Viens no šejienes dzīves aspektiem, kuru bija grūti aptvert (nepretendēju, ka tagad būtu pilnībā to aptvēris, bet ir uzlabojumi) – to, ka pilsētvide ir telpiska ne tikai divās dimensijās, bet (vismaz?) trijās. Pirmkārt, dažādi līmeņi – ja pārvietojos pa “augšpilsētu”, apmēram uztveru ielu tīklu un orientējos, bet lejā pie upes, ņemot vērā tās līkumus un to, ka savienojumi ar augšpilsētu ir relatīvi maz (stāvo klinšu dēļ), tik pēc ilgiem orientēšanās centieniem (piem., skaidrīšanu* šurp-turp gar upi) pamazām esmu apguvis, kas un kur ir kas. Otrkārt, vēl arī viņi šeit ir pamanījušies apgūt pazemi. Metro gluži viņiem te nav, pārāk maz iedzīvotāju, bet stāvvietu problēmu viņi te risina ar masīvām daudzstāvu garāžām (centrā), kas ir pilnībā pazemē. Šķiet, nevienai no tām neesmu aizbraucis līdz zemākajiem stāviem, bet parasti norādes uz kādiem -4 .. -5 stāviem ira. Plus vēl ar tādām attāli novietotām iebrauktuvēm. Nesen runāju ar dažiem “vietējiem”, kuri te jau daudz gadu dzīvo un kuri arī šo nebija nemaz apguvuši (un nebija atraduši, kā tur iekļūt). Centrā ir viens tāds laukums, kur agrākos laikos bija autobusu drūzma, tagad tas joprojām ir sab.trans. mezgls, bet uz tā ir patīkama paskata celtnes, pazemē -1 pārtikas veikals un tālāk -2 un vēl kādus 3-4 stāvus zemāk – autostāvvietas.

* Nu, ok, pārrakstījos, bet smieklīgi sanāca, gribēju rakstīt “skraidīšanu”.

Tādu gandrīz kafijas galda grāmatu par tēmu “Histoires de cartes” ar apakšvirsrakstu (vai lielo virsrakstu) "Map Stories" (vispār grāmata franču valodā, lai gan uz vāka daudz lielākiem burtiem ir virsraksts angļu valodā, dīvaini, bet nu katram savs). Bet ļoti simpātiska grāmata, atmodināju sevī paslēpto ģeogrāfu (kurš tā arī līdz ģeogrāfijas studijām netika).

Ja vārdnīcu plaukti mani joprojām uzrunā, tad no kaut kādiem laikiem, kad naudas vispār nebija, iegājies paradums pacilāt veikalā vārdnīcas un nolikt atpakaļ. Jo īsti jau nevajag, visas vārdnīcas pamatā ir elektroniskas. Bet joprojām patīk un savu vārdnīcu kolekciju arī atvilku uz šejieni (un arī turpinu papildināt).

Bet tas mans tūlītējais lēmums... tai pašā mirklī, kā ieraudzīju "karšu stāstus" ([vēstures] stāstus kartēs), tā uzreiz sākās pārdomas, ka varbūt man to vārdnīcu arī tik ļoti nevajag. Vārdnīcas pirkšanas vietā gan metos tirdīt pārdevēju, lai iesaka kādu literatūru vieglajā valodā (grāmatu vieglajā [franču] valodā par Arsēnu Lupēnu jau dabūju, bet vēl neesmu pieķēries), tad nu dabūju arī kādu citu grāmateli ar 13 stāstiem – nevienu autoru gan neatpazinu, bet tagad esmu apmierināts ar sevi, atliek tikai lasīt.

Pieturzīmju Piebilde: piedodiet, pārmērīgi pārpildīju pasāžu pavisam pilnu pieturzīmēm.

iztulko pa latviski: kāda būtu literārā forma "rauj jumtu"? (formā - tas un tas var jums noraut jumtu)
- sēt apjukumu? varbūt ir kāda cita ideja?

Nameiz.

Fīča, pēc kuras es ilgojos:
youtube reklāmu izslēgšana ar balsi, kamēr brauc ar riteni, klausoties kādas intervijas vai seminārus.
Pat tad, ja es tobrīd skatos ekrānā, es skatos uz pogu, kura skaita atlikušās sekundes, nevis to reklāmu pogas fonā.
Pēdējais reklāmklips, kas vienkārši besī, sākas ar pārmetošu "Kāpēc tu lieto alkoholu?" - un turpinās ar piecas minūtes ilgu skaidrojošu vervelēšanu par to, kāpēc es lietoju alkoholu. Gribētu uzkliegt "aizveries!" un lai tā reklāma aizvērtos, nevis būtu jāaptur divritenis, jāvelk telefons ārā no kabatas un jāspiež poga, ja gribu atkal klausīties iesākto lekciju par lietderīgo tēmu.

(Starp citu, es nelietoju alkoholu.)
Un maksāt astoņarpus eiro mēnesī par youtube premium negribu.

Tai rajonā, kur mums notiek kora mēģinājums, šodien bija kaut kāds... sazin kas. Nezināmu iemeslu dēļ visas stāvvietas pilnas, vietu nav. Kāds jau kora čatā brīdināja, ka jābrauc meklēt citu stāvvietu, bet nu, kā nu kurais to uztvēra. Es aizbraucu, vietu tiešām nav, braucu uz citurieni un gāju uz mēģinājumu ar kājām (no citurienes). Grūti izstāstīt deviņās minūtēs, bet tas tāds dzīvojamais rajons, kur nav caurbraukšanas ielu. 15 min pēc mēģinājuma sākuma ienāk kāda koriste ar ziņu, ka ārā policija liekot sodus* – trešdaļa kora metas ārā pārparkoties. Vēl 15 min vēlāk aiz mums paveras durvis, un tajās parādās 3 policisti, kuri sāk stāstīt, kas nu tagad būs (evakuatoru ieskaitot). Tā arī nesapratām, kas bija iemesls, kāpēc tur viss pēkšņi bija pilns ar mašīnām, un policija ieradās, jo laikam jau tie bija kādi vietējie iedzīvotāji, kas ar situāciju bija neapmierināti. Es tik varētu iedomāties, ka tur varētu būt bijis kāds pasākums, bet turpat blakus ir liels iepirkšanās centrs ar milzīgu pazemes autostāvvietu vismaz trīs stāvos zem zemes (šķiet, neesmu nekad braucis zemāk par -3). Tur augstākajos stāvos reizēm trūkst vietas, bet vienmēr kaut ko var atrast zemāk. Varbūt viņi braukuši uz netālu esošo ekspo centru – kas nez varētu būt bijusi meses tēma, lai būtu sapulcināts tik liels daudzums ar tādiem, kas negrib maksāt par iepirkšanās centra stāvvietu (bet tur tāpat 3 h bez maksas). Vārdsakot, mistika.

* Piezīme Pēcāk (P.P.): sodus par parkošanos ārpus marķētām stāvvietām – tajā dzīvojamā rajonā pie iebraukšanas ir zīme, ka parkoties atļauts tikai marķētās stāvvietās. Laikam ir bijis precedents.

Tie 20 ar kapeikām.

Izveidots:	2003-01-06 11:01:56
Pēdējais ieraksts:	2023-01-25 14:04:12, pirms 6 stundām

Izbesīja tiešais telefoniskais mārketings. Jau vakar Go3 pateicu - paldies, nevēlos runāt. Šodien zvana atkal.

Noskatījos The Menu. Lielisks zvaniņš "Eat the rich" revolūcijai.

Izdomāju tulkojumu tam fifīgajam krievu meme par pelmenīšiem.

Puisītis: "Es izpisīšu tavu pelmeni tā ka nevarēsi paiet. Dedzīgi gaidu tikšanos."

Vīrietis: "Iepisu pelmeņus tā, ka nevaru paiet. Tiekamies labāk nākošreiz."

Krievi gan mēdz dzimumorgānus ar pelmeni un vareņiku apzīmēt, latviski kaut kā nav iegājies. Nez kas īsti ir pežai ar pelmeni kopīgs? Ja iekož, mutē var iešļākties sāļš buljoniņš?

Naida deviņminūte. Nē, nu labi, kāds tur naids. Ļoti negribas par slikto domāt, tāpat jau galvā grozās. Tā bija tikai vienkārša kultūratsauce uz “1984”.

Nu re, deviņās minūtēs ietilpst arī pārdomu brīži (vai to vispār vajag rakstīt un ko tieši es taisījos rakstīt). Sagurums.

Iespējams, man kā tajā klasiskajā salīdzinājumā – ja tev rokās ir āmurs, tad visur tu saskati naglas – pēdējā laikā lasu šādu tādu akadēmisko literatūru par garīgo veselību un, protams, neviļus sevi pētu. Pēdējās nedēļās bieži gadās, ka nevaru atsaukt atmiņā, ar kuru cilvēku esmu par ko runājis – atceros aptuveno sarunas tēmu, bet nekādi neatceros cilvēku. Tas man liek domāt, ka varbūt kādi par atmiņas funkcionēšanu atbildīgi neironi mani pieviļ. (Neesmu drošs, vai runa ir par neironiem, neatsaucieties uz mani šai sakarā.) Bet joma interesanta.

Varbūt es komunicēju ar pārāk daudz cilvēkiem? Nevar būt. Komunicēju pārāk pavirši? Klausos pārāk neuzmanīgi? Neatceros cilvēku vārdus?

Upd.: nejauša, ne manis taisīta situācijas ilustrācija video formātā.

Vai kādam ir laba pieredze ar EMDR terapeitu Rīgā, ar kuru nebūtu žēl padalīties?

Iesakiet (ideālā gadījumā ar linku uz maps parādiet), lūdzu, pierīgā kādas vietas, kur var pastaigāties skaistā mežā. Vēlams, nepilnas stundas attālumā no centra vai Pārdaugavas.

9 minūtes... c'est parti*. Izdomāju jaunu taktiku cibošanas atsākšanai – iepriekš biju izdomājis kaut kādu atrunu, ka cibošana aizņem daudz laika (jo man vajag tekstu pārrakstīt un labot un īsus štruntus (parasti) nepatīk publicēt). Bet tad es izdomāju, ka cibas 20 gadu jubilejai par godu vajadzētu saņemties, plus tomēr man šķiet, ka šis medijs tomēr ir aizņēmis svarīgu vietu manā dzīvē, un kaut ko kaut kā vajag pierakstīt.

Nesen Ikejā redzēju ķīniešu smilšu pulksteņus, un aizdomājos, ka vajadzētu tos ieviest – apgriez pulksteni un tad dari savu darāmo, kamēr laiks iztek. Nobremzēju un nenopirku, bet ideja galvā palika.

Šovakar, kad pēc produktīva vīkenda, bet emocionāla vakara uznāca atkal pārdomas, ka "vajag kaut ko iecibot, bet negribas tērēt laiku", izdomāju, ka īstenošu to ideju ar cibu. Smilšu pulksteņa nav, bet telefonā iestaigāta taciņa ar pāris klikšķiem uzlikt 9 minūšu taimeri (tik ilgi rītos vāru auzu pārslu putru). Vārdsakot, uzliku sev 9 minūšu ierobežojumu šim ierakstam (rakstīšanai).

* franču izsauciens, kad sāc kaut ko darīt, piemēram, sāc rakstīt kontroldasrbu**, pārbaudes darbu, semestra beigu pārbaudījumu.... ko, nez, tas man atgādina?... Ak, jā, rīt jābūt darbā 8:15 uz franču valodas pārbaudes darbu! Merde ! C'est fini. <= te bija 9 minūtes iztecējušas, bet sk. nākamo piezīmi par un ap.
** steigā pieļauta drukas kļūda, ko pēc 9 minūšu iztecēšanas pārlasot pamanīju, bet [ko] nolēmu paturēt sev par biedinājumu un par mācību, ka laika ierobežojums nenozīmē, ka drīkst darīt pavirši. Šis būs būt mācība, ka jāieplāno arī pārlasīšanas (un pārbaudīšanas un labošanas) laiks. Šo zemsvītras piezīmi atļāvu sev ārpus atļautā laika, jo tā ir nepieciešama papildu informācija ieraksta lasāmībai. Trīsreiz ļauju minēt, kurš autors riskēja (un dzēra šampanieti) un nepārbaudīja svešvārdu pareizrakstību un lietošanas autentiskumu.

Kaut kādi aizspriedumi man tiešām ir, ja ukraiņu ziņās starp cietējiem ir dāmītes ar uzpumpētām lūpām, man nerodas ne grama līdzjūtības. Līdzjušanu nekancelē ne dizaineru somiņas, ne permanentais grims, ne silikona pupi, ne mākslīgās skropstas vai 3 cm gari nagi, bet tās lūpas - uzreiz...
Dakter, kas ar mani?

Rīt tas koncerts Rokkafejnīcā.
Nervozēju, protams. :(

Lūdzu, palīdziet ar info par krājkontiem. Vai ir tāda opcija pieteikt bankā kontu, kur ieskaitītā nauda būs grūtāk izņemama?

Ar "grūtāk izņemama" nedomāju neko baigi sarežģītu, bet gan nedēļu, divas, trīs ilgu gaidīšanas laiku no naudas izņemšanas pieteikuma, līdz naudas saņemšanai.

Vajag tomēr regulāri izstaigāt veikalu un uzmest aci visām atlaidēm, nepaļaujoties, ka tās būs ierakstītas bukletā. Šitā esmu palaidusi garām neticamu atlaidi manam mīļākajam minerālūdenim Maximā. Nabeghlavi maksā tieši par vienu eiro mazāk... Tikai plaukts pilnīgi tukšs.
Es droši vien būtu nopirkusi kādus simt litrus :)

Ko nu vairs.

Kāds gadījienā nav pieglabājis un varētu padalīties ar vecejiem LV porņukiem, kuru nosaukumi bija "Rīgas gaiļi", "Štepselētāju atgriešanās", gan jau vēl kādi ir, bet šie šķiet bija visnopietnākie.

Labs, garš raksts, par to kā Musks apdirsās ar Twitter.

Izrādās, ka tas darbs, par kuru es domāju, ka tur nu gan būs jāiespringst, jo es nesapratu, no kura gala tam ķerties klāt, nodots man izpildei kļūdas pēc. :) Paliek darbiņi, kuri ir jādara, bet nu kuri vismaz ir par manu tēmu. Tas arī labi.