Runājot par "Rietumu kreisajiem", es nezinu vai mani vairāk uztrauc la la la skatīšanās otrā virzienā, kad pie mikrofona pienāk "asinszemes" un to pieredze ar komunismu, vai arī tas, ka pašlaik notiekošā Krievijas-Irānas-Ķīnas konsolidācija tiek uzskatīta par kaut ko foršu, cerīgu, vai, labākajā gadījumā, mazāko ļaunumu

viņiem tur studenti katoļu universitātē, džeks ne tos svētos rakstus paņēmis:

https://jauns.lv/raksts/arzemes/687311-polijas-specdienesti-pedeja-bridi-novers-asinainu-uzbrukumu-ziemassvetku-tirdzinam?utm_source=inbox.lv&utm_medium=export&utm_campaign=Links-in-partner-sites

Ieguldījumi natūrā

radiohead bija apaļa skatuve pa vidu, kurai īsti grūti nolasīt 'centrālo' vietu, jo līdz sākumam vispakārt ir nolaisti mazcaurspīdīgi ekrāni.
izvēlējāmies stāvēt pa vidu pret skatuvi vienā no sāniem. otrajā sānā būtu vairāk redzējuši yorku, jo viņš pārvietojās no viena gala mikrofona pie otra pa to pusi. toties mums bija abi greenwoodi, it īpaši colin lovīte.
bet enīvei, pirms 100 gadiem klausoties viņu dziesmas neienāca prātā, ka kādreiz stāvēšu 10 metrus no viņiem un klausīšos kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem.
starp citu, daudz bija tieši tāds formāts - vecāki ar saviem 2 pieaugušajiem bērniem. vēl forši, ka tā ir publika, kurā tu jūties absolūti iederīgs - ne par vecu, ne par daudz nobriedis, ne par maz creepy (creep viņi nespēlēja tūrē ne reizi, nedomāju, ka šovakar pēdējā koncī spēlēs). pirms sākuma pāris džeki pamanījās iekustināt publiku uz vilni ap visu arēnu. tik interesanti bija vērot, ka viņi neatlaidās pie pirmajiem ceturtdaļā panīkušajiem vilnīšiem. un kad beidzot vilnis apgāja 360, uzgavilēja visi ap viņiem, kas šo neatlaidību vēroja. vēl publika sadedza telefonu gaismiņas pirms vispār koncis bija sācies. interesanti, ka nedzirdējām nevienus latviešus.
forši, ka nospēlēja visas dziesmas, kuras es gaidīju. turklāt man pārsteidzoši labi patika arī viņu citu periodu dziesmas, kuras neesmu neko klausījusies. un viņu pašu prieks spēlēt tās. un vēl mani fascinēja yorka ritma izjūta kustībās

karoče turam īkšķus, šodien operēs

Jorks noveco sejā līdzīgi Baušķeniekam. Manuprāt, tas ir galvenais šajā stāstā.

JAUNS.LV Nesen laulību šķīrušā boksera un Rīgas domes deputāta Maira Brieža un Latvijas batutu fitnesa zvaigznes Aleksandras Kurusovas starpā uzplaukušas simpātijas.

Pat Lagardai pierāpojis ka pārāk daudz regulu un birokrātijas.

https://jauns.lv/raksts/arzemes/687143-eiropas-centralas-bankas-vaditaja-apstiprina-senas-aizdomas-par-eiropas-attistibas-virzienu

BlacKkKlansman (2018)

all i need nenospēlēja, bet videotape gan. un beigu no surprises. bučas visiem

https://en.wikipedia.org/wiki/MEDUSA_(weapon)

cilvēka organisma daļas darbojas kā detektors.

"I’m gonna go out on a limb and assume the motive was childhood sexual abuse"

-Bērnudārzā mums šitāds bija negaršīgāks. Nr3 par šodien manis vārīto žāvēto augļu ķīseli (mamma pasūtīja, iestājoties slimnīcā aizvedu viņai divas mazas burciņas)

Vīrs saka varu vērt vaļā savu restorānu..

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

Vakar noskatījos vienu cīņu, kurā piedalījās kamerūnietis, kas dzīvo Francijā. Es nezinu, kādas viņam ir attiecības ar Franciju, bet skaidrs, ka izcelsmes valsts viņam ir nozīmīga daļa no identitātes. Bet sportā ir tā pieņemtā tradīcija atskaņot himnas un vicināt karogus. Es saprotu komandas sporta veidus, kur spora organizācijas darbojas valsts ietvaros, un arī sportisti pamatā ir nākuši no tās pašas valsts, bet individuālajos sporta veidos tas ir diezgan abstrakti. Izcelsmes, piederības un mītnes zemes varbūt pilnīgi dažādas, un arī sportista komanda bieži vien ir ļoti starptautiska. Un es nesaku, ka valsts nevar būt daļa no sportista identitātes - rudais īri izcelsmes meksikānis Kanelo ar visu savu mariarči orķestri ir nepārprotams Meksikas bērns, bet arī Mairis Briedis staigāja ietinies Latvijas karogā.

Mēģināju iztēloties, kā es justos, ja es dzīvotu un trenētos kādā citā valstī, un pirms sporta sacensībām man būtu jāklausās šīs valsts himna kā valsts, kuru es pārstāvu. Es saprastu šī pasākuma loģiku, bet Latvijas himna noteikti vairāk reprezentētu manu identitāti. Un ne tik daudz tāpēc, ka es esmu Latvijā piedzimis, jo meklējot kaut kādus formālus iemeslus, tik pat labi varētu atskaņot arī PSRS himnu, ar kuru es noteikti neidentificējos, bet lielākā daļa manas bērnības un pusaudzības ir pagājusi Latvijas himnas pavadījumā. Bet tik pat labi tā varētu būt arī kāda tautasdziesma, vai pat kāda Nirvana dziesma, un man tas nešķistu ļoti absurdi. Noteikti mazāk absurdi, kā kādas svešas valsts himna.

Ar šo visu es gribēju teikt, ka identitāte ir ļoti individuāla lieta, lai cik ļoti vieni cilvēki nemēģinātu iekastēt citus cilvēku. Un, protams, daudziem ir spēcīga vēlme identitāti vienādot ar patriotismu, kur atkal korelācija tiek jaukta ar kaut ko citu. Man ne pārāk patīk, ka kaut kur ārzemēs ar mani mēģina runāt poliski vai lietuviski (nav bēdīgāka skata, kā cilvēks, kas savu paviršību uzskata par dziļu inteliģenci), bet mani ļoti apbēdinātu, ja kaut kāda Krievija sāktu bumbot Parīzi vai Berlīni.

klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]

Mjam, čilīgā Sidneja, kur pa lielam neviens neuztraucas par lietām, neslēdz durvis un visus sauc par "mate", šovakar pēkšņi tapa par terorisma perēkli.
Es dzīvoju pie citas pludmales, un par notiekošo no ziņām uzzināju, bet Bondi ir Sidnejas pludmales dzīvesveida epicentrs. Tur tiešām skaistā svētdienā ir tūkstošiem cilvēku.
Kad nesen tur biju, tieši tam tiltiņam, no kura šāva, šurpu turpu pāri gāju. Baisi redzēt tos video.

Draugus un paziņas apzināju, tikai no pāris vēl nav ziņu.

Nopirku biļeti uz Mongoliju.
Tad jau viss būs labi.

Pa tam lāgam Mazpilsētā bebri, jopcik popcik, mazie kretīni, nohujārijuši 2/3 manu ceriņu. Nu, bļaģ, nu.

Vakar ar suni bijām pirmie, kas sapēdoja celiņu.

Nu ta beidzot atjēdzās.

https://jauns.lv/raksts/arzemes/686948-es-maina-kursu-un-atsakas-no-pilniga-benzina-auto-aizlieguma-pec-2035-gada

Wake Up Dead Man: A Knives Out Mystery (2025)

joprojām:

Decembris 24., 2005

11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)

"Ja vecāki visu dienu sēž pie datora, pēc tam paēd un turpina gulēt uz dīvāna pie seriāla, bērni to pieņem par normu."

https://www.lsm.lv/raksts/vecaki-un-berni/bernu-veseliba/13.12.2025-tris-bernu-mamma-nav-vainigs-ne-laiks-ne-skola-bernu-mazkustigumu-radam-mes.a625593/

"Sāksim kustēties šodien, nevis pirmdien vai pirmajā janvārī."

Buenos tardes señor.

Iekšā ej pa maliņu un, ārā ejot, paņem līdzi pārspriegumu. Tu jau jūti, vai tev kaut kas iznāk līdzi vai nē.

Izrādās, ka TLDR ir arī fiziski žunāli, un man radās liels kārdinājums kaut ko pasūtīt. Kas man atgādina par to, ka es joprojām sēžu uz domas par to, vai man vajadzētu pasūtīt IR nākamajam gadam.

IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām.

Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas.

Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat.

Nav pārsteigums, ka demoniskie mošķi sarosās līdz ko es viņus apgaismoju ar Jēzus gaismu.

You exist in this darkness. Rebels. Creeps. Outcasts. Loners. People who hate everybody. People who feel uneasy around everybody. People who know everyone hates them. People who hate being tied down, restricted, constricted, and huge whirling snakes. The snakes climb around your neck and arms. The woman who’s the mother of snakes takes you in.

Kathy Acker

Sīks žīds kopīpasto ietekmīgu žīdu (etniskā solidaritāte un nepotiskā agenda) - "humans are hackable animals".
Nē, vienīgie (ne)zvēri, esat jūs. Mēs esam no Dieva, jūs, nožēlojami, skaudīgi velna ganīti boti, kas labi apzinoties savu maziskumu un neadekvātumu, cenšas iznīcināt visu Dieva radību un vēkšķēt uz debesīm savu naidu. Hubris hubrim hubrum.

Tā pat Boris, pedolācis, 'nejauši' ignorēja un pārmeta mēteli, savā nostājā krievu jautājumā, kur viņš dekādēm aģitēja pret latviešu patriotismu, analoģizējot to ar nacismu, perfektā sinerģijā (((Rietumu))) zombētajiem baltajiem liberāļiem.
Mudināja latviešus mācīties krievu valodu "jo kas nekait zināt vairāk valodu", paralēli projicējot Ždanokas žīdu partijas lozungus "ruki proč ot naših škol", konstanti atbalstot oficiālu divvalodību, agresīvi uzbrūkot Telos Krišjānim par viņa remigrācijas ierosinājumu, līdz ar to noliedzot latviešu tautas suverenitāti. Tieši 1:1. ko visi žīdi dara jebkurā citā Rietumu civilizācijas valstī, kur viņiem nez kāpēc ir konstants procents diasporas - bez maz vai kā metodisku subversīvistu filiāles.
Nu un desmitagadēm promoutēt seksuālo deģenerāciju, mizandriju un visas citas iespējamās indes, ko ieliet akā, lai mēs izmirtu vai paliktu vājāki, vieglāk pakļaujami.]

Kāds vēl atceras Maksu Van Der Stūlu, kaut kādas eirokomunistu komisijas augsto komisāru, kas 00o pirmajā pusē regulāri braukāja šurp, lai iemācītu, mums, latvju plebam, toleranci pret okupantiem? Citādi mēs netiksim pielaisti jewrosojuzam.
Cik, ātri laiki mainās.
Lūk, tādi kā Boris Štrumfs bija vienā laivā ar šiem latviešu tautas ienaidniekiem (tajā laikā), bet tagad izliekas, ka vienmēr bijis ahūnais patriots un grifto savu anti-kremlin bs.

Lūk, mūsu viedokļu līderis, kas neprot uzrakstīt saliktu pakārtotu teikumu latviešu valodā un nezina interpunkciju kā tādu, lai gan spamo mūsu internetus jau 30 gadus. Laikam tāpēc, ka jidišā tādu nav, ir tikai chutpza, oy vey/gevalt. Tīrasinīgs latvietis. Diskutē ar viņu un tapsi apgaismoc tā, ka maz neliksies.

Your appointment to FEMA should be finalized within the week.

uz pilnīgi normālu medicīniski tehnoloģisku priekšlikumu:

- Bez tam labāk saprotot gēnu kompleksu darbību un epiģenētisko regulēšanu visticamāk vecākiem būs iespējams mērķtiecīgi uzlabot nākamā bērna genomu, tas ir - izveidot stiprāku imūnsistēmu, novērst iespējamās iedzimtās kaites, tālākā perspektīvā - arī uzlabot ķermeni un varbūt arī intelektu. Tas tak ir OK, ne?

- Dizaineru bērniņi? Cerams, ka šādus vecākus preventīvi kastrēs.

Es atvainojos, bet kur problēma? Protams ja tehnoloģija tiešām darbojas, ir atstrādāta.

Esmu izsmēlis visas citas iespējas, palikusi tikai opcija teksts kā bomba, spridzeklis, atomsprādziens, bet man ir žēl dzīvās radības, tāpēc esmu pret spridzināšanu, bet figuratīvi tas ir ne tikai pieņemami, bet pat nepieciešami, bet, kā man kā fiziskai būtnei tikt galā ar enevitablo спросят?

"We all know perfectly well that the man who lives out his life as a consumer, a sexual partner, an “other-directed” executive; who avoids boredom and ­anxiety by consuming tons of newsprint, miles of movie film, years of TV time; that such a man has somehow betrayed his destiny as a human being."