| |
[Sep. 11th, 2026|09:46 pm] |
nenormāli daudz zvaigžņu te ir.
"pagaidi, nazasteidzīs," teica onkuls, kad I. kaut ko meklēja dzelžu kaudzē.
I. visi mīļo. lepojos un apbrīnoju. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2026|08:52 pm] |
te tāds lāčains apvidus :D
un tumšs kā neteikšu kur |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2026|07:27 pm] |
Rīga - Baltinava, bet mums Rekovā jākāpj.
no rīta nemaz negribēju braukt, bet tagad esmu TIK priecīga!
tur , kur mums jānokļūst, mūs neviens negaida, bet smaidu, jo esmu apņēmusies pierādīt, ka ne visas rīdzinieces ir ar pliku roku ņemamas.
autobuss pārpildīts, visi studenti, gaisa nav, es lūdzu, kaut kāds nesāktu ēst desmaizīti.
man ir sapnis.
es gribu pacelt no zemes ābolu un iekosties tajā.
cik brīva es sajutos tajā mirklī, kad tikām ārā no Rīgas, to nevar izstāstīt.
izlēmu, ka kādu brīdi palikšu pie 89 kg, tad virzīšos tālāk. jāaprod. tas ir kā kalnos kāpt. |
|
|
| misters Drūmīgs joprojām savā postenī |
[Sep. 11th, 2026|06:26 am] |
šo sāku klausīties, jo pirms kāda laika humpalās ieraudzīju krekliņu ar to jūraszirdziņu - visu laiku vajāja tas "flook", līdz iedomājos, ka jāieraksta youtube: https://www.youtube.com/watch?v=zWc8f6MZh4M
piegdienaaaaaa :* |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2026|06:00 am] |
vakar skaista varavīksne
un, zini, eju kā parasti novērsusies, lai nebūtu jāredz tās tukšās sejas, bet zinu, ka ir tāds brīdis, kad lietus un saule vienlaikus
un es iedomājos, ka tagad jāpaskatās augšup, jo ja nu?
un tur nu viņa ir
kā par sievietēm kad saka "she's a real head-turner":
"I wake up in a heatwave and everybody's gone": https://www.youtube.com/watch?v=BvlJ3keIJdw |
|
|
| would you rather |
[Sep. 10th, 2026|10:05 am] |
|
hei... ko jūs izvēlētos? tiktu ietupināti ķurķī uz 7 gadiem jeb facebook ierakstā par diviem nepālā pazudušiem latviešiem izlasītu komentāru "tie tak abi jau sen aizskaloti prom kopā"? |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2026|07:37 am] |
neko citu šorīt nevaru dabūt iekšā.
tikai vīģes.
ja nav apetītes, tad nevajag sev spiest.
tad nu manas brokastis ir 3 vīģes.
man ļoti garšo vīģes. žāvētas gan laikam ne tik ļoti.
tajā pamuka grāmatā bija palikusi līmlapiņa. uz tās kaut kas ukrainiski rakstīts. izmantošu kā grāmatzīmi.
arī šorīt nekā jauna - darbs izdarās tikai tad, ja to dara. |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2026|06:18 am] |
 |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2026|01:37 am] |
|
gribēju vēl noklausīties pirms miega Burak Yeter dziesmu "Tuesday" ft. Danelle Sandoval, bet nav jau vairs aktuāli, jo klāt jau trešdiena. nākošotrdien noklausīsimies visi kopā. bučiņaaaaaa |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2026|01:28 am] |
Rutuļa smaids -
ieripo orķestra bedrē
Tavs bezmiegs |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2026|12:54 am] |
man patīk, kā tas skan - I owe everything to you. visvairāk bail, ka nepaspēšu viņam atdarīt ar visu to pašu.
patīk atcerēties, kā reiz autoostā saķēru I. seju plaukstās un nobēru ar daudzām mazām bučiņām.
tagad piektdien satiksimies.
brauksim uz Latgali.
latgaļīts ar mītu rūkā strašņijāks pa tjigru!!!
raaaaawr.
kaut kā nevaru aizmigt.
man bija vajadzīgi 6 gadi.
domas. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2026|11:35 pm] |
šodien trauksmaini. mēģināju rakstīt, bet izrakstīt sevi no tā čumošā mudžekļa ārā neizdevās.
"tequilaaaaaa!!!! " kāds ap plkst. 13 nokliedzās kāpņutelpā.
ap plkst 15, kad sapratu, ka tuvojas finiša taisne darbiem, pārgāja.
tad gāju staigāt.
labdarības veikalā, kas ģertrūdes ielā, nopirku orhan pamuk "the black book". 6 eiro. laimīga diena.
atpakaļceļā kāpņu telpā satiku pirmā stāva jaunos īrniekus - jauna ģimene. meitene tāda instagramīga. nav mans tips. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2026|10:30 pm] |
"it is not everyone who has your passion for dead leaves" |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2026|12:22 pm] |
|
apskraidības mirklis - kad daudz apskraida, piemēram, veikalus... kad it kā gribas kaut ko, bet nezin īsti ko... tad pēc tādas skraidīšanas ir apskraidības mirklis. |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2026|05:57 pm] |
reiz naktī mani pamodināja kaut kas nepateikts.
"kas ir, pele? ko neguli?"
"nekas, viss labi. par slieku pulveri iedomājos."
"kādu kādu pulveri?"
"nu proteīna. klau, kā domā, cik sprakšķi tie būtu, kas sanāktu par to naudu, ko es dabūtu par savu mammas dzīvokļa daļu, ja mēs to visu uzlaistu debesīs kā salūtu?"
"bet tev tak nemaz nepatīk salūti. pati stāstīji, ka tev labāk patīk skatīties uz mākoņiem."
"šajā gadījumā tas nav svarīgi. nu? cik sanāktu?"
"padomāsim par to rīt no rīta. tagad liecies slīpi."
"es mīlu Tevi." |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2026|11:15 am] |
kaut ko šādu klausos, kad vajag padomāt ( te viss saldumiņš sākas no 1:23): https://www.youtube.com/watch?v=9MZw6XI-b6Q
pie šīs bieži raudāju augustā: https://www.youtube.com/watch?v=fYDAxEDft5Y
šo ņemu līdzi, kad eju staigāt: https://www.youtube.com/watch?v=E0ILzLD9EiU
šīs dēļ nesen atgriezos spotify, jo vajadzēja klausīties nemitīgi (savāda dziesma šķiet, jo man tā skan kopumā priecīgi, bet ja ieklausās vārdos, tas taču ir briesmīgi skumji, vai tad nē? "I want you but the mirror won't let me", tāpēc cenšos neklausīties vārdos, tikai melodijā): https://www.youtube.com/watch?v=ofywN3NgGqY
es tagad dažreiz norēgojos pati savā dzīvē kā spoku kuģis.
neviens mani nekur nepasveicina. I. daudzi Salacgrīvā pasveicina.
"es mīlu Tevi ar katru dienu par vienu peles pīkstienu vairāk."
vairāk priecātos, ja man būtu viens labs, bet īsts ienaidnieks, nekā virspusēji sirsnīga, bet absolūti neko neizsakoša draudze.
"till human voices wake us, and we drown": https://www.youtube.com/watch?v=c3GN9CqxKAY
tagad es visu pateicu.
tagad es strādāšu. |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2026|05:46 pm] |
atpakaļceļā autobusā priekšā sēdēju, mani hipnotizēja netālu no vējstikla uztupināts dejojošs kaktuss ar galvā uzmauktu sombrero. Siguļos iekāpa sieviete ar piesēņotu pilnu spainīti baraviku. tā turpinājās dzīve, mana uguns zirga auļojums cauri dienām un naktīm. pavasara spilgtumu nomainīja rudens tuvuma siltais zaļums. bija vienlaikus gan skumji, aiz muguras atstājot kādu ar vāveres saru otiņas balsi, gan arī priecīgi un nepacietīgi, domājot par visu turpmāko. |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2026|11:00 am] |
mēs vēlu pamodāmies. ja gultā piemin Dievu, uz svētdienas dievkalpojumu drīkst neiet.
I. joprojām pidžina to gleznu. man patīk detaļas tajā gleznā, bet ne viss kopums. bet es mīlu tās detaļas, tāpēc viss ir labi, viss ir kinda okay.
es saslaucīju grīdas, apčubināju kāpņutelpas palodžu nīkulīgumus, pienesu I. kafijas. jautāju, vai tad, ja pienesu papildus kafiju (divas ir obligātās), man no solītajiem verdzības gadiem kāds automātiski nedzēšas.
saulains, bez piecām minūtēm laimīgs rīts. vēl neesmu devusies prom, bet jau ilgojos. |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2026|01:02 am] |
pēdējā laikā jutos mazliet pazudusi. ne īsti kā savā ādā. meklēju kaut ko, kā nav. meklēju, šķiet, mammas gatavotā ēdiena garšu, bet nekur nevarēju atrast. biju uz Lido aizgājusi. viss jau tur garšīgi, bet it kā pārāk garšīgi. piektdien autoostas Narvesenā nopirku sēklu maizīti ar omleti un bekonu, jo nebiju ēdusi visu dienu un laika vairs nebija daudz. pārdevēja pajautāja, vai uzsildīt. teicu, ka tas būtu jauki. un tas bija labākais, kas ar mani ir noticis. nezinu, kas tieši tajā visā. vai tās maizītes garša vai uzsildīšanas fakts, vai vienkārši tas, ka beidzot atcerējos, ka ir jāpaēd... bet es stāvēju, ēdu to maizīti un jutos absolūti laimīgi. I. gatavotā zupa arī bija ļoti garšīga.
grūti pateikt, kas man ir I. kad iepazināmies, viss ātri notika. starp mums. viņš atrakstīja man iepazīšanās portālā. pajautāja, vai man nešķiet, ka mums vajadzētu pamēģināt iepazīties. atbildēju, ka nekādus pamēģinājumus nesaprotu, jo cilvēki vai nu iepazīstas vai arī paliek viens otram sveši. es nepaspēju neko saprast ar prātu. man patīk, ka es joprojām nesaprotu.
tētis zvanīja, runāja tajā klusajā nospriegtas stīgas balsī. R. , kurš ir mans pusbrālis, ir pametis studijas un strādāšot. tā ir sanācis, ka es neko par R. nezinu, pāris reižu esam sasveicinājušies, bet vienmēr mani ir pārsteigusi R. līdzināšanās tētim. man nav pat R. tel. numura. teicu, ka priecājos par R., un tā arī ir.
kamēr biju pastaigāties tagad pa vakaru, I. pabeidza gleznu, kas viņam visu laiku nepatika. pirms iešanas pateicu, kas tur, manuprāt, ir par vainu, un viņš piekrita. un man bija mazliet skumīgi, ka viņš piekrita, jo es no mākslas sajēdzu tieši tik pat, cik no jebkā cita.
mīlu Tevi, I., ja šis ieraksts kādreiz izskalojas kā pudele pie Taviem krastiem. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2026|05:41 pm] |
|
Ar I. sarunājām, ka vārīsim zupu pusdienām. Mani pie teikšanas nelaida. Kad iejaucos, ka man vajag atsevišķi katru vistas stilbiņu vispirms tekošā ūdenī noskalot, sadusmojās un aizsūtīja bekot. Tad bijām sēņot. Tepat vien pastaigājām uz Kuivižu pusi. Tad sāka līt, lija stipri, viss bija balts, es neredzēju, kur iet, jo brilles aizsvīda, bet silts tāds lietus, sēņu lietus tas, tad līdz vīlēm salijuši slapji atnācām mājās. Mani ietina segā, ielika rokās bļodiņu ar vistas zupu. Iepriekš gan bija jāapsola, ka pavadīšu pie I. verdzībā 21 gadu. Man ļoti gribējās ēst, tāpēc nācās vien apsolīt. |
|
|