Zane [entries|archive|friends|userinfo]
Zane

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 27th, 2026|03:43 am]


labrīt, te turbāngalva
ziņās viss tas pats, kas vakar
nothing new under the sun
linkpost comment

[Oct. 26th, 2026|07:30 pm]






mūžību te nebija kurināts kamīns. tā ir viena no manām mīļākajām atmiņām par maniem 20 ar astīti. es tolaik biju drausmīgi depresīva. reiz tētis mani atveda līdz Rīgai kopā ar omīti, un mēs te trijatā atdzīvinājām šo pašu kamīnu. atceros savu tās dienas prieku. šodienas prieks tam nelīdzinās. šodienas priekam klāt tas, kā I. klusiņām pabiksta malkas pagales ar savu apcerīgo "kas tikai viss nav bijusi dzīve... padomā tik".
linkpost comment

[Oct. 26th, 2026|04:42 am]


labi stāvu, negrīļojos. plīvoju kā karogs mastā, saulē miegdamās un miegodamās. kādam kaut kur kāpjot ārā no mašīnas var dzirdēt "uz kurieni tie lidos, tur arī es". saku I., ka jūtos kā zaķītis no joka par zaķīti, kurš skrien pa pļavu, smiedamies kā traks, jo zāles stiebri oliņas kutina. mēs atvainojamies makšķerniekiem pie Salacas par zivju aizbaidīšanu. diena nopūšas kā svecīte. "come celebrate with me that everyday something has tried to kill me and has failed".
linkpost comment

[Oct. 25th, 2026|08:30 pm]
mēs visu dienu vakar un šodien bildējām I. darbiņus. žēl, ka nedrīkstu neko no tā parādīt te. es lielākoties bildēju, I. riktēja visas kompozīcijas. patika, ka dažbrīd aizrāvos un pazuda sajūta, ka palīdzu.

gaisma bija skaista, jo tikai brīžiem, zini, kā stikla pūtēja darbs bija gaisma, visa balstīta uz elpas. mēs vienubrīd sastrīdējāmies, tad es teicu, ka iešu uz veikalu pēc pusdienām, bet es aizgāju ciemos pie kaiju nemiera un brīnumainā kārtā atradu tur savu mieru.

tad I. atsūtīja mīļu īsziņu. tad mēs ķērām retos gaismas brīžus, bet pirms pašas prombraukšanas noķērām I. plaukstā varavīksnes posmu. "tātad viss ir pareizi," es teicu I. "varavīksne ir tilts starp sapni un īstenību."
link1 comment|post comment

[Oct. 25th, 2026|04:59 pm]


kaiju nemiers.

un vai Tu ticētu, ja es teiktu, ka tādās dienās kā šī man pietrūkst laiku, kad mana dzīve bija klusa un krēslaina? mazliet.
link1 comment|post comment

[Oct. 25th, 2026|07:36 am]
tētis aicināja mūs uz branču šodien. neaizgājām, jo neciešu, nicinu līdz sirds dziļumiem tādas lietas. neiederos, neprotu uzvesties, uz jautājumu "kā iet?" atbildu ar ļoti gariem, sarežģītiem teikumiem. rezultātā mēs svinētu manu, nevis tēta dzimšanas dienu. tas galīgi nebūtu labi. tēta brāli būtu gribējusi satikt. no viņa bērnībā iemācījos ēst un lasīt grāmatu vienlaikus. dārza lilijas ir arī vieni no maniem mīļākajiem ziediem viņa dēļ.
link3 comments|post comment

[Oct. 24th, 2026|06:48 pm]




viss ir brīnums. dienas, vakara jūra. Tu. dzīve reiz iemācīja, ka nekas nav pašsaprotams. garšīgu uz maizītes smērējamo ēdām vakariņās- bez liekas ceremonēšanās ar dakšiņu saspaida vārītu olu, šprotes, pieliek sarīvētu sieru un majonēzi. samaisa visu, krāmē uz maizītes.un stūķē aiz vaiga.
linkpost comment

[Oct. 24th, 2026|07:08 am]


autobusā vakar patika pabraukt vairāk kā jebkad. bija tukšāks kā ierasts. braucot apdomāju dienu, visu pēdējo laiku. izbraucot ārā no Rīgas uzkrita tumsa. klausījos dziesmiņas. Salacgrīva sagaidīja ar smīlājošu lietu, bet tas bija silts lietus, un es labprāt būtu pastaigājusies vēl. pie I. kā vienmēr radošā nekārtība, izlietnē pēc otiņu skalošanām iespaids, ka tur mazgājies avatars, bet es šajā haosā atrodu sevi vienmēr. izdzēru pus glāzi drausmīgi laba kindzmarauli un nolūzu.



šorīt ar šausmām sapratu, ka netikšu galā ar zivi laicīgi. acis kvadrātā, tos krustiņus durstot. es negribu neko sasteigt.
link2 comments|post comment

[Oct. 23rd, 2026|11:50 am]
patika komentārs "this man sings in doctor's handwriting": https://www.youtube.com/watch?v=IGMabBGydC0

semeomawayyyyyyyy
link5 comments|post comment

[Oct. 23rd, 2026|11:40 am]


zinu, zinuuuu
sejas izteiksme no sērijas "merrily we go to hell"
pati tūdaļ galopā metīšos pretī pirmajam sniegam
to humpalās atstāto auseklīšu džemperi tomēr nožēloju vairāk kā nenopirkto virsjaku
šķiet savādi, ka manā garderobē nav nekā tāda
linkpost comment

[Oct. 23rd, 2026|05:08 am]
vakar likās, ka tik daudz būs, ko bildēt, jo tieši dienas, kad saule slēpjas, mēdz būs vislabākās pēkšņu atradumu ziņā, bet patiesībā man nebija nekā, ko piebilst ne pie kā no tā, kam pagāju garām.
atskatoties tomēr šķiet, ka skrejritenis bija tik skaisti pamests blakus sakritušu lapu kaudzei...
"tak piebremzē, nesteidzies arī tu pati, laiks vispār ir izdomāts," man pie auss nodudina oranži sārtais un spilgti dzeltenais.

labākais tomēr bija tante, kuras seja savilkās smieklīgā grimasē, uzlūkojot veikala plauktu, kurā bija izkārtoti helovīna mošķi.

humpalās uzmērīju šādu: https://jolie.hr/wp-content/uploads/2019/10/spr.jpg
izskatījās ļoti labi, es labi zinu, kas man piestāv, un nekad roka nepastiepjas ne pēc kā cita.
nenopirku, jo tā ir rudens, pavasara, nevis ziemas jaka. paplāna.
bet man tik ļoti patika kapuce un tie āķīši!

nopirku pumpkin spice garšvielu. šorīt to klāt kafijai, bet nevarētu teikt, ka kaut ko sasmaržoju. nākošreiz par šķipsniņu vairāk.

tagad atgriežos pie saviem izšuvumiem. vēlāk parādīšu, cik tālu esmu tikusi. vēl tik daudz krustiņu vajag, bet kaut kas asarim līdzīgs jau samanāms.
linkpost comment

[Oct. 21st, 2026|09:17 pm]
( 21.10.2026. )
link7 comments|post comment

[Oct. 21st, 2026|07:53 am]
nogulēju 9 h. pat sapnī viss nedrošs, sprādzienbīstams (biju kādā augstceltnē izkāpusi uz balkona, kad tā ēka sāka liekties uz sāniem kā smilga vējā). šorīt man ir bail, ka es pamodīšos dzīva ierakta zem zemes slēgtā kastē. būtu droši vien savlaicīgi jānoskaidro, ko tādā gadījumā vajag darīt un ko labāk nedarīt, vai ne? V. kādreiz teica, ka mani pirmo izmestu pār bortu, jo es ātri krītot panikā. man jāpiezvana kādu dienu V. - es vienmēr smaidu, kad par to atceros, jo vienmēr aiz aizvērtām acīm redzu, kā mani pirmo izmet. nu, to kritienu redzu, sasmaidos un panika pazūd. paklausījos kaut ko jaunu no R. Zariņa spēlētā, lai būtu, par ko ar tēti parunāties. patika tikai tāds viens īss gabaliņš no G. Pelēča. kaut ko vēl no G.Pelēča esmu klausījusies citā izpildījumā un man ir paticis vairāk kā Zariņa izpildītais skaņdarbs, bet, jā, laikam jau tomēr nevaru šo ierakstu pamest bez tā kaut kā vēl: https://www.youtube.com/watch?v=qSby2dscsUs
linkpost comment

[Oct. 20th, 2026|06:00 am]
Laura ir brīnišķīga. Klusa un skaista, atgādina aizzīmogotu vēstuli, kas steigšus jānogādā citur. Mēs saēdāmies picas un gājām staigāt. Sev nopirku rozā parūku kā no Lost in Translation, jo gribēšu bildīti pie kailiem kokiem kaut kad novembrī. Laura sev nopirka kaut ko tādu kostīmam līdzīgu, par ko I. pasmaidīja, ka viņa tagad esot līdzīga Didrihsonei. mēs parunājāmies par trigerēšanu, skolu un lavīšanos pie ledusskapja naktī.
Kad man bija 16, es biju citādāka.
linkpost comment

[Oct. 20th, 2026|05:31 am]
( šis un tas )
link3 comments|post comment

[Oct. 19th, 2026|11:00 am]
par pikadoriem sapņoju pagājušonakt.
linkpost comment

[Oct. 19th, 2026|05:45 am]
šodien pamodos ar platām apakštasīšu acīm uzreiz, jo satikšu Lauru, I. jaunāko meitiņu. izdomāju, ka atvēršu durvis un teikšu "nāc iekšā, smukā meitene", kaut gan domās saucu viņu par lauru lapiņu, tādu lauru lapiņu, ko pievieno ēdieniem. nevienu Lauru dzīvē nepazīstu. Lauru no T. Viljamsa Stikla zvērnīcas zinu. domāju gan, ka šī Laura ir citādāka. iedomājos, ka viņa noteikti saprot skaistas lietas tāpat kā viņas tētis un noteikti pamanīs manu miniatūro stikla zvērnīcu (te trīs tādas stikla skaistumlietiņas uz grāmatplaukta).

vakar kāda sieviete mazam puikam aizrādīja, ka latviešu valodā nav tāda vārda - trigerēt. visu cieņu, paldies, es noņemu savu cepuri Jūsu priekšā. :))
linkpost comment

[Oct. 18th, 2026|09:44 pm]
es, protams, neesmu neviena tāda, kura būtu izskrienosa cauri pilij. esmu tikai savu vecāku neieredzēts bērns, pati nelaimīguma serde, tāpēc iztēlojos, ka man patīk uzkavēties lejā, virtuvē, kur kalpones un garaiņi tekalē pa ierastām tenku takām, piepildot pīles ar āboliem.

atzinos I., ka mani pēdējā laikā satrauc, kā esmu uzkārusies uz spožumlietiņām. man visu vajag spožu. spīdošu. I. jautā, vai atceros, kā todien, kad uzrāpos žuburainajā priedē, lai ievilktu ķeksīti, ka esmu pasēdējusi kokā (ko man ļoti patika darīt bērnībā), diena tik pēkšņi kļuva nemīlīga. liekas, todien sākās rudens, un mēs abi sapratām, ka tālāk būs viss turpmākais.
linkpost comment

[Oct. 18th, 2026|09:17 pm]
izskrienoša cauri kaut kam, kas varēja būt, bet nebija - kā izskrienoša cauri savas uzburtās gaisa pils zālēm - kleitai nočaukstot "I do not have time for things that have no soul"
linkpost comment

[Oct. 17th, 2026|01:01 pm]
"My big fish must be somewhere," ierakstu tētim kartiņā skaistāko teikumu, kāds jebkad uzrakstīts. tētis noteikti ir pats Hemingveja "Sirmgalvis un jūra" iemiesojums. līdz 26. oktobrim vēl kāds brītiņš laika, bet gribu, lai tas teikums tur nostāvas. visam vajadzīgs laiks.
pusdienās noskrubinu ābolu ar skatu uz kuģi Amber Star, kas šodien te piestājiis un izpildās staipīgi kā kaķis, kas neatrod sev ērtāko pozu, tad pagaršoju grieķu jogurta trauciņā pa tiešo sastūķētus biscoff cepumus. tas ir labs ātra saldā variants, ko noteikti ēdīšu vēl. klusas aizdomas, ka šim labi derēs kaut kas mazāk skābs, piemēram, turku jogurts vai Valmieras klasiskais 3% jogurts.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]