| |
[Dec. 10th, 2025|09:43 am] |
tāda neomulīga sajūta. kur esmu šo jau redzējusi? bet tad atceros - ā, pareizi. visur. tie ir tikai šie laiki. mušas māca bites, ka sūds ir labāks par medu.
un tomēr. un tomēr. es beidzot izguļos. pasūtu tētim vienu, nē, divas, nē, apaļas trīs grāmatas. visas Rachel Cusk. sev gribu uzdāvināt stāstu, eseju un dzejoļu apkopojumu "We'll Never Have Paris", jo tajā riņķī un apkārt par šo pilsētu, kurā neesmu bijusi. zināmā mērā visam šim pēdējam laikam varētu likt tādu apakšvirsrakstu.
kas vēl? bija jāpiesakās atvaļinājumam. paķēru sev augustu. četras nedēļas vasaras izskaņā tātad.
man šodien iešanas. es patiesībā jau kavēju. I should get going. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2025|05:39 am] |
right here, right now: https://www.youtube.com/watch?v=2rlQqWbp7rY
šorīt paskatos uz Pikaso versiju par Ziemassvētku vecīti un pēkšņi saprotu. katram tas tiešām ir kaut kas savs.
decembris, tas laiks, kad varu izlemt, ko ņemt līdz tālāk un ko labāk atstāt aiz muguras. man visur vinted reklāmas, bet esmu pārāk nepacietīga šķirties no tā, ko man vairs nevajag, tāpēc aizstiepju maisus uz otra elpa.
skatos youtube kādu jaunu sievieti, kura ņujorkā filmē savas pastaigas un sarunas ar nejauši sastaptiem svešiniekiem. interesanti, ko nu tur katrs par sevi pastāsta. man parasti ļoti patīk parunāties ar pilnīgi svešiem. es bieži tad pasaku daudz vairāk, nekā saviem tuvajiem. nesen veikalā parunājos ar kādu vīrieti, kurš klaiņo gar plauktiem kopā ar savu suni. mēs aizrunājamies par skumjām, kas mūždien dzīvo suņu acīs, neskatoties ne uz ko. bet, jā. domāju, ko es par sevi varētu teikt, ja uzrunātu mani. ka mana dzīve iedalās vienā lielā Pirms un Pēc? bet, ja tā padomā, neviens jau tā nenāca un nevilka strīpas. bet varbūt saruna iegrozītos tā, ka mēs iekāptu sniegā, uzveltu kādu sniegavīru. jā, droši vien, ka tā būtu foršāk. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2025|05:08 am] |
šorīt krekliņš ar uzrakstu.
I meant to behave but there were too many other options.
tumšs, bet gribas, lai būtu vēl tumšāks.
par divas_zosis es apsolu uzrakstīt sīki un smalki. kā viss bija. bet vispirms es pastrādāšu.
nepazūdiet, viss tikai sākas. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2025|04:22 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=xogqb-sQqJk
es nedzēsīšos no šejienes. kāpēc lai es to darītu? tad jau no dzīves arī būtu jāizdzēšas. man šeit patīk. un man patīk dzīve. es te rakstu. rakstītu arī, ja neviens šo nelasītu. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|08:50 pm] |
|
Katrs spriežam pēc savas samaitātības pakāpes. Lai nu tā būtu, drīkstiet visi te domāt, ka es esmu tā ļaunā vīriešu aizvīlēja. Bet ziniet... ja jau bija gājējs, tad būtu aizgājis agrāk vai vēlāk. ;) |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|04:22 pm] |
|
esmu gan, jā. un ar to lepojos. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|03:56 pm] |
|
man šodien galvā visu dienu nekas prātīgs neatskaņojas. skan tur tikai coca-cola reklāmas džingls. "holidays are coming". bet nu. kas vēl? būs jau labi. varbūt vienkārši būs citādāk. drusciņ citādāk. biki biki citādāk. M. tādu vārdu lietoja. "cukuru?" es pajautāju, liedama viņam kafiju krūzē. "biki-biki," viņš teica. man vajadzētu pārstāt par viņu rakstīt, jo tas ir nepieklājīgi - pieķerties tik ātri, kā sanāk man. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|01:54 pm] |
|
debilie stulbeņi. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|06:58 am] |
|
gunāriem šodien vārda diena. gunāronkulis bija manas vecmāmiņas māsas vīrs, mežsargs, mednieks, mēs vasarās tur braucām padzīvoties. valkas pusē tas bija. gunāronkuls bija man ļoti mīļš cilvēks. mācīja man, ka ēst visu ar pirkstiem, nevis ar dakšiņu vai karoti, ir daudz, daudz garšīgāk. vienreiz viņš no skapja izvilka lelli -marioneti - ar kustīgiem diedziņiem veikliem pirkstiem parādīja, kā ar to apieties. man mute bija vaļā. es pēc tam mēģināju pati, bet viss tikai samudžinājās. vēl tur bija pulkstenis pie sienas ar dzeguzi, kas katru stundu nozvanot iekūkojās. bieži braucām uz mežu, jo gunāronkulis visas labākās sēņu un ogu vietas zināja. suņi bija džeris un reris. es tagad vairs neatceros, kurš no suņiem ar gunāronkuli runājās. "nu, kas notika mājās, kamēr mēs bijām prom?" un reris vai džeris visu, ko zināja stāstīt, izstāstīja. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2025|04:28 am] |
|
vakar uz dullo viss, tāpēc sanāca labāk, kā jebkad būtu izplānojusi. šķīros no aptuveni puses matu garuma. esmu īsa un konkrēta tagad. kad uz sevi paskatos, man liekas, ka esmu drusciņ kā tā meitene, kas garlaikoti salīkusi pār galdu, kas pārklāts ar tuksneša smilšu krāsas galdautu, virs kura šur tur izkārtotas kamieļu figūriņas (alisei mediņai ir tāda glezna, kas man diemžēl neatrodas nekur). bet, jā. es pat neko nepateicu. un man neko nepaskaidroja. es pat iepīkstēties, ka sliktāk jau nebūs, nepaspēju, kad tas bija viss, atā, mati. to pirmā brīža sajūtu nevar izstāstīt. tā, it kā kāds būtu visu salicis pa punktiem - pirmkārt, otrkārt. man ir bijuši īsāki mati, bet ne tik īsi kā tagad. tagad man kaut kādu tipa dyson vaig. lai gan vēl vairāk man pašai sevi mierā likt vaig. pirmdienaaaaaah - un viss ir atkal puslīdz. |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|07:46 am] |
šorīt kaut kāds tāds sarežģīts tas smīns mums te visiem, ko. man arī, man arī. ko nesanāk tik viegli vis nozūmēt. varbūt tā tagad būs vienmēr. ir grūti nedomāt, ka tā nebūs vienmēr.
wait... where was I.... what was I thinking...
these are a few of my favourite things: https://www.youtube.com/watch?v=fFvn1AD0dZM |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2025|06:14 am] |
|
bet es. bet es domās atgriežos pie nesen veikalā redzētas būtnes vai varbūt drīzāk parādības ar buzz cut. viņa tik skaista likās. garos svārkos, no kuru apakšas rēgojās masīvi, no trauslā koptēla ārā lecoši zābaki, pāri milzu melns mētelis, ar panku auskariem, gara auguma, ko vēl garāku darīja šī viņas pastiepšanās pēc augšējā plauktā izvietotajām lācīša ķepainīša šokolādēm. viņa paņēma trīs tādas tāfelītes. šorīt skatos uz matu griežamajām mašīnītēm. domāju pati par savu prison break. jūs kādreiz esat bijuši maldīvu salās lietus sezonā? es arī ne. tātad mēs visi tur reiz nokļūsim. vējš dauzīs pret māju logu slēģus un biezo, kā ar atmiņām pārpildīto gaisu lēni kuls pie griestiem pieriktēts ventilators. būs forši, būs chill. ;) |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|08:58 pm] |
Jūs neviens neko neziniet. Ne par mani, ne par manu dzīvi. You think you know - but you have no idea.
Lūdzu, ticiet - man gan par Jums visiem šeit, kas rakstiet te katrs savu sūdu, nospļauties.
Ziniet, ko Ravēls par Bolero teica? "Diemžēl tā nav mūzika." |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2025|04:10 pm] |
"es tikai uz mazu mirklīti sasildīties" pārvēršas par nogulētu šodienas lietu un obligāto pastaigu, kamēr gaišs. reti kad tā. parasti pamostoties pēc dienas miega ir vates sajūta galvā, kas pāriet, kad iedzeru kafiju. pēc tam jūtos ļoti labi.
piektdien biju priecīga. biju uz dažām grāmatnīcām palūkot, vai neatradīsies kaut kas tētim z-sv uzdāvināms. pat rokās neko negribas paņemt. zini. es zinu, ka Tu zini.
tagad pie operas tumsai iestājoties gaismiņu un atspīdumu sasaukšanās, bet vasaras izskaņā tur uz soliņa apmetoties pārsteigts uz mani paskatījies un pajautāji, kā es tā varot. patiešām. kā es tā varu? naktis negulēt, locīt savu sirdi arvien mazāku un mazāku. todien es laikam tikai pasmaidu, paraustu plecus. es pat varbūt īsti nesaprotu, ko Tu ar to domā.
bet tagad es zinu. runa ir par mani pašu. runa ir par to, ka Tevis šajā stāstā nemaz nav. Tu izraksties laukā no manis kā sapnis izvējo no nakts. es vienkārši nevaru nekā citādi. tas ir vienīgais, kas man padodas. un vēl es neslikti adu. man bail salaist kaut ko dēlī, tāpēc es čunčinos uz priekšu savā gliemeža tempā. bet Tev jāpiekrīt - kad runa ir par ilgošanos un adīšanu, es nemaz neesmu tik ļoti zemē metama. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2025|06:14 am] |
|
kasīdamās ar tantēm būšu pati par tanti kļuvusi. kādreiz likās, ka varbūt grāmatu lasīšana mani no tā pasargās, bet es tā mēģināju un man nesanāca. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2025|08:07 pm] |
"piedod, ka kavēju. aizskatījos uz snigšanu."
gribētu uz randiņu, lai varētu mazliet nokavēt un kādam pateikt kaut ko tādu.
going, going, gone.
ja īsumā.
par visu.
Spotify atsūtīja gada kopsavilkumu.
ļoti daudz, bet visvairāk šīs:
The Marias "no one noticed"
Flawed Mangoes "Dramamine"
November Ultra "The End" |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2025|10:09 am] |
maziņa es satīta dvielī pēc plunčāšanās vannā un rāda visiem mēli.
dzelteno priekšautiņu ar peli atradu nesen. tas mammas šūts reiz, kad bērnudārza ziemassvētku eglītes pasākumā biju kaķītis. neko neatceros, bet pēc bildēm redzu, ka ir bijusi vēl klāt cepurīte ar kaķa austiņām. tā noteikti arī mammas adīta bijusi. žēl, ka nav saglabājusies.
manuprāt, es nemaz neesmu kopš tiem laikiem mainījusies.
p.s. klusu un mierīgu Pirmo Adventi! šis tāds savāds laiks. dabā viss rāda, ka jāsastingst, bet nav tam laika, jo ikdienas dzen uz priekšu. |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2025|06:46 am] |
man ir tieši divas dienas, lai nofokusētos decembrim. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2025|10:26 pm] |
Zini, kādreiz (sen) man patika tumsa.
Tad ilgu laiku nepatika nemaz.
Tagad es skatos un mācos lielākoties tikai no nakts.
Ka visa šī plašā pasaule var aprīt mani nesakošļātu.
Ka esmu tik maza vēl.
Es nezinu, ko darīšu turpmāk.
Droši vien sāls ir tajā, ka jāiet tur, kur mani kaut kas visvairāk garlaiko, tātad pretim arvien ikdienišķākām ikdienām. Ja iziešu cauri tām, varbūt tur, aiz pelēkā, būs kaut kas labs. Kāds sestdienas rīts bez steigšanās. Piemēram.
Ja kādreiz nogursi no īstenības spilgtuma, atnāc ciemos pie manas priekšnojautu krēslas. Drīksti nenovilkt kurpes. Vienkārši iekāp.
Bet līdz tam es Tevi klusiņām turpināšu dievināt, ja vien Tu neiebilsti.
Kas cits man atliek?
Es mīlu Tevi. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2025|01:02 pm] |
 |
|
|