Interesanti kā pēdējie mēneši manī ļoti rezonē ar mammas tēti. Mēs bijām baigie draugi, kad biju maza, kaut arī atmiņu man ir palicis maz un tās pašas ir miglainas, atceros, ka viņš bija galvenais pasaku lasītājs (tiešām, kā stāstnieks viņš varētu sacensties ar Arnoldu Liniņu) un viņa stāstus par bērnību mūsu lauku mājās. Īpaši atceros stāstu par balto zirgu, kas tika turēts stallī. Ar viņu saistās arī koka smarža, jo viņš pirmais mani pieveda pie darbagalda un parādīja, kā ēvelēt, kā iedzīt naglu, kā zāģēt, kā asināt rīkus. Un es arī stundām ņēmos pa klēti un būvēju leļļu mēbeles, ēvelēju un spēlējos ar skaidām.
Bet ārpus tā viņš bija profesors universitātē. Un es nevaru nedomāt par to, vai mana izvēle iet akadēmisko ceļu nav saistīta ar manu bērnības pieredzi ar viņu.
Vakar braucu mājās ar taksi un patrāpījās runīgs šoferis, ar kuru pārspriedām universitātes Latvijā un viņš ieminējās, ka beidzis Politehnisko institūtu un konkrēto fakultāti, kuras profesors bija arī mans vectēvs un kāds cits profesors, kas savas darba gaitas noslēdza tikai šogad. Pajautāju, vai ir pazīstams ar pēdējo minēto. Un viss tālākais ceļš aizgāja slavas dziesmās. Izkāpu laukā smaidīdama un tāda kā sasildīta. Varbūt nepajautāju par vecotēti, tomēr šo profesoru pazīstu, pie viņa un ar viņu ir strādājusi puse manas ģimenes, un tāda enerģija, tik spēcīgas un siltas atmiņas par viņu, deva spēcīgu impulsu arī man.
No rīta piezvanīju vecāmammai, lai pastāstītu, un viņa tagad nevar sagaidīt, kad varēs šo prieku un sveicienus nodot tālāk. Students, kas beidzis universitāti pirms gadiem 30, joprojām atceras! Career goals.
Bet ārpus tā viņš bija profesors universitātē. Un es nevaru nedomāt par to, vai mana izvēle iet akadēmisko ceļu nav saistīta ar manu bērnības pieredzi ar viņu.
Vakar braucu mājās ar taksi un patrāpījās runīgs šoferis, ar kuru pārspriedām universitātes Latvijā un viņš ieminējās, ka beidzis Politehnisko institūtu un konkrēto fakultāti, kuras profesors bija arī mans vectēvs un kāds cits profesors, kas savas darba gaitas noslēdza tikai šogad. Pajautāju, vai ir pazīstams ar pēdējo minēto. Un viss tālākais ceļš aizgāja slavas dziesmās. Izkāpu laukā smaidīdama un tāda kā sasildīta. Varbūt nepajautāju par vecotēti, tomēr šo profesoru pazīstu, pie viņa un ar viņu ir strādājusi puse manas ģimenes, un tāda enerģija, tik spēcīgas un siltas atmiņas par viņu, deva spēcīgu impulsu arī man.
No rīta piezvanīju vecāmammai, lai pastāstītu, un viņa tagad nevar sagaidīt, kad varēs šo prieku un sveicienus nodot tālāk. Students, kas beidzis universitāti pirms gadiem 30, joprojām atceras! Career goals.
Comments