Es parasti par potenciālajām iespējām mainīt darbavietu neizplatos, bet šis ir tik spirdzīgs gadījums, ka nevar nepadalīties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka man vajadzētu aizpildīt dažus robus ar padomu.

Lenc te jau kādu laiku mani viens mistisks kantoris. Mistisks, jo latviešu valodā infas nav, tie ir kaut kādi skandināvi, un beigās vispār izrādās, ka tas nav IT uzņēmums, bet rekrutēšanas. Ja vēl pirmajā reizē tas bija jocīgi, bet kaut kādā ziņā saprotami, tad šoreiz lika aizdomāties. Meklējot, tātad, viņi IT cilvēkus "Latvijā pazīstamam uzņēmumam", un, kā beigās izrādījās, ne bez valsts kapitāldaļām. Iespējams džuse pat izpļāpājās, jo es izmisīgi centos saprast, paralēli kravājot somā raketes un kedas, par ko vispār ir stāsts. Nu, un vai tad es esot gatavs pārmaiņām manā dzīvē, un vai līdz rītdienai es varot nosaukt ciparu? Nu, cipars takā būtu skaidra lieta, visi beigās saņem kaut kādu ciparu kontā. Āķis tikai šoreiz ir tāds, ka darbs ir uz līguma pamata, kas sākotnēji tiks noslēgts uz dažiem mēnešiem, ar fīču to pagarināt, un algas vietā es naudu varēšu saņemt izrakstot rēķinu. Vajadzēšot dibināt "jebkādu SIA", jebšu visdrīzāk mikrouzņēmumu. Uz to es, protams, iebildu, ka man te ekseļi ir jāpabaksta, šis tas jānoskaidro, jo visus bonusus, ko šobrīd man nodrošina darba devējs, man turpmāk būs jāgādā pašam. Vienvārdakot, līdz rītdienai točno nē. Un, kas visinteresantākais, meitene nevarēja nosaukt mana potenciālā darba saturu. Kaut kā ar grūtībām ticās, ka manos pienākumos ietilps vien rēķinu izrakstīšana.

Nu, lūk, dārgie frīlanceri un citi zvēri, kādu ciparu man tagad izdomāt? Pašreizējais reiz trīs, reiz četri, reiz pieci? Nu, tīri tā, lai viņiem neērti sametās, vai arī pēc darba attiecību izbeigšanas ar lielisko darba devēju es varētu kādu gadiņu, tā teikt, garīgi augt. Un atgādiniet, kādi bija tie mikrouzņēmuma parametri izteikti ciparos?