You wanna have a life but not too real
 
12.-Okt-2021 11:41 pm
Man sāk rasties sajūta, ka eksistē kaut kāds kompetences caurums.

Kaut kādu skatu no malas neapšaubāmi palīdz iegūt sarunas ar draugiem. Dažādu perspektīvu summa kaut kādā mērā pretendē uz objektivitāti. Dīlot ar saviem iekšējiem demoniem un sajūtām palīdz psihoterapija. Veidot attiecības ar savu partneri var palīdzēt pāru terapeits.

Bet gribētos aiziet pie kāda, kas palīdzētu atrast atbildes uz jautājumiem, kam vispār ir jēga. Es pieņemu, ka tāpēc reliģija vispār eksistē. Sajūtu līmenī šķiet, ka šis cilvēks varētu būt kaut kas līdzīgs mācītājam. Vienīgā problēma, ka es neticu mācītāju kompetencēm vai visu reļiģiju uzstādījumiem kā tādiem. Man pietrūkst kaut kādu objektīvo divine zināšanu, kas spētu salāgot vispārīgo ar individuālo. Kaut kas līdzīgs vecmodīgai aptiekai, kur zāles taisa individuālam pacientam, nevis ražo masveidā.

Visdrīzāk šī ir absurda vēlme, kas vienlaicīgi varētu būt arī universāla, es tikai neesmu izvēlējies savu veidu no jau izgudrotajiem, kā to ir izdarījuši citi.
Comments 
13.-Okt-2021 09:03 am
Savā pusaudžu nihilisma periodā visiem sludināju savu sofistisko argumentu, ka dzīvei nav jēgas, jo jēga kaut kam ir tad, ja mainās rezultāts. Neatkarīgi no tā, ko tu dari, dzīves rezultāts - nāve - nemainās, ergo jēgas nav. (Obligātā atsauce uz "42" no The Hitchhiker's Guide to the Galaxy). Protams, tagad vairs tas arguments nestrādā, jo atnāks [info]ctulhu vai [info]mindbound un mēģinās mani pievērst transhumānismam. :D

Protams, arī šim komentāram nav jēgas, jo nedod nekādu jēgpilnu pienesumu tavām pārdomām.
13.-Okt-2021 09:49 am
Man šķiet, ka tai pusaudzīgajai sajūtai ir arī taisnība, un tā pat nekonfliktē ar to, ko es rakstu. Mans "dzīvei nav jēgas" arī joprojām saististās ar to, ka nav vērts meklēt atbildes uz jautājumiem, uz kuriem atbildes nav. (Arī neizbēgami sanāk atsaukties uz Duglasu Adamsu.) Pusaudzībā tā vairāk bija apjēga, ka apkārt redzamie vai piedāvātie risinājumi ir tāda uzmanības novēršana, un tad jau es labāk novēršu sev uzmanību sev interesantos veidos. Bet ir nojauta, ka kaut kas eksistē arī tīri cilvēciskā pieredzē bez visa transhumānisma. Varbūt vienīgi ar mūsu smadzenēm to nav iespējams noformulēt kaut kādā skaidrā domā, un tad atliek vienīgi meklēt to sajūtās vai kaut kādās praksēs.
13.-Okt-2021 12:35 pm
ir taisnība gan pusaudziskajai sajūtai, gan arī jo īpaši bērnības speisautiem un pazudušajiem laikiem un vientulībām un mdma-īgajai sajūtai satiekot dzīvniekus un draugus...iespējams ka šīm sajūtām ir daudz lielāka taisnība nekā visam ko mēs ar prātu vēlāk tā sauktajā pieaugušo vecumā sev iestāstam
This page was loaded Maijs 6. 2024, 2:24 pm GMT.