| |
[Oct. 9th, 2026|12:30 pm] |
šo pierakstu sev pašai par atgādinājumu: sevi nedrīkst strostēt. ja svars lieks un daudz, piemēram... es daudz laika pazaudēju, pati sevi strostējot, bet izrādījās, ka vajadzēja tikai likt sevi mierā, domās atlaist to visu vaļā, neturēties. ja akurāt nesanāk sevi pieņemt, tad sev apvedceļus var izdomāt, piemēram, var sevi visu laiku tincināt, vai tad nebūtu forši uzzināt, kā tas var būt, kad aizņem mazāk vietas.
galva šodien pilna ar domām, katra velk uz savu pusi, jābrauc uz jūru vēdināties. sapņoju, ka I. nepanāk man pretī un ka guļ aizmidzis ciešā miegā, lai varu atslēgt durvis, nolikt somas, ieslēgt tējkannas slēdzi un tikai tad palīst pie viņa zem segas. "tev aukstas rokas, pele, sildies," viņš tad teiktu. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2026|06:08 am] |
vakar sinsay uzmērīju krekliņu ar snoopy (https://www.sinsay.com/lv/lv/kokvilnas-kreklins-ar-apdruku-snoopy-906ju-00x?algolia_query_id=0c054956e64f521727a14d87e602ad39). nenopirku, jo tas balts bija. nepatīk balts apģērbs. ja būtu bijis melns vai vismaz pelēks, būtu nopirkusi 45 tādus. tad man skapī būt maniaka skapja saturs. viss vienāds. bet es patiešām mīlu... nuja... to, ko es mīlu.
domāju, ka ieradums ļoti cieši nopētīt cilvēkus (man ir teikuši, ka man ir tāds kā skrūvspīļu skatiens) beigās piebeigs mani pašu. bet cilvēki patiešām ir ļoti interesants pavērojamais materiāls.
kauns Jums stāstīt, ko es šorīt klausos... bet kāda starpība, ko es klausos... ja vien tas liek man gribēt izdejoties pie spoguļa vienās apenēs: https://www.youtube.com/watch?v=L0fRoqoraAI
gaidu šodien solīto pirmo rudens vētru un domāju, ka tūlīt jau oktobra trešā nedēļa, bet es vēl neesmu sapratusi, kas man bija septembris. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2026|09:21 am] |
ja ņem vērā, ka esmu gulējusi tikai 5 h, es jūtos lieliski, pat labāk kā pēc 8 stundu miega.
šodien nopirkšu gaiši zilu zīda diegu, jo tāds būs vajadzīgs to mežģīņgabaliņu piešūšanai. varbūt iesākšu šūt. šujot iztēlošos, ka slīd mākoņi pāri pilnam mēnesim. ja iztēlošos pietiekoši stipri, man sanāks kaut ko tādu dabūt ārā no pirkstu galiem.
vakar divas meitenes satikās, vēl katrai savā ielas pusē stāvot. bija tik nepacietīgas viena otru satikt, ka sāka sazināties jau laikus - tā viena, kas bija ielas pretējā pusē un ar kruķiem, pacēla tos gaisā un nodejoja kaut ko līdzīgu prieka dejai, bez vārdiem pasakot, ka viņai tos vairs nevajag. tā, kura stāvēja man blakus, smaidīja un aplaudēja. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2026|02:25 am] |
iemaldījos mazā audumu / šūšanas piederumu veikaliņā. nu, tas pats, kas ar mani vienmēr - vienmēr eju garām, bet nekad nebiju ievērojusi. nopirku šādus tādus mežģīņu fragmentiņus un gribu uzšūt uz jebkā, pagaidām vēl nezinu, uz kā, bet pagaidām kopā salikās tā. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2026|01:14 am] |
|
tētim ir piešķirta kaut kāda balva. uzaicināja uz sabučošanu un puķes iešķiebšanu. tētis visu dzīvē sasniedzis ar spītību un neatlaidību. es tikai rakstīt protu, bet tas neskaitās, jo neko man nenozīmē. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2026|12:30 am] |
vienmēr sev atgādinu, ka tādā pasaulē, kur cilvēki atstāj vienu zvaigznīti un savu kritisko vērtējumu, aprakstot, piemēram, niagāras ūdenskrituma apmeklējumu, ir vēl arī tās pelēm līdzīgās sīciņmīciņkripucītiņmīkiņās kalnu būtnes ar saucienu, kas lielāks par viņām pašām, iekšā.
taupu dažas receptes nebaltām dienām. kad ir slikti, apmānu sevi, ka tas būs kaut kas nenormāli labs. kaut kas tur bija ar tiem saldētajiem persikiem, ko sarīvē un tad ēd ar kaut ko.
man ārkārtīgi patīk Somija.
es gribētu, lai kāds par mani saka, ka esmu precīza kā šveices pulkstenis.
es nekad nekavēju un zinu, ka latgalē mudīgi = mudri.
mana mīļākā bilde ir tā, kurā esmu iebridusi Balatona ezerā un stāvu kā bikla stirna, esmu smieklīgi smaidīga, gandrīz raudoša tajā netīrajā ūdenī, kur man garām aizpeld gulbju ģimene. tētis vienmēr smejas, atceroties šo manu peldēšanos Balatona ezerā. toreiz tur bija ārkārtīgi netīrs tas ūdens, un es nesapratu, vai man tiešām tur jāpeld. viens no mūsu pirmajiem braucieniem bija. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2026|09:21 am] |
"nu viss... pele atkal dauza bungas," I. saka vienmēr, kad dusmojos.
mana šodiena ir beidzot silti radiatori.
sāku gaidīt Ziemassvētkus.
protams, ir viegli sākt gaidīt Ziemassvētkus, kad pieslēdz apkuri, Jūs varbūt nicīgi pavīpsnāsiet.
gaidu gan tos ar šausmām un nepacietību.
ar šausmām, jo diez vai I. mani bildinās.
ar nepacietību, jo jau izdomāju rezerves plānu tādam gadījumam, ja nebildinās. nekad neuzminēsiet, kāds ir šis rezerves plāns.
kā iet Jums?
vai kāds man var atbildēt uz vienu vienīgu mani interesējošu jautājumu, proti, vai no tām pretpumpu uzlīmītēm ir kāda jēga?
jo man viena tagad tik liela pumpa uz zoda uzmetusies, ka es nevaru rādīties ārpus mājām. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2026|07:14 am] |
dear God,
what a mess we've gotten ourselves into. |
|
|
| https://www.youtube.com/watch?v=_IokKb7hRYk |
[Oct. 7th, 2026|05:40 am] |
7. oktobra visādīgumi. jāsāk strādāt būtu, bet visādas labas mūzikas pēdējā laikā jaucas pa galvu, ziniet. gan jau, ka ziniet. esmu pamanījusi, ka te daudz līdzīgi domājošu melomānu. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2026|04:47 am] |
"Liebe ist Leben, Leben ist Liebe," smejies vai raudi, bet mana tējas paciņa šorīt kā kulaks uz acs.
sklandrausis bija labs. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2026|03:43 am] |
ievēlos kaut kur ne tur. bet ja jau tur tagad esmu, tad izstāstīšu par dārgumiem, kas palika pāri. pāri palika divas grāmatas no S. bibliotēkas (viņš ļoti gudrs, zinātkārs cilvēks bija... mūždien ar degunu kādā vārdnīcā... ļoti skaista bija arī viņa latviešu valodas izjūta, piemēram, es nekad neiedomātos mandarīnus nosaukt par tevdarīniem...). tējas krūze (viņš ticēja savām čajām vairāk kā jebkam citam, saldinātām ar tām tūkstoš karotītēm cukura). divi sunīši (kuri man tik ļoti nepatika toreiz, kad uz mani skatījās no viņa grāmatplaukta puses... bet tas bija vienīgais, ko palūdzu viņa mammai neilgi pirms viņa atgriezās Krievijā). fotogrāfijas - atmiņas par mūsu klaiņojumiem - viss vārdos neietilpināmais, protams.
 |
|
|
| https://www.youtube.com/watch?v=4qi-YX0lXCQ |
[Oct. 6th, 2026|06:41 am] |
 |
|
|
| |
[Oct. 6th, 2026|04:55 am] |
|
kad tad vēl ievērot, ka man vēl ir saglabājies iedegums no vasaras, ja ne šajā 6. oktobra rītā? brīnišķīgi izskatos šajās spilgti rozā pepco apakšbiksēs. I. teica, ka man jāapsien ap vēderu zvārgulīši un jādejo vēderdejas. pašai liekas, ka tik resna es vairs neesmu, lai tādas dejotu. drusciņ vēl esmu resna, bet to mēs līdz 27.01.2027. likvidēsim. |
|
|
| |
[Oct. 6th, 2026|03:47 am] |
|
ko es daru, pamodusies plkst 3? provēju, vai čipši, uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tie ar aukstās zupas garšu, tiešām garšo pēc tās. nu... nezinu. ja es koncentrējos... ja es patiešām ļoti koncentrējos. vispār garšīgi un 100 gadus kaut kas tāds nebija ēsts. vajadzētu apstāties laikus. vēl gribu apēst pēdējo pāripalikušo pildīto papriku. es nekad neredzu S. sapņos. mammu arī ne. |
|
|
| |
[Oct. 5th, 2026|10:42 pm] |
šodien sazinājos ar Volgogradas līdzjutējām. sajūta, ka ar viņa mammu mačojamies, kura ātrāk varēs satikt S., bet dzīve mūs te kā pietur, tā pietur, ha. aizsūtīju pēdējo uzņemto kapa fotogrāfiju. aprakstot viņa mammas gādāto kapa pieminekli gribēju, lai tajā pasaules nostūrī nesatraucas un zin, ka ar to viss vislabākajā kārtībā, bet atdūros pret teikumu "Всё осталось так, как было раньше". beigās kaut kā citādāk uzrakstīju vai arī nepieminēju to nemaz. neatceros.
tad ilgi stāstīju MI, kā gribu, lai pārveido manu fotogrāfiju tā, lai esmu iekšpusē sianometram - tādam senam mērinstrumentam, ar kura palīdzību nosaka debesu ziluma pakāpi. bija tāds savāds noskaņojums. tagad man kauns to bildi rādīt. bet neparādīt arī nevaru.
 |
|
|
| 05.10.2020. |
[Oct. 5th, 2026|06:56 am] |
"aiz manas šodienas kā aiz branga kalna"
(paldies, Ieva, ja nu gadījumā šo lasi, par būšanu līdzās toreiz.) |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2026|09:17 pm] |
vakariņās cienāju I. ar pašas gatavotu pildīto papriku. "my favourite human on this planet", es domāju labas domas, lai ir garšīgi, un uzmanu cepeškrāsni, kur pār mūsu vakariņām izkūst siers.
vēlāk es izsprūku brīvībā, ko gan vairāk sajūtu kā savažojumu, jo nezinu, uz kuru pusi doties. ir jau tumšs, bet vēl ir silts, vēl ir tik silts, ka varētu pat pasēdēt uz soliņa parkā.
pārdevēja sakliedz uz indiešu paskata puiku, jo tas pajautā angliski, cik viņam jāmaksā, bet vainīga un stulba, un ar papēžos nogrimušu reiz sensenos laikos dūrītē savākto drosmi tur pie tās kases, šķiet, esmu tikai es. nopērku Rittersport šokoprieku ar "groovy crunchy pretzel" garšu. brokastīs būs tāds pagaršojums.
tagad klausos, kā I. krūtīs san sapņu spiets, bet klausos arī arooj aftab "aey nehin". |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2026|09:07 am] |
I now know the depths I reach are limitless |
|
|