| |
[Jul. 13th, 2026|10:48 am] |
piektdien autobusā blakus apsēdās kāda sieviete ar Ķīnas cekulaino suni somā. tas ierausās man klēpī, burtiski pieplaka klāt. šausmīgs briesmonis pēc skata, bet mīļš jau tāpat. visu turpmāko ceļu jutu, kā dauzās sirsniņa.
piektdien un sestdien no viņa balkona klausījāmies un skatījāmies visādus zvejnieksvētku ietvaros organizētus koncertus, pasākumus. izklausās droši vien romantiskāk, nekā bija patiesībā. piektdien miegojos, bet sestdien likās, ka par skaļu tas viss - tik pierasts pie tās vietas klusuma un pārpasaulīgā miera. ance krauze ar savu "nu sala, nu sala, nu labi sala, sasala jūrīna līdz dibinami" tik ļoti neaizkustināja, kā biju gaidījusi, bet ļoti pārsteigta biju par antru stafecku - līdz šim man tāda dziedātāja neizteica ne tik, cik melns aiz naga. patika viņas versija par "man dimantu nav, bet jūra ir zila vēl lai". ļoti dzidra un droša balss viņai. aizmigu klausoties, kā nojauc stalažas.
tagad pārvērtos atpakaļ par pilsētas peli. būs laikam atkal karsta nedēļa. ielēju pudelē ūdeni un ieliku saldētavā. man te tāds mazs galda ventilators. kad būs sasalusi tā pudele, likšu pie ventilatora klāt un vēsināšanos. ceru, ka līdzēs. vasarai nav ne vainas, bet nepatīk karstums. gaidu atvaļinājumu. gribu ar tēti uz mežu gailenēs. apsolīju I. gaileņu mērci. |
|
|
| |
[Jul. 6th, 2026|07:54 am] |
|
sapnī gāju pa ielu un nāca pretī sieviete ar bērniem, kurai pavadā līdzi bija 4 suņi. viss viņai tur ņigu ņegu. un es viņai saku, lai dod man vienu no tiem suņiem, jo viņš ir tieši tāds, kā man patīk. 😂 un viņa man atdeva vienu no tiem suņiem. brīdināja gan, ka daudz blusu esot. 🙃 |
|
|
| |
[Jul. 2nd, 2026|12:31 pm] |
|
"Tu būtu tik skaista, ja notievētu," viņš teica. |
|
|
| |
[Jun. 26th, 2026|06:44 am] |
es vairs nerakstu. man nepietrūkst rakstīšanas. tagad rakstu, jo jasmīni zied. nevar jau neatgriezties, kad zied jasmīni.
jūnija sākumā divas nedēļas nodzīvojos pie mākslinieka. viena nedēļa pagāja slimojot. stipri sāpēja kakls un bija augsta temperatūra. vienu vakaru apsēdāmies viens otram pretī un parunājāmies.
"kas te par sērīgu zvēriņu istabas kaktā?" es viņam prasu.
tā un tā. un man jau pašai actiņas arī nemaz nespīdot. kad es to atzīšot?
pārbijos un atgriezos Rīgā jau nākošajā dienā. neatstāju neko no mantām. nu, neko daudz arī nebiju vēl sastiepusi. darba dators, šis tas no drēbēm... nezinu, vai tobrīd domāju, ka vairs nesatiksimies. biju nelaimīga. tas gan.
viņš vienmēr piezvana, atraksta, es nepagūstu sailgoties. šīs piecas brīvās dienas bijām kopā, un tie bija mīļākie vasaras saulgrieži, kādus esmu piedzīvojusi.
bieži domāju, no kurienes tad visa šī vientulīgā sajūta, kas vienmēr pamīšus. laikam jau mums katram ir kaut kas tāds, kas vienmēr paliek tur, kur tas ir. dziļi. un nav ne nost norunājams, ne prom aizrakstāms. |
|
|
| |
[Jun. 24th, 2026|05:08 pm] |
 |
|
|
| |
[May. 12th, 2026|08:07 am] |
|
es vairs nerakstīšu. ne te, ne arī kaut kur citur. |
|
|
| |
[May. 12th, 2026|06:46 am] |
|
“People change, no use getting sentimental about it. Move on, find someone else.” — David Nicholls |
|
|
| |
[May. 11th, 2026|07:45 pm] |
|
es tagad dzīvoju teikumā "made it to the beach before the rains came" |
|
|
| izritinot vingrošanas paklājiņu... |
[May. 11th, 2026|09:50 am] |
|
pateicīga visīstākajiem par spērienu pa pakaļu |
|
|
| |
[May. 5th, 2026|08:37 am] |
"miglas vālos akas
nesasaukt līdzi rasai
svarīgi kā elpa"
/I. Tārauda
( ... ) |
|
|
| |
[May. 4th, 2026|07:55 pm] |
|
Visas šīs daudzbalsīgās ziedēšanas priekšā padevusies pasaule šķiet kā aizsapņojusies, aizskatījusies pa logu un vairs nav atpakaļ atsaucama. Diez vai to vērts tagad modināt. Jāgaida, kad atgriezīsies pati pie sevis. Laiks lielākoties paiet, sūtot Tev paskartes no dažnedažādām nekurienēm. "Visu es varu, tikai ne paklusēt," Tu tik skaļi iesmejies man ausī, atdarinādams kāda Disneja multfilmas varoņa balsi, ka apņemos iemācīties ļaut visam būt par to, kas tas patiešām ir. |
|
|
| |
[May. 4th, 2026|02:33 pm] |
 |
|
|
| |
[May. 3rd, 2026|10:31 am] |
|
kā mēs braucam? visnotaļ labi braucam. "pielaiko sev šo zaļumu, jo vasarā tas būs citāds." mašīnas stiklā ietriecas taureņi un noplakšķ, kāds pasaka tik daudz kā tāda, kas nosāp, tāpēc es dievinu kādu, jo tas ir īstais sāpīgums, kurā sev neesmu varējusi atzīties pati. bet tas ātri pāriet un nedomāju, ka atbalsosies vēl rīt, parīt vai aizparīt, jo dziesma tāda, kurā vārdi "tu vairs neesi šeit, viss jau ir par vēlu" un "pats vairs neesmu šeit, vien karkass, mana ēna". |
|
|
| |
[May. 3rd, 2026|06:03 am] |
maijā, tajā, kas pirmais, man noteikti ir jāpagūst rīta agrums, kamēr kāds guļ. vēlāk kāds izskatās pēc smieklīgas kodes, kad saka svinīgu runu, ietērpies savā pelēkajā halātā, sākdams ar vārdiem "ja tu nebūtu man kaut tikai mazliet mīļa..." tad es kādam pilnā nopietnībā ticu. ārā sarodas barjeras, gaidāms kāds pasākums, varbūt skrējiens, kā mums šķiet. no jūras veļas balta migla, visi atnākošie, kas tajā ieiet, pazūd un vairs neatrodas, bet tādu atnācēju un pazudušo diemžēl ir pārāk maz, lai kaut ko tādu vispār ņemtu vērā.
maijā, tajā, kas otrais, Rēzeknē paēdu baraviku zupu. bija dievīga, garšoja pēc baraviku mērces, porcija bija liela, bet mana apetīte arī. kamēr kāds aizņemts ar savām lietām, iepazinos ar ļoti vecu kundzi vārdā Lūcija, ar kuru BIJA JĀRUNĀ SKAĻI, atrādīju viņai turpat vietējās humpalās nopirkto kleitu ( izvilku no maisiņa un pieliku sev klāt, lai aptuveni redz, kā izskatās), un viņa bija īsta lēdija, jo teica, ka tā ir skaista kleita. vispār lielākoties esmu viena. staigājos un blisinos uz visu šo ilgi sevī turēto ziedēšanu, kas beidzot atmudžinājusies, kļuvusi vienkārša. viss ir pastiepies pirkstgalos un tiecas pretī saulei. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|06:05 am] |
|
I. uzaicināja uz Rēzekni. tur esot garšīga baraviku zupa. negribas braukt. gribas gaudot pret mēnesi šitā : aaaaaaaaaaauuuuuuuuuuu |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|06:03 am] |
kad biju maza, daudz slimoju
mamma ar pildspalvu tādās reizēs man uz rūtiņu papīra zīmēja robotiņus
pat acis bija kvadrātiņi
kuros bija mazāki kvadrātiņi |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|06:00 am] |
gandrīz maijs
gandrīz
es to zinu, jo viss sāp |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2026|04:01 am] |
patīk:
- vilki
- Mēness ielas saulainā puse
- brīži, kad ir sajūta, ka manis nav, un tad kaut kas notiek, kas apstiprina, ka manis tiešām nav
- Tava nepadošanās
- eimijas vainhausas dziesma par asarām, kas nožūst pašas |
|
|