| |
[Sep. 16th, 2026|02:04 pm] |
|
tik ļoti kolorītu cilvēku redzēju vakar netālu no Barona / Matīsa krustojuma, ka man vajadzēja paskatīties uz viņu vēlreiz tajā īsajā mirklī, kas bija dots, man paejot viņam garām. tagad vienkārši ārkārtīgi niez nagi šo cilvēku uzzīmēt tā, kā viņu atceros. viss viņa sejā šķita pārspīlēts, grotesks. viņam bija izvalbītas acis, bet sirmo cirtaino matu dēļ, kas galvvidū atkāpās, taču ieskāva viņa kaklu kā pūkaina apkakle, bija sajūta, ka vēroju gleznu. viņš gāja, būdams pārņemts, šķiet, ar domu, kā nokost un mutē iestūķēt pēc iespējas lielāku kumosu no kaut kā milzu pīrāgam līdzīga. |
|
|
