Kur Rīgas centrā/aapkaimē var kvalitatīvi salabot viedtālruni, proti, nomainīt priekšējo un aizmugurējo stikliņu?
Stikliņi visi ir, nepieciešama tikai operatīva un kvalitatīva nomaiņa

Labi, ka arī Edinburgh ir jākāpj kalnā. Kas būtu mana dzīve bez kāpšanas kalnā? Also, arī urbšana bija.
Un bija arī viss kas totāli fantastisks un šķiet tik pazīstams un tuvs.

- ja vakarā notiks kaut kas briesmīgs, es iešu lekt no tilta.
- man tagad ko, jāmeklē tev tiltu būs?

Bet es esmu nomodā kopš 7 no rīta, ja neskaita stundiņu lidmašīnā. Laikam varētu pagulēt tagad.

Sāku vilkt ārā drēbes komandējumam. Atradu vienu jaunu kleitu un trīs džinsus. Nevaru atrast vienu, iepriekš jau nēsātu, jaku un vienu tēkreklu. O, skapi, tu reizēm tiešām šķieti bezizmēra!
Bet vispār... Jāuztaisa revīzija. Nav ok, ka drēbes pēkšņi atrodas, lai gan teju gadu ir jau skapī...

visu rītu zvanīju poliklīnikai, nesavieno. pierakstīju ar E-pierakstu, bet neviens nav atsaucies. ir kādam pieredze, kad gaidīt atbildi - dienas, nedēļas?

"Dziesmai šodien liela diena" ir skaņdarbs, kura tekstu Arvīds Skalbe sacerēja pirmajiem Padomju Latvijas dziesmu svētkiem.

Dārgais, cibas spēk,

man pazuduši visi kontakti. Kur mūsdienās pasūtīt apakšrāmjus (nav vajadzība pēc ķīļramja)?
Lūdzu, ierakstiet kontaktus zemāk vai atsūtiet uz epastu: neetiski@gmail.com!

Vairākas sausās barības esam izmēģinājuši. Applaws Kitten ne pārāk garšo, Joseru Kitten vēl testējam, bet ārsts teica, ka viņa pieredzē tā nav diez ko laba. Kamēr vēderi bija jāstabilizē, RC Obesity Control diezgan labi garšoja, bet tagad jau ar tādu nevar barot. :D Feringa Kitten vienu pašu diezgan paslinki ēd, līdzīgi ir arī ar Purizon.. Duksis gadiem ēda RC un Hills, bet, palasot atsauksmes par RC sāku domāt, ka varbūt tomēr labāk pie tās barības neatgriezties..
Ar konserviem arī līdzīgs stāsts - lielākoties degunus groza. Šobrīd gan pietiekami cerīgi izskatās Almo nature pastēte, jo pilnīgi skaidrs, ka gabaliņi mērcēs un želejās ir naudas izmešana (gabaliņus atstāj bļodā).
Vienkārši interesanti, kādu barību saviem kaķiem citi piedāvā. Ko atzinuši par labu esam..
Jo vairāk lasu, jo mazāk saprotu, ko darīt..

Iedomāsimies, ka zemeslode pa ekvatoru apvilkta ar stīpu un tādā pašā veidā apvilkts arī apelsīns pa tā lielo riņķi. Tālāk iedomāsimies, ka katras stīpas aploce tiek pagarināta par 1 m. Tad, protams, stīpas atrausies no ķermeņu virsmas, ko tās iepriekš savilka, un veidosies kāda sprauga. Jautājums – kam šī atstarpe būs lielāka: zemeslodei vai apelsīnam?

(Pēc fedra ieteikuma papildu norāde: jāpieņem, ka gan zeme, gan apelsīns ir ideālas lodes ar attiecīgo diametru, Himalajus un Marianas dziļvagu neieskaitām.)

es biju aizmirsusi, cik ļoti reti guļ rīgas centrs. es biju aizmirsusi, ka ziedoņdārzā visu nakti kāds spēlē basketbolu un rotaļlaukumā pīpē zāli, ka diennakts veikalos tur vienmēr ir garas rindas, ka draugi bieži iet pastaigāties tieši naktī, ka jaunieši sporto, ka suņi ir jāved pastaigās un tuvumā ir tikai viens parks, ka lielai daļai cilvēku darbs beidzas pēc pusnakts un viņi kūtri dodas mājās, ka katrai mājai vienmēr būs kāds logs, kurā spīd gaisma un veikali neizslēdz gaismu savās izkārtnēs pēc aizslēgšanas. es aizmirsu, cik viegli paliek kājas ar putekļiem noklātas, mašīnu troksni un strīdus. es biju aizmirsusi, cik reti guļ rīgas centrs. es biju aizmirsusi, cik ļoti man tas pietrūka, lai gan paskatoties šiem centra iedzīvotājiem acīs, kuriem piederu tagad arī es, viņi redz, ka nepiederu viņiem, ka kāda mana liela daļa vēl atrodas otrpus daugavai.

Diezgan precīza shēma, pie kuras es pašsmadzeņīgi nonācu šorīt un kas attiecas ne tikai uz darbu, bet uz jebko, no kā tu nevari "aiziet".
http://www.constellationsriga.lv/en/nespeju-aiziet-no-esosa-darba/

Bulgārija ir faking miskaste.

Šonakt sapnī redzēju, ka esmu aizbraukusi - laikam jau uz Jelgavu. Tur ir pa lielam beigušās mācības, notiek izlaidumi, gatavojas lielie tusiņi. Un tad vakarā ir jāiet uz autobusu. Mēs ejam, bet brālis ar tām meitenēm tik riktīgi pieliek soli, ka es netieku līdzi. Un es reāli nevaru lāga paiet - knapi kustos. Viņi iet, nepiefiksē, ka es esmu tā atpalikusi, neatskatās. Iejūk pūlī starp autobusiem un pazūd. Un tad es esmu viena, visi autobusi aizbrauc un man vajag tikt uz Rīgu laikam. Bet tur neviena nav. Ir kaut kāds grausts. Tad kaut kādi sveši cilvēki palīdz un aizved mani uz pilsētas centru un es aizeju uz savām vecajām kojām - istabiņu, kurā ir manas bijušās istabiņas biedrenes. Vienai es saku - šodien taču ir 23.maijs - tava dzimšanas diena - apsveicu (viņai reālajā dzīvē patiešām 23.maijā ir dzimšanas diena - bet es viņu ļoti reti kad apsveicu). Es atvainojos viņām, ka esmu tik slikta draudzene.

Un tad es pamodos un domāju par draudzību reālajā dzīvē. Un par atsvešināšanos attiecībās - ar jebko. Gan ar draugiem, gan ģimenes locekļiem, gan arī ar idejām, principiem, reliģiju. Es vakar biju aizgājusi uz katoļu dievkalpojumu. Un sapratu, ka man nu jau ir grūti, jo es lielai daļai rituālu nesaprotu jēgu. Nesaprotu jēgu sprediķim, no kura vienkārši cilvēki (domāts - es) savai ikdienas dzīvei nevar paņem līdzi nekādu atziņu. Dziedāšana gan bija forša. Bet es vispār gandrīz vai tad tuvāk Dievam jūtos, kad es esmu piezvanījusi mammai un padziedājusi viņai tautasdziesmas.

Whiskey Tango Foxtrot (2016)
1:41:00 ....1:42:30 There's only so much any of us have any control of, good or bad. If you didn't learn that in Afghanistan (life), you were not paying attention.

Ko cilvēkiem būtu jāzina par Bulgāriju un ko kā jāuzmanās? Kāda ir mākslas, kultūras dzīve? Kuras ir foršākās pilsētas? Varbūt ir kaut kas nenormāli specifisks un tikai šai valstij piemītošs? Vai šeit ir kāds ar personīgu pieredzi, kurš varētu padalīties? (Man tur būs jādzīvo gadu)

Tāda lieta - mani te draudzene palūdza būt par starpnieku. Viņas meitai draud nesekmība mājturībā un, lai no šīm nepatikšanām izbēgtu, jāsašuj T-krekls, ar šujmašīnu. Īsti nesapratu, tur laikam jau kaut kas ir iesākts, bet nav pabeigts. Par sašūšanu (vai arī tikai šujmašīnas izmantošanu un palīdzību meitenei sašūt to kreklu pašai) tiek solīta pudele kāda laba dzēriena pēc jūsu izvēles vai arī Hoknija "Attēlu vēsture" - tiešām laba (un dārga) grāmata Ievas Lešinskas tulkojumā: http://www.satori.lv/book/attelu-vesture
Meitene varētu aiziet ar šuvekli pie palīga trešdien vai ceturtdien pēcpusdienā, vakarā.
Varbūt kāds var izpalīdzēt?

nu,man te zvana, prasa, vai nezinu kādu, es padodu tālāk :)

Vajadzīgs vismaz uz vasaru, bet, ja izdosies lieliskas attiecības, tad ilgāk, darbinieks Rīgā - jāmontē ventilācijas sistēmas un jāvelk apkure. Var būt bez jebkādām priekšzināšanām,jo ir kas pamāca, bet vajag tā, lai, citēju "rokas aug no īstās vietas" :D Ja cilvēks rokās turējis elektroinstrumentus, tad vēl labāk :) Ja kādam noder, priecāšos :) Droši zvaniet Mārcim 26121510 par visiem jautājumiem un atsaucieties uz Elīnu. Lai izdodās :)

Brīžiem pārņem sajūta, ka man tiešām maksā par skatīšanos uz spineri. Nu tik tālu jau, ka nākamajā darba intervijā, kur man jautās, what were my day to day duties, atbildēšu ar kaut ko, ka skatīties spineri. Vai nu es nomiršu, nejauši nokļūšu kaut kādā reliģiskajā huiņā, kur man prasīs, ko es ar savu dzīvi darīju, atbildēšu ar to, ka skatījos spineri.
Tas nekad nebeigsies. Tāpat kā urbšana un netīrie trauki.

Vai esat piedalījušies klusēšanas retrītos?
Kādas atsauksmes?

Varbūt kādam ir pieredze - vai ar šo http://www.stollar.eu/bbl550 var taisīt zaļos kokteiļus? Tā, lai neķeras nekas zobos :)

Ja kāds saka, ka nezina kā viņa vietā būtu rīkojies, tad nav arī skairds - KĀ

It’s easy to be “in tune with ones feelings” if one mainly feels grumpy. More amused or less amused, but grumpy.

Vispār cibas starptautiskā festivāla orgkomiteja vadīja svētdienu kāpjot kalnā, pastaigājoties pa nekurieni, kāpjot no kalna lejā, lai secinātu, ka nekurienē kaut kā šķita omulīgāk. Izķērām arī EtF, aizgājām gar upi uz hipiju vietu.

Vēl augstākminētā orgkomiteja visu laiku ģenerē biznesa idejas un ar skumjām secina, ka tās laikam būs grūti monetizēt pietiekamos apjomos. Nu piemēram, vakar tika secināts, ka visos ķiņos no portāliem lien ārā tikai nepatīkams viss kaut kas. Tad nu man radās ģeniālā ideja, ka jātaisa ķinis, kurā no portāla lien ārā kaut kas patīkams. VZ gan korekti aplauza ar to, ka diez vai izdosies ar to nopelnīt visu pasaules naudu, jo gan jau, ka visi ieklasificēs to kā kaut kādu art house, rādīs mazos cinema un huiņa vien sanāks. Nopūtāmies un secinājām, ka pagaidām laikam tā kastīšu locīšana ir vispotenciālākais.

Bet dažādu iemeslu dēļ domas vēršas pie trešdienas lidojuma un tam sekojošajām brīvdienām.

Kā latviski ir Šveices pilsēta Vevey?

Ha, ha, ha, nu bļe dura!

Man grib piesiet diagnozi, ja es svešvalodas un stresa apstākļos neesmu skaidri, pareizi, ar pareizu intonāciju un uzsvariem izteikusies. Ārsti nomierina:
https://medicine.lv/jautajumi/LVQA_137946

ballītes orgkomiteja vakar pamodās un saprata, ka ir jāiet. tika izveikts research un dažādas diskusijas, no kurām es sapratu apmēram pusi. bet nu, pie kaut kāda rezultāta jau tas noveda. aizgājām vispirms uz Alberta bodi, tad VZ man tāds pajautāja, pa kuru ceļu iet ārā no rajona, jo esot četri, visgarākais esot caur ieleju, tad caur turieni. te es viņu apstādināju un teicu, ka pa ieleju tak. kāpjot ielejā toties bija milzum daudz veļikotāji, kuri minās pa kalnu uz augšu, daudzi redzami cieta.

ieleja, protams, ir forši, visādi gājām un gājām un gājām. tad gājām tur un gar klinti, gar būdiņu. tad pa ierasto veloceliņu, uz kura bija mazāk veļikotāju. laiciņš bija tāds, ka ļ nopriecājos, ka uzvilku šortus un ļ plānu krekliņu. bet nu iešana jau vispār lieliska bija. kas tur slikts var būt. pieminēšu vēl to, ka bija jāiet pāri divām upēm pa tiltiem, kuriem gājēju ceļš ir zem vāgenu ceļa. un uz viena no tiltiem beidzot uzzināju dažādas savas dzīves prioritātes. jo, mīļie draugi, tilts bija vienkārši metāla tādas redeles, kurām var redzēt cauri. aha. un tad es uzzināju, ka milzīgas bailes iekrist upē tomēr prioritāšu sarakstā ir drusku zemāk nekā besis iet atpakaļ. kad beidzot nonācām Zbraslavā, tur nekavējoties tika patērēts vīntoniks. orgkomiteja arī vienojās, ka ir pārāk agrs iet uz barčiku un nolēma aizsoļot līdz Radotinai. Radotina tagad ir mana trešā apmeklētākā pilsēta šajā valstī. esmu tur bijusi divreiz. tika izlemts iet pa sarkano trasi, lai nebūtu jāiet pa ielu bez gājēju ietves. sarkanā trase mūs uzdzina kalnā, lai nekavējoties novestu lejā un... liktu iet pa ielu.

pēc tam gan pavizinājāmies vilcienā un aizgājām uz barčiku. tur tika saprasts tas, ka zaja gulēja koridorā uz grīdas, kāds nesa sarkanvīnu, paklupa, salauza zajai kāju un vēl iešļakstīja vīnu matos. rezultāts redzams. ilgi sēdēju un domāju par to, vai es kādreiz esmu iešļakstījusi sev vīnu matos. sounds like something I would do, doesn't it? bet nenāk konkrētas epizodes galvā.

vienā brīdī uzradās arī L uz vienu dzērienu. jestri.

also, jau trešo reizi (all together) saņēmu no TrakZ ziņu, ka viņas druška, tautā zināma kā Torte, atkal mani redzējusi. TrakZ dievojās, ka Torte neesot viņas secret spy. es toties apsveru domu pajautāt, ko Torte darīs šodien, lai ietu darīt kaut ko citu un citur.

Ja kāds saka, ka nezina kā viņu vietā būtu rīkojies, ir skaidrs - KĀ.

Vispār brīvprātīgo darbs Vācijā. Tieši tas pats, kas pirms diviem gadiem Rostokā ar velkomismu. Cilvēki ziedo savu laiku, lai palīdzētu iebraucējiem, negulējuši, neēduši, infrastruktūras nav, visi guļ uz grīdām.
Merkelei nekāda otrā plāna nav. Nekā nav. Tagad cilvēki gaida gadiem uz vācu valodas kursiem, kad būs kāda vieta brīva. Noziedzīgās bēgļu pārvedēju mafijas iestāstījušas, ka visiem momentā būs dzīvoļi un vēl nezin kas. Merkele paglauda galviņu palestīniešu meitenītei, kuš, kuš neraudi.
Jau, kad sākās nelaime ar no jūras izskalotiem cilvēkiem, es brīnījos, kāpēc nenotiek mafiozi struktūru apkarošana starptautiskā mērogā. Kādam acīm redzot tas bija izdevīgi.
Brīvprātīgie, kā muļķīši tiek izmantoti. Lai tie tik skrien un darās, nekādas atbildības nav, jo brīvprātīgi nez ko sadarījuši. Jā, tas attiecas arī uz pensionēto kundzīti no Pineberg.

Braucu ar 12 trolejbusu. Pa Čaka ielu, tad pa Bruņinieku. Beidzot uz Brīvības ielas tikām. Bet viena veca sieviete ar spieķi dabūja iet no Čaka ielas uz Pareizticīgo baznīcu. Haoss.

"On complexity vs sophistication: During the cold war, a US company noticed the USSR had stolen the plans for a natural gas pipeline system, but not the software.

In response, the US introduced an integer overflow bug that was uptime dependent, and took something like 6 months to hit. The bug simultaneously cranked up the pumps and closed all the valves in the network.

It was known that the Soviet economy would crash in under a year without the ability to cheaply move natural gas, so they couldn’t test long enough to find this.

A year or so later, the DoD’s seismographs detected the largest non-nuclear explosion in human history.

The main impact wasn’t the explosion or the short-term economic damage. The main impact was that the USSR stopped trusting stolen software, which set them way further back, economically and militarily.

Arguably, that ~one line of code was infinitely more sophisticated than stuxnet."

https://en.wikipedia.org/wiki/Siberian_pipeline_sabotage

Pavisam nesen Talsos viesojās profesors Andris Buiķis ar lekciju „Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam”. Pašu lekciju var iedalīt divās daļās: pirmajā daļā profesors Buiķis runāja par politiku un mūsdienu sabiedrības problēmam. Lekcijas otrajā daļā Buiķis runāja par Visumu, zinātni un, protams, torsionu laukiem. Lai arī tā iesākās diezgan cerīgi, profesors Buiķis pat necentās sevis pārstāvēto torsionu lauku teoriju atdalīt no pierādītām lietām. Neuzmanīgam klausītājam būtu bijis grūti saprast, kur beidzas zinātne un kur sākas pseidozinātne.

Buiķis pārstāv torsionu jeb vērpes lauku teoriju, ko astoņdesmitajos gados Anatolija Akimova un Genādija Šipova vadībā, izvirzīja pāris krievu fiziķi. Torsionu lauki ir informācijas lauki, kuriem nepiemīt enerģija (masa); to signāla intensitāte ir vienāda jebkurā attālumā no avota; to signālam piemīt augsta caurkļūšanas spēja un to signāla ātrums 10^9 reizes pārsniedz gaismas ātrumu. Šie krievu zinātnieki par torsionu lauku informācijas pārnesēju uzskata neitrīno. Neitrīno ir elektriski neitrālas elementārdaļiņas, kurām piemīt ļoti mazas miera masas. Neitrīno spēj kustēties tuvu gaismas ātrumam, bet nespēj to pārsniegt: tieši tāpēc neitrīno nevar būt informācijas pārnesējs torsionu lauku teorijā. Tie, kas fiziku mācījušies kaut pamatskolas līmenī, šo teoriju var apgāzt jau tagad.

„Ārzemju investori tiek krāpti!”, vēsta pirmā rindkopa mājaslapā http://torsionfraud.narod.ru/, „Krievu krāpnieki meklē investīcijas savos pseidozinātniskajos torsionu lauku un torsionu tehnoloģiju projektos. Šie pseidozinātnieki sola uzbūvēt lidojošos torsionu šķīvīšus, torsionu komunikāciju ierīces un torsionu ieročus”.

1998. gada septembrī Krievijas zinātņu akadēmijas prezidijs nodibināja komisiju cīņai ar viltus zinātni un zinātnisko pētījumu falsifikāciju. Šo komisiju vadīja KZA akadēmiķis Edvards Krugļakovs un Nobela prēmijas laureāts fizikā (2003. gadā) Vitālijs Ginzburgs.

Vitālijs Ginzburgs: “Fiziķi vairākās valstīs ir veikuši eksperimentus, kuros pierādīts, ka torsionu lauki neeksistē vai arī ir pārāk vāji pat priekš visjūtīgākajiem detektoriem. Tāpēc ir skaidrs, ka torsioni lauki nav praktiski pielietojami. Diemžēl, ir uzradušies šarlatāni, kas, apkrāpjot nezinošas militārpersonas un VDK darbiniekus, iegūst milzīgas naudas summas saviem “projektiem”. Mūsu komisija šos šarlatānus atmasko…”

Ar pilnu komisijas slēdzienu var iepazīties http://torsionfraud.narod.ru/ (krievu un angļu valodā).

Profesors Buiķis nodarbojas ar zinātnes diskreditēšanu, torsionu lauku teoriju saucot par pierādītu (citēju: „Torsionu laukiem apstiprinājums ir no Universa”) un izdomājot absurdas konspirāciju teorijas par to, kāpēc mums nav pieejamas uz torsionu laukiem balstītas tehnoloģijas (pasaules līderi tās slēpjot no mums). Protams, ka no sākuma smējās arī par Einšteinu, bet salīdzināt Buiķi ar Einšteinu ir, maigi sakot, nekorekti. Profesors Buiķis nav veicis nevienu oriģinālu pētījumu torsionu lauku jomā, tikai spekulējis ap šarlatānu – Šipova un Akimova - izvirzītajām teorijām.

Visvairāk mani uztrauc tas, cik lielu cieņu profesors Buiķis ir izpelnījies Latvijas sabiedrībā. Buiķis tiek uzskatīts par vienu no Latvijas gudrākajiem prātiem, kad, patiesībā, viņš pārstāv krāpniekus un pseidozinātni. Nebūt neapšaubu profesora spējas matemātikā, bet jāatceras tas, ka Buiķa zināšanas matemātikā nav tieši saistāmas kopā ar viņa zināšanām fizikā – tās ir divas atsevišķas nozares.

Nobeigumā, vēlos citēt daļu no žurnāla „Sakaru Pasaule” 2004. gada 33. numura raksta „Normālie un paranormālie sakari”:

„Var jau apvainot zinātniekus konservatīvismā, var pārmest viņiem tolerances trūkumu pret teorētiskiem jaunievedumiem, kā to dara profesors A. Buiķis, taču nevar prasīt no zinātniekiem, lai viņi nekritiski akceptētu katru teorētisku novitāti un katru amatieriski realizēta eksperimenta secinājumu. Juristi, izvērtējot kādas personas vainu, vadās pēc principa - visas šaubas iztulkojamas par labu apsūdzētajam, bet zinātnieka attieksmi pret novitātēm izsaka princips - visas šaubas iztulkojamas par sliktu jaunajai teorijai, par sliktu neordināriem secinājumiem... Fizikālā vakuuma teorija, kuru G. Šipovs izstrādāja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, nav apstiprināta korekti nostādītos zinātniskos eksperimentos. Nedz signālu pārraide bez enerģijas patēriņa, nedz signālu izplatība ar bezgalīgu ātrumu nav apstiprināta eksakti izpildītu eksperimentu veidā. Tātad runāšana par kosmiskas informācijas banku, no kuras gaišreģi un pravieši lasa savus atzinumus un paredzējumus kā no grāmatas, vērtējama tikai kā zinātnes profanācijas mēģinājums. Visapšaubāmākais G. Šipova torsionu lauka teorijas secinājums ir apgalvojums, ka enerģijas nezūdamības likums nav spēkā. Diemžēl apgalvojuma ekstraordinārais raksturs nav uzskatāms par tā pareizības neapstrīdamu apliecinājumu.”

Pirms kāda laika nopirku Džordana Pītersona "self authoring", bet neesmu to vēl sācis iet. Man ir divi konti, varbūt kāds grib otru?
https://selfauthoring.com/

Un tā Marionn švaģeriene no Austrumeiripas, tfu, no Austrumvācijas, arī labā. Pati man Vācijas apvienošanas dienā pateica, ka viņai vēl drausmigāk izskatas, kā man un tūlīt, pie izdevibas samuld, ka es esot gribējusi naudu no cigarešu automata dabūt. Bet viņi nezināja, kā mezā cert, tā atskan. Kāda bija Lea istaba pusaudžu gados? Pretīgi. Tie nav cilvēki, tie ir kvankšķi, ne vairāk.

Ja rīt starts 8:30, tad cikos jābūt centrā? Cikos jābrauc no mājām laukā - ar velo.. cik laika aizņems tā mantu nodošana, drusku kkā pārģērbšana, čuru pauze un galvenais - rindus izstāvēšana uz mantu nodošanu, velo noparkošanu un wc..

Vakarnakt midzināju sevi, lasot par upura mentalitāti. Bažas radīja doma, ka nevar taču tā būtu, ka tiešām random number generated patterni ir atbildīgi par to, ka man relatīvi bieži nav "gājis", ka noteikti ir kaut kāds gļuks arī manis pašas attieksmē, nevis tikai no manis neatkarīgās sakritībās. Upura mentalitāte teju vienmēr novērojama ļaudīm, kas - wait for it - ir cietuši no pārestībām no sevis neatkarīgu faktoru dēļ. Upura pozīcijas atzīšana konkrētās situācijās nav upura mentalitāte, tā ir realitātes apzināšana. Upura mentalitāte rodas brīdi, kad šie pārdzīvojumi un bezpalīdzības sajūta tiek projicēti arī citviet, kad tie kļūst par filtriem visaptverošākam skatījumam uz dzīvi. Tas man it kā īsti nedraud, tomēr ir vēl kas - upura mentalitātei ir raksturīga nepieciešamība pēc ārējas validācijas netaisnību atzīšanā. Entitlement pēc tā, ka arī citi leģitimizē situācijas nemorālo dabu - atzīst, ka pārestība ir bijusi nemorāla vai nelikumīga no tevis neatkarīgu iemeslu dēļ un konsekventi rīkojas. Izteikts piemērs ir Dilana Farova, kas apsūdz savu audžutēvu Vudiju Alenu par seksuāla rakstura uzmākšanos viņas bērnībā. Nevis šī apsūdzība, bet viņas dusmas un vilšanās sajūta, ka par spīti viņas liecībām, joprojām ir cilvēki, kas turpina sadarboties ar Alenu, slavē viņa kinematogrāfa talantu un būtībā ļauj turpināt dzīvi bez īpašām konsekvencēm. Dusmas un bezspēcības sajūta, kas pārņem, kad jāredz, kā noziegums paliek bez soda - tā ir upura mentalitāte. Un tas ir kaut kas, kas man piemīt ļoti izteikti. Nespēja stoiskā mierā pieņemt domu, ka pasaulē nepastāv kāds metafizisks balanss. Kā to risināt - to gan es nezinu. To risinājumu es pat nevēlētos atrast tāpēc, ka "tā vajag", mana motivācija ir daudz egoistiskāka - es vienkārši vairs nevēlos tik daudz pārdzīvot par netaisnībām - vienalga, vai tās būtu objektīvas, vai tikai mani šķitumi. Gribētos atrast kādu mehānismu, kas ļautu bez tā iztikt, un tā vietā uzkačāt tādu kaučuka bumbiņas cienīgu resilience.

Šis noveda pārdomās, ka stresori parasti trigerē divas instinktīvas reakcijas - eksploziju (dusmas, savaldības zaudēšanu) vai imploziju (noslēgšanos, iekšēju sagumumu un apātiju). Es abas pazīstu labi. Daudz grūtāk man iet ar vienkāršu ļaušanos skumjām - bez reakcijas, bez obliģētības atbildēt sliktām emocijām. Respektīvi, es nevēlos militāru disciplīnu savu emociju ganīšanā, jo, pirmkārt, es neuzskatu, ka tās vispār ir jebkas slikts per se. Es vēlētos tikai uzhakot to, kā ļaut tām plūst sev cauri bez vajadzības act upon them. Vai tas vispār ir iespējams?

Sapratu, ka esmu iedzinusi sevi atkal tajā pašā stūrī - centieni atrast intelektualizētu risinājumu emocionālam sarežģījumam. Un tad iebraucu vēl dziļāk grāvī, par patiesām pieņemot premisas, ka pastāv tādi savstarpēji neatkarīgi, taču vienlīdz svarīgi lielumi kā voice of reason un emocijas. Es izdomāju, ka tā nav, haha. Loģika, evidence, analītiska outcome oriented pieeja ir vairāk kā rīki problēmu risināšanai (tāpat kā instiktīvas reakcijas), taču emocijas ir pāri tam visam. Pat ja kāds ir outcome oriented, arī tas vēlamais outcome tomēr ir pieņemts, balstoties uz noteikta tipa psiholoģisku temperamentu. Respektīvi, jebkurai domai, lai cik labi to arī nevarētu back-ot ap ar šķietamu racionalitāti, tomēr visas izejvielas ir emocionālas dabas. Psiholoģiskais aspekts ir vienkārši pārāk hardwired jebkurā domā/sajūtā, lai vispār būtu no tā iespējams abstrahēties un sasniegt kaut ko pat attālināti līdzīgu tam, ko sarunvalodā saprotam ar reason. Jebkura rationale ir way too many obscure factors dependent rationale. Kāpēc? Jo man tā liekas, protams.

Vēl ar sižetu nesaistīti aizdomājos, cik liels gļuks vispār ir tas pašapziņas kults un doma, ka tā vispār ir novērtējama vienība - pašapziņa. Pats uzstādījums, tb nevis to, ka tā ir augsta vai zema, bet, ka tas vispār ir kaut kas, ko var un vajag mērīt. Nolēmu, ka man diezgan pohuj par savu pašvērtējumu, bet to upura mentalitāti - to gan varētu neielaist metastāzēs, cik nu tas no gribas atkarīgs.

Sveiki!

Vai jums ir pieredze, pēdējā laikā lidojot ar Ryanair, attiecībā uz viņu jaunajiem bagāžas noteikumiem; vai, ja neesmu atzīmējusi bagāžas prioritāti, joprojām būtu iespējams, ka bez lielām problēmām es varētu ņemt rokasbagāžas mini koferi (10 kg) un, piemēram, auduma maisinu, kurā būšu ielikusi datoru, telefonu un maku?

Paldies!

Kaa tad tagad sanaak, valsts uz apmelojumu pamata, apvaardojot panejem kjiilaa bernu, un cer, ka maate laiziis papeezus? Vai tad visusr nav maaciits, ka lai kjiilnieku nejemsana nebuutu iespeejama nedriikst paklauties kjilaanjemeeju prasiibaam?

Brz maz vai jāpasūta divi krekli: Es esmu latviete un ar to lepojos. Un otrs: Es dzīvoju Vācijā un ar to lepojos. Vienu vilkt Vācijā un otru Latvijā.

Saēdos vistas kariju ar kartupeļiem. Ļoti garšoja. Tās gatavās karija un mango- apelsīnu mērces ļoti labas.

Tas, ka oktobra beigās kāda slimīgi greizsirdīga palika, to jau nu gan varēja pamanīt ar neapbruņotu aci. Tikai citā reizē, kad es palīdzēju pie siena vākšanas, mani varēja, pēc padarīta darba, aizsūtīt nafig. Tagd bija tā pagrūtāk.

"The truth is that domestication makes any animal dumb. You name the species — dogs, cats, cows, horses, sheep, pigs — human selection on “tameness” for thousands of years accumulates a wide array of traits, including floppier ears, shorter snouts, hair color variability and the like, most likely based on more basic inherited alterations in certain stem cell and stress hormone production patterns (see Domesticated: Evolution in a Man-Made World, by Richard Francis, for a great read on all this). Different species show these external traits to different degrees. But the trait that ALL domesticated species demonstrate relative to their wild species is a smaller brain. I’d bet it’s happening with humans, too, but that’s just an observation for another day."

http://epsilontheory.com/too-clever-by-half/