Solargrāfija

2013. gada 1. februāris, 11:41 pm, 7 atsauksmes / atsauksmēm

Šovakar tik ilgi kritu svītriņai un Felipem uz nerviem, ka mani piespieda atzīties, kas tur ar tām bundžiņām, kur rezultāti un kas par desām.

Alus bundžiņas, ko meklēju un vācu pa ceļmalām, man tiešām vajadzēja FOR SCIENCE!, un izdevās arī savākt labu čupiņu.

Tās bundžiņas bija kā fotoaparāti ar ļoooti ilgu ekspozīcijas laiku un 180° platu skatleņķi, lai pierakstītu Saules ceļu debesīs (katru nākamo dienu tā ir mazliet citā augstumā virs horizonta) – solargrāfs.

Pēc bundžiņu savākšanas no tām izkrata beigtos kukainīšus un gliemezīšus, tās izmazgā, izdur mazu caurumiņu, ieliek fotopapīru, aiztaisa ciet un kaut kur pamet uz pusgadu ar skatu uz dienvidiem. Vēlams arī iekšpusi izpūst ar melnu, matētu krāsu, lai nav atspīdumu. Pirms saulgriežiem tās atkal savāc, fotopapīru ieskenē, uztaisa pozitīvu, apstrādā, nopūšas un noglabā dziļā mapītē, jo nekas prātīgs tā īsti šoreiz nav sanācis.

Es zināju, ka pirmajai reizei rezultāti būs pašvaki, tomēr cerēju gan uz labākiem, bet nu, ja dažu nedēļu laikā saule nospīd tikai pusotru dienu, tad, heh.. Un vispār. No 12 tikai astoņi attēli ir tādi, kurus drīkst atrādīt citiem.

Mācība nākamajai sezonai:

  • interesantāka ainava
  • pēc iespējas interesantāka ainava
  • bundžiņu noteikti jāizpūš ar melno krāsu vai jālieto matēto papīru
  • pēc iespējas mazāks caurumiņš
  • bundžiņu jāliek ieslīpi uz augšu, jo zeme turpat apakšā nav interesanta
  • vajag pierakstīt, kas kur nolikts un kas no kurienes savākts, jo pēc tam atcerēties..
  • ar negatīvu pēc izņemšanas no bundžiņas jāapietas uzmanīgāk, tas parasti ir mitrs vai pat slapjš, jāļauj tam brīvi nožūt, nedrīkst kaut kur piespiest

Bet nu eksperiments tiek turpināts, un to droši vien varēs izkopt līdz sirmam vecumam šādā ātrumā.
Kas interesanti, vienā attēlā redzama degoša laterna (ja var saprast, kurp jāskatās) – tomēr pat tik jūtīgi.

Es tevi mīlu, BBF..*

2012. gada 17. jūlijs, 9:55 pm, atsauksmēm

Kādreiz man bija bail iet uz tirgu. Tā likās kā vieta bez likumiem ar šaubīgiem tipiem un iespēju atgriezties bez maka. (Nepersoniska bērnības trauma.) Bet patiesībā mūsdienās tur ir samērā civilizēti.

Kopš jau pāris gadus dzīvoju gājiena attālumā no Centrāltirgus, no pavasara līdz rudenim tas ir samērā regulāri apmeklējamo vietu sarakstā. Visa kā tik daudz un krāsaini. No rīta pirms brokastīm var fiksi ar velo aizšaut pēc ogām, vakarā var aizstaigāt pēc lielāka apjoma un dārzeņiem. Paviljonus gan es vēl tikai sāku apgūt – iepriekš man darbalaiks tam nebija draudzīgs, un tagad arī ir jāpaspēj un bez aplinkiem. Pirms pāris nedēļām pirmoreiz nopirku žāvētu gaļu, bija daudz labāka kā veikalā. (Es gan veikalā desas un sagatavotu gaļu neesmu pircis jau dažus mēnešus, kopš papētīju, kas tur iekšā, – nospriedu, ka nav vērts un ir labākas alternatīvas.) Ar piena produktiem jau tur ir vieglāk.

Centrāltirgus

Kā tikt pie "zināmajiem pārdevējiem", gan man nav skaidrs, tur ārā viņi taču visu laiku mainās, dislocējas citās vietās, un tā smukā pārdevēja tur noteikti rīt vairs nebūs. Paviljonos vēl varbūt, bet tur notiekošo vēl tik labi nepārzinu.

Protams, ir iespējas iegrābties, bet tur jau pašam labāk jāskatās. Kā dill saka (re, piekabināju birku), viņai tirgū redzētās zemenes pēc pārnešanas mājās izskatās pavisam mazāk apetītlīgas kā tur uz letes un tajā gaismā.

Pēc tam sāka līt, es turēju rokā lietusmēteļpauniņu, bet neuzvilku to mugurā. Vasara tomēr.

__________
* Šis bija uz ietves pa ceļam

tēmas: dill, foto, nieki, vietas

Un man ir attieksmes problēmas?

2012. gada 17. jūlijs, 3:05 pm, atsauksmēm

Būt pionieriem ir drausmīgi grūti. Nekad nebūtu iedomājies, ka no valsts budžeta finansētā iestādē kāds tīši neatbildēs uz telefona zvaniem, ja zvanu es. Vairāk par vienu personu. Vairāk kā vienu mēnesi. Bet tas vispār ir absurds, ka tā notiek pat tik [šķietami] progresīvā nozarē. Iesniegums tika nosūtīts februāra beigās, zvani par statusu katru nedēļu, neoficiāla atbilde aprīļa beigās 7.40 vakarā pēdējā dienā pirms amatpersonas atvaļinājuma, protests nākamajā nedēļā, cita persona to atkal vilcina pāris mēnešus, un te nu mēs esam – nekur tālāk.

(dill mēģina sagāzt dienas prieciņu, sakot, ka tagad arī biroja administratore būs ielikusi manu numuru melnajā sarakstā, bet tas nekas.)

Tagad, lai kaut kas tomēr ietu uz mērķi, man jādara daļa viņu darbu un kā attaisnojumu jāmin, ka "mūsu birokrātija spiež mani pie zemes" (tās amatpersonas dotais padoms). Un "jūs jau nekur nesteidzaties? Ziema, aukstums netraucē?" Ātrāk par septembri diez vai kaut kas notiks, ak jel.

jutoņa: tomēr pozitīvi
ausos: http://klab.lv/users/qgmr101/450740.html
tēmas: augšup, dill, wtf

Garšas pastiprinātājs

2012. gada 16. jūlijs, 10:46 pm, 2 atsauksmes / atsauksmēm

Vakar mirku un salu, tomēr salasīju liepziedus. dill teica, ka neko slapju neviens nelasa, bet viņa 100 gadus tos nav lasījusi, un kāda starpība, ja tos tāpat žāvē? Toties man tagad ir un smaržo.

Šovakar ar māsīcu aizbraucām līdz Mežparkam pa takām. Iespējams, ka būšu viņu iedrošinājis dalībai nākamajās sacensībās. Un pie reizes nodemonstrēju, kāds es stabils sportists – nolikos zālītē uz līdzenas vietas. Bet aukstums! Kur palika vasara? Konkrēti nosalu. Karsta tēja. Karsta tēja.

Tagad turpinu pankūku cepšanu. Kaut kā parasti gastronomiskais noskaņojums parādās tikai ap šo laiku. Pildu tās ar zemenēm un šokolādi. Patiesībā pildījumam izmantoju šokolādē glazētās zemenes no nesena eksperimenta, kas drusku nesanāca kā uz glancēta kulinārā žurnāla vāka. Rītvakar varbūt uzvārīšu zemeņu ievārījumu.

ausos: Goran Gora