|
Apr. 1st, 2026|10:54 pm |
pielīmējusies, atlīmējusies, pārilgojusies ilgām pāri, bet eju pa ielu un nevaru noliegt, ka jūtos arī šausmīgi viena.
mājās atnākusi atstāstu viņam, kā esmu iemaldījusies krāsu pasaulē un jautājusi pārdevējai, ko var uzdāvināt kādam, kurš glezno.
un viņa ir sirsnīgi pasmaidījusi sakot, ka viņam noteikti jau viss ir, ja viņš glezno. ko citu viņa ir varējusi darīt, kā vien pasmaidīt par šādu sasarkušu muļķi?
viņš saka, ka sen gan nav gleznojis.
dzirdu, ka smaida.
man šķiet, ka mēs iepazīstamies no nepareizās puses.
es gribu viņam patikt vēl īsu brīdi. apskatos autobusu sarakstā, cikos brīvdienās izbrauc pirmais autobuss uz viņa pusi. |
|