigumu starpā jāmin leģenda par 36 svētajiem ebreju mocekļiem ikvienā paaudzē un tas, kādā pofigā Hercogs naratīvā iepiļījis kadrus no kaut kādas savas, droši vien paralēli uzņemtas dokumentālās filmas. Protams, metafora ir skaidra, un varbūt viņš tos krabjus brauca filmēt speciāli, bet neticu :)

Nedaudz garus trenkājošas literatūras caur čimēru, bet ticiet man, tādas ir daudz, neticiet

“Sātana plāns iznīcināt Bībeli, to neaiztiekot, ir visgudrākais, ko es jebkad esmu dzirdējis. Čārlzs Darvins, dzimis 1809. gadā, un Tomass Henrijs Hakslijs, dzimis 1825. gadā, jau agrā jaunībā nonāca garu ietekmē, jo ārsti, kas tos ārstēja, izmantoja hipnotismu kā anestēzijas līdzekli.

Gari nolēma, ka tad, kad abi zēni būs pieauguši, viņi kļūs par rīkiem, kas ieviesīs jaunu reliģiju, proti, evolūcijas teoriju. Sasaistot to ar zinātnisko revolūciju, kas tolaik joņoja pa pasauli, daudzi cilvēki nekad neiedomāsies, ka tā ir reliģija — reliģija, kas šķērso visas konfesiju barjeras un sagūsta pat neticīgos.”

Priestera tālākais apgalvojums mani pārsteidza un izbrīnīja. Viņš apgalvoja, ka katru, kas māca evolūcijas teoriju, gari uzskata par šīs plašās reliģiskās sistēmas garīdznieku, un tādi saņem īpašu svaidījumu no paša sātana. Sātans viņiem piešķir lielu spēku izraisīt garīgu aklumu, pārliecināt un pievērst sev. Patiesībā viņš šos cilvēkus vērtē tik augstu, ka norīko īpašu eņģeļu svītu, kas tos pavada visu mūžu. Tas ir lielākais pagodinājums, kuru sātans kādam var piešķirt.

Sātans un tā padomnieki, pēc priestera skaidrojuma, ir secinājuši, ka evolūcijas teoriju var izmantot, lai sagrautu Bībeles pašus pamatus. “To var vērst pret radīšanas nedēļu, pret pirmo senču krišanu grēkā un pret pestīšanas plānu. Likme ir tik augsta, ka, pēc garu vārdiem, sātans pats ir mācījis Čārlzu Darvinu definēt viņa zinātnisko atziņu principus.”

http://www.adventisti.lv/lv/media_lv.php?type=vol&event=17&topic=4

p.s. tas ir tas Hakslijs, pēc kura (nevis Oldesa) nosaukts man duālais (tātad iecienītākais :) socioniskais tips...

netherloft

(^ In Between Worlds ir nefolka paviršo bilžu/whatever/f u blodziņš, bet vispār pavasaris >)

Ministry ‘2012: http://klab.lv/community/muzons/951252.html

The Skin I Live In (2011) bija kaut kas ļoti jocīgs (loģiski, tāpat kā režisors), bezkaunīgs, pseidofutūrisks, post-hiper-edipāls, ar Banderasu un (laikam speciāli) relatīvi paredzams, neraugoties uz sižeta nelinearitāti. Neko nezaudētu arī, ja nebūtu redzējis, bet tik garlaicīgi, lai aizmigtu, nebija... diemžēl :) jo tēlainība filmā bija tāda, ka vēl labu stundu acu priekšā rādījās (traucēja). Es teikšu tā, ļoti glīti iesaiņots sviests

Hipster(ter)ārijuRadio101 nekad neklausos, bet doma par skroblējošu last.fm profilu ir ļoti uzteicama! Kāpēc Nabai tāda nav??

Vai... vaivaivaivaivai Uzminiet, kurš vēl spēlēs vasaras pēdējā pilnmēness sturmfestā kopā ar “maniem” Truart un Na-Hag ^^^



Vīrs, kuram ūsas aug tikai no lūpu kaktiņiem

“A man who has not passed through the inferno of his passions has never overcome them.”

“Loneliness does not come from having no people about one, but from being unable to communicate the things that seem important to oneself, or from holding certain views which others find inadmissible.”

“The facts of nature cannot in the long run be violated. Penetrating and seeping through everything like water, they will undermine any system that fails to take them into account.”

  — Carl Gustav Jung

Citējot kādu tumblr, es nesaprotu, kā esmu palaidis garām tādu raganību. Kas tas vispār ir!? Jonna Lee

“Of all human weaknesses, obsession is the most dangerous – and the silliest.”

No visām cilvēcīgajām izvēlēm (šķiet, ka neesmu redzējis tikai kādas 20-30 Vudija Alena filmas :) Mighty Aphrodite (1995) likās un gan jau arī bija pareizā, jo nosaukumā dieviete, turklāt kāda, un tur, protams, bija viss tas pats, kas vienmēr, gandrīz visās Vudija Alena komēdijās, kaut kas kā pēc kosmosa pasūtījuma vienmēr aktuālais, sviestainas alūzijas uz sengrieķu traģēdiju (patoss, koris amfiteātrī, komentāri ciprešu dārzos, Edips, Kasandra un Iliāda), kā vienmēr jauna (<30 gadu) Helēna tā, kas B. Kārtere, neatslābstošs humors (kļuva progresīvi smieklīgāk) un nenotika nekas traumējošs – arī kā vienmēr, jo viss ir joks, par visu smejas (tā Eduards Veidenbaums un beigu titri) un atkal tas reizēm ziedi sakārto paši sevi jeb DEUS EX MACHINA

Tā, un tagad, lūdzu, pierādījumus, kāpēc iecentrēta bilde uz pelēka fona izskatās labāk, nekā uz balta un kreisajā stūrī kā parasti!?

Explain yourself, Firefox! >:(

Visvairāk sašujos (tas tagad būs sašust, tagadnē :), kad manu rīcību... pat ne rīcību, bet tās motīvus, interpretē (uztver, vērtē, tiesā) pēc man svešiem kritērijiem, like, es esmu tik viegli nolasāms, like, es apzināti neizvēlētos, ko no sevis parādīt un ko – paturēt priviliģētākām acīm (sev nē, jo tas viss ir nasta tomēr). Tad es jūtos vardarbīgi ievietots kastītē (ar uzrakstu vai bez, vienalga) un varu sadusmoties, jo nav taču patīkami pret savu gribu tikt ieslodzītam svešu domu, svešu priekšstatu cietumā. Man nav problēmu pieņemt to, ka mani nesaprot (pats tādus ziedus laistu un audzēju), bet ne to, ka mani saprot nepareizi. Atvaino, patiešām, kāpēc tu iedziļinies bez pleznām un skābekļa balona? Pietiek ar nesaprotu (neesi centies saprast), varbūt paskaidro, lūdzu, pirms nāc klajā ar pavirši sagatavotām apsūdzībām vai, nē, pazūdi pavisam

2012 Lielbudžeta Šausmu Tendences sāk noskaidroties }]]

Manu interneta dienasgrāmatu tikko nosauca par aizgaldu. Atā

(Tagad tava kārta.)

Самые прекрасные цветы растут из грязи,
Самые прекрасные люди - это мрази,
Самые падшие женщины неприступны,
Самые благие деяния преступны.

Tas ir kaut kas neticams... es māku valodu izlocīt visādi, kā vajag un kā nevajag, bet nemāku pateikt, kā reizēm doma par viņu (sajūta, es nezinu, kas) liek sajusties – sākumā tas bija kaut kas aristokrātisks (“19. gs. krievu romāns”), pēc tam kaut kas kosmisks un mežs, un mājas, un dzīva uguns, un pasakas no bērnības, un... pirmoreiz mūžā tā, ka ne no galvas tas nāk, pat ne no kaut kā dziļāka, piemēram, sirds (...kas ir sirds? that which drives), bet it kā no ārpuses, kaut kā virs manas būtnes, ne pārāk tālu, tepat virs galvas, vai blakus tai, tepat telpā, varbūt tas ir gars, varbūt nekad agrāk nav bijusi tik nobrukusi psihe, bet vienalga, galvenais, lai darbojas :)

Septiņas Nāves Durvis

(tas pats, psiholoģiskais terors & permanentā psihoze, ķirzaku valstībā, viss ir atļauts >)

Pag, tik agri nelikšos mierā vēl: Lindsija Stērlinga. Skaidrs, ka mani pa daļai ir nopirkusi sulīgā elektronika un kameras darbs, bet es totāli jūtu, kā viņa padara pasauli par labāku vietu, gaišāku, priecīgāku, iedvesmojošāku... vienkārši ar sevi pašu :) Apmēram tāpat kā Vītolu ģimene, tikai tai nav astoņpadsmit miljoni views mēnesī haha. Par sevi neko tādu nevaru teikt, jo klausos daudz neganta blekmetāla, ja pietiek pacietības, skatos asiņainus seriālus, un spēju jebkurā mirklī izvirst indē, izšļakstīties, uzrakstīt kaut ko tādu, ka viņai ir viss, kā nav Ievai Melnei kā vijolniecei un fiziskai būtnei, redzi, uzrakstīju

Nu labi

Pietiks tev astrālā malstrēma. Zvaigžņu karu patosa. Visa dzīve orģija. Pārējā laikā... WWW. Un malka. Un WWW. Tad paēst, tad atkal WWW... WWW-malka-WWW-ēst-WWW-malka-WWW-gulēt kur, es ATVAINOJOS, KUR paliek SCI-FI varbūt tur, Orchideju dārzā (pirms 93 gadiem)

Laiks bija Pūķis



anathemantra

OMG. Es jau sen gribēju to uzrakstīt... Limbonic Art ir tik perfekti uzbūvēta mūzika, no sākuma līdz beigām,

   ikvienu pēdējo mirstīgo cerību nokaujošām beigām...

Vērtīgākais klips youtube latviešu valodā forever!

Vesela izglītojošu un visādi burvīgu/mulsinošu citātu vācelepūrs. Jānis Zālītis, 198_.

Pastāv tāds populārs new age/virtuves psiholoģijas uzskats, ka cilvēks, kurš apzināti nodara ciešanas citiem, pats ir dziļi nelaimīgs, apdalīts, dvēselē neapmierināts, kosmiski čelendžēts, viensmājāsskumjš utt. Sava daļa taisnības tajā noteikti ir, bet lūdzu lūdzu, aizmirsti, atmet, izsvītro jebkuru epitetu ar laimi saknē, ja vēlies man bilst kaut ko tādu. Jo, pirmkārt, nav nekādas jēdzieniskas vienprātības par to, ko tā laime patiesībā nozīmē – laicīgu baudu, apmierinājumu, iekšēja miera un pasargātības sajūtu, vai veiksmīgu dīlu ar sazin kuru no taviem kukaiņa instinktiem. Manuprāt, tādu absolūto laimīguma faktoru vispār, ja var, tad var izmērīt tikai miršanas brīdī. Patiesība ir tepat blakus: jā, cilvēks, kurš nodara pāri citiem, ir sāpināts, traumēts, tāds, kuram pašam nodarītas ciešanas, tāds, kurš vēl dzīst, utt. NEVIS nelaimīgs. Liec to aiz auss! Domā, Hitlers u.c. nazi narkomāni baigi cieta sava powertripa laikā? Nešaubos, ka vismaz pusi laika viņi pavadīja eiforiskā ekstāzē, starp kuru un netveramo laimes jēdzienu šķirlīniju novilkt nemaz nav tik viegli, turklāt nomira ātri un nesāpīgi, ar triumfa pēcgaršu uz lūpām un Valhallas vārtiem acīs. Kaut kādi karmiskie parādi un sentēvu grēki ir tikai mežonīgas teorijas un/vai reptiloīdu uzmetiens, for all I know. Atzīšos, ka man ļoti patīk sadot pēc nopelniem (par nopelniem saucot sev un sev tuvajiem nodarīto kaitējumu), vēl man patīk metaforiski piespiest sodāmo cilvēku pie zemes un neļaut viņam celties, kamēr nav atēdies paša piemīdītos dubļus. Vai tas mani padara par nelaimīgu būtni? Sāpinātu, sūrstošu, ievainotu/ievainojamu, jā. Bet nelaimīgu? Dafuq, savi melnie uznāk visiem reizēm, pat Gundaram Āboliņam :)