| |
[May. 12th, 2026|08:07 am] |
|
es vairs nerakstīšu. ne te, ne arī kaut kur citur. |
|
|
| |
[May. 12th, 2026|06:46 am] |
|
“People change, no use getting sentimental about it. Move on, find someone else.” — David Nicholls |
|
|
| |
[May. 11th, 2026|07:45 pm] |
|
es tagad dzīvoju teikumā "made it to the beach before the rains came" |
|
|
| izritinot vingrošanas paklājiņu... |
[May. 11th, 2026|09:50 am] |
|
pateicīga visīstākajiem par spērienu pa pakaļu |
|
|
| |
[May. 5th, 2026|08:37 am] |
"miglas vālos akas
nesasaukt līdzi rasai
svarīgi kā elpa"
/I. Tārauda
( ... ) |
|
|
| |
[May. 4th, 2026|07:55 pm] |
|
Visas šīs daudzbalsīgās ziedēšanas priekšā padevusies pasaule šķiet kā aizsapņojusies, aizskatījusies pa logu un vairs nav atpakaļ atsaucama. Diez vai to vērts tagad modināt. Jāgaida, kad atgriezīsies pati pie sevis. Laiks lielākoties paiet, sūtot Tev paskartes no dažnedažādām nekurienēm. "Visu es varu, tikai ne paklusēt," Tu tik skaļi iesmejies man ausī, atdarinādams kāda Disneja multfilmas varoņa balsi, ka apņemos iemācīties ļaut visam būt par to, kas tas patiešām ir. |
|
|
| |
[May. 4th, 2026|02:33 pm] |
 |
|
|
| |
[May. 3rd, 2026|10:31 am] |
|
kā mēs braucam? visnotaļ labi braucam. "pielaiko sev šo zaļumu, jo vasarā tas būs citāds." mašīnas stiklā ietriecas taureņi un noplakšķ, kāds pasaka tik daudz kā tāda, kas nosāp, tāpēc es dievinu kādu, jo tas ir īstais sāpīgums, kurā sev neesmu varējusi atzīties pati. bet tas ātri pāriet un nedomāju, ka atbalsosies vēl rīt, parīt vai aizparīt, jo dziesma tāda, kurā vārdi "tu vairs neesi šeit, viss jau ir par vēlu" un "pats vairs neesmu šeit, vien karkass, mana ēna". |
|
|
| |
[May. 3rd, 2026|06:03 am] |
maijā, tajā, kas pirmais, man noteikti ir jāpagūst rīta agrums, kamēr kāds guļ. vēlāk kāds izskatās pēc smieklīgas kodes, kad saka svinīgu runu, ietērpies savā pelēkajā halātā, sākdams ar vārdiem "ja tu nebūtu man kaut tikai mazliet mīļa..." tad es kādam pilnā nopietnībā ticu. ārā sarodas barjeras, gaidāms kāds pasākums, varbūt skrējiens, kā mums šķiet. no jūras veļas balta migla, visi atnākošie, kas tajā ieiet, pazūd un vairs neatrodas, bet tādu atnācēju un pazudušo diemžēl ir pārāk maz, lai kaut ko tādu vispār ņemtu vērā.
maijā, tajā, kas otrais, Rēzeknē paēdu baraviku zupu. bija dievīga, garšoja pēc baraviku mērces, porcija bija liela, bet mana apetīte arī. kamēr kāds aizņemts ar savām lietām, iepazinos ar ļoti vecu kundzi vārdā Lūcija, ar kuru BIJA JĀRUNĀ SKAĻI, atrādīju viņai turpat vietējās humpalās nopirkto kleitu ( izvilku no maisiņa un pieliku sev klāt, lai aptuveni redz, kā izskatās), un viņa bija īsta lēdija, jo teica, ka tā ir skaista kleita. vispār lielākoties esmu viena. staigājos un blisinos uz visu šo ilgi sevī turēto ziedēšanu, kas beidzot atmudžinājusies, kļuvusi vienkārša. viss ir pastiepies pirkstgalos un tiecas pretī saulei. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|06:05 am] |
|
I. uzaicināja uz Rēzekni. tur esot garšīga baraviku zupa. negribas braukt. gribas gaudot pret mēnesi šitā : aaaaaaaaaaauuuuuuuuuuu |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|06:03 am] |
kad biju maza, daudz slimoju
mamma ar pildspalvu tādās reizēs man uz rūtiņu papīra zīmēja robotiņus
pat acis bija kvadrātiņi
kuros bija mazāki kvadrātiņi |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|06:00 am] |
gandrīz maijs
gandrīz
es to zinu, jo viss sāp |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|04:01 am] |
patīk:
- vilki
- Mēness ielas saulainā puse
- brīži, kad ir sajūta, ka manis nav, un tad kaut kas notiek, kas apstiprina, ka manis tiešām nav
- Tava nepadošanās
- eimijas vainhausas dziesma par asarām, kas nožūst pašas |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2026|06:07 am] |
bilde patīk, jo izskatās, ka tūlīt pateikšu visu, ko domāju - šorīt nebaidītos arī, ja būtu jāpiedalās kaut kādā tādā pasākumā, kur satiekas īsti dzejnieki un viņiem jāimprovizē par jebkādu gaisā pamestu tēmu, lai noskaidrotu, kurš ir visīstākais dzejnieks. |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2026|05:36 am] |
nu labi, nemūkam.
joks.
ilgojos pēc tā viena trenažiera, ko vēl atceros no saviem sporta zāles laikiem - slīdošajām kāpnēm - būtībā tu visu laiku kāp, kāp, kāp, nekur, protams, neuzkāpdams, bet pāri no tevis galu galā paliek tikai sviedru peļķīte.
līdzīga sajūta man ir tagad dzīvē.
es esmu.
droši vien.
mani kāds redz? |
|
|
| |
[Apr. 28th, 2026|08:11 pm] |
mūkam?
līdzi nomoda sapnim kā klaiņojošam cirkum
mūs pieņems darbā vecs klauns
reizēm būs jāpabiksta slinks tīģeris
kurš mūždien minstināsies pirms lēciena cauri liesmojošajam riņķim
bet vispār mēs strādāsim par visērmotākajiem šīs pasaules ērmiem
uz mums atnāks paskatīties no malu malām sanākušie
ar laiku mēs pieradīsim
un sūtīsim mājāspalikušajiem
visakrobātiskākos sveicienus |
|
|
| |
[Apr. 28th, 2026|07:14 am] |
|
visvairāk patīk, ka galu galā to "pamēģināt jau varam" Tu iemet kā piecus centus ielu muzikantam cepurē - paldies par dziesmu |
|
|