Lobstrominous

Reiz sensenos laikos man ļoti patika dzimšanas dienas. Tās bija tādas siltas un patīkamas un parasti bija sniegains un foršs, un dāvanas, protams, arī. Kā skaists kuriozs joprojām saglabājusies mana agrīno padsmitu dzimšanas diena, kurā no rīta mani pamodināja mamma, mudināja ģērbties un tad, kad biju jau līdz pusei sataisījusies, viņa atnāca un paskaidroja man, ka ir trīs naktī un lai es eju atpakaļ gulēt.

Pēdējos gados šī attieksme ir mainījusies un dzimšanas dienu gaidu ar baisu trauksmi. Nezinu, vai par to, ka tas ir kā bļāviens ausī - tu noveco, vai vienkārši tāpēc, ka tas ir regulārs un sistemātisks atskaites punkts, vai vēl kāda slēpta bēda par kuru vēl nākotnē reflektēt.