Domaju, ka Sabiha Gökçen ir galvenie krievu vārti uz Eiropu un pārējo pasauli.

Lai nu kā, esmu Baku (rīta pastaigas laikā sapratu, ka palieku blakus "чёрт побери") un jau kādu laiku domāju par to, no kurienes mūsu valodā bija ienācis vārds "tahta" un kur tas tagad ir palicis.

vakar sajutos beidzot izaugusi liela un tas bija ļoti priecīgi! pirmo reizi mūžā biju uz tusiņu pēc darba (parasti bija otrādāk) un uz to aizbraucu ar mašīnu! pati! noparkojos kkur pie Triangula bastiona un pēc dejām st.Black - ļoti patika - var dejot arī otrajā stāvā pie galdiņiem, skaņa bija ļoti laba, grupai pūlī stāvēja džeks ar planšeti un regulēja skaņu. izdejojos, bet ar beibēm uz Sapņiem un kokteiļiem (pēdējo reizi tur biju kad tas bija vēl Vecrīgā) negāju, jo potītei būtu par daudz un tad caur maķīti (satiku draudzenes bērnu aukli.lol) uz mašīnu un pati pa tumsu braucu mājās un man ļoti patika šitas formāts. Pierre Zero Chardonnay bija ļoti garšīgs, man laikam baltvīnos negaršo.. alkohols :D
redzēju Galvanovski viņa krutajā vāģī un vienu brītiņu pat braucu viņam pa priekšu

Gandrīz visu mūžu esam pieaugušie, bet visu laiku domājam vai atceramies bērnību

Patīkami redzēt dažās WhatsApp grupās rēgojamies simtus aizvien neizlasītu ierakstu. Tik daudz laika bijis, ko veltīt ģimenei, darbam un sev!

"The knowledge is real - it reliably guides action - yet it resists full articulation."

Merkurs restorānā

Fantastiska ziema.

TV3.LV Kolumbijas karteļi nosūtījuši savus locekļus uz Ukrainu.

Pirms 20 gadiem vakar rakstu šādi:

"Augusts 6., 2006

13:05
beigās visi domā, ka es domāju tieši par viņu.
bija labi. tur bija labi, un tur arī bija labi.
gan tur, kur indīgas ogas pie mikrofona, gan tur, kur uz melnās grīdas izkaisītas rozes un pie sienām eņģeļi.
galvā zvārgulētāji, viena plate tiek nomainīta ar nākamo. un tā ik pa laikam.
sāļais vējš matos iesējies, izmazgāt žēl.
tikai žēl, ka ar netīriem matiem var sasmērēt debesis.
es nedomāju par tevi, arī par tevi nē. esmu miegā"

No reklāmas pieturā: “Trešai daļai cilvēku trombi veidojas bez acīmredzama iemesla.”

Nahaļavu tiku pie septiņiiem kilogramiem plūmju. Un ko lai tagad ar to visu dara? Tā jau nav laika tekošajiem darbiem...

ods vīrs saka no otras istabas. man te arī es viņam saku, bet tad ods pazūd, es pasaucu vīru lai iznes garkājtētiņu vai trīsuļodu. un tad viņš ierauga ka man uz krūts ir ods.


UN TAS MAITA MAN IEKODA!!!11 PUPĀ! Pašā areolas maliņā!! Un tagad niez nevis kvadrātcentimetrs, bet jau pusplaukstas izmēra laukums. gulēšu ar gurķa šķēlīti sporta ļifonā. tieši sagriezu vienu kompresēm jo nr.2 pēdā zem pirkstiem dabūja lapseni

Rītdien būs par vēlu.

Tu vēl to nezini, bet tev dzīvē vajag telzvaigžņu substances.

Izgāju Final Fantasy VII Remake un DLC. Man ievērojami patika kaujas sistēma, kurā parastās action RPG darbības piepilda ATB joslu, kas ļauj veikt gājienus līdzīgi kā klasiskajās Final Fantasy spēlēs. Man nemaz nebūtu iebildumu, ja šāda hibrīdsistēma tiktu izmantota Final Fantasy XVII. Kas attiecas uz Final Fantasy VII Remake papildināto sižetu un personāžu atspoguļojumu – tas man patika daudz mazāk. Sižetam pievienotā likteņa izmainīšnas tēma šķita nevajadzīga un stulba.

Bet interesanti, ka uzreiz pēc Final Fantasy VII Remake pabeigšanas gribēju spēlēt Final Fantasy VII Rebirth, bet izrādījās, ka ar manu GTX 1070 nepietiek, lai spēlētu šo spēli. Sen neesmu pieredzējis to, ka aprīkojums neļauj spēlēt kādu spēli. Atliktšu Final Fantasy VII Rebirth līdz nezināmam laikam, jo šobrīd būtu neprātīgi iegādties jaunu videokarti. Man nekad nav bijis svarīgi spēlēt pašas jaunākās spēles.

I want to begin this TED talk by telling you a story.

Ar vienu aci lasīt Skumjos tropus un ar otru pārlasīt Hiperionu ir kkāda absolūti dīvaina un saderīga pieredze

Jo īpaši šajā laikā

Rasisms vs rasimsms

Ik pa brīdim cibā uzrodas kaut kādi jaunās paaudzes tēli. Katru reizi, kad redzu viņus te savairojamies, es ieguldu laiku, lai katru no viņiem uzrunātu virtuāli-privāti, rakstot vārdus: “Pis nah. Nevienam tevi te nevajag.”

DOMĀ LATVISKI!

"«Šodien Alendeilas pilsētā, Kalifornijā, ir divi tūkstoši divdesmit sestā gada ceturtais augusts,» no virtuves griestiem atskanēja cita balss. Tā trīs reizes atkārtoja datumu, lai visi to atcerētos. «Šodien ir mistera Federstouna dzimšanas diena. Šodien ir Tilitas kāzu gadadiena. Laiks maksāt par apdrošinā­šanu, ūdeni, gāzi, elektrību, nokārtot citus rēķinus.»"

"Authorized by the Department for Going Gentle Into That Good Night"

Kukaiņi mednieki. Kukaiņi modeļi. Kukaiņi ceļu policisti.

We have entered an era of hyper-solipsistic* intimacy, where the screen doesn't connect us to the Other, but merely reflects our own inflated sense of self. Love is no longer an act of externalization or vulnerability, but a demand for external validation of one's inherent "specialness".

Romantic relationships have devolved into performative self-absorption. Driven by algorithmic curation, individuals approach love with an unearned entitlement: the belief that their presence alone is the prize, requiring zero friction, zero effort, and zero compromise.

It’s an era of algorithmically induced ego-centrism. People no longer engage with the messy reality of the Other; they inhabit a digital panopticon** where they are both the main character and the sole audience, expecting love to be delivered like a custom-curated feed.

We’ve replaced relational effort with unearned entitlement. Intimacy is no longer built through shared labor, but expected as an innate right—a trophy for simply existing in one's self-proclaimed significance.

* Solipsisms ir filozofiska pārliecība, ka pastāv tikai paša apziņa. Digitālais solipsisms raksturo stāvokli, kurā ekrāni pārvērš pasauli par indivīda personīgo spoguli, liekot citiem cilvēkiem izskatīties pēc fona tēliem;

** Panoptikons - jēdziens atvasināts no 18. gadsimta angļu filozofa Džeremija Bentama idejas par ideālo cietumu- Panoptikonu, ko 20. gadsimtā slavenajā darbā "Uzraudzīt un sodīt" attīstīja Mišels Fuko. Savukārt Digitālajā Panoptikonā centrālais cietuma tornis ir izzudis; tā vietā novērošanas tīkls ir visaptverošs un decentralizēts (kameras, algoritmi, datu ieguve, "pēdas" tīklā, sociālie mediji). Lielākā atšķirība: cilvēki vairs netiek ieslodzīti panoptikonā pret savu gribu — viņi tajā ieiet brīvprātīgi un labprātīgi paši sevi eksponē.

ir lietas, kas nemaz nav briesmīgi - ķirši Dennerā tāpat kā Lidiņā maksā, sieru arī var par saprātīgu cenu dabūt, maize gan dārga
vienu dienu neizturēju un aizgāju paēst no šķīvja - 25 eur par absolūti negaršīgiem makaroniem.
nu, un, protams, transports - lai arī tiešām smuks, tīrs, efektīvs plānošanas ziņā, tomēr afigenna dārgs.
uz ofisu man ir viena pietura un turp/atpakaļ izmaksā 9 eiras dienā, tā, protams, nav mana problēma, bet vakardienas izbrauciens uz kalniem savilka kopā uz 100 -> vilciens, vilciens, autobuss, funikulieris turp un funikulieris, autobuss, autobuss, vilciens, vilciens, vilciens atpakaļ.
tik daudz par komandējuma naudas ietaupīšanu

viņiem te pīpē uz katra stūra, vilcienu pieturās, uz ielas, kafejnīcās

jau aizmirsies, kā tas ir un deguns palicis tik jūtīgs, ka vakarā besī, kā smird pašas mati no tā vien, ka kaut kur pa gabalu esmu gājusi garām

nespēju iedomāties tagad, kā viss smirdēja tad, kad strādāju Pulkvedī un pīpēt varēja vēl iekšā

Brīvība ir, kad tu tāds, kā nu tajā brīdī esi, krokšiem kājās un nojaucies ar putekļiem, aizbrauc uz K Senukai pēc detaļām, un iejūc tur starp raibajiem pārējiem pircējiem.

Boring is neigh

No instagrama reklāmas: “Roku darināti HISUI naži slīd cauri jebkam - gaļai, dārzeņiem, pat tomātiem. Griez gudrāk. Gatavo ātrāk. Pasūti zemāk.”

vakar no rīta ejot uz mašīnu nokāpu no asfalta zālītē un sačakarēju kāju. naktī gulēju ar slapju lupatu ap potīti un peldamo piepūšamo bruņurupuci starp kājām :D patīkams pārsteigums - Benu aptiekā ortozi varēja uzmērīt pirms pirkšanas, derēja kā uzlieta. vakarā braucām ciemos un es līdz mašīnai gāju ar vecamammas stumjamo rāmi.lol

AS smukais kāpiens reitingā un zemais NVO protesta apmeklējums rāda, ka ar latviešiem tomēr nav tik traki. Vienbrīd jau domāju vai tiešām noraksim pirmo sakarīgo premjeru pa ilgiem laikiem.

Nedzirdēju Voiteka zvanu otrdien. Drīz pēctam atrakstīja, ka Jedreks esot miris.
Man tikai šodien pieleca, ka tas nav Vroclavas Jedreks, bet gan 'mūsējais'.

R.I.P.

Es vakar divos naktī braucu cauri Vecrīgai un dzirdēju, kā viens tūrists otram teica: “Holy shit, you are here for six weeks already?”

Reiss no Dalasas pavisam nedaudz aizkavējās, Lufhansa izrēķināja, ka ar stundu mums Frankfurtē pasu kontrolei un pārskrējienam no Z uz A termināli nepietiks, tādēļ pie izejas sagaidīja ar kliedzienu 'Riga', aizveda ar busu vispirms līdz kaut kādai atseviškai pasu kontrolei un tad līdz sētas durvīm, caur kurām iznirām tieši pie mūsu geita.

Atknabināšanās

'She said, “You are going to quit.” That was worth a lot even though I did not believe it. Then she told me that these two drunks she had been talking to had a plan whereby they thought they could quit drinking, and part of that plan was that they tell it to another drunk. This was going to help them to stay sober. All the other people who had talked to me wanted to help me, and my pride prevented me from listening to them and caused only resentment on my part, but I felt as if I would be a real stinker if I did not listen to a couple of fellows for a short time, if that would cure them. My wife also told me that I could not pay them even if I wanted to and had the money, which I did not.'

Es izlasīju divas grāmatas.