| |
[Jan. 4th, 2026|01:29 pm] |
diena kopumā tāda, it kā es klausītos kādā, kurš stāsta, kā brīnumainā kārtā pēdējā brīdī kāda pārpratuma dēļ nav iekāpis lidmašīnā, no kuras pāri palicis viens metāla puteklītis
sniegs aukstumu padara paciešamu
vientulīgums vismaz ir godīgs |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2026|08:40 am] |
 |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2026|07:53 am] |
daniel.mp3 - green to blue (slowed + reverbed)
nav nekā tāda, kas nebūtu pa spēkam pirmajam malciņam kafijas un pēc tam arī lēni noskrubinātam kruasānam ar mandeļu skaidiņām pa virsu
vienkārši nav
viss atkal ir labi
tumsa pamazām saruks
“With total rapture and delight he talks about the birds which he can see from his prison window, and which he had never noticed before, when he was a minister. Now of course, after he’s been released, he doesn’t notice the birds anymore, just as beforehand." |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2026|08:15 pm] |
es nezinu, kāpēc es vienmēr atduros pret vienu un to pašu sienu - es nedrīkstu neko vēlēties
izriju vannu ar salātiem: sarkanais kāposts, sāls, citrona sula, ķiplokdaiviņa un majonēze
iešu gulēt, te šovakar nekas vairs nenotiks, visa jautrība vienmēr ir citur |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2026|06:31 pm] |
mīļkadrs no 36 filmiņkameras tvērumiem
tas ir čaka ielas skatlogs
apmēram pirms nedēļas ķerts mirklis
es nevarēju paiet garām
vairs tur šo sunīti neesmu redzējusi
tā bija pirmā un laikam arī paliks vienīgā reize
tur kādreiz bija veikals
tagad tur kāds mitinās
ik pa laikam tur parādās visdažnedažādākās kompozīcijas, aiz kurām aizķeras skatiens
un pēc kurām var spriest par attiecīgo gadalaiku, mēness fāžu ietekmi uz cilvēku vai ko citu, ko nu katram tajā labpatīk saskatīt
piemēram, šodien tur manīju rakstāmmašīnu, kurai bija pielikti brieža ragi
nezināju, ko domāt,
bet man sagribējās to paklabināt |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2026|11:56 am] |
viņš atrodas agrā 2. janvāra rītā, kad man trakoti sagribas atņemt sētniekam lāpstu, jo ir tik bezcerīgi, ka viņš nav piezvanījis visu dienu vakar, ka līdzēt varētu tikai slapja mugura, fiziska sevis nokausēšana.
viņa balsī ir uzpirkstenis no manas vecmāmiņas šujampiederumu lādītes.
viņam ir tāda kā "L" burta formas rēta zem acs, par kuras izcelsmi viņš izstāsta, taču šorīt es vairs nezinu, vai ticu tam stāstam, bet tas nav arī tā, ka tas būtu svarīgi vai ka man tik ļoti vajadzētu uzzināt īsto iemeslu. tas ir gana stindzinošs stāsts, man nav iemesla tam neticēt.
mēs vēl neesam satikušies, bet randiņejamās drēbes esmu atradusi un rūpīgi pārlikusi pāri krēsla atzveltnei, lai nesaburzās. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2026|09:06 am] |
vakar snigšana skaistāka par jebkuru no redzētajiem salūta sprakšķiem
ilgi staigāju, atgriežoties kāds kāpņutelpas nīkstošo palmu bija aptinis ar krāsainām gaismiņām, tā padarot skatu vēl skumjāku
šorīt ledusskapja magnētiņkalendāru nomaiņa un sajūta, ka varu beidzot apsēsties
janvāris būs ilgs un grūts, jo darbi
ja manā dzīvē kaut kur ir kārtība, tad darbos
vakar tētis pie jaunumu plaukta šķirsta Ingas Ābeles "Mīlamā", un man gandrīz jāatzīstas, ka es būtu darījusi tāpat
A. stāstīja, ka sapnī bija redzējusi, ka tētis nopircis zirgu, samaksājis par viņu 5 tūkstošus, lai tiktu pāri grāvim
man vakar tik ļoti patika palīdzēt sagriezt sastāvdaļas R. uz ballīti līdzņemamajai picai
es visu laiku jautāju, ko vēl varu palīdzēt sakapāt, man joprojām ir sajūta, ka es gribu kaut ko sagriezt sīkos gabaliņos
varbūt tā arī darīšu |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2026|12:50 am] |
"On Twilight" by Mary Ruefle
I read the poem of a student and in the poem God wandered through a room picking up random objects - a pear, a vase, a shoe - and in bewilderment said, "I made this?". Apparently God had forgotten
making anything at all. I awarded this poem a prize, because I was a judge of such matters. I was not really awarding the student, I was awarding God; I knew someday the student would pick up his old
poem and say in bewilderment, "I made this?", and at that moment his whole world would be lost in the twilight, and when you are finally lost in the twilight, you cannot judge anything. |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2025|06:35 pm] |
biju ciemos pie tēta
kur viss ir tik pārdomāts un kur man vienmēr sakrīt uz nerviem, kā A. pret tēti izturas
līdzīgi man riebjas, kā daža laba radio personība uzrunā visus, kas piezvanījuši uz tiešo ēteru, uz Tu
man riebjas tāda tutošanās
kas tev tas cilvēks ir? tu ar viņu kopā esi cikturtos pudus sāls izēdusi?
to laikam neciešu vairāk par visu
bet, jā
bijām staigāties uz mežu, bija tāda saulaina diena, beigās man apnika iet, bet es ievēroju, ka tēta gaita līdzinās omiņas soļu likšanas manierei
viņš tieši tāpat iet salicis rokas aiz muguras, mazliet gāzelēdamies
un promejot tētis iesāka dziedāt kaut ko un es sāku dziedāt līdzi, jo tā bija tik zināma melodija, bet es nezinu, kas tas tāds bija
man jāpiezvana tētim un jāpajautā
tramvajā kādam zvana melodija bija no ilgais ceļš kāpās
es vēl tagad nevaru sasilt
"A huge amount of freedom comes when you take nothing personally." - Kate Moss |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2025|10:02 am] |
pēkšņi |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2025|08:41 am] |
it’s like booking a flight on a doomed plane
man ir žēl šķirties no 2025, bet nu labi, lai nu tā būtu, ja jau tam tā ir jābūt, ka jānomet vecā āda
parasti ar mammu vienmēr vecgada vakarā noskaidrojām, kādā krāsā jāsaģērbjas, lai pienāktu laimīgs jaunais gads
uguns zirgs, man nav nekā sarkana, bet tas nekas, es vēl nepazīstu savu auļošanu |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2025|05:52 am] |
|
vienu dienu skatos uz saules apspīdētu ēkas fasādi un zinu kaut ko citu. man neviens nepatīk. man neviens nepatīk. man patīk, kā tas skan. bet saule, kas apspīd šo māju. bet mandarīnmiziņu kapsēta. bet sapnis, kāds var nosapņoties tikai gada priekšpēdējā dienā, man šķiet. tik daudz darāmā. viņš, kurš žvadzina pie savas bikšu jostas piekārtās manas brīvības atslēgas, jau nu tiešām nenoskaitīs man dzejoli, es iedomājos. bet tad viņš noskaita visskaistāko dzejoli. |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2025|08:13 pm] |
krekliņš aizturētas elpas rakstā
tādā pirmdienas vakarā, kad krusa ar maziem vāveres nadziņiem skribinās pret palodzi, kad pasaule tūlīt tūlīt, vēl pavisam mazliet, bet galu galā grasās ievelties jaunā gadā, kad krustmāte no Līvāniem ziņo, ka viņas kaķi vairs neēd ne slapjo, ne sauso barību, kad virsrakstos Brižitas Bardo nāve (bet es biju domājusi, ka viņa jau sen ir mirusi)... |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2025|06:11 am] |
domas šorīt pārlec no zara uz zaru kā mazi mērkaķēni
cenšos neaprīt visu zemeslodi
nesakošļātu
viņš sauc mani uzvārdā un es viņu arī
un vispār
funny thing...
this life is. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2025|06:47 am] |
vētra ir mans mīļākais noskaņojums |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2025|01:45 pm] |
“Habseligkeiten”
— (noun, plural) Voted the most beautiful German word, the concept of Habseligkeiten is stunning yet, difficult to explain. Literally defined as belongings, Habseligkeiten are the small treasures and property, which define our happiness and sentiments. Although these possessions hold a dear place in our heart, they are useless to another person, such as a gold coin a child found during a treasure hunt in the woods. Overall, Habseligkeiten is characterized as beautiful personal belongings, which evolve from personal meanings: compassionate or sad attachments.
man ļoti maz tādu Habseligkeiten
lapiņa ar mammas ar roku pierakstītām rindiņām no kāda I. Ziedoņa dzejoļa
auduma maisiņš ar uzrakstu Latvijas Nacionālajam arhīvam 95
armēņu - krievu un ķīniešu - krievu val. vārdnīcas
no omītes šausmīgi sena maziņas šērlijas templas kartiņa, kurā viņa nokritusi ceļos un salikusi rokas, it kā skaitītu lūgšanu |
|
|
| |
[Dec. 25th, 2025|09:59 am] |
iedomājos par vasaru. kad viss ir mazliet vieglāk un gaisīgāk. iešļūcenes, krūzīte ar uzrakstu favourite, no kuras padzerties aukstu ūdeni, un es zinu visīsāko taciņu, kas aizved pie Tevis.
dāvana sev pašai. pārdevēja tajā mazajā vintage veikaliņā, kur bieži pabāžu degunu, ir būtne, kuras sejā mūždien vīd tāds kā ķirzakas smaids. ieliekot tos melni caurspīdīgā auduma maisiņā, viņa saka, ka nemaz nešauboties.
spāres = pārdzimšana. |
|
|
| a nice night to stand on overpasses.. |
[Dec. 25th, 2025|07:09 am] |
sapnī stāvēju uz tādas kā pārbrauktuves. lejā prom gāzās un šurpu traucās mašīnu straumes. izvilku no kabatas aizzīmogotu vēstuli. bija ļoti liels kārdinājums to atplēst, bet zināju, ka nedrīkstu.
ielīmēju savā piezīmju blociņā savu rītu - no folijas papīra izgriezu mēnestiņu. klāt pierakstīju "lay your ghosts to rest". patīk, kā sanāca. mēnestiņam ir deguns un mute, un actiņa, kas raud.
jūs visi vēl čučat, bet es dīdos, nevaru sagaidīt, kad mēs atsāksim dirsties. tas ir tik mīļi. es domāju, ka ziemassvētku vakarā visi paciešas un nesaka neko riebīgu viens otram, bet pirmajos ziemassvētkos jau drīkst. =)
biedējoši, cik ātri būs garām paskrējis decembris. |
|
|
| |
[Dec. 24th, 2025|09:52 pm] |
Дорогая Зане, мы с мамой поздравляем Вас с наступающим Рождеством! Мира в душе и вообще всего наилучшего! 🙏🙏🙏
Saņēmu sveicienus no Volgogradas. Šie vārdi bija mani Ziemassvētki. Nekas cits. |
|
|
