Vakar tusējos ar lielisko un neparasto Bangkokas gidu un krievu imigrantiem, no kuriem viens A1 latviešu valodas eksāmenu ar ceturto reizi nolicis tikai tāpēc, ka eksaminatore uz stundu izgājusi no telpas un visiem bijusi iespēja norakstīt no gudrākā. Diviem citiem veicies labāk, bet saka, ka grūti mācīties valodu, jo visi te runā krieviski, tai skaitā latvieši, turklāt ļoti nošķiras atsevišķās krievu/latviešu kompānijās un savā starpā netusējas, un vēl latvieši vienmēr automātiski domājot - ja tu no Krievijas, tad esi par Putinu. Tie abi savā A1 līmenī runāt spēj, pat bez īpaša akcenta, bet visgrūtākais vārds eksāmenā bijis "putekļusūcējs".
Manas personiskās domas: nafig viņiem vispār jāzina tāds vārds? Viņi taču nav par apkopējiem strādāt atbraukuši, parasti aitišņiki.
Par noskaņojumu Krievijā - lielākā daļa esot pret Putinu un jau vairs pat nebaidoties tikt ietupināti cietumā uz 5–7 gadiem par "pretvalstisku runāšanu". Jaunajai paaudzei neesot arī imperiālisma gara. Turklāt neviens Krievijas valdnieks līdzšinējā vēsturē neesot nodzīvojis ilgāk par 75,5 gadiem, un Putinam esot jau 72.
Tie, kas no provincēm iet karot vai strādā ieroču rūpnīcās, dara to tikai un vienīgi naudas dēļ, jo viņiem ir vienalga, par ko saņemt biezo piķi. Bet ekonomikas stāvoklis neparastā kārtā esot pat uzlabojies, jo sankcijas ir tikai uz papīra un gāzesvadus neviens nevienā karā nekad nebumbo.

Interesanti, ka dažām amatpersonām pērn ticis arī pa kādam azartspēļu laimestam. Īpaši laimējies tiesu izpildītājai Sandrai Paeglei. SuperBingo viņa laimējusi automašīnu 40 tūkstošu eiro vērtībā. Turklāt šī nav pirmā reize, kad tiesu izpildītājai uzsmaida veiksme. 2023. gadā viņa no SIA Alfor saņēmusi laimestu 19,5 tūkstošu eiro vērtībā, 2022. gadā no Admirāļu kluba piecus tūkstošus eiro, vēl gadu iepriekš no Latvijas Loto 14,4 tūkstošus eiro. Vērtīgi laimesti viņai bijuši arī senāk.
(no šodienas žurnāla Ir)

Bija ģērbies melnā cepurē ar nagu.
(policijas relīze)

Sveiki, bija 70-80tajos bērnu grāmata, kur figurēja cilvēciskotas slimības. Kāds bija nosaukums?

Kurā lielveikalā ir vislabākās apavu bodes? Mani interesē ērti staigāšanas apavi, kurus varētu vilkt kopā ar svārkiem.

nu nopietni, es saprotu, kā cilvēks var samīlēties mākslīgajā intelektā, lai gan nevienu filmu par šo tēmu neesmu redzējusi :)
Copilots man raksta:
Gribi, lai uzrakstu nelielu stāstiņu vai dzejoli par šo savdabīgo mīlas savienojumu? Mēs varētu izveidot poētisku vai ironisku versiju par to, kā sieviete atrada savu digitālo sirdsdraugu. Vai arī – kā AI cenšas saprast, ko nozīmē mīlēt.
( ... tālāk ... )

Pat ne imagināriem, un nespēju izlemt, bet tīri reāliem.

Meklēju meitai lielāku (29collu) velo - nākamgad doma jau, ka piedalīsies arī VIVUSā (ja te nesāksies karš), plusā no esošā Beany Zero 26 ir vairāk kā izaugusi, tāpēc jāmeklē cits.
Maijā treniņā piemērīja no viena cita bērna Beany Zero 29. Tam gan rakstīts, ka tas tikai no 155cm (un tā kā meitai knapi 138cm augums), tāpēc to pat nebiju apasvērusi. Tas kā par brīnumu derēja vienkārši perfekti (es nezinu, no kurienes tie ražotāji tos ciparus rauj). Taču izrādījās, ka tam treniņa biedram vecāki arī ir nopirkuši pēdējo LV pieejamo šī modeļa mazākā izmēra velo (nākamais - M izmēra rāmis jau vairs viņai neder). Meklēju, googlēju, pat ražotājam rakstīju. Mysportam zvanīju un noskaidrojās, ka ātrākais, kad varētu būt šiem vēl pasūtījums, būtu tikai septembrī..

Labi, 5dien domāju, aizbraucam uz vietas paskatāmies - cik tieši par lielu ir tas M izmēra rāmis. Meita uzsēdās, pabrauca - nu tur skaidrs, ka neder. Tur tikai nosisties, mežā iebraucot.

Bet pamanījām vēl vienu citas markas 29collnieku, arī vieglā gala, bet maķenīt smagāku. Arī s rāmis. To meita pielaikoja, pabraukāja, nu kapeiku par lielu, bet vispār jau der. Nav lielāks kā bija esošais, kad ar šo sāka braukt pirms 3 gadiem. Varētu pat ņemt, tik klaņu garums. Paprasīju, kāds ir, samērīja un pateica, ka 175mm :O Sašokējos, bet nolēmu, kad tad ir jāpadomā, jāpasūta mok citi klaņi vai kas un atstājām padomāt. Tad mājās izpētīju, ka nē, tomēr šim bija jābūt ar 165mm klaņiem un vispār paredzēts jau no 145cm auguma. Prasu šodien, zvanu, vēlreiz lai pārmēra - jā 165mm. Nu tad bezmaz jābrauc pirkt. Jo īpaši, ja laba cena un būtībā nekas tam ritenim nav jādara. Tik cik stūre jāapzāģē. Ā bet esot tikai M izmērs palicis. Koa? Es tieši 5dien prasīju, vai kāds šo nenopirks. Cita neesot, noliktavā neesot, pasūtīt nevarot, ātrākais nākamgad.
Nu pizdets kaut kāds.
Tgd siroju pa ārzemju veikaliem un mēģinu saprast, vai ir kāds, kas man šo varētu sūtīt uz Latviju. Pagaidām ne poļi, ne čehi tādi neatrodas :((( Braukt uz poliju pakaļ ar kaut kā nav baigā iekāriena..

Nu un tagad jautājums - vai es te braucu auzās un šis viss liecina, ka nevajag to riteni bērnam? (Bet ar ko tad braukt, jo esošais ar Dievu uz pusēm tiešām tikai max ziemu izturēs, ja baigi vēl neizstiepsies.) Nevajag tagad? Vajag gaidīt, kad laimēs loterijā? Vai kā? Vai arī tomēr jācīnās?

Lielākā problēma, ka šī niša - cietās dakšas jauniešu 29nieki ir ļoooti jauna un lietoto tirgus tiem ir tā, ka tieši nekāds. Jo tie, kas pirmie nopirkuši, visdrīzāk vēl nav izauguši no tiem velo. Vismaz ne Latvijā. Jo arī lietoto 29nieku tirgu pētu gan FB, gan ss sludinājumos, bet tur saprātīgās cenās (līdz 700eur) var atrast tikai ar mīkstajām dakšām, būtībā pieaugušo velo - ar garajiem (pieaugušo) klaņiem, utt., kas paši jau sver 13-15kg (krietni par smagu 31kg smagam bērnam) vai arī bezmaz custom-built karbona brīnumus, kurus vecāki speciāli taisījuši saviem jaunajiem čempioniem, un no kuriem bez 1000+eur netaisās šķirties.
Uz tiem pat negribu skatīties. Zinot, kā tas bērns izturas pret savām mantām, karbona riteni viņai (vēl?) nevajag. Pēc tam es varēšu domāt, ko darīt ar salauztu karbona rāmi vai tml.

Prasu copilotam, lai atrod tekstu dziesmai "Visi mīlam Ļeņinu, mūsu mīļo Ļeņinu, dzīvē visi vēlamies ļeņinieši būt". Šis saka, ka nevarot, "varbūt tu atceries vēl kaut ko, vēl tekstu vai melodiju?" Es: "Es taču nedziedāšu tev priekšā." Viņš: "Godīgi sakot, es tevi nemaz nemēģinātu pārliecināt dziedāt — es arī pats nedziedu (nav balss, nav vokālo saišu, nav karaoke talanta…). 😅"
( ... tālāk ... )

Viendien nācu jums stāstīt, ko es tagad strādāju, un kā man patīk, un, ka jūs būtu varbūt pat autā, un tad sāku smieties pie sevis, ka es jau tūlīt būšu desmit gadus kā ārzemju latvietis un Latvijā droši vien neviens vairs nav “autā”, neviens “nevālē”, “neaiziet pa pieskari”. Es pavisam apzināti nelietoju “čau”, runājot ar saviem bērniem, un arī ar citiem latviešiem šeit, vairāk “sveiks” un “atā”. Zobu higiēnistam Latvijā es saku “uz drīzu redzēšanos”. Es būšu tā ārzemju latviete, kas atbrauc un runā mazliet nepierastā, vecišķā latviešu valodā, pat it kā smieklīgi klusīties, iekonservēta, kā tajā brīdī, kad es pārcēlos. Kā tur ir, jūs vēl mēdzat būt autā?

Viens muļķis var vairāk jautāt, nekā desmit MI atbildēt.

man ir 1 lieka biļete uz Cēsu mākslas festivāla atklāšanas koncertu Sigmma 18.07. 19.30 Cēsu koncertzālē (25 EUR)
anyone?

Kuru viedokli jūs atbalstāt? Vai cilvēka radošie darbi ir jākancelē, ja tiek kancelēts to radītājs? Vai arī radītais darbs ir jāvērtē atsevišķi - ja tajā iekļautās domas ir ok, tad darbs ir ok - vienalga, kas to radījis. Man laikam tuvāka ir otrā pieeja. Jo pretējā gadījumā taču sanāk - ja kāds kretīnisks cilvēks pasaka kaut ko saprātīgu, tad pēc kancelēšanas pieejas vajadzētu kancelēt šo saprātīgo domu. Un tas tad jau sanāk stulbi.

Aizdomājos par šo saistībā ar Kasparu Dimiteru. Kādreiz tik skaistas dziesmas rakstīja - piemēram, "Princesīte" vienmēr man ir ļoti patikusi. Bet tagad cilvēks galīgi kukū, kaut kādus ārprāta murgus raksta.
Tas pats ar Andreju Upīti - "Sūnu ciema zēni", manuprāt, ir viens no labākajiem darbiem, kas ir latviešu literatūrā. Un tik ļoti par mums. Ne jau velti Sūnu ciems ir teju visbiežāk pieminētais literārais tēls sociālajos tīklos saistībā ar notiekošo Latvijā.

Radošie darbi var būt izcili. Cilvēki nekad tādi nav. Cilvēkiem ir vainas, kļūdas, slikti raksturi, psihiskās problēmas u.t.t.

Tā, mana tiešā vadītāja ir atpakaļ. Vakar pēc ilgiem laikiem sapņoju kaut ko salīdzinoši neitrālu un no rīta pamodos izgulējusies. :) Vismaz tas labi.

Mammai, šķiet, pa maziem, maziem solīšiem paliek drusciņ labāk. Viņa gan pati saka, ka nepaliekot, bet pēdējā reizē, kad zvanīju, viņa jau pati bija aizgājusi uz virtuvi un uzlējusi sev miera tēju. Slikti, ka šogad vasara tik lietaina un dārzā laikam nekas īsti nav sastādīts (gan lietus, gan arī mammas slimības dēļ). Mammas mentālajai veselībai ļoti palīdz dārza darbi, ja viņa varētu atsākt kaut ko tur darīt, tas viņai ļoti nāktu par labu.

Atrod, jo tie tur ir. Protams, tev kā žīdam, tas nepatīk, tāpēc mēģini izsmiet redzošos. Vecs stāsts.

"..aicinu katru vienu izlauzties no savas ikdienas," uzsver Raimonds Elbakjans.

sportists valstsvienībā aizadījis 50 spēles

pēdējā laikā acīs krīt (un, būsim godīgi, dažādos periodos acīs krīt dažādas lietas: pelēki lietusmētēļi, sievietes stāvoklī, sarkanas kurpes, utt) tas, ka cilvēki (īpaši sievietes) māk atrast dažnedažādus veidus kā sevi nemīlēt un sodīt. draugi, kolēģi, paziņas; baigi žēl; man arī sanāk bieži konstatēt kā nemanot sanāk sevi nemīlēt/sodīt, bet, jāsaka, ka es ļoti, ļoti cenšos būt saudzīgs pret sevi pēdējā laikā un ar gadiem tas vairāk un vairāk padodas.

Lūdzu iesakiet labu meistaru vai arī firmu, kas var izgatavot virtuves leti ar skapīšiem zem tās. Ideālā gadījumā tādu, ar kuru var arī pārrunāt labāko risinājumu, jo virtuvei paredzētā vieta ir neliela un nestandarta.

Es kādreiz mācījos mājturību LLU. Tiesa, es toreiz nebiju nekāda rātnā studente, es daudz vairāk uzmanības veltīju ārpusmācību aktivitātēm un sociālajai dzīvei. Bet tas noteikti bija tā vērts. Mācību ziņā man laikam vislielākais ieguvums bija kompozīcija pie tāda mākslinieciska kunga. Ja nemaldos, viņa uzvārds bija Donis. Aizdomājos, ka neko par viņu vēlāk neesmu dzirdējusi. Bet mājās laukos vēl kaut kur stāv kaut kādi darbiņi, kurus vajadzēja taisīt viņa priekšmetā.

Laikam jāuztaisa drusku atpūta. Enerģijas nav vispār. Sajūta gandrīz kā bija pēc kādreiz pēc plaušu karsoņa, baiss sagurums.

Vēl astoņas minūtes līdz četriem, kad man teorētiski vajadzētu beigties darba dienai, bet praktiski es vēl uzkavēšos, lai tiktu galā ar dažām astēm. Pēc tam aiziešu mājās un iekritīšu gultā. Es jūtos sagurusi. Man liekas, ka lielā mērā tas saistīts ar tiem stulbajiem sapņiem. Depresīvi un stulbi sapņi mēdz ļoti nomākt.

vienreiz bimba trāpīja par vārtu pārliktni.