Daudzi rakstīs un runās par ideālo Latviju, par nedēļu ideālajā Latvijā, ka kaut kā vajadzētu šo īpašo kopības sajūtu un vienotību aiznest uz ikdienu, es pati par to esmu runājusi un pat atklāšanas koncerta tekstos ierakstījusi. Lai gan labi zinu, saprotu, ka tas nav iespējams. Svētku patiesības nav ikdienas patiesības. Svētki ir viens žanrs, un ikdiena – pavisam cits. Svētki paši nenāk un nerodas, tie tiek rūpīgi vīkšķīti, plānoti, organizēti, gatavoti, kamēr ikdiena vienkārši atnāk un ir, ir katru dienu, un tu tur pa vidu kulies, kā nu māki. Svētkos mēs esam kopā, savā ikdienā tu esi viens. Ar saviem individuālajiem lēmumiem, izvēlēm un atbildību. Lūk, arī viss lielais noslēpums.
Kristīne Želve: Mani Dziesmusvētki. Privātās hronikas.
Vienos svētkos
2018. gada 20. jūlijs, 8:41 am, atsauksmēm
Pārdzīvot pavasari
2018. gada 11. maijs, 12:12 pm, atsauksmēm
Vēlu vakarā mani sasniedza ziņa, ka vectētiņš nomiris. Viņš gan īsti nebija mans vectētiņš, bet māsīcas un brālēna vectētiņš, taču, tā kā man jau sen vairs nebija pašam savējā un mūsu ģimenes ikdienā ir tuvas, tad viņš bija tā kā kļuvis arī par manu vectētiņu. Viņam bija jau krietni pāri astoņdesmit, tomēr viņš likās tāda mūžīgā vērtība, kas vienmēr būs te.
Atlikušajā mājupceļā daudz domāju, atcerējos. Viņš bieži stāstīja par savu bērnību Alma-Atā (viņa ģimene bija izsūtīta uz Kazahstānu), un tur bija grūti, taču viņš nestāstīja ar tādu rūgtumu, vienkārši – tajos laikos tā bija un tā dzīvoja. Visspilgtāk atceros stāstu par Ziemsvētkiem, iespējams, tādēļ, ka to dzirdēju vairāk kā reizi. Viņi ar brāli nolēma sagādāt eglīti uz svētkiem, taču stepē tādu nav, pēc tam jādodas kalnos, taču ne to, ne pašu kociņu tā vienkārši nocirst uz svētkiem nedrīkstēja, krievi nav ļāvuši. Tad viņi no rīta pa tumsu gājuši uz kalniem, tur vēl liels gabals līdz tiem, un vakarā pa tumsu atpakaļ. Par kara laiku viņš maz stāstīja, bet laikam bija gaisa spēkos. Viņa raksturīgākais teiciens no stāstiem laikam bija "oi, brālīt, kā mēs.." Atgriezties Latvijā bija grūti, jo tikpat kā nemācēja latviski (tur nebija vajadzības un iespējas), taču pamazām ar visu tika galā un iedzīvojās.
Viņš šķita tāds vectētiņš ar lielo burtu, vienmēr visu ko varēja, visu ko mācēja. Atcerējos braucienus sarkanajā žigulī. Atceros, ka sen, sen Līgo svinējām pie viņa brāļa Sillakās, un viņš mums visiem bērniem pagatavoja stabulītes – vienkārši no parasta koka zara. Bērnībā vasarās brālēns reizēm kādu nedēļu pavadīja pie saviem vecvecākiem Turaidas tūristu bāzē, un tad reiz, no tādas vizītes atgriezies, demonstrēja motorlaivu, ko vectētiņa vadībā bija izgrebis no koka gabala. Man tas likās ļoti pārsteidzoši, ka ko tādu var izdomāt (īsta laiva ar dzenskrūvi un gumijas motoru..) un vēl, klausot padomiem, uztaisīt tāds mazs puika. Viņam bija milzīga pieredze un zināšanas. Kaut kad ap 2000. gadu viņi ar dēlu mājās uzbūvēja lidmašīnu, es arī mazliet piepalīdzēju. Esmu ar to arī lidojis Cēsu lidlaukā un pat īsu brīdi vadījis. Vēl tagad atceros tās sajūtas – mazmazītiņi cilvēki un mašīnas, kas staigā pa zemi un pazūd zem spārna, un cik viegli tā vadījās – viegla kustība ar štoku no sevis un tā tūlīt gaisā nosvārstījās.
Viņiem bija upeņu plantācijas netālu no manas mājas. Tai vietā tagad saimnieko mani "tālie kaimiņi" un neviena ogu krūma vairs nav, bet tais laikos tur bija mazdārziņi. Vasarās mums bija jāiet lasīt ogas, un tas bija tik garlaicīgi, bet krūmu tik daudz, ka vispār. Gan jau to nemaz nebija tik daudz, varbūt deviņi, 12 vai 16, bet mazam viss likās liels.
Vecākais no mums ir prom. Rīt satikšu pēdējoreiz.
Drahmas drāmas
2015. gada 7. jūlijs, 10:23 pm, atsauksmēm
Youtube: Clarke and Dawe - The Greek Economy
"Nico Nomist" Originally aired on ABC TV's 7.30: 14/07/2011
Tādas ainiņas
2015. gada 25. maijs, 7:17 am, atsauksmēm
ZB!
2015. gada 17. marts, 3:47 pm, 6 atsauksmes
WARNING: Geomagnetic K-index of 7 or greater expected
Valid From: 2015 Mar 17 1215 UTC
Valid To: 2015 Mar 17 1700 UTC
Warning Condition: Onset
NOAA Scale: G3 or greater - Strong to Extreme
Šovakar vai vēlāk ir diezgan liela iespēja tikt pie ziemeļblāzmas, to pie mums parasti var redzēt pie Kp≥5, bet te NOAA SWPC dod pat 7, tā ka var reāli nospīdēt.
Jāsmērē piknikmaizītes, jāģērbjas silti, jāseko SWPC prognozēm un @Aurora_Alerts tvītiem un jādodas turp, kur redzama tumša ziemeļpuse. Lai veicas!
Apdeits pusstundu vēlāk:
Issue Time: 2015 Mar 17 1401 UTC
ALERT: Geomagnetic K-index of 8
Threshold Reached: 2015 Mar 17 1358 UTC
Synoptic Period: 1200-1500 UTC
Active Warning: Yes
NOAA Scale: G4 - Severe
WHITE POWER!
2014. gada 30. novembris, 8:35 pm, atsauksmēm
Sliktie nāk, bet baltie uzvar.
Tavs ķermenis ir kaujas lauks. Un planēta ar 90 triljoniem iedzīvotāju. :|
Tintē
2014. gada 14. novembris, 2:48 pm, atsauksmēm
Okeānā notiek kuģa avārija, ir glābšanas laiva, kurā ir pārtika četriem cilvēkiem, taču ir seši glābjamie.
Ir divas iespējas:
a) visiem tomēr saspiesties laivā un izdzīvot tik ilgi, cik izdosies ar samazinātiem pārtikas krājumiem;
b) divus liekos pārmest pār bortu vai apēst, lai pārējie izdzīvotu.
Kuru variantu izvēlēties? Kurš ir pareizāks? Kurš ir īstais?
Īstais ir nevis ļauties straumei un acīmredzamajām iespējām, bet izdomāt, kā makšķerēt zivis.
Es esmu diezgan pārliecināts, ka reiz pienāks laiks, kad cilvēki vai vismaz robotizēti kosmosa kuģi ceļos pa Saules sistēmu bariem, gan veicot arvien jaunus atklājumus, gan vienkārši kaut ko transportējot turp un atpakaļ, līdzīgi kā kādreiz bija pirmie ceļojumi uz Indiju, Ameriku, kas sākumā bija ceļojumi uz nekurieni, uz pasaules malu, bet tagad tas viss ir tik vienkārši un ātri sasniedzams.
Pašlaik lielākā problēma ir ātrums, kādu varam sasniegt, lai kaut kur tiktu, bet gan arī tā tiks atrisināta. Pienāks laiks, kad gaismas ātrums liksies par mazu, lai kaut kur nokļūtu. Man jau šonedēļ tas likās tiiiiiik lēns, kad bija jāgaida signālus no Rosetta un Philae. Tā komēta ir tepat kaut kur starp Marsu un Jupiteru, bet, pat ceļojot ar gaismas ātrumu, tā ir vesela pusstunda.
Taču pienāks laiks.
Tikai vajag kaut ko darīt, ar šērošanu, laikošanu un retvītošanu nevienam nekļūst labāk. :|
Ātruma trūkums arī netieši ierobežo pieejamās tehniskās iespējas. Piemēram, uz Rosetta kosmiskās zondes ir 4 MPix kamera, kas tās palaišanas laikā bija ļoti moderna, tas bija 2004. gads, atceries? Tagad pat telefonos ir vismaz 5 MPix kameras.
Vispār es domāju, ka pašlaik no robotizētajām misijām ir daudz lielāka jēga, nekā sūtīt cilvēkus kaut kur (piedo', Irbin). Ņemot vērā pēdējo pāris nedēļu laikā notikušos negadījumus kosmosa industrijā (Antares, SpaceShipTwo, savā ziņā arī Philae nolaišanās), tas šķiet tikai loģiski.
11:17 <x-f> mums vajadzētu uzbūvēt robotu
11:27 <felipe> http://i.imgflip.com/e3yfj.jpg
Ambīcijas un neatlaidība
2014. gada 12. novembris, 7:07 am, 1 atsauksme
Man mazliet sāp, cik maz apkārtējo par to šodien zina un saprot, kam tas ir vajadzīgs un cik tas ir nozīmīgi.
rosetta.esa.int
Redz, kā viss izvērtās
2014. gada 25. jūlijs, 6:56 am, atsauksmēm
No mīlestības līdz naidam
2014. gada 16. jūlijs, 7:49 am, atsauksmēm
Puņķi un asaras
2014. gada 8. jūlijs, 10:13 am, atsauksmēm
Youtube: Нападение байкеров на машину! (с неожиданным концом!)
ONE DOES NOT SIMPLY salēkties ar baikeriem bez sekām uz mūžu.