Izejamā diena

aizvakar, 1:33 pm, atsauksmēm

Otrpus Daugavai, pāri Lielupei, šurpu turpu Imulai, garām Abavai un līdz pat Amulai.

Viens un četri

Uzburta ainiņa

2015. gada 18. augusts, 7:16 am, 3 atsauksmes / atsauksmēm

Virs nupat nokoptā rapšu lauka, kura viņējā galā putekļu mākonī vēl rosās kombains, zilajās debesīs griežas milzīgs, stāvs kaiju un stārķu virpulis, bet turpat blakus daži stārķi nošķīrušies un planē virs zaļa kukurūzas lauka. Brīžiem tie aizsedz sauli, kas tādēļ nomirgo, bet pa zemi bez skaņas slīd lielas, tumšas ēnas.

Apdzīvota vieta Sunīši. "Te neviens neapstājas."

Lidlaiks

2015. gada 2. augusts, 11:57 am, 1 atsauksme / atsauksmēm

Kaut kā tā iekārtojies, ka brīvdienu rītos parasti mostos krietni agrāk kā darbdienās, nu, tā ap pussešiem, lai kādas divas, trīs stundiņas pavadītu uz lauka. Tas ir nejēgā agri, bet tas ir arī tīri forši. Saule nupat sāk celties augšup, vēja un neviena nav, apkārt ir stārķi, dzērves, vanagi un svīres, šorīt kompānijā bija kāds runcis no tālām mājām, pirms dažām nedēļām klāt lavījās lapsēns no saules puses kā japānis uz Pērlhārboru. Vien dažreiz ir migla. Sākumā bieza un konkrēti nekā, vēlāk var lavierēt starp vāliem vai pazust tajos, kas nemaz nav tik forši, kā varētu iedomāties, beigās debesis ir skaidras, tad ap deviņiem, desmitiem sāk pūst vējš, ir jābrauc brokastīs, un normālā diena var sākties.

Pasakas

2015. gada 10. jūlijs, 11:23 pm, atsauksmēm

Šovakar nejauši uzdūros orķestru defilē pasākumam pie Brīvības pieminekļa. Līdz šim dziesmu un deju svētki bija tikai caur televīziju, nu beidzot tiku pie kaut kā arī klātienē. Bija tīri jauki, man patika, neesmu eksperts, bet līmenis likās pietiekami augsts. Es tikai īsti nesaprotu visu to uzbūvi – par orķestri ir skaidrs, bet kā tur nonāk tās meitenes ar karogiem un pušķiem, kas nemuzicē? Mūzikas skolotājs saprot, ka spēlmaņu ir pietiekami, lai varētu kaut kur piedalīties un padefilēt, taču vajag vēl lielāku pulku, tāpēc izliek sludinājumu pie ziņojumu dēļa, ka meklē statistes? Vai arī tās ir vēl tik labas prasmes nesasniegušas mūziķes, kuras vismaz tā tiek iesaistītas un dota iespēja piedalīties?
Tiešām nezinu, skolas orķestrim nekad neesmu bijis tuvumā, tikai kā klausītājs.

Esmu piedalījies dziesmu un deju svētkos, taču atceros no tā kaut kā ļoti maz. Tas bija mazajās klasēs, un man nez kāpēc šķiet, ka tie bija lielie svētki, ne skolēnu svētki. Kaut gan varbūt tas bija divas reizes.. Es skaidri atceros, ka esmu dejojis Mežparka estrādes priekšā – tur, kur asfalts starp dziedātājiem un skatītājiem, bija diezgan slapjš, jo arī lija, taču atceros, ka viss bija pozitīvi. Taču es kaut kā atceros, ka esmu bijis arī tur augšā – starp dziedātājiem. Tā ka it kā.. Varbūt tā otrā tomēr ir viltus atmiņa, es jau vairs nezinu.
Trešais, ko atceros, ka kaut kādā ilgākā pārtraukumā kopā ar dejošanas (vai dziedāšanas) biedriem aizbraucām uz Rīgas dzīvokli, kur viņi ātri vien izkrāmēja manu mantu kasti (sarkana finiera kaste uz ritenīšiem, manuprāt, tāda bija katram tais laikos). Kad devāmies atkal prom, viss bija pa zemi, un tētis retoriski jautāja, kurš to savāks. Vairāk gan gandrīz neko vairs neatceros. Šķiet, ka būtu bijis jābūt vairāk.

Nākamajā dienā atcerējos, ka esmu taču dejojis arī Daugavas stadionā.

Plašā plaukumā

2015. gada 5. jūlijs, 1:08 pm, atsauksmēm

Īsta vasara™ pilnīgi noteikti ir tad, ja var pamosties pāris stundas pēc saullēkta, pavadīt pāris stundas uz lauka, aizbraukt līdz ezeram nopeldēties (pirmoreiz šogad!), līdz tirgum pēc zemenēm, pārbraukt mājās un ap desmitiem beidzot tikt pie brokastīm. Tad var mazliet paslinkot pa āru un iet parakņāt dārzu, atkal mazliet paslinkot pa āru, vēl kaut ko padarīt ārā, ap deviņiem vakarā tikt ezerā vēlreiz un tad iet gulēt. Nākamajā dienā to pašu atkārtot. Karstums ir jauks.

Kelvins saprot dzīves jēgu.

Es vispār nekad neesmu bijis lielā sajūsmā par ūdeni, tomēr pēdējos gados man reāli iepaticies peldēt. Iespējams, arī tādēļ, ka tagad spēju peldēt ilgāk, jo, tā kā dodos uz mežezeru, tad tur var vai nu peldēt, vai stāvēt mežā bez citām laika pavadīšanas iespējām, tāpēc varēt peldēt ilgāk ir patīkami. Droši vien būtu vērtīgi to pašu regulāri darīt arī baseinā, taču man grūti sevi iedomāties no rīta dodoties uz baseinu kaut kur Rīgā. Varbūt, ka to var, bet grūti iedomāties – darbdienas ir pavisam cita opera. Tāpēc man patīk, ja ir tiešām silts un dabīgi.

Čekpointi

2015. gada 12. jūnijs, 11:40 pm, atsauksmēm

Šodienas labais notikums ir tāds, ka es tiku pie grāmatas! Vakar sāku elektroniski lasīt Andy Weir "The Martian", sapratu, ka man to vajag fiziski, apmeklēju dažas grāmatnīcas, taču tukšā, jau apskatījos Amazon un pat Ebay, bet tad nodomāju pameklēt ciešāk, no rīta aizsūtīju dažus meilus uz dažiem grāmatveikaliem, un viens norādīja uz otru, cits atbildēja, ka būs vēlā vakarā, bet viens – ka ir uzreiz. Pēcpusdienā aizgāju pakaļ, pārdevēja nevarēja atrast, paskatījās zem letes, pajautāja, kā mani sauc, un, voilà, tas izrādījās mans eksemplārs! Vienīgais eksemplārs, un es jau tikai prasīju, vai ir, nemaz nelūdzu to pieturēt. Tāda, lūk, attieksme no Jāņa Rozes grāmatnīcām. Ļoti labi.

Grāmata tiešām ir interesanta. Tā skaitās zinātniskā fantastika, taču tur šķiet maz fantastikas, tā liekas tik normāla un reāla. Un tiešām interesanta. Vakar laicīgi gulēt tādēļ neaizgāju. Šodien arī vēl te.

Konkrētais eksemplārs gan tiks aizdāvināts prom dzimšanas dienā, jo es vienmēr gribu uzdāvināt to, kas man ļoti patīk. Saņēmēju gaume gan parasti atšķiras, bet nu.

Ragveida parādība

2015. gada 20. marts, 2:04 pm, 1 atsauksme / atsauksmēm

Brīvdiena sarunāta, viss sagatavots, tikai mākoņi negrib sadarboties.

Nolēmu dzīvot bīstami un nelietot saules filtru, bet iztikt ar mākoņiem kā filtru.

Eclipse-20150320 Eclipse-20150320 Eclipse-20150320

Kopā ar britiem, izmantojot UKHAS.net savāktos datus pie Londonas un Siguldā, noskaidrojām, ka Mēness ēna kustējās ar ātrumu aptuveni 0.8 km/s. :)

Disko gaismās

2015. gada 18. marts, 11:32 pm, 4 atsauksmes / atsauksmēm

Tā nu beigās F ar murksi laikam palika bez vakariņām, un uzreiz tika pie saldā ēdiena, hihī.

Vakardiena sākās pavisam parasti ar dziļu ierakšanos darbos, un līdz pusdienām, kad beidzot tiku pie privātā meila, jau bija sasūtīti tik daudzi SWPC brīdinājumi un atskaites, ka nolēmu, ka kaut kad vēlāk no tiem būs jāatsakās, lai ziņo tikai tad, ja TAS IR OMG SVARĪGI! Pēcpusdienā beidzot tos palasīju un apstājos pie brīdinājuma, ka gaidāms Kp=7. Septiņi! Septiņi ir OMG! Fiksi iepostēju cibā (prioritātes..) un sāku vaņgot pīpltīmu bez īpašiem rezultātiem. Brīdi vēlāk atnāca alerts, ka sasniegts Kp=8. Astoņi!! Astoņi ir nekad vairs mūžā! Izsūtīju meilu visiem darbiniekiem – šito nedrīkst laist garām, ja vien ir iespēja.

Kopijs uzreiz atteicās, jo esot aizņemts, un arī F gan sākumā nebija ieinteresēts manā piedāvājumā ar romantisku pastaigu pa pludmali, taču tad kaut kā pārdomāja, :) un devāmies uz Vecāķiem.

Jūras malā bija pavisam bezvējš, daži tumši ļautiņi, pilns ar zvaigznēm un kaut kāda migla virs jūras. Pēc laba laika nāca apjausma, ka TĀ nemaz nav migla, bet gan tiešām – debesis spīd! Pamazām tomēr spīdēšana sāka iedegties un laistīties, līdz nonāca pie visām tām lēni kustīgajām joslām un stariem, kas redzēti fotogrāfijās un video. Bija tiešām skaisti. Reizēm pat tik spoži, ka varēja redzēt atspīdumu ūdenī, un mēs atradāmies tālu no tā. Lielākoties tāds bālgans vai zaļgans, tikai austrumu pusē varēja redzēt sarkanīgo. Simtreiz labāk par to pirmo reizi pirms pāris gadiem tieši tai pašā dienā, kad polārblāzmu redzēju Siguldā. Tagad bija visā platumā, tik daudz un tik awwwww..

Stāvēju, skatījos un nodomāju, ka kaut kas te drusku pietrūkst. Mūzikas nav! Tā vienmēr skan visos tajos video, kaut kāds Vivaldi vai kas tur, bet te – klusums, gaismas un klusas runas starp pārējiem vērotājiem.

Kad viss pierima, beidzot no meža iznāca kopijs, un viņam vienīgajam bija normāls fotoaparāts, par kā paņemšanu vēl bija īpaši jāatgādina, man līdzi bija tikai mazais Canon iksuss, kas jau divreiz sabijis stratosfērā, bet tagad pensionēts mētājas somā, tāpēc bilžu ir maz un tās pašas knapas.

Lai gan bezvējš, tomēr ar tādu mazu kustēšanos nosalt varēja tīri labi, tāpēc F ar murksi devās atpakaļ pie savām iesāktajām vakariņām, bet mēs ar kopiju vēl palikām kādu stundu, kamēr viņš fotografēja, bet es dīdījos uz vietas. Redzēt vēl varēja, taču tā lielākoties bija tikai tāda gaisma, nekā īpaši izteiksmīga, lai gan vēlāk arī tā izauga līdz pat zenītam un izskatījās, ka pat mazliet tam pāri. Tā bija liela, bet šoreiz nebija koša.

Kas pats interesantākais – iepriekš, kad bija tas spilgtais brīdis, visas tās līnijas kustējās lēni, "normāli", bet tagad polārblāzma brīžiem drīzāk izskatījās pēc liesmas! Pašā "augšā" – tai daļā, kas izskatās vistuvāk mums – bija redzami tādi kā uzliesmojumi, ilgumā ap sekundi vai varbūt mazāk, gluži kā ugunskura liesmai. Šķita, ka tie kustas uz leju, pretī horizontam. Pat nezināju, ka kas tāds ir iespējams, šorīt apjautājos pie zinošākiem astronomiem, un man atbildēja, ka tā droši vien bija dubultā fotojonizācija termosfērā. Lai ko tas īsti nozīmētu – pilnīgs eitaktu, taču es TO redzēju. :))

Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317 Aurora-20150317

Ziepjutrauks vairāk nespēj! It sevišķi, ja nav pat nekā jēdzīga, ko izmantot par statīvu. Vienmēr jābūt gatavam! Es, protams, nebiju.

Klasiski izsmalcināta rekreācija*

2015. gada 23. februāris, 11:10 pm, atsauksmēm

Apņēmīgi noslēdzot šīs ziemas sezonu, pagājušajās brīvdienās izslēpojos tā, ka maz nelikās un rociņas trīcēja. Par spīti ziemas iespaidam Rīgā, sniega joprojām nemaz nav maz Siguldas apkārtnē. Tas tomēr vairs nav diez ko tīrs, uz tā ir gan skujas, gan mizu gabali un zariņi, taču sniegs ir sniegs. Sestdien nejēgā nobridos, bet svētdien pa savām iespiestajām sliedēm bija daudz vieglāk, aizšļūcu tik tālu kā gandrīz vēl nekad, kāds kilometrs pietrūka līdz Egļupei, kad sāka beigties sniegs un vēlēšanās, un griezos atpakaļ.

Pa trasi 15 km trīs stundās būtu diezgan necils sniegums, taču gatava trase ir tīra sintētika, man toties ir visādi šķēršļi, kalniņi un ainavas. Plus vēl tie visi citi šļūcēji. Pa mežu, mežmalu vai lauku, savukārt, var brist savā gaitā un savā izvēlētajā virzienā, klausīties skaņas, dungot, cirkulēt domas, apsvērt un kaldināt idejas. Un tad pagriezties atpakaļ. Žēl, ka ar pūķi šoziem nesanāca izbraukt – vienīgajā dienā, kad to būtu varējis (tam vajag vēju, sērsnu un brīvdienu), sabrauca viesi, un tai pašā dienā mani arī aicināja slēpot pa purvu, gandrīz viss gandrīz vienīgajā ziemas dienā.

Kamēr ziemas nav, man to nemaz, nemaz negribas, lai tikai viss paliek sauss un normāls, toties, kad tā atnāk, tad negribas, lai pavasaris pienāk, kad viss nokustu, kļūtu dubļains, brūns, pliks un normāls. Ziemā viss ir vienāds, var mierīgi slēpot pa lauku pāri visām zemes gabalu robežām, un tas ir pašsaprotami. Kad sniegs sāk nokust (tagad), tad var tikai sēdēt mājās, jo takas ir slapjas un grimstošas, dārzā vēl ir sniegs, nekur nav ko darīt! Man ir aizspriedumi pret pārmaiņām – kur ir solītā stabilitāte?

__________________
* buzzwords

pew pew laserbeams

2015. gada 14. februāris, 9:50 pm, atsauksmēm

jutoņa: Riia

Nepārtraukt uzzināt

2015. gada 3. janvāris, 7:24 pm, atsauksmēm

Lai kaut kā kompensētu gada tumšāko dienu, vakar vakarā saņēmu ņūzletermeilu no Erased Tapes, ka cita starpā tie ir izlaiduši kārtējo kompilāciju ar mūziku, kas tiek ierakstīta pie viņiem, turklāt šoreiz tā atkal pieejama bez maksas, kas, protams, bija jāpārbauda.

Tajā pirmais skaņdarbs ir no Lubomyr Melnyk, un tālāk es ilgi netiku, jo gribējās meklēt vēl un vēl kaut ko no viņa "continuous music". Viņš glezno ar klavierēm.

Despite the advances in technology and equipment, one of the most beautiful and awe-inspiring sounds is still a few suppressed keys on an unadorned acoustic piano. It's an idea that Lubomyr Melnyk seems to hold in high regard, though he plays many, many more notes than a few on "Corollaries," his first album for Erased Tapes. Over the last 35 years he has pioneered a style of piano playing called "continuous music," which includes sustaining rapidly played notes to form a bed of constantly shifting and pulsing piano textures.

Lubomyr Melnyk is a true innovator. The Ukrainian pianist and composer is the pioneer of Continuous Piano Music, which he has developed and mastered over the past thirty years. In essence, Melnyk has developed a new language for the piano, named after the principle of maintaining a continuous unbroken stream of sound. The Continuous Music is a miracle and is an eternal gift to all who witnesses this remarkable world of sound. He says: “It’s in a sense a tiny little miracle, this seed of a concept of music that actually grew and became what it was.”

Ja nu kāds pavilkās, katram gadījumam lieliski uzskates materiāli:

Ietves astronomija, 1. daļa

2014. gada 26. decembris, 8:45 pm, 6 atsauksmes / atsauksmēm

Karsta tēja jau tiek intravenozi pumpēta iekšā, taču viss izdevās lieliski! Divas stundas gan bija viss, ko spēju izturēt uz vietas pie šitiem -7°, taču bija labi. Saņemties vajadzēja ilgi un dikti, pat aizbraucu apskatīt alternatīvo vietu, taču nolēmu, ka, ja jau reiz cibā ierakstīju, tad vajadzēs vien palikt pie Svētku laukuma, ja nu tiešām kāds mani meklēs.

Es neskaitīju, cik cilvēku kopā bija, kuri paskatījās teleskopā un ar kuriem parunājos, varētu būt ap 20-25. Trīs atteicās. Visi bija vismaz pa pāriem, bija arī vairāki bērni. Bija daudz pārsteiguma izsaucienu, smaidu un prieka. Kāda jauniete pat teica, ka tas ir Ziemsvētku brīnums. Autentisks wīī!! :))
Pirmais uzrunātais deva naudu, no kuras atteicos, vēl divi jau iepriekš apjautājās, cik ta' maksās. Visiem atbildēju, ka debesīs var skatīties par brīvu. Tādu biznesa iespēju palaidu garām. :)
Daži nokomentēja, ka teleskops droši vien ir baisi dārgi, taču atbildēju, ka nav nemaz tik ļoti, turklāt šo pirku lietotu, tā ka, ja ir interese, tad lai noteikti paskata sludinājumus.
Vairāki apjautājās, kādā sakarā to vispār daru, vai esmu kaut kāds profesionāls astronoms un vai būs arī nākamā reize. Šobrīd gan tikai Mēness redzams, bet būtu tik lieliski parādīt arī Jupiteru un Saturnu, un varbūt arī dārgakmeni M13.

Labāk gan varētu apmesties stacijas laukumā, tur varētu būt mazliet dzīvāk, turklāt pāri ielai ir divas hipsternīcas, ātrāk tiktu pie tējas, ja nepieciešams. Vien piektdienas vakars varētu nebūt tas labākais laiks, šķiet, ka ir novērojams lielāks treniņbikšu īpatsvars.

Noteikti ceru atkārtot vēl kādreiz, citiem patika, man patika, A++!

Dod pieci

2014. gada 22. decembris, 8:23 pm, 5 atsauksmes / atsauksmēm

Ikdienā parasti klausos pavisam citu numuru radio (viens un septiņi), taču pēdējo dienu laikā esmu noskaņojies uz Pieci.lv, kur norit labdarības maratons, par ko visi noteikti zina, taču tīri vēsturei varu pierakstīt, ka pašlaik Grēviņš un divi citi Pieci dīdžeji sešas dienas līdz rītdienas pieciem dzīvo stikla būrī stacijas laukumā, un par vismaz piecām eirām ir iespējams pasūtīt dziesmu, ko atskaņot ēterā, kas sastāv tikai no šādi izvēlētām dziesmām, savukārt, nauda aiziet labdarībai. Vēl neesmu dzirdējis nevienu no savām izvēlētajām, taču visu laiku klausīties tāpat nevaru.

Bet!

Kas man lika palikt pie Pieci šais dienās, ir kopējā vidējā mūzikas kvalitāte – tur var dzirdēt visu ko, taču kopumā pleiliste man ļoti patīk, kas nozīmē – AR MUMS VISS BŪS LABI!

Starp zvaigznēm

2014. gada 18. decembris, 10:33 pm, 9 atsauksmes / atsauksmēm

Šovakar aizgāju uz "Interstellar". Zinkā, es jau kādu mēnesi par TO domāju, taču īsti negribējās saņemties, un šodien nolēmu – nu kad tad vēl, ja ne šodien, citādi noņems no repertuāra un tad, lūk, būs.

Patika, iespaidīgi, visa tā relativitāte un futūrisms, un stōrijs, iespaidīgi, patika, man par to visu redzēto tagad ir tāāāda nepieciešamība parunāties, taču mani pārsteidza trīs lietas.

  1. Cik ļoti trīs stundu laikā uzbriest doma par mazām darīšanām. Hahā, ne jau nē. Nu vispār jā. Garām filmām noderētu starpbrīži kā teātros.
  2. Cik nejēdzīgu filmu treileri tiek rādīti pirms filmām. Ja tiem var ticēt, tad nekā laba vispār pasaulē nenotiek – viens pēc otra ir kaut kādas šausmas. Vispirms tiek atmodināts kaut kāds ļaunums, kas, protams, grib pārņemt visu pasauli un aicina galveno varoni pāriet savā pusē, jo viņš tak nav muļķis, ne, un tad zobeni, drakoni, skeleti un blabla. Nākamais treileris – bija divi valdnieki, lieliski draugi, Mozus un Kāviņtursauc, taču dievs uzrunāja tikai vienu, un tagad viens otru grib nogalināt, atkal zobeni, asinis, bet dievs pa to laiku uzsūta draņķības visiem ēģiptiešiem kopā. Abas filmas ir lielākoties tikai rēkoņa un specefekti, TUR taču NAV NEKĀ ĪSTA!! Kāds to vispār skatās?
  3. Uz šitādām filmām nāk meitenes pašas par sevi, bez kompānijas, redzēju tuvā attālumā, tāpēc mani ļoti interesē, kur citādi viņas var sastapt, parunāties un iepazīt, tu jau saproti, tīri FOR SCIENCE!