Previous 20

Dec. 14th, 2017

3 lietas, kuru man pietrūks:
1) laika apstākļu - saule vai lietus, gaiss vienmēr ir sausāks nekā LV;
2) karstās šokolādes;
3) trijos dienā izdomāt, ka pietiek taisīt zinātni, un aizbraukt vakara pastaigā uz Venēciju.

Dec. 12th, 2017

Uzrakstīju namsaimniekam, ka šitā gan nav labi (apkuri atkal atslēdza).

Nospiedu pogu "sūtīt", pataustīju radiatorus un tie bija silti.

Kopš sācies aukstais laiks, regulāri salūzt apkure.

Vakar ap sešiem atgriezos mājās - kārtējo reizi pie remdeniem radiatoriem, kuri laika gaitā kļuva tikai aukstāki un šorīt no rīta bija ledaini (atļaušos piebilst, ka aizvakar sniga). Šorīt sarosījos rakstīt dusmīgu vēstuli namsaimniekam, bet pieslēdza apkuri atpakaļ.

Varbūt princips ir - nesēdi vakaros mājās, bet baudi dzīvi?

Dec. 11th, 2017

Vakar vannas istabā ar blīkšķi izdega spuldzīte un izsita korķus visā stāvā.

Dec. 8th, 2017

Pēc divām nedēļām ap šo pulksteņlaiku ir paredzēts būt Bergamo, lai nākamajā rītā lidinātos atpakaļ uz mājām.

Jāsaka, ka vienā brīdī laiks sāka nenormāli skriet un tagad es vairs nevaru aptvert, ka palikušas tikai divas nedēļas un viss.

Izdarīts ir ļoti maz, jo veselu cilvēku kognitīvie procesi izskatās, ka minimāli tiek ietekmēti ar viņu kognitīvajām rezervēm. Vismaz tā saka mani dati (un to pašu izrādās saka arī zinātnieki Tasmānijā vai tamlīdzīgi).

Bet ir toties vesels saraksts ar darbiem, kurus es nedaru, jo slinkums.

Vēl šīs nedēļas laikā ir saņemti divi (!) apstiprinājumi publikācijām, kas tiks citētas sakarīgās datu bāzēs (yey me!)

Gribētos aiziet uzsildīt vakariņas, bet kāds krāmējas virtuvē.

Un nevaru noliegt, ka uz zinātnes taisīšanu sāku skatīties mazliet savādāk, nekā pirms atbraukšanas. Tad jau kaut ko būšu iemācījusies varbūt.

Nov. 16th, 2017

Izliku aiz loga zirnekli un nu aiz vainas sajūtas jau stundu nevaru aizmigt.

Attaisnojoties - te ir arī indīgi un man nav ne jausmas, kuri tieši.

Nov. 7th, 2017

Šodien saņēmu pastarpinātus pārmetumus par to, ka nestāstu publiski savus piedzīvojumus Itālijā.

Nu, lūk, dārgie, nekādu stāstāmu ūber-piedzīvojumu nav, bet pieprasījums ir pieprasījums, pat ja pastarpināts.

Šobrīd noslēgumam tuvojas jau devītā diena, ko šeit pavadu. Ierados izgājušajā svētdienā, absolūti pārgalvīgi neprātīgi nesagatavojusies, sametusi kaut ko čemodānā, bez valodas zināšanām, vai pat tik elementāras lietas kā sabiedriskā transporta iespēju nokārtošanas, Milānas lidostā. Ātri vien bija skaidrs, ka nepastāv tiešais reiss starp Milānu Bergamo un Paduju, tādēļ 10 minūtes pēc nolaišanās jau joņoju uz autobusu, lai dotos stundu garā braucienā uz Milānu - absolūti pretējā virzienā no Padujas. Stacijā pagāja zināms laiciņš, līdz atkodu biļešu ideju (izrādās - internetā biļešu kompāniju sauc vienā vārdā, bet uz vietas - tā atrodas zem "mātes" kompānijas kasēm), samaksājusi 40 eur jozu uz vilcienu. Padujā ierados izbadējusies, pārgurusi, pārbesījusies, nikna uz sevi, jo - vispār jau nebija prāta darbs vienkārši ierasties.

Pirmais solis bija aizdoties uz 24h kopmītņu recepciju 28 minūšu pastaigas attālumā. Man tas izdevās. Tur sardzes meitene (starptautisku studiju kopmītne, fyi) nerunāja ne viena vārda angliski, bet pamanījāmies saprasties un dabūju paciņu ar atslēgām, ieejas kartēm u.tml. lietām.

Otrais solis - savas kopmītnes. Nu jau tikai 10 minūtes ko vilkt čemodānu un nest mugursomu. Aizkļūstu līdz vietai, ieraugu uzrakstu, ka kopmītnes, speros iekšā. Neviena atslēga neder. Ok, pieklauvēju pie virtuves loga, atnāk mani ielaiž, parāda kur ir mana istabiņa. Durvis nevar atslēgt.

Long story short - trīs cilvēki mēģināja atslēgt durvis, es paguvu aizskriet vēl pakaļ rezerves atslēgai, izrādās - mana kopmītņu ēka bija blakus šai. Visu laiku biju centusies ielauzties svešā istabā.

Padujā ierados īsi pirms pieciem, savā istabā nokļuvu īsi pēc septiņiem.

Mazliet par kopmītnēm Itālijā. Saprotu, ka esmu tikusi tādās sakarīgajās, nevis parastajās, lielizmēra. Man ir sava istaba, sava vannas istaba, divi logi un divi radiatori. Pirmās dienas vēl nebija apkure, tādēļ daudz laika pavadīju laukā, jo tur bija siltāks. Šobrīd ir pieslēgta apkure un varu gulēt tikai zem divām segām.

Oficiāli prakse sākās ar 1. novembri. Kurš Itālijā ir brīvdiena. Tādēļ pirmo reizi uz universitāti devos tikai 2. novembrī. Lai satiktu Sāru Mondini (āāāā) un gluži nejauši arī Massimo Nucci (kas ir vienkārši dubults āāāāā) un vēl sarunātu tikšanos ar abiem, lai izdiskutētu manas grūtības ar viņu izstrādātā testa adaptāciju Latvijā (šajā vietā drīkst arī noģībt). Pēc tam satiku sev piespēlēto phd studenti, kura izrādās dodas prom komandējumā uz nedēļu. Šā visa rezultātā, šobrīd savas dienas pavadu klīstot, ēdot, skatoties Netflix (internets, starp citu, te ir vēl cita stāsta vērts) un periodiski aizejot uz bibliotēku (vēl viens - āāāāā - divos stāvos... mācību telpa un psiholoģijas grāmatas....).

Gaidām nākamo nedēļu.

Jun. 12th, 2017

P.S. Kaut kādā maģiskā veidā es visu paguvu un pirmdien izlaidums.

Viena no daudzajām lietām, kas mani kaitina, ir cilvēki, kas neapsēžas, kad viņiem blakus atbrīvojas vieta, taču nostājas tai priekšā, neļaujot nevienam citam apsēsties, toties kontribjūtojot tai šprotu bundžas sajūtai, kas neglābjami parādās 1.tramvajā.

Apr. 23rd, 2017

Iesnas un iensu galvassāpes.

Sēžu dīvānā, dzeru citronūdeni un taisu smukas tabuliņas maģistra darbam.

Apr. 21st, 2017

Sen nebiju izdarījusi neko pārāk muļķīgu, tāpēc šodien ar skavotāju saskavoju sev pirkstu.

Sāp mazāk un asiņo vairāk nekā varētu gaidīt.

Apr. 19th, 2017

Bijām Berlīnē. Filips redzēja cūku pavadiņā. Abi redzējām, kā kāds mēģina piedabūt franču buldogu braukt ar skrituļdēli.

Mar. 31st, 2017

Man iekšā ir nemiers. Tas nemiers, kurā kopā ar asinīm pa asinsvadiem riņķo skudriņas un man gribas kliegt, sist rokas pret sienu, izlekt pa logu, jo tas nemiers ir par daudz.

Mar. 30th, 2017

Šīs vienas dienas laikā trīs cilvēki mani ir atkārtoti tirdījuši uzdodot jautājumus, kurus bija jānoskaidro lekciju laikā (taču tas būtu sevī ietvēris lekciju apmeklējumu un tas gan būtu muļķīgi darīts).

Nolēmu, ka neesmu izziņu telefona centrāle un izslēdzu skaņu.

Mar. 25th, 2017

Vakardiena bija pilna absolūti jauniem iespaidiem un pirmo reizi jūtos pateicīga tētim par to, kā viņš mani agrā jaunībā saka spīdzināt ar Linux.

Sākām 10:00, izgājām no slimnīcas 19:00. Šodien jau 8:30 jābūt atpakaļ ierindā (bet es pamodos jau pirms pusstundas un esmu gulējusi kādas 5 stundas šo fuck ne). Šodien būšot jāmācās troubleshooting, vakar bija crashcourse MRI principos un tad jau ar datoriem.

Interesanti, kā būtībā viss darbs notiek kaut kur citur un kaut kādas spec programmas patiesībā tiek izmantotas vismazāk. Bet man tagad ir daudz ko domāt un lasīt,jo vakardiena apstiprināja, kā vismaz drusciņ es varu un pie sakarīga pasniedzēja es saprotu pat to, kā īsti izveidojas bildītes un vismaz aptuveni ko tas nozīmē.

Rezumējot, vakar man pavērās jauna pasaule un es ar prieku viņu gribu izpētīt.

Mar. 16th, 2017

Vaivaru darba dienu rītos ceļos pirmā. Kopš atkal no rītiem ir gaišs, to pamazām sāku izbaudīt. Aiz loga ir saullēkts, aiz sienas urkšķinās F. Kaķiem rīta diendusa. Man brokastu proteīna kokteilis un mieriņš.

Jan. 23rd, 2017

Mani tomēr nomāc tas trīsdesmitnieks.

F vakar vakarā uzdeva jautājumu, vai tad es tiešām jūtos kaut kā savādāk un, protams, es nejūtos.

Bet viņš mani vienalga nomāc.

Dec. 12th, 2016

Es esmu nonākusi tajā vietā, kur tu sēdi saķērusi galvu un ar vienu aci blenz galdā/sienā/grīdā/da vienalga kur un nesaproti, kāpēc vispār eksistē un kāda velna pēc vispār gribi eksistēt. Un vēl mazāk saproti, no kurienes tev ir vispār spēja piecelties no rīta un aiziet uz darbu. Un caurmērā tev arī ir diezgan vienalga, no kurienes viņa nāk un vai viņa vispār ir.

Un tomēr no kaut kurienes vēl atnāk iekša runāt ar cilvēkiem, komunicēt un vēl pieklājīgi uzsmaidīt.

Dec. 1st, 2016

Ienāca bibliotēkā divas meitenītas. Apsēdās pie mana galda, kur sēdēja jau trīs cilvēki (jā, bija tukšāki galdi).

Un tagad sēž un čivina.

Manī ir kluss prieciņš, kad dzirdu svešiniekus pieļaujam kaut kādas neveiklības un aizmāršības, jo tad es vairs nejūtos tik slikti par savu neveiklību.

December 2017

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba