Lobstrominous

Šis gads pagājis ēšanas traucējumu zīmē, sākot ar janvāra izkritušā žokļa izklaidi, turpinot ar gudrības zobu afēru. Novembrī plānots kobru ēst, gan jau ka arī tur kas jautrs patrāpīsies.

Sāka pirms pāris nedēļām zobs sāpēt, kad tiku līdz bezmiega naktīm, saņēmos aizdoties līdz zobārstam, līdz visbeidzot dotos uz Stomatoloģijas institūtu kaitnieku likvidēt. Pusotras stundas laikā arī tiku vaļā, pirms tam pagūstot ielaisties diskusijās ar dežūrķirurgu, kurš nu galīgi neatbalstīja manu vēlmi tikt vaļā no gudrības zoba, jo - ar ko es košļāšu ēdienu, kad man izraus septīto zobu? Bet es nepalaidos. Piesitu ar kāju un pateicu - nē! Es nevaru gulēt! Viņš ir liels un ass un man no viņa ir pat rētas. Ar dziļu nopūtu ķirurgs mani aicināja atlaisties krēslā un piekrita vainīgo aplūkot. Aplūkoja, secināja, ka rentgenam taisnība - caurums ir, zobs liels un ass. Un paziņoja, ka man jāpierakstās, jo viņš jau esot sācis iet pēc pieraksta. Bet es jau viltīga, pirms tam paguvu apskatīties, ka pieraksts viņam šodien no diviem. Iespītējos, pateicu, ka nevaru gulēt, man sāp, lai rauj ārā tagad. Pēc īsas paķīvēšanās (man neder anestēzija ar adrenalīnu) un manis pielīdzināšanu bērnam un pensionāram ar aritmiju, es dabūju šprici un vēl pēc 10 minūtēm paliku arī bez zoba, kurš, kā izrādījās, bija pus zobs, pus caurums. Tā bija piektdiena.

Divas dienas nodzīvoju laimīgā puseiforijā līdz trešajā dienā tā stiprāk sakodu košļājamo gumiju un tikai sadzirdēju krakšķi. Spogulis apliecināja manas bažas - apakšējais gudrības zobs bija padevies cīņā ar ēšanas paradumiem un nolūzis. Svētdienā.

Nu, man amats jau bija rokā. Pirmdien astoņos no rīta čakli tecēju uz Stomatoloģijas institūtu. Kur zobu izrāva bez diskusijām, bez sāpēm un ar ievērojami īsāku diskusiju par adrenalīna šprici un visa manipulācija ar visu sēdēšanu rindā paņēma pusstundu. Runāšana gan pirmdien bija zināmā mērā apgrūtināta un sāpes un pampums ir lielāki nekā pie augšzoba, bet visādi citādi - esmu palikusi pie viena pēdējā gudrības zoba.

Bet Stomatoloģijas institūtu šogad vairs redzēt negribu.