| |
[Oct. 29th, 2026|02:51 pm] |
Žēl tomēr, ka galu galā neuzdāvināju Tev ne observatoriju, ne krāsu tūbiņas, ne visu šo 1. janvāra agrā rīta tukšās pilsētas pamestību. Tu izskatījies tik vīlies, kad ieliku Tev rokās vienu no saviem sarežģītākajiem nosapņojumiem: kuģa vietā stikla pudelē iestūķētu bruņurupuci, kas notur visu šīs pasaules smagumu.
- Ko man ar viņu tagad darīt?
- Nez, vari kaut kur nolikt un paskatīties uz viņu ik pa laikam vai vienkārši ļaut, lai putekļi izdara savu. |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2026|07:58 am] |
sad eyes, messy hair -
there is still enough time
to go home |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2026|05:42 am] |
vakar I. atsūtīja bildīti ar vienu no savām kastēm un palūdza, lai kaut ko par to uzrakstu. agri aizmigu, ziņu izlasīju tikai šorīt, tad nu šorīt tas bija pirmais, ko darīju - ja Zanei kaut ko tādu palūdz, tad ir uiui... tad tas ir kā vērsim sarkanu lupatu parādīt. nē, nu, labi jau labi. vispirms aplēju kafiju. bet tad gan uzreiz ķēros klāt.
"protams, var lasīt grāmatas. bet var lasīt arī čiekurus kabatās atpakaļceļā no jūras. varbūt arī Tu jau sen gribi pateikt kādam, kurš vienmēr ir līdzās, ka nav nekā tāda, kas būtu vēl īpašāks? tagadne vienmēr ir visīstākais brīdis. mēs ierosinām, lai šoreiz pasaki to citādi. uzraksti mīļu vēstuli, ieliec kastē un sūti tik prom kopā ar visu labo, ko šim cilvēkam novēli pats."
Underworld "Born Slippy" klausos, šo rakstot.
bet arī šo klausos, šo rakstot: https://www.youtube.com/watch?v=kQ0XT9m0wt4
gaidu, kad I. beidzot pamodīsies. droši vien viņam nederēs tāds teksts. viņam nekad nekas neder. mani tas kaitina. ko tad tu man jautā?! ;>
nu, tā.
viss kā vienmēr gaistošs, netverams.
we're fleeting geese in the October sky
(viena no manām mīļākajām atmiņām par šo rudeni - tāds mīļš sīkums, tāds tiripiripļampampam - kā brienu pāri pļavai bildēt kaut kādus putnus, kas tur apsēdušies kā atstarpes taustiņš starp palikšanu un aizlidošanu tādā milzīgā barā, bet nevaru tiem tuvoties, jo iestiegu slapjumā, tāpēc tur tobrīd ir tikai galvas-uz-atpakaļu-atliekšana un paskatīšanās uz debesīm, un pasmaidīšana - ak, tad tu tas esi... mūžīgais, vienmēr pār mums visiem nomodā esošais zilums) |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2026|04:26 am] |
“He who binds to himself a joy
Does the winged life destroy;
But he who kisses the joy as it flies
Lives in eternity's sun rise”
- William Blake |
|
|
| |
[Oct. 28th, 2026|06:46 am] |
|
sapnī apgredzenoju Rietumu garastīti. ļoti mierīga bija, gribējās pajautāt, vai tad nemaz negrib aizlidot. ir tāds putniņš. visai neizteiksmīgs, ja kāds vispār gribēja uzzināt manu viedokli, bet vienalga bija skumji, ka tas tikai sapnis. forši, ka jau trešdiena. pusdienās cepšu ķirbi, ēdīšu ar fetas sieru, ko tučtuč pa virsu. saldajā būs banāns. joprojām tie paši 89kg, bet tas ir brīnums, jo esmu daudz ēdusi. vakar, šodien un rīt man 9 h darba diena, bet piektdien tikšu prom mazliet laicīgāk, jeeeej. |
|
|
| |
[Oct. 28th, 2026|04:05 am] |
...un it kā jau parasts trešdienas rīts, bet nekad nebiju domājusi, ka būšu pārsteigta par to, cik dažādas balsis var būt tādam zaķēnam - pirkstiņlellei
(atradās skapja dziļumos pārpalikumi no laikiem, kad strādāju bērnudārzā - tā tas saucas) |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|02:58 pm] |
|
sapnī nopirku un uzdāvināju I. observatoriju. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|11:36 am] |
;) |
|
|
| https://www.youtube.com/watch?v=u4Y34bm-ODQ |
[Oct. 27th, 2026|08:50 am] |
I. aizbrauca, vētra palika.
uzkāpu uz svariem.
lepojos ar to, kā protu atgriezties pie ierastā.
tās ir divas sekundes, kas man ir vajadzīgas, lai pārslēgtos. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|07:24 am] |
kad I. ir tikko pamodies, viņš izberzē acis ar plaukstu iekšpusēm kā mazs bērns
es nekad tā nedaru
man vispār reti tā gribas izberzēt acis
vienīgi, kad grūti noticēt kaut kam
tad gan |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|07:00 am] |
|
vārdu sakot. vēl rakstīšu. vakar bija jāpiesaka atvaļinājumi nākošam gadam. man kaut kādi uzkrājumi. tikšu brīvībā uz divām nedēļām decembra sākumā. ko es darīšu? piešūšu pie kapuces playboy zaķīša austiņas un uztaisīšu smuku selfiju. I. teica, ka normāla es neesot, bet varbūt viņam tieši tāda esot vajadzīga, lai pēc iespējas tālāk turētos no visa, kas ir normāls. labrīt. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|06:32 am] |
"Крутится земля.
Мне хочется проснуться навсегда.
Разбуди меня.
Везде вода, внутри вода.
И тишина, то нет меня."
laikam vairāk dziesmas vārdi un video, nekā viss kopā, bet dažreiz tas ir tik skaisti, kā kaut kas it kā pietrūkst, lai būtu pati pilnība, vai ne? video skaists tas planet earth piekariņš, kas pie atpakaļskata turpu - šurpu. es zinu, ka Tu arī to mazo sīkumiņu ievērotu pašu pirmo. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|04:49 am] |
|
ilgi vakar domāju, paliku čubināt ogles. smaidīga biju un priecājos, ka biju sapucējusies visu šo liesmu dēļ, bet līdz mieram vēl tāls ceļš ejams. sajūta, ka tikai nupat esmu iesākusi savu ceļu mājup. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2026|03:43 am] |
labrīt, te turbāngalva
ziņās viss tas pats, kas vakar
nothing new under the sun |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|07:30 pm] |
mūžību te nebija kurināts kamīns. tā ir viena no manām mīļākajām atmiņām par maniem 20 ar astīti. es tolaik biju drausmīgi depresīva. reiz tētis mani atveda līdz Rīgai kopā ar omīti, un mēs te trijatā atdzīvinājām šo pašu kamīnu. atceros savu tās dienas prieku. šodienas prieks tam nelīdzinās. šodienas priekam klāt tas, kā I. klusiņām pabiksta malkas pagales ar savu apcerīgo "kas tikai viss nav bijusi dzīve... padomā tik". |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|04:42 am] |
labi stāvu, negrīļojos. plīvoju kā karogs mastā, saulē miegdamās un miegodamās. kādam kaut kur kāpjot ārā no mašīnas var dzirdēt "uz kurieni tie lidos, tur arī es". saku I., ka jūtos kā zaķītis no joka par zaķīti, kurš skrien pa pļavu, smiedamies kā traks, jo zāles stiebri oliņas kutina. mēs atvainojamies makšķerniekiem pie Salacas par zivju aizbaidīšanu. diena nopūšas kā svecīte. "come celebrate with me that everyday something has tried to kill me and has failed". |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|08:30 pm] |
mēs visu dienu vakar un šodien bildējām I. darbiņus. žēl, ka nedrīkstu neko no tā parādīt te. es lielākoties bildēju, I. riktēja visas kompozīcijas. patika, ka dažbrīd aizrāvos un pazuda sajūta, ka palīdzu.
gaisma bija skaista, jo tikai brīžiem, zini, kā stikla pūtēja darbs bija gaisma, visa balstīta uz elpas. mēs vienubrīd sastrīdējāmies, tad es teicu, ka iešu uz veikalu pēc pusdienām, bet es aizgāju ciemos pie kaiju nemiera un brīnumainā kārtā atradu tur savu mieru.
tad I. atsūtīja mīļu īsziņu. tad mēs ķērām retos gaismas brīžus, bet pirms pašas prombraukšanas noķērām I. plaukstā varavīksnes posmu. "tātad viss ir pareizi," es teicu I. "varavīksne ir tilts starp sapni un īstenību." |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|04:59 pm] |
kaiju nemiers.
un vai Tu ticētu, ja es teiktu, ka tādās dienās kā šī man pietrūkst laiku, kad mana dzīve bija klusa un krēslaina? mazliet. |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|07:36 am] |
|
tētis aicināja mūs uz branču šodien. neaizgājām, jo neciešu, nicinu līdz sirds dziļumiem tādas lietas. neiederos, neprotu uzvesties, uz jautājumu "kā iet?" atbildu ar ļoti gariem, sarežģītiem teikumiem. rezultātā mēs svinētu manu, nevis tēta dzimšanas dienu. tas galīgi nebūtu labi. tēta brāli būtu gribējusi satikt. no viņa bērnībā iemācījos ēst un lasīt grāmatu vienlaikus. dārza lilijas ir arī vieni no maniem mīļākajiem ziediem viņa dēļ. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2026|06:48 pm] |
viss ir brīnums. dienas, vakara jūra. Tu. dzīve reiz iemācīja, ka nekas nav pašsaprotams. garšīgu uz maizītes smērējamo ēdām vakariņās- bez liekas ceremonēšanās ar dakšiņu saspaida vārītu olu, šprotes, pieliek sarīvētu sieru un majonēzi. samaisa visu, krāmē uz maizītes.un stūķē aiz vaiga. |
|
|