|
Apr. 8th, 2026|11:03 pm |
|
Par Frīdu Kalo mēs jau esam parunājušies. Izstāstu par dzērvi tēta viesistabā, uz kuru man vienmēr gribas skatīties, sašķiebjot galvu. Par šo vietu kāds saka, ka nav jau tik traki. Es vismaz varot paskaidrot, kāpēc man pie sienām ir tieši tādas gleznas un ne citas. Man tas liekas kā visskumjākais, ko kāds par mani ir pateicis, jo paskaidrot ir nāve. Bet filma ir par Renuāru. Tai modelei ir tik skaists augums, ka man sagribas atvērt logu, lai kāda dvēsele var brīvi aizlidot. Kāds pasmaida kā jūra no gliemežvāka atsauc atpakaļ pie nomoda. "Tu vari beigt ārdīties?" Es pasaku, kura no kāda gleznām man patīk vismazāk, bet kāds pat nenorij siekalas. "Es esmu smieklīga, ja? Šajā tavā sarkanajā cepurē, ja?" Nekur nevilks, tepat apēdīs. |
|