| - 20 kg |
[Aug. 25th, 2026|06:43 am] |
ļoti ilgi biju iekš obesity class II, tad ļoti ilgu laiku biju obesity class I. tagad beidzot esmu overweight kategorijā. laikam āķis ir beidzot lūpā, es sāku saprast, ka tajā visā ir savs kaifs. daru visu pati, pielietojot veco labo "mazāk rij un vairāk kusties" metodi. visvairāk priecājos par to, ka saldumus vairs neēdu praktiski nemaz. neko sev neesmu aizliegusi, kādreiz varu kādu šokolādes gabaliņu apēst, vnk neprasās. ir tāda sajūta, ka kaut kas ir mainījies manās garšas kārpiņās. ja kaut ko vispār kārojas, tad kaut ko no zivtiņām... humuss uz ķelmēnu rupjmaizes... man vispār garšo vienkāršs, mājās pagatavots ēdiens. patiesībā visu to pašu ēdu, ko vienmēr esmu ēdusi, tikai daudz mazāk - 55. kumoss garšas ziņā ne ar ko neatšķiras no 5. kumosa. starp citu.
man ļoti palīdz tas, ka iztēlojos, patiešām savā galvā mēģinu uzburt, kā nez dzīvo cilvēki, kuri , manuprāt, gan skaisti dzīvo, gan skaisti izskatās, piemēram: https://www.youtube.com/shorts/5fOrL0tdWLA
ir daudz vieglāk kustēties. no 110 kg laikiem atceros sajūtu, ka veļos kā bumbiņa, nevis eju.
no negatīvā - man vairs nekas īsti neder, viss kļuvis par lielu, maisveidīgs. jaunas drēbes nepērku, jo ceru, ka šis vēl nav viss. tagad mans vecums ir nolasāms, paskatoties uz ādu, kas ir man uz kakla, kā dēļ gribas nēsāt bītlenes, šalles.
ja šo lasa kāds, kuram ir grūti šobrīd noticēt, ka var būt arī citādi... es apsolu, ka var. es patiešām ļoti ilgi nēsāju sev līdzi lielu svaru un neticēju. citi man ticēja, bet kāds no tā labums, ja es pati neticēju? tas notiks tad, kad tam jānotiek, nevis tad, kad citi pat ja saudzīgi, bet tomēr piebikstīs, ka "klau, tā vairs nevar, kaut kam ir jāmainās...".
man patīk domāt, ka tajā visā ir iesaistīts arī kaut kas tāds mistisks (varētu pat teikt, ka haruki-murakamisks), ne gluži ar prātu izskaidrojams. |
|
|
