Kaut kā tā iekārtojies, ka brīvdienu rītos parasti mostos krietni agrāk kā darbdienās, nu, tā ap pussešiem, lai kādas divas, trīs stundiņas pavadītu uz lauka. Tas ir nejēgā agri, bet tas ir arī tīri forši. Saule nupat sāk celties augšup, vēja un neviena nav, apkārt ir stārķi, dzērves, vanagi un svīres, šorīt kompānijā bija kāds runcis no tālām mājām, pirms dažām nedēļām klāt lavījās lapsēns no saules puses kā japānis uz Pērlhārboru. Vien dažreiz ir migla. Sākumā bieza un konkrēti nekā, vēlāk var lavierēt starp vāliem vai pazust tajos, kas nemaz nav tik forši, kā varētu iedomāties, beigās debesis ir skaidras, tad ap deviņiem, desmitiem sāk pūst vējš, ir jābrauc brokastīs, un normālā diena var sākties.

Vimeo: Bixler2 gliding above the fog, Sigulda, Latvia

Youtube: Bixler2 fog surfing over the valley, Sigulda, Latvia

Buch, buch, sawljes! ❤️

Misija noslēgusies, RASA, LAASE un vēl viena mantiņa beidzot ir mājās! Tas prasīja trīs šerpas, trīs stundas un vienu arboristu, lai trīs kastītes noceltu zemē no trim milzu apsēm, katra savā kokā.
Tagad vēl vajadzētu analizēt datus, izdarīt secinājumus, beeeeeeeeeeeeeeeet..

Taču kāds rīts!
Jūs vispār redzējāt?
Zilas debesis, saule, nekāds vējš, tāds miers, migla, mežs un ceļš!
SUCH WOW! MANY BEAUTIFUL!
Skaicka nevienam nebija lustes celties tik nejēdzīgā agrumā, kādu sarunāju, (es skatos uz tevi, murxxe), taču bija skaisti. Tas ceļš starp Suntažiem, Ķeipeni un Taureni vispār ir ļoti foršiņš – labs asfalts, viens līkums pēc otra, kalni un lejas, plaši skati un augsti sili. Un mežs – tāds kluss, rāms, ar garāmlidojošām dzērvēm. Nēnu vienkārši skaisti, ja!

Kad pārējie aizbrauca, vēl izdomāju iet bekot, iebridu mežā, gāju taisni, taču pēc 15 minūtēm iznācu ārā turpat, kur biju sākumā, neko nesapratu, sagribējās ēst, sapratu, ka tā ir zīme un devos prom arī es. Pa ceļam vēl iebraucu StarSpace observatorijā, lai atdotu viņu kosmisko staru detektoru, lai kāds skolēns varētu uzrakstīt ZPD vai es nez. Tur šodien ir stārpārtijs #12, taču to gan izlaidīšu, piedodiet.

Ko tagad lai vēl tādu sadara, kad šis pabeigts?

Viss mierīgi, 6.16 pazuda elektrība pusei Siguldas, ieskaitot manu māju. (wasntme)

Pārējā komanda jau ir ceļā, drīz vajadzētu būt te. Ārā ir vēss un ļoti slapjš, jo pāri gāja mazs, jaudīgs lietus mākonis – tikai te, nekur citur, radarā bija knapi ieraugāms.

Karte datoram: spacenear.us/tracker/?filter=RASA;LAASE;LAASE-B;x-f
Karte datoram vai mobilam: habhub.org/mt/?filter=RASA;LAASE*;x-f
SSDV attēli: ssdv.habhub.org/RASA
(Rīt būs, tagad ne.)

Laivstrīms, ja būs, – youtube.com/watch?v=LjvsM3m2xGY

Mēs svētdien atkal laidīsim gaisā balonu – LAASE-3. Šoreiz tas būs neticami publisks pasākums, jo notiek kopā ar StarSpace.lv, un es saskaitīju jau padsmit cilvēkus, kas būs sākumā un skatīsies uz pirkstiem, pēc tam mazliet mazāk.
Nezinu, kā to pārdzīvošu, taču dzīvē viss jāizmēģina.

Mums būs trīs radio raidītāji. Mēs saņemsim nelielas fotogrāfijas no zondes lidojuma gaitā. Mums varbūt būs arī dzīvais video no palaišanas vietas, ja viss ies labi, varbūt arī pēc tam. Zondei varēs sekot līdzi uz kartes. Mēs būsim tiešsaistē, tas viss būs internetos un visi linki būs vēlāk.

Sākums ap desmitiem no rīta Siguldā.

Jo tuvāk nāk, jo garāks kļūst apjaušamais vēl darāmo darbu saraksts, eh.. Iepinos!

Šosestdien StarSpace observatorijā Suntažos notiks StarParty #11 pasākums, kurā esam uzaicināti piedalīties un šo to pastāstīt arī mēs. Man jau ir uztraukums, jo pašam būs jārunā uz visiem.

Šoreiz regulārā pasākuma tēma ir par visu, ko dara amatieri – būs gan robotu, gan raķešu būvētāji, solās būt tīri interesanti. Nav īsti skaidrs, kā sanāks ar pašu zvaigžņu un planētu vērošanu, bet tur nu neko mainīt. Lekcijas parasti var skatīties arī onlainā, ja klātienē nesanāk. Vairāk info StarSpace lapā.

Vienalga, vai tevi interesē zemāk aprakstītais, vai nemaz ne, bet nospied uz linka un apskaties gaisa plūsmas – http://earth.nullschool.net/
Visa pasaule nemierīga.

Šodien ir kaut kāda tāda diena, kad 27-40 km augstumā virs mums ir ļoti ātra jetstream – "strāvplūsma", tādēļ briti un poļi izdomāja, ka tieši šai dienā ir jāpalaiž vairāki baloni, kas šautos pāri Eiropai un Āzijai ar ātrumu 300-350 km/h.
Tos visus var redzēt uz spacenear.us kartes.

Polijas balons ir ticis līdz Kazahstānas vidum, britu baloni līdz Ukrainai vai vēl kaut kur Eiropas vidū, viens paplunčājās Ziemeļjūrā un atkal pacēlās, cits pakaitināja kokus, viss ir tāds liels eksperiments. Eiropā šodien šim "flešmobam" aktīvi seko līdzi kādi 150-200 klausītāji, pasīvi vēl vvz.

Bet galvenais – es viņus pazīstu! Es pazīstu lielu daļu no tiem, kas šito visu dara. Septembrī Oksfordā bija balonistu konference – paši rīko, paši piedalās. Tā bija jau trešā kopā un pirmā, kurā piedalījos. Gribēju jau pagājušajā gadā, bet kaut kā tālāk netiku, tomēr šogad gan aizbraucu. Viens pats Londonā un tā. Ikdienā tos cilvēkus "satieku" #highaltitude čatā (Freenode, IRC – vēl dzīvs), un tad bija iespēja viņus satikt arī klātienē – gan poli, Tomeks, tāds runātīgs vīrs, gan Džeimsu Koksonu, kas vispār bija viens no pašiem pirmajiem britu habistiem, gan Filipu no Ziemeļīrijas, mums daudz kas kopīgs, gan Entoniju no tālajiem ziemeļiem (Jorkšīras), kas vispār ir baigais nazīt's, gan Edu, kas ir raķešzinātnieks, hā! Ara no ASV, kurš strādā NASA JPL! Vispār baigais kadrs, kā no Losandželosas šortiņos, tā arī turpina, kad visi apkārt drebinās, bet viņš sajūsminās par zaļās dabas krāsu un lietu, kas ik palaikam līst. :) Steisija no stratodean.com – ļoti jauka meitene, arī daudz runā. :) Un viņi visi ir tādi jaunieši, ne večuki vai pat gados. Īsāk sakot, lieliska sabiedrība. Žēl, ka vēl neesmu izšķirojis bildes.

Konference bija Oksfordas Jūras akadēmijā (nu vai kā to tulko), man bija tikai jāiziet cauri tam foršajam, lielajam parkam, jo viesnīca bija otrā galā, atpakaļ gan meklēju apkārtceļu, jo parks jau bija slēgts. Pēc beigām mēs vispirms devāmies uz krodziņu turpat blakus, pēc tam uz citām līdzīgām vietām vienkārši parunāties un pačilot. Es biju domājis, ka jutīšos diezgan nu tā, viens pats tālu projām, sveši cilvēki, vēl varbūt nesapratīšu viņu izloksni vai vēl ko, bet nekā tāda, viņi visi ir tik draudzīgi, tik atvērti. Varbūt man tāds nepiemērots temperaments, varbūt kaut kāda sajūta, ka esmu no mazas zemes tālu prom ziemeļaustrumos, bet tur visu attieksme bija tik silta, ka es vienkārši biju viens no viņiem, tikpat ievērojams kā citi vairāk vai mazāk pieredzējuši habisti. Daudzi pārjautāja, vai tiešām tikai tāpēc uz vienu dienu lidoju uz Londonu, lai pabūtu tādā improvizētā sanāksmē, bet, jā, tā arī bija un bija vērts, bija forši, bija jauki un vērtīgi viņus satikt un parunāties, tā ir tiešām lieliska un draudzīga kopiena. Pirms vairākiem gadiem to nosauca par UKHAS – UK High Altitude Society, nosaukums ir palicis, taču zem tā tagad ir cilvēki no daudzām Eiropas valstīm, Austrālijas, ASV, Kanādas, Taizemes, Jaunzēlandes, .. Un visi tiekas #highaltitude. Galvenais, ka tā nav īsta organizācija - ja tu piedalies, tu jau skaities savējais un viss. :)

Man patīk baloni, tie ir ar emocijām.

Šorīt pāri Lietuvai lidoja ORION balons no Ziemeļīrijas, kas pirms kādām padsmit minūtēm nokrita kaut kur Baltkrievijā. Man bija iespēja piedalīties tā uztveršanā. Tas neraidīja tikai telemetriju, bet arī smukas biwžiņas no 37 km augstuma.

Mums arī ir plānos nākampavasar veikt līdzīgu lidojumu ar tādām "dzīvajām bildēm". :)

Gribi redzēt Rīgu? Tur līča vidū ir.

(Man nemaz negribas rakstīt.)

Otrdien bija tiešām forši. Nu tā, ka tiešām viss izdevās. Diena bija lieliska, laiks silts un saulains ("kur ir ēna?"), vējš nekāds. Vienkārši sataisījāmies, palaidām balonu, un tas bija tik vienkārši – tagad šo, tad to, šo tur, šito tā, ir, labi. Otrajā reizē mēs vispār visu izdarījām pareizi. Tik forša sajūta, ka otrā reize sanāca tieši mēnesi pēc pirmās – 6. jūlijs, 6. augusts – tāda laba "mēs varam, mēs darām, kas tur īpašs" sajūta.

Protams, bija šis tas ne tā – aizmirsās kapsulas detaļa kaut kur mājās, izlīdzējāmies ar DIY-fix, fotokamera izslēdzās jau uz zemes, bija jāplēš vaļā nupat aizlīmēto vāku (bet nu to mēs darījām arī pirmajā reizē). Taču kopumā viss bija lieliski – palaidām balonu, pačilojām turpat pļavā, balons vēl četru kilometru augstumā bija skaidri saskatāms virs mums, aizbraucām uz māju, pasēdējām tur līdz kādiem 15 km, tad devāmies ceļā tam pakaļ.

Man ir milzīgs prieks, ka mums bija tik daudz radioklausītāju, neskatoties uz to, ka tā bija darbdiena – kopā deviņi (plus trīs mūsu), un no tiem – pieci igauņi. :) Pie pirmā igauņa vispār ziņa par mūsu lidojumu nonāca tikai dienu iepriekš, tā ka daži to droši vien uzzināja tikai otrdienas rītā. (Mūsējie zināja kopš sestdienas rīta.) Tiešām forši, ka izdevās iesaistīt arī kaimiņus – igauņi spēja uztvert telemetriju arī zem divu kilometru augstuma. "Youngsters On The Air" nometnē gan neviens tomēr neklausījās radio, tikai Latvijas komanda sekoja līdzi lidojumam internetā, taču to labi kompensēja pārējo ziemeļnieku piedalīšanās.
ES5EC (ESTCube zemes stacija!) gan piekodināja, lai nākamreiz pabrīdinām laicīgāk. Bet nu viņiem arī patika, kas galvenais. Vispār visiem viss patika.

Vien pašam balonam kaut kas nepatika, tam bija jātiek līdz 33 km augstumam, bet pieveica tikai 27 km. Vēlāk, tinot filmu atpakaļ, secinājām, ka tam visdrīzāk bija kāds ražošanas defekts, jo amerikāņiem pirms kāda gada bija līdzīgi notikumi un simptomi.

Nolaišanās gan bija ļoti ātra, jo izpletnis neatvērās, bija sapinies lateksa ķeskās. Kā sākās nolaišanās, devāmies uz Nītauri un nedaudz tālāk, mazliet aizšāvām garām, atradām īsto ceļu, zonde pa to laiku jau dažas minūtes bija zemē, tāpēc radiosignāls nedekodējās, kamēr vēl nebijām pietiekami tuvu. Apstājāmies pie govīm, sagaidījām korektu telemetriju, un izrādījās, ka esam tieši pareizajā vietā – zonde ir tepat blakus mežiņā. Sēžot mašīnā, pat varēja dzirdēt tās pīkstuli. Zemes saimniece piebrauca noskaidrot "wtf", es visu izstāstīju, palūdzu atļauju, viņai nebija nekādu iebildumu, ka mēs brienam, lecam pār grāvi un pazūdam mežā. Kapsula bija zemē, balona atliekas ar izpletni eglē, kopijs atkal to viltīgi nopurināja lejā (vēl viens "tā jau ir bijis" brīdis), un tas arī viss, misija izpildīta. Jau četros sēdējām mājās pie galda un strēbām auksto zupu.

Skatoties video un nolaišanās pēdējos brīžus, var redzēt, ka zonde ar visiem 14 m/s iejoņoja tieši zemē, koka zaros nemaz netrāpīja. Un izdzīvoja, ha! Es vēl šaubījos, vai 2 cm sienas nebūs par maz izturības ziņā arī pie standartiem atbilstošākas piezemēšanās.

Mēs šoreiz bijām trijatā, sekojot balonam, – apmēram pilns pīpltīms, un bija vieglāk kā pirmajā reizē, kad to darījām divatā – šoreiz pie stūres sēdēja felipe, kurš pirmajā reizē nevarēja pievienoties. Viņam arī patika, jau uzreiz prasīja, kad būs nākamā reize. :) Nākamā būs, pusdienojot pārrunājām idejas, jo plikas biwžiņas jau nav izaicinājums, tikai.. jādara.

Vēl tikai jātiek galā ar visām bildēm. Un visiem video. Un visiem datiem. Tas būs space.people blodziņā. Bet tiešām – "tik daudz brīnišķīgu lietu var ieraudzīt, ja neesi darbā". :)

A++, laidīsim vēl! (Tikai nesanāks turpināt datumu tradīciju – 6. septembrī pats lidošu.)

Kādu rītu kavēju darbu, jo skatījos Simpsonus, un Homērs teica: "Tik daudz brīnišķīgu lietu var ieraudzīt, ja neiet uz darbu", un viņam, sassodīts, ir taisnība, tāpēc mēs šodien laidīsim gaisā vēl vienu balonu un cerēsim ieraudzīt daudz brīnišķīgu lietu.

Plkst. 12+ un karte – spacenear.us/tracker – kur jāmeklē LAASE-2.

Šoreiz People.lv ir gandrīz pilnā sastāvā, šoreiz ir pasažieris, šoreiz ir darbdiena, šoreiz paši siesim mezglus, šoreiz ir otrreiz, šoreiz mūs jau gaida ārzemēs.

Bāc, bet tas ir tik forši – man nav tikpat kā nekādu sakaru (pun intended) Igaunijā, bet šodien uz kartes jau ir parādījies tornis! Kas un kam nodevis info, skaidri nezinu.

Ļoti ceru, ka kāds tornis parādīsies arī Tartu – tur ir "Youngsters On The Air" – starptautiska jauniešu radioamatieru nometne, uz kuru tikām aicināti, tomēr atteicāmies, taču, ideāli sakrītot dažādiem apstākļiem, mēs šādi varētu "būt" tur un nodemostrēt radiosakaru praktisko pusi – FOR SCIENCE! :) Tiešām ceru, ka viņi sekos līdzi lidojumam, jo.. ēē.. pirmkārt, tas būtu vienkārši forši, un otrkārt, ēē.. telemetrijā noteiktā brīdī ir iekodēts sveiciens viņiem. :)

Iespējams, ka būs kāds, kas klausīsies radio arī Helsinkos, tam gan es pats pastāstīju. Un ne jausmas, cik to darīs Latvijā, vismaz trīs. Man patīk, ka mēs darām ko tādu, kas arī citiem interesē, atsauksmes no vietējiem pēc LAASE-1 bija tiešām jaukas.

Uz zemes būs karsts, bezvējš, mēs zvilnēsim ceļmalā, ēdīsim karstas siermaizītes un gaidīsim atgriešanos atmosfērā (nu drus' pārspīlēju).

Sīkāks teksts par sestdienu, visu un riņķī, un apkārt.

tl;dr – forši! People power.

Rīt, sestdien, 6. jūlijā, plkst. 12 visiem jāsāk turēt īkšķīšus un jātur tos kādas 200 minūtes.
Pa to laiku var skatīties, kas notiek uz kartes.
spacenear.us/tracker vai habhub.org/mt

Ja kāds grib piedalīties aktīvāk, tad tehniskāka info pieejama Freefm.lv.