#sieriņšsaprot: urbānā lauksaimniecība

5. augusts, 7:12 am, atsauksmēm

Lai gan pilsēta, kāds kaut kur puskilometra rādiusā tur vistas, tāpēc agros rītos dzirdami izteiksmīgi "kikerigū!"

#sieriņšsaprot

3. augusts, 11:12 pm, atsauksmēm

Tas brīdis, kad iznāc no pārtikas veikala, kurā pavadītas kādas desmit minūtes, un sajūti, ka ārā taču ir ļoti vasarīgs un pavisam silts vakars, par ko atdzesētajās telpās jau paspēji aizmirst un pierast.

Trends for you

9. jūlijs, 10:31 pm, atsauksmēm

Vispārējās noskaņās droši vien ne tikai es šais dienās aplūkoju sava novada/pilsētas amatiermākslas kolektīvu sarakstu, pievēršot uzmanību nodarbību laikam un iztēlojoties to savā dienas plānā.
Te ir pieci kori, pieci deju kolektīvi, kā arī viena folkloras kopa un viens teātris, nu un trīs orķestri un mākslas studijas, bet tie jau tā. Neatbilstot bērnu, jauniešu un senioru vecuma cenziem, saraksts, protams, ir īss.

"Es nerunāju jūsu IT valodā"

30. marts, 1:31 pm, 3 atsauksmes

Inputs: http://services.swpc.noaa.gov/text/3-day-forecast.txt
Outputs:

Eees tikai gribu saņemt īsziņu, ja NOAA prognozē ģeomagnētisko vētru.

Vasaras laiks

25. marts, 6:21 pm, 4 atsauksmes

Vakar dažas stundas nosēdēju uz jumta, tur saulē silti un vairāk, pat varēja uzrotīt piedurknes, lai mazliet atdzistu, jo

“It was one of those March days when the sun shines hot and the wind blows cold: when it is summer in the light, and winter in the shade.”

kā rakstīja Dikenss. Uzpūšot vējam, gan uzreiz bija jāatgriežas pie jakas, cepures un cimdiem.

Kaut kur internetos atradu viedo/video padomu, kādus trauciņus izmantot dažādu mazo stādu audzēšanai, lai tos pēc tam viegli un bez mīcīšanas var pārstādīt zemē – gan, piemēram, citrona vai apelsīna izdobtās mizas, gan olu kartona iepakojumu, gan olu čaumalu pusītes. Tās arī bija uzreiz pieejamas, tāpēc nolēmu pamēģināt praksē ar "bezstīgu mēnesszemenēm", lai kas tas arī nebūtu. Gaidīšu rezultātus, sniegšu novērtējumu, rakstīšu atsauksmes.

Dārzā vietām vēl ir sniegs un ledus, zeme ir pilnīgi sasalusi, pat ne pabakstīt, tāpēc nesaprotu, kā šur tur sniegpulkstenīšiem izdevies izlauzties tai cauri. Es un daba ir 0:1.

Šodien, savukārt, valda dziļa tumsa. Varbūt nepareizi pagrozīju pulksteni.

Aspekts, prizma un dimensija

20. marts, 10:09 pm, 5 atsauksmes

Reizēm, nonākot vietās, kur nav redzams laikmeta pieskāriens – nav elektrības stabu, asfalta, plastmasas atkritumu, nav redzamu māju un cilvēku, iedomājos, ka tādā laikam nepiesaistītā ainavā varētu samesties laiktelpa, kā rezultātā, neko nenojaušot, es varētu aizlēkt tuvākā vai tālākā pagātnē.

Silciema mežos, kur šad tad braucu ar velo vai slēpoju, ir daudz pēdējā pasaules kara ierakumu, tur ir gan garas un līkumotas tranšejas, gan lielas bedres tanku slēpšanai. Tur man šķiet, ka pēkšņi kāds brūnā šinelī tērpts vīrs ar šauteni varētu mani apturēt un, turot uz grauda, jautāt, no kurienes, uz kurieni un jebkurā gadījumā – esmu saņemts gūstā.

Ja tie ir klaji lauki, tad ceļam varētu nebūt zālāja pa vidu un pretī varētu nākt kāds pajūgs. Es nobrīnītos par viņu drānām, viņi – par manu alumīnija zirgu. Vārds pa vārdam un – jopcik, tas ir 17. gadsimts. Apžēlotos par mani un pieņemtu saimē, ļautu gulēt stallī. Senos laikos cilvēki vispār gulēja pussēdus. Vai arī uzreiz sadedzinātu uz sārta vai izrādītu gadatirgos kā frīku.

Apģērba dēļ vien jau mani varētu noturēt par citplanētieti – neilons, likra, gumija, plastmasa un viss pārējais. Kas tās par burvestībām, ka t-kreklam nav vīļu? Kamēr vēl telefons nebūtu izlādējies, varētu parādīt dzīvās bildes. Vai vienkārši bildes. Un selfijkameru. Spogulīt, spogulīt. Un mūsdienu mūzika, to būtu pagrūti paskaidrot, ka neviens no instrumentiem, kas dzirdami, nav īsts, ka visas skaņas ir sintezētas, izdomātas no zila gaisa. Lai gan jau telefonā varētu atrast arī ko pieņemamāku no Noras Bumbieres, Armanda, Kārļa Kazāka vai vēl kāda vietējā.

Tā kā tikpat nejauši atgriezties savā laikā būtu pārāk neiespējama sakritība, tad būtu arī kā jāiekārtojas uz dzīvi. Es varētu, piemēram, kļūt par skolotāju dabaszinātnēs vai kaut ko tādu. Tad gan, protams, jāuzmanās ar dažādu pašsaprotamu lietu atklāšanu, par gravitāciju, elektrību, ķīmiju – lai neradītu kādu paradoksu, kas konkrēti sabojātu visas nākotnes vēsturi.

Vai arī varētu vienkārši strādāt par tulku kādiem augstmaņiem, piepalīdzēt ar angļu valodu. Par vācu vai krievu valodu viņi varētu nebūt sajūsmā, un franču tikpat kā vairs neatceros. Tulkot varētu tik ilgi, kamēr mani neiemestu ķurķī par pārlieku familiaritāti un etiķetes neievērošanu.

Varbūt tāda ceļošana laikā arī notiek. Cilvēki taču pazūd bez vēsts. Gan jau ne visi iet bojā vai dara to, labprātīgi mainot identitāti, varbūt daļa nonāk citās dienās. Kaut kā taču piramīdas un Lieldienu salas statujas uzcēla, just sayin'. Tāpat arī esot gadījumi, kad cilvēki uzrodas neparastās vietās, drēbēs un tā. Dokumentēti gadījumi – "pilns internets".

Kā uz to skatās

18. marts, 9:39 am, atsauksmēm

Šorīt ir tāds rīts, kad gribas iet brokastot ārā, sēdēt saulē un lasīt grāmatu. Mežonīgais vējš un -7° gan to vēl neļauj, taču sajūta ir pavasarīga. Drīz.
Man pavasaris sākas, kad izdzerti pirmie trīs litri kļavu sulas, tāpēc kaut kad ap pagājušo trešdienu. Tagad gan tur viss, protams, sasalis un nekustas, bet gan jau. Drīz.
Banānu pankūkas ar zemeņu ievārījumu to visu diezgan labi kompensēja. Būs ziemas beigas. Drīz.

Eižens un Simoniņš Trūmeni

17. marts, 9:45 pm, atsauksmēm

Pāri pusceļam uz utopiju

15. marts, 4:16 pm, atsauksmēm

2015.-2017.gadā laimes līmenis Latvijā salīdzinājumā ar 2008.-2010.gadu pieaudzis par 1,026 punktiem, un tas ir otrs lielākais reitinga kāpuma rezultāts pasaulē.
(..)
Tomēr, neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties: no kopumā 156 valstīm pasaules laimes reitingā Latvija ir 53.vietā ar 5,933 punktiem.
LSM.lv: Latvijā otrs straujākais laimes līmeņa pieaugums pasaulē

jutoņa: mazliet sarkastisks

Vējš vītolos

13. marts, 4:12 pm, 13 atsauksmes

Mans pusdienu pastaigu parks nu ir akvaparks. SO MUCH ROOM FOR water-based ACTIVITIES! Pašlaik tur tikai vārnas mazgājas, tās neviens par pīli nesauks. *miedz ar aci*

[info]kur_tas_atrodas?

Bērnības garša

12. marts, 1:59 pm, 4 atsauksmes

LSMā šodien ziņa par bērnības kārumiem – šis tas no uzskaitītā arī mums ar māsu bija cieņā. Tur ir cukurmaize, vienkārši un garšīgi – baltmaize, sviests un cukurs. Mūsdienās gan es kaut kā vairs ne baltmaizi, ne sviestu. Tur ir gogelmogels, ko mēs tā retāk praktizējām, bet tomēr. Ilgi jāmaisa, līdz tas kļuva gaiši dzeltens, turklāt tam bija mīnuss, ka pēc tam jāizdomā, ko darīt ar olu baltumiem. "Šokolādi" (skābais krējums, kakao un cukurs) mums iemācīja draugi – ja to paturēja ledusskapī, tā kļuva biezāka. Vārīts kondensētais piens tagad jau ir nopērkams gatavs, nav pašiem jākarsē – to mēs arī nedarījām sarežģītības un pacietības trūkuma dēļ, to retu reizi pagatavoja mamma. Mamma strādāja par pavāru visādās fancy Rīgas vietās, no turienes arī iepazinām jogurtu, tādos pašos mazajos trauciņos kā mūsdienās, tad gan tie bija caurspīdīgi.

No viņu sarakstā neminētām lietām kā normāls brokastu ēdiens dažreiz bija biezpiens ar cukuru. To es vispār joprojām reizēm sataisu, lai gan tikai dažu karotīšu apjomā. Zinu, ka biezpiens ar ievārījumu (zapti) it kā esot bijis lauku bērnu kārums, taču esmu pamēģinājis un atzinis par "labāk nē", nav mana savienība. Vēl mums bija pannā grauzdētas auzu pārslas ar cukuru. Un rīvēti āboli ar cukuru. Rabarberi ar cukuru (arī tagad). Vai nupat lasītas un saspaidītas upenes un jāņogas, arī, protams, ar cukuru. Gurķi ar cukuru.

Kā kaut ko bez cukura atceros ķilavmaizītes brokastīs, tās mums ar omīti bija gardums.

Cukurs tolaik vispār augstu kotējās uztura piramīdā. Saldas atmiņas, lūk.

Cibas stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs

3. marts, 2:07 pm, 3 atsauksmes

gnidrologs : kisswithafist

Fakti: 10.0
Izpildījums: 8.2
Kopējais sniegums: 9.1

Lietas, "par kurām pat suns nepriecātos"*

27. februāris, 11:52 am, atsauksmēm

Vēlu vakarā braucu mājup, un pie Vangažiem sāka snigt, taču tas sniegs lielā sala dēļ bija ne tāds kā parasti salipušās sniegpārslās, bet gan daudz kristāliskāks, tāpēc radīja retāk novērojamus specefektus – mašīnu gaismas kļuva par milzīgiem gaismas stabiem. Iespaidīgs skats, tādi simtmetrīgi vertikāli gaiši stāvi slīd garām, kad pašas mašīnas nemaz neredz, tās ir vēl tālu aiz meža.

Volejbola treniņos, kuros nu jau vairākas reizes piedalās arī "svešie", ir sieviete, kuras vārdu tikai tagad uzzinājām, taču to uzreiz arī aizmirsu, un galvā tā vietā tikai skanēja Sigur Rós dziesma "Inní mér syngur vitleysingur" un viss. Vārds ir Singūna.

Šodien uzzināju, ka ir tāda Latviešu valodas aģentūra un arī to, ka Valsts valodas centrs atzīst "ar cieņu, (vārds)" par joprojām nepareizu, taču tagad jau pieņemamu formu, jo "tik daudzi tā raksta". Uzzināju arī, ka kāda kolēģe, kas zina, ka, rakstot vēstuli latviešu valodā, jālieto "Labdien! (teksts jaunā rindā)", taču tā vietā raksta no angļu valodas pārņemto "Labdien, (teksts jaunā rindā)", jo "daži darbinieki slikti reaģē uz izsaukuma zīmēm". Bez jokiem.

"Slikti reaģē uz izsaukuma zīmēm".

Dienas virsotne, ar to arī varam pavilkt svītru.

___________
* "Viņš priecājas par lietām, par kurām pat suns nepriecātos" – pirms daudziem gadiem kāds draugs to teica par citu. Nebija par mani, taču varētu būt.

"Komforta" temperatūra ir tuvu -30°

27. februāris, 8:22 am, atsauksmēm

Owlturd.com

Jūs kā vēlaties, taču es šorīt sasaldēju kopā skropstas. Ne pirmoreiz šomēnes.

Aizlietais paņēmiens

20. februāris, 1:39 pm, 6 atsauksmes

Momentfoto pie lašiem zilā džemperī ir:
1) viltota bilde internetā,
2) man vakar vakarā teica, ka tā ir viltota,
3) neesmu to vēl redzējis,
4) (preses konferences laikā beidzot tiek parādīta) manā albumā tādas nav.

Citātam izmantotais avots: Ilmārs R. preses konferencē