slavenais dāņu rakstnieks Hans Kristians Andersons

Pirms gada ap šo laiku ritēja pēdējās nedēļas ar tēti, es biju palikusi bez darba, un visa dzīve likās tumša migla. Tagad arī ir migla, tikpat necaurredzama, taču, šķiet, mazāk tumša. Nav ne jausmas, kas būs vēl pēc gada, un pēc gadiem diviem - vispār kosmoss. Kaut kā jau tomēr tiekam uz priekšu. Man tikai ļoti negribētos nomirt. Ja vēl nesen tuvo nāve bija tas, kas tiešām biedēja, kamēr savējā likās vienkārši nereāla un tāpēc arī pohuj diezgan, tad tagad tomēr arvien vairāk vēlos zināt, kas, diez, vēl būs tur tālāk.

- you’re weird on Sundays!
- **looks awkward**
- but still it’s better than happily smiling. (Smiekli.) remember that time?
- **noņirdzas** yeah. I think I already promised not to do that again, so I don’t need to do that again.
- you did. Um. I’m sorry it set you on a path of a neverending depression, but I do appreciate.

Pritams, ka vācubtiesa netic, ka tā var būt. Kroplis!

Viņš pēkšņi esot parādījies, jo meitiņai klājies slikti. Nekas viņai slikti nebija, tikai grāžojās, jo mamma palūdza nomazgāt traukus.

Man tikai dzirksteles nošķīda, kad greizsirdības lēkmē kundziņš sasita pa galvu ar dūru, kurā bija no zekiem nopirkts zīmoggredzens. Līdz tam viņš tikai pats sevi savainoja, jo pateicu, ka maukošanās jāizbeidz. Tā kā dažreiz jāpadomā pirms kārtējo reizi nospārdīt, var neatmaksāties.
"Tēva dubļi sidraboti" sen jau ir vācu atkritumos.

Mērglis.

Kur mūsu nojūgušais tētuks, kurš visiem plātijās, ka viņa sievai rādoties uguņi?

Varza un ņemšanās. Besī.

ko jūs darat, kad esat slimi, apsitušies ar cold medicine un tā jauki sapļurkājušies un barčikā?
es apmaksāju rēķinus.

citās ziņās, pēdējā laikā daudz domāju par to, ka esmu entertainment junkie un kā tas iespaido / veido / izbeidz attiecības ar citiem cilvēkiem. un kur ir tā līnija starp manu iekšējo vajadzību pēc, un vienpersoniskiem lēmumiem / ricībām to risināt un otrā pusē - apzināti komunicēt šo vajadzību manā dzīvē jau esošajiem cilvēkiem, jo negribas viņus atmest? ir grūti nobalansēt uzskatu, ka tas nav citu cilvēku pienākums mani izklaidēt, un tajā pašā laikā beigt nepārtraukti pazaudēt cilvēkus no manas dzīves kā sekas pirmā apgalvojuma aftermath. tas vispār _ir_ iespējams?

Vo, vo!

Nākamais prokrastinācijas līmenis - vajag pildīt mācību uzdevumu, bet nē, labāk kaut ko darbam izdarīt.

Visi tik ļoti gribēja labu, ka nobruģēja sev ceļu uz elli. Es jau saprotu, ka ja ilgi un dikti lūgsies, neko citu nedarot, tad varbūt izpelnīsies piedošanu. Vienīgais citam nekam laika tad neatliks.

Rekomendējiet, lūdzu, centra raj. veikalu, kur nedārgi var iegādăties vairumā (50-100gab) ausu aizbāžńus. Tos vienkāršākos, lētākos, mīkstos.

Šodien radīju četrkārša nolieguma paraugs:

"Es nekad nekļūdos, ja neko nedaru".

Nu ko, pozitīvisma pārņemtie, pārvēršiet šo bez "ne-" :)

Dārgie valodu pratēji, kā man latviski godāt

frančus Jean Duez, kā arī Fail un Capgras kungus?

Un no portugāļu, lūdzu, šādu: Augusto Clemente.

Ukrainis man ir Dimitri Karoliszyn - te jautājums par to, vai uzvārda l ir mīksts vai nav.


Sirsnīgi pateicos jau iepriekš!

bet tu pamēģini... varbūt izdodas [iemācīt]

Alfreda Hičkoka filmas cienīgus skatus piemeklējusi Ziemeļvelsa, kur uz ceļiem atrasti simtiem mirušu putnu (laikam ilgi meklēja)
Ja Zīda ceļu varēja veikt Marko Polo kamieļa pajūgā... (mūžu dzīvo, mūžu uzzini ko jaunu par transportlīdzekļiem...)

Es nedzīvošu pēc nodevēju pasaules likumiem. Nodevēji vienmēr zaudē, jo ieguvuma viņiem nav.

Kur Rīgā ir kāds normāls veikals ar plecu somu izvēli? Vēlos ādas, piemēram, vai cita materiāla. Agrāk bija, nez, kaut vai Zarā, tagad visur tizlas. Man vajag nedaudz classy. Nedaudz.

teja, ja es būtu sapioseksuāls, tad tu man nepatiktu!

Pārdūruši riepas nacisti protestētājiem. Labi, ka negāju.

Kāds sīcis ir aizvilkts uz dārziņu piespiedu kārtā. Auro neganti un krīt histērijā.

Biju tups un uzreiz nenopirku cietu futlāri savam jaunajam planšiņam un šams ieplaisāja zem somas iepirkumu kefīriem n šit. Tādējādi 3/4 ekrāna vairs nav skārienjūtīgs. Ja ir pieredze, kur visgodīgāk un par godīgāku maksu to var izdarīt Rīgā?

es tak vakar atcerējos, ko gribēju vēl pierakstit! šitas te. atceramies Blondo gejpuiku, vane? to, kurš sakāvās ar Tomāšiem un viņa randiņpuika palika viss aizmirsts un vientuļš? (ja nē, tad scroll down and read.)

mums ar VZ bija naiva cerība, ka Blondais varētu pazust no SpB. bet, mēs zinājām, cik naiva tā ir. un dažas dienas atpakaļ, Blondais kaunīgi atnāca uz SpB. tieši kāreiz Gabinkas maiņā. sēdēja klusiņš un pieklājīgs pie galda un uzvedās pieklājīgi. tad nāca vēl, bet jau sēdēja pie bāra, joprojām kluss un pieklājīgs.

un vakar šis atkal atnāca uz SpB, bet jau ar kaut kādu čuvaku. sēdēja pie galda, tālā stūrī prom no visiem.

bārzaja Jana nāca mums stāstīt kaut ko par SpB nākotni (kura mani ļ, ļ skumdina), bet Blondais pieskrēja pie letes un sāka savā skaļajā, superkaitinošajā balsī, kas totāli atklāja, ka viņš ir atkal pjanijs AF, pieprasīt kaut kādus local knowledge no Janas. Janas, kura šajā rajonā nedzīvo, atšķirībā no Blondā. Jana viņam uz to norādīja un vispār sanīgrojās. bet Blondais turpināja kaut ko tur trollēt. mēs ar VZ centāmies sarunāties savā starpā, bet tas nav viegli, jo katra skaņa no Blondā izsit no jebkādas domas. nav iespējams nekāds nepārtraukts domas plūdums. bet beigās Blondais tomēr atpisās no Janas. un vispār kaut kad ar visu čuvaku aizgāja prom. visi apm, vane.

un tad, kaut kur ap vieniem, vai? Blondais, čuvaks (nevaru apsolīt, ka tas pats iepriekšējais, es viņus nepētu) un kaut kāda zaja atnāca atkal uz SpB. atkal nosēdās tālā stūrī pie galda un tur kaut ko nananā pļurkāja. tad ČKLST aizgāja tur patērgāt ar viņiem, visi smaidīja un bija draudzīgi. ČKLST uzbrīdi tur pat piesēda. Jana arī it kā bija mazāk nīgra uz viņiem.

bet tad pienāca mājāsdzīšanas laiks un Blondais atkal bija ar to neapm. kaut ko tur uzpisās Janai, bet viņa atkal sanīgra un kaut kā tur atvairījās uz brīdi. es tā līdz galam nezināšu, vai Blondais aizgāja prom labprātīgi, vai atkal sākās ahtungs, jo vispār mans organisms jutās saguris un labprātīgi vēlējās klausīt Janai un doties mā uz migu. man liekas, bet VZ var palabot, ka Blondais ar saviem draudziņiem un ČKLST ar saviem vēl palika, kad mēs aizgājām jau.

un organisms tā trollē, ka esmu mazais nabadziņš un gribu iet CikCakot. CikCakam uz durvīm ir plakāts, kas implajo, ka tur atkal tirgo ļoti garšīgo pivci.

Vai kāds var ieteikt labu miega speciālistu? Gribēju pierakstīties Miega Centrā, bet tur laiks tikai nākamgad.

Visu šo jau es pieredzēju, kad ideots negribēja šķirties. Nekas jauns. Izņemot to, ka pieslēdzās vēl tā saucamie draudziņi un parādīja savu debīlismu.

Nepatīk, ka mani un manu bērnu sāk izmantot. Ja tā ir slimība, tad visiem būtu jābūt tik slimiem.

vai kaut kur eksistē tulkojums Kārļa Skalbes pasakām uz angļu valodu? Mani interesē tieši pasaka "Dvēseļu mežs".

Vai LV ir elektroauto uzlādes stacijas, kurās par elektrību var norēķināties ar parastu bankas maksājumu karti, neiesaistot e-mobi lietotni? Un vai ir info, kurās tieši stacijās tā var rīkoties?

šis ir posts dedicated visiem ziemas mīļotājiem.

sākot no apmēram +10 un uz leju grādiem pēc celsija skalas tur ārā, man sākas dažas huiņas ar organismu:

. man sāk intensīvi sāpēt viens vai abi ceļi (pēc 1.klasē iegūta injury),
. sejas āda sāk ciest un konkrēti sāpēt,
. mana astma ir arī cold induced, šajās dienās pietiek ar 3 minūtēm ārā un es jau smoku,
. aukstuma dēļ mani muskuļi tense up un neatlaižas, kamēr netiek norm siltumā, reizēm der tikai karsta duša,
. pie zem +5 sāk sāpēt galva ārā,
. sīkums uz visa fona, bet acis atrāk nogurst un grauž / sāp.

un visi ar savu "ir tikai nepiemērots apģērbs" var iet ļoti, ļoti tālu nahujā, dakujem. te neko nevar ar apģērbu atrisināt. un mani ļoti sajūsmina tas, ka varu skatīties forwardi uz vēl vismaz, but not limited to, 2 kalendāra mēnešiem ikdienas šitā, bļaģ.

citās ziņās, VZ man atgādināja, ka iepriekšējā postā sarunā ar Pjano Zaju trūkst viena fragmenta
PZ: but you're not Czech, right?
VZ, kaķ: no, we're not.
PZ: where are you from?
VZ: Latvia.
PZ: ah, Lithuania!
VZ, kaķ: no, Latvia.
PZ ( sarūgtināti): oh no...
VZ, kaķ: **saskatās**
VZ: I never thought that not being Lithuanian would be so disappointing.

kaut ko te vēl bija jāpieraksta, bet neviens to vairs neatceras, tad nu, until next time I brave it to type so many letters on this keyboard.

dārgās kaucmindietes, kāds zin, vai un kā iztīrīt veļas žāvētāja kondensāta tvertni?

manuālim šķiet, ka pietiek ar ūdens izliešanu, bet tur pēdējā laikā ir ar aci saskatāms un izteikti saožams apglumējums (ar atpakaļejošu datumu būt tik čaklai, ka vienmēr izliet ūdeni uzreiz pēc mašīnas darbības beigām, lūdzu neieteikt)

Bļin, viens cipars pazuds. Laikam ar kvīti samaksāju. Jāmeklē tā kvīts.

Kas ir labākā/spēcīgākā inhalācijas smērīte a-la zvaigznīte, bet brutakāl un interesantāk?

Ķeksēju ārā ciparus no mantojuma papīriem. Par to kā advokāti viens ar otru dēļ kapeikas plēsušies varēs uzrakstīt vēl vienu jautru stāstu.

Lai tik vāc atkal pierādījumus pret mani, ja galīgi nav ko darīt. Man advokāts brīdināja ar policistiem nerunāt. Tie laikam kļuvuši pat lopiem. Vēl esot vesela varza pieņemti darbā. Policejiskā valstī, kur policisti izturas kā lopi, droši nekad nebūs.

Ģeiniāli, atkal viens pastnieks nav varējis atrast adresi. Tas ir fantastiski ar pastu. Agrāk pastnieks bija cienījama pofesija. Tagad pazaudētas vēstules un nepiegādāti rēķini.