Zane [entries|archive|friends|userinfo]
Zane

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 17th, 2026|06:39 am]
Deep Forest Rīgā būs novembrī. neiešu, bet ļoti daudz klausos. viņam tā viena no pēdējām dziesmām, kas kopā ar ONUKA... es pat nevaru pateikt, kas man ir tā dziesma. stāvēšana uz balkona te ar basām kājām līdz pēdējam brīdim, cik ilgi vien varu izturēt aukstumu. un tad ienākšana atpakaļ istabā. mīlu Tevi, I.
linkpost comment

[Oct. 17th, 2026|05:23 am]
agri pamodos, jo nav miera, bet... nekad jau nav. naktī bija bieza migla virs upes. kā pludiņš tā turējās virs ūdens, lielas, neredzamas zivs šad tad paraustīta. tagad kāds gar upi nāk šurp un aiziet brīvā viļņa virzienā, kur deg gaismas. es to redzu, jo esmu izkāpusi uz balkona ar basām kājām. ir ļoti auksti. es palieku, neizkustos ilgi tā, pazudusi savās dziesmiņās. iztēlojos šprotes, rūpīgi saliktas vienu pie otras. ko vēl es varu iztēloties tādā rītā, kāds ir šis? kad pārdosim dzīvokli un sadalīsim naudas tā, kā mamma bija gribējusi, es nopirkšu I. labas eļļas krāsas, jo viņš ir ļoti mīļš pret mani. pašai neko negribas. man viss ir.
linkpost comment

[Oct. 16th, 2026|08:22 am]
patika šorīt facebokā Lindas Mūrnieces ieraksts par mežmalas lapsu. es arī tāpat kavējos, neatgriežos savās mežmalas mājās, kur mani gaida lapsa.
linkpost comment

[Oct. 16th, 2026|06:43 am]
jūtos nevis kā pretzel, bet kā delicate_slumber:

I woke up from a delicate slumber and checked the time.

pa to laiku, kamēr gulēju, mana valdziņu pele citos siera caurumos vienas nakts laikā kļuvusi populāra un tā vien šķiet, ka tagad dzīvojas pati savu - lielās peles - dzīvi. sarauj, pele!

skaitu krustiņus šorīt. laikus gan noskaidroju, ka tāds lielmutes asaris LV nav nomakšķerējams. bet patīk, cik dažādi zaļš tas ir, tāpēc drīkst arī tādu kādam, kurš makšķerē intensīvi. es gribu tādu izšuvumu ovālas formas rāmī ar zelta krāsas ietvaru, kas ar vintage efektu, bet nekur tādu neatradu. pepco bija rāmītis par mazām naudiņām. gan jau, ka derēs.

patīk pārmaiņas, bet laikam jau tomēr ne vienmēr labi tieku galā ar sajūtu, ka viss manā dzīvē nemitīgi plūst un mainās, tāpēc šorīt priecājos kaut vai tikai par to, ka manas zeķes vienmēr ir paklīdenes.

https://www.youtube.com/watch?v=j2zWzdfgYbM

https://www.youtube.com/watch?v=KnqwkRGZL1w
linkpost comment

[Oct. 15th, 2026|01:07 pm]
radio skanēja, pati nekad nebūtu ne tādu dziesmu, ne izpildītāju meklējusi, bet patika, tobrīd pakāpos nostāk no darbiem un pasmaidīju - re, tur vēl kāds domā, ka "debesis ar rokām neaizsniegt": https://www.youtube.com/watch?v=F2RS22XBMkg
linkpost comment

[Oct. 15th, 2026|07:02 am]
vakar tieši šādu sienas pulksteni par 3 naudiņām nopirku veikalā preces no vācijas, kas tagad ir tās ēkas otrajā stāvā, kur Matīsa/Barona ielas maxima: https://nextime.eu/collections/most-popular-clocks/products/2631

patīk, ka tas no caurspīdīga stikla un ka nav sekunžu rādītāja, bet tik un tā dzirdu sekunžu tikšķēšanu. tāda mīlīga skaņa. ja ieklausos, liekas, ka tā skaņa ir it kā negribīga vai arī caur lielām pūlēm radusies, it kā tas pulkstenis knapi kustētos uz priekšu, tāpēc pārsteigums, kad ieskatos, jo laiku rāda precīzu.

man vispār vienmēr ļoti patīk vērot laiku.

esmu putnu, svara un laika vērotāja.
link2 comments|post comment

[Oct. 14th, 2026|06:08 am]


you...


you squeaky little




thing




how dare you be so cute and survive on nothing but breadcrumbs?
link1 comment|post comment

[Oct. 14th, 2026|05:20 am]


sāku jau vakar, šorīt pabeidzu pidžināt tādu sīku, tizlu, sekojot pamācībām te: https://cheryx.com/tip/my-tiny-mouse-free-pattern
drusciņ pamežģīju acis, bet kopumā ļoti patika visa tā knibināšanās.
vienīgi visu laiku tas neizskatījās pēc peles.
visu laiku gaidīju to peli, grozīju tā, šitā, nu, kur viņa tā kavējas?
pieliku actiņas, asti, bet tikai tad, kad biju piefiksējusi savā vietā austiņas ar spraužamadatām, viss nostājās savā vietā.
vēl teorētiski man viņai ir arī ķepiņas, bet man slinkums tādas piepeļot un liekas, ka der arī šādi.
iztēlojos, ka ar tēta starpniecību kādreiz aizsūtu to R.
bet pagaidām viņai patīk dzīvot klavierēs.
manuprāt, viņai garšo klavieru taustiņi.
un sekundes.
un caurumi sierā vairāk kā siers.

"And the days are not full enough
And the nights are not full enough
And life slips by like a field mouse
Not shaking the grass"
linkpost comment

[Oct. 13th, 2026|10:12 am]
pēkšņi atcerējos no bērnības, kā čaukstēja pieaugušo lietusmēteļi kaut kādos dziesmu svētkos skatītāju rindās.
linkpost comment

[Oct. 13th, 2026|09:55 am]
raudāju, jo bija žēl R., bet tad sapratu, ka laikam vairāk bija žēl pašai sevis viņa vecumā. es neko nesapratu. likās, ka visi citi zina un tikai man vienai liegta pieeja šai zināšanai. tagad arī neko daudz vairāk nesaprotu. varbūt vienkārši laicīgi protu pasūtīt uz lielo D.
linkpost comment

[Oct. 13th, 2026|09:07 am]


life takes me to places I never imagined existed
link9 comments|post comment

[Oct. 12th, 2026|08:34 am]
man vienmēr ir licies, ka emocijām ļauties galīgi nav čotka. tas neiederas. tas vispār nav par tēmu. šorīt esmu pateicīga Pazušanai Darbos par iespēju aizmirst sevi kaut vai tikai drsuciņ. visus šos "kopā mēs varam" es gan sapratusi neesmu nekad. lūdzu, vienkārši ļaujiet man strādāt, labi, ja? es visu arī pati varu izdarīt. kreisās acs kaktiņā tomēr paturu pēdējās lapas nenokrišanu.
linkpost comment

[Oct. 12th, 2026|07:06 am]
“Our battered suitcases were piled on the sidewalk again; we had longer ways to go. But no matter, the road is life,” tā šorīt Keruaks ziņo pa visiem šīs pilsētas skaļruņiem jau atkal. es reizēm pati jūtos kā cilvēks, kurš ienāk kādā istabā pašu pirmo reizi un grib saprast, kāda tā ir sajūta. lai tas būtu vieglāk izdarāms, atvelku vaļā aizkarus, jo gribu, piemēram, uzzināt, cik tieši gaišs te ir, bet ik reizi saraujos kā ar ērkšķi būtu sadūrusi pirkstu, jo te nekad nav gana gaišs. tad es tos aizkarus aizvelku ciet. pirms tam gan pamanu, ka uz palodzes ir bizbizmārītes čauliņa. es to nekad neaiztieku. lai tā tur ir un atgādina par dienām, kad arī mūs skāra bizbizmārīšu salidojums.
linkpost comment

[Oct. 12th, 2026|05:13 am]


sleep tight
and don't let the bedbugs
bite
linkpost comment

[Oct. 12th, 2026|03:47 am]
kaut kas mani kopš vakardienas uztrauc. es nedrīkstu par to uzrakstīt šeit, jo tas saistīts ar citiem. es tikai zinu, ka nebiju domājusi, ka tas mani tik ļoti sagrābs savā varā. es visu atlikušo dienas daļu nevaru padomāt ne par ko citu, tāpēc agri dodos gulēt.

I. visās bildēs izskatās pēc jūras vilka, īpaši tieši tajās bildēs, kad neesmu viņu bildējusi pie jūras, bet sestdien garām salacgrīvas circle k uz čīkstoša riteņa patiešām aizminās kuģa kapteinis. ārkārtīgi balta bārda bija.

I. salīmējis lapiņas uz sienas iepretim savam rakstāmgaldam. tumsā tas oranžais marķieris spīd, jo I. arī naktī atstāj ieslēgtas zilo gaismiņu virtenes. no gultas attālums ir pārāk liels, es vairs nevaru salasīt, kas tur rakstīts, tāpēc apskatos no rīta. man šķiet savādi, ka izlasu to tikai tagad, jo tās lapas tur bijušas jau sen. es tikai pasaku, ka preču piedāvājums izklausītos labāk par "sortimentu". es gandrīz vai esmu lepna, jo jau iepriekš zinu, ka viņš izbesīsies šīs piebildes dēļ. vispār es bieži domāju, ar kādiem vārdiem varētu aprakstīt, kāds cilvēks ir I. - viņš ir tāds sirdī ļoti jauns. dzīvi uztver kā kucēns jaunu rotaļlietu. kas tas? vai tas pīkst?

"it's so weird that we care so much until we don't" - Billie Eilish - vienkārši patīk, kā skan - ļoti trāpīga rindiņa - ja tā ir no dziesmas, tad būs jāatrod un jānoklausās tāda dziesma.
linkpost comment

[Oct. 11th, 2026|01:35 pm]
zini, šodien virs jūras kā diedziņā savērti aizlaidās balti putni. vienā tādā līnijā lidoja. ne īsti kā rokraksts sevi atklāj uz papīra lapas, bet tuvu tam. no labās uz kreiso laidelējās, no šejienes uz kādu citu turieni pazūdot.
man no pagājušās vasaras ir palikusi bilde, kurā redzama steigā nobildēta grāmatas lappuse. tajā redzams uzzīmēts cilvēciņa ķiņķēziņš, kurš brien jūrā. apakšā paraksts - "jūra sākas šeit". es joprojām par to domāju. kur sākas mūsu visu jūra un kur ir tās gals?
linkpost comment

[Oct. 11th, 2026|08:48 am]


no šī rīta visvairāk gribu paņemt līdzi šo mirkli, kurā nelasu, tikai paskatos bildītes. ilgi apstājos pie atvēruma, kur viss par aci.
link2 comments|post comment

[Oct. 10th, 2026|07:16 pm]
Noname nēģi, vietējo gādāti, bija izcili, jo simts gadus nebija ēsti. Es nezinu, kur I. tādus izraka. Pie pirmā stāva durvīm bija jāpiezvana. :))
Kādreiz tas bija našķis, kas saistījās ar Ziemassvētkiem, jo tad atļāvāmies ar mammu tādus. Uz baltmaizes šķēlītes ar sviesta kārtiņu pa virsu tādus uzlikām. Tādi nekad neapēdās. Par tādiem teicām - izkusa. Šie bija tieši tādi.
Ilgi nogulēju. Tagad man ir sirdsapziņas pārmetumi , ka par daudz apēdu. Bet te ir tik auksts šodien. Gājiens uz I. darba vietu bija skaists. Atpakaļceļā nāca miegs un gribējās ēst. Savācu tikai 11000 soļu.
linkpost comment

[Oct. 10th, 2026|08:57 am]
pamodos agri. klausījos, kā burbuļo radiatori. te nedēļas nogalē atslēdz siltumu. bija sajūta, ka guļu pie strautiņa. ļoti nomierinoša skaņa. skatījos, kā gaisma no tumsas izceļ viņa jaunākās meitiņas mīļāko plīša rotaļlietu - lācīti Padingtonu - kožu saēstā sarkanā mētelī un zilos gumijniekos - tik nomīļotu, cik vien nomīļots kaut kas var būt. tagad I. izprintēja atlūgumu. iesim uz viņa darbavietu atstāt to lapu tur. sapucējos šim notikumam par godu. jāiet būs ar kājām kāds laiciņš. man nav uzvilkušās tās ērtākās bikses. tad nāksim mājās. pusdienās ēdīsim maizi ar vārītu mēli, ko vakar ieraudzīju Mego un sasiekalojos. mārrutki man arī ir mazā trauciņā paņēmušies līdzi. par visu ir padomāts. paraksts: pele.
link1 comment|post comment

[Oct. 9th, 2026|09:33 pm]
tāds gadalaiks, ka spilgti oranžā vējjakā ar tādas pašas krāsas kapuci satuntulējusies būtne liek pasmaidīt. who killed kenny?
autobusā sakāpj ne mazāk braucēju kā ierasts. kaijai no paspārnes izkritis bērns un pats pirmais iekāps.
braucot bildēju mašīnu starmešu bokeh cauri salijušam autobusa logam. dažas varbūt pat sanāk. aizmirstos. attopos, kad sāk kratīt drebuļi.
"ja kāds mani vispār dzird, tad tas esi tikai Tu," es saku I. , kurš nedzird vis. viņa elpa ir tik līdzena, aizmaldoties no manis prom pa sapņa takām, ka es nešaubos, ka viņš atrodas līdzās klajam, vēl nepiepēdotam sniega laukam... bet varbūt mēness apspīdētā pamestā lidlaukā.

linkpost comment

navigation
[ viewing | 60 entries back ]
[ go | earlier/later ]