Tā besī šitie manipulatori - uzdodu jautājumu Vai... uz kuru var atbildēt ar Jā vai Nē. Bet atbildes vietā saņemu - nu mēs te jau par to izrunājām (un nē tie mēs neesam es un tu)... Dude, vnk atbildi uz tiešu jautājumu ar tiešu atbildi :D Tagad dzīvos pārliecībā, ka atbilde ir sniegta, bet es ne jā ne nē tā arī nesagaidīju :D

šorīt atkal braucu. nebiju braukusi gandrīz divas nedēļas un lai gan diezgan sūdīgi sanāca (par lēnu, pārsniedzot ātrumu, trajektorijas nepareizas, par ilgu lūrēju uz nepareizo pusi, vienā vietā uz Salu tilta stūre aizgāja līdzi galvai pār plecu skatoties, gribēju nogriezties kā no vienvirziena), tomēr nebija iekšā puņķis uz Krasta ielas un kopumā bija normāli kaut arī no rīta migliņa drusku un kaut kādi nokrišņi

nekas, būsim ar lellīti abas vienā pilsētā, varēšu vingrināties un trenēties cik kāds tiks man blakus pasēdēt. vī!

es nesaprotu, kāpēc vīrietis uzvalkā skaitās kaut kas labs

Fascinējoši ka pasniedzēja, kas pasniedz statistiku jau gadus trīsdesmit, un visu laiku runā par to cik dati ir svarīgi un bez tā jau nekāds maģistra darbs nevar sanākt, laiku pa laikam enivei iepin kaut kādu pilnīgu prātā nebalstītu konspirāciju. tāpat vien.

šodien teica, ka rietumeiropā jau skaidrs ka imigranti visi dzemdē daudz bērnus, jo viņi jau tikai uz pabalstiem dzīvo, un attiecīgi var daudz vairāk dabūt. ar tādu milzīgu pārliecību, gluži kā ja stāstītu kurā gadā uzbūvēts eifeļa tornis. Ne viena 'varbūt', 'iespējams', 'nebrīnītos' vai cita tāda conditional qualifier.

Un pie tam, katram imigrantam esot arī pa sunim un kaķim, jo par to arī maksā. Uz manu, 'ko? tiešām?' atbild, ka jā, protams. Esot katra bomzim Parīzē reģistrēts sunītis, par ko valsts maksājot 600 eiro mēnesī. Pilnīga konspirācijas teorija, urbānā mēme no kaut kādas anti eiropas propagandas. Labi vēl ka nepieminēja gejus un zoofīlus ar speciāliem pabalstiem.

Mācīta kundze, pasniedzēja, autoritāte, ekonomiste. Bet iebrien konspirācijās līdz celim un pati pat nepamana kā kājas smird pēc krievijas dumbrāja līdz pat svārku maliņai.

Labs 'based' resurss.
https://www.unz.com

I appreciate such an analog sidekick kā krāsns kurināšana.

Izcila runa no 1996ā. Kļūst aktuālāka ar katru gadu.
"Conforming the truth to your desires"
E Michael Jones - Degenerate Moderns - 7/13/96

Pie Q&A pērles bārsta. Jaunais Ī Maikls bija labs standups: "What happens if your cross mafioso with deconstructionist - He makes you a proposition you can't understand"

2025. atzīmēšu, ka itālija ir ieviesusi femicide kā nozieguma veidu. vācija ir pateikusi, ka pie viņiem rape drugs tiks vērtētas kā ieroči (weapons). un divas dienas atpakaļ eiropas parlaments atbalstīja kustības my voice my choice iniciatīvu par to, lai finansētu eiropas sievietes, kuras vēlas veikt abortu, bet valstī, kurā viņas dzīvo, tas ir aizliegts. par šo kustību uzzināju divas dienas atpakaļ. 

Kefīrs ar kurkumu, ingveru, kanēli un nedaudz sīrupa

Surviving Black Hawk Down (TV Mini Series 2025)

.

Aizvakardienas soundčeka laikā ar Paulu, tukšā zālē sēdēdami, klausījāmies, kā Rubenis, uz Nacionālā teātra zelta fona, spēlē episku solo, nospriedām, ka esam kaut ko izdarījuši Latvijas kultūrā.

Nāciet uz koncertu: skan Šverns, ir Brauns, ir vairākas manas dziesmas, tai skaitā trīs jaunas (viena no tām tapa tāpēc, EŠ aizliedza spēlēt vienu savējo).

Un Laurai Siliņai ir superskaists tembrs.

var vēl pievākt grāmatas

https://www.facebook.com/photo.php?fbid=10239606206709916&set=p.10239606206709916&type=3

tauta vāc diezgan aktīvi bet vēl ir samērā daudz.

šonedēļ darbiņš mani bija aizsūtījis uz kursiem Proactive thinking and communications, guess why

es esmu TĀ pārgurusi, ka man šķiet, ka smadzenes tirpst.

no rīta novērsu Drāmu un uz pasēdēšanu skolā sīkiem aiznesām vīnogu un tomātu sulu, mērkaķa tempā otro kafiju un dušu un uz slimnīcu pakaļ mammai, palīdzēju dušā, sapaunojāmies un lēnā garā ar taksi mājās. aizskrēju uz veikalu, sapirku viņai ēdamos, uzvārīju auzu pārslu biezputru un žāvaugļu ķīseli, izņēmu no skolas skuķus, tad bija pakaļ šoferītis, iekrāmēju mašīnā, nomazgāju traukus, paēdu pusdienas, izmazgāju skuķu sporta un dejošanas tērpus, izbarināju sīkiem pusdienām paredzētos čipsus un esmu ļoti piekususi, bet vēl jāsameklē rītdienai svētku tērpi u.tml. un jāsataisās jo vīram šodien darba pasākums
Aaaa
Beigsies desmitos, kamēr vēl mājās a man rīt garā garā diena darbiņā un sestdien arī pavisam agrā braukšana. ļoti gribas izgulēties

neesat ne sūdu pelnījuši hermani .... tikai tas krimslis Šmits bija vienīgā cerība .,. tagad vairs nestāv .... sūdi iūs!

biju nolēmusi sev (jo šogad atkal izlozēju sevi kā apdāvināmo) uzdāvināt neiburgas dienasgrāmatas. jā, es zinu, ka izdeva pērn, bet
un jopcik, nekur vairs nav nopērkamas. zvanīju neputns, roze, rapa, globuss, nav
vēl kur? varbūt jums kādam mājās lieks eksemplārs? vai nopirktais spiež plauktiņu?

ja neatradīsies, dāvināšu sev lego. lūk, kur var dabūt pieaugušo lego labā izvēlē? interesē arhitektūras sērija. kaut kad kaut kur manīju, bet kur…

Diezgan nepārprotami ir pienācis brīdis, kad es sāku sajust savu mirstību, kas izpaužas fiziskas degradācijas simptomos. Es biju un joprojām esmu tajā optimistu grupā, kas saka, ka viss nav tik slikti, kā daudzi izliekas, bet optimisms neliek arī ignorēt faktu, ka kaut kur tas fiziskais pīķis cilvēka mūžā ir, un nu jau tas man ir aiz muguras. Es arī apzinos, ka šīs ir manas krokodila asaras, un man nekas netraucē un vēl ilgi netraucēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja vien neiejauksies kādi traģiski notikumi. Bet interesantākais novērojums man ir tāds, ka tas mani tomēr satrauc.

Es gan norādīšu, ka mani nebiedē pats nāves fakts. Es kaut kad tā vienkārši izdomāju, ka es būtu gatavs arī nomirt. Ne tā, ka es gribētu nomirt, vai nebūtu gatavs nodzīvot vēl kādus stabilus trīsdesmit gadus, visdrīzāk arī ilgāk, bet tā, ka man nebūtu žēl par savu līdz šim nodzīvoto dzīvi, pat ja dzīvošanu es tā pa īstam esmu izbaudījis relatīvi īstu laiku. Un tomēr kaut kas šinī apzinātā ceļā uz fizisku iznīcību ir biedējošs, un es vēl neesmu sapratis, kas tieši. Varbūt neizbēgamība, varbūt lēnums, varbūt bailes par to, ka vienā brīdī negatīvais pārmāks pozitīvo. Who knows. Bet beidzot es sāku apzināties savu novecošanu. Lai gan iekšējais pusaudzis nekur nav pazudis, kurš iespējams ir bijis iemesls tam, ka šī apziņa nav nākusi ātrāk.

"We will be as comfortable with lines of code as we will with human sources." Blaise Metreweli, head of MI6

Mūsdienu Rietumeiropa ar UK, Vāciju un Franciju priekšgalā ir kā borat/ostin powers līmeņa pardodija par distopijas klasikām aka 1984/V for vendetta. Viņi grib karot ar fakin Krieviju pašreizējā stāvoklī? Bez armijas, kur ģenerāļu un admirāļu ar fluīdiem dzimumiem ir vairāk, nekā kuģu un lidmašīnu. Ar sabiedrību, kuru paši desmitgadēm demoralizējuši un genocidējuši pēc žīdu iestādītā kursa. Pēc desmitgadēm ilgušas naida kurināšanas kampaņas pret baltajām pamattautām, kas ienīst šīs valdībeles. Valstis, ka nespēj pasargāt robežas no gumijas laivām ar nelegāliem nēģeriem, kas šķērso jūras šaurumu. Ar vien pieaugošu anarhotirāniju un totalitārismu, kur valdības importēts arābs vai nēģeris var atkārtoti nesodīti varot baltos bērnus, bet 90 gadīgs balts vietējais likts cietumā par nepareizrunu internetā un kritiku pret valdošo režīmu.
Un pēkšņi MI6 "priekšnieks", nekur iepriekš neredzēta un nezināma jauna sieviete, kuras tēls ir acīmredzami AI ģenerēts vai vismaz modificēts (ir infa, ka uz kādas ukraiņu/gruzīnu izcelsmes dāmas bāzes lol), uzstājas ar publisku runu par vajadzību nacionāli vienoties pret tik pat māsklīgi ģenerētu ārējo bubuli.

Nē nu protams, nekāds karš te nav iespējams, bet šāda veida pamattautu uzmanības novēršanas, decoy propaganda pati par sevi ir tik groteska, ka atgādina 90o gadu budžeta datorspēļu katscēnas vai Red Alert video iestarpinājumus. Propaganda tik nekopententā līmenī, ka drīzāk darbojas kā pašpazemošanās rituāls un ņirgāšanas kā par sevi tā ierindas cilvēkiem, viņu saprātu un nāciju kopumā. Mūsu vietējā ranga menedžeru/birokrātu klases IQ krities dramatiski. Pūķins sēž ar popkornu un rēc.
Šajā kabuki teātrī ir tik daudz absurdu kustīgo detaļu, ka vajadzētu garu eseju, lai visu aptvertu. Labāk iečekojiet šo. Labs strīms and gud laffs.

We are going to be fluent in pascal

koments:
They don't want a war. They want a cold war. A big spooky enemy you can blame everything on while spending vast sums on arms (most of these sums will be stolen) and raising taxes with the proclaimed danger being the pretext. People protest? Then they're clearly enemy agents and need to be arrested. Opposition party is making gains? Then it's obviously enemy's fifth column and needs to be banned.

Cold war is a bonanza of opportunities for these types.

citās ziņās:
Smilčā šon atvēra rimiju un hesīti. dzīve iet uz augšu.
posmā bērzkrogs - smilčas aplis uzlikts vidējā ātruma radars. manliekas bīstamāk šajā taisnajā un tukšajā posmā ir pusaizmigušai braukt uz 90 ar kruīzkontroli, nekā norm močīt.
jau pāris nedēļas kā pazudušas peles. viss tukšs un kluss un mierīgs.
kaķim bija/vēl ir auss iekaisums.
ieplaisāja plīts virsma. pirms pāris gadiem uzlikām tipa jaunu. bez riņķiem.
volvo pats no sevis atkal atdzīvojās, kopumā iet, bet ir dažas problēmas.
Birzlejās atgriezās Dāris un ievācās pirmais sirmais zirgs.
atklājām Rīgas minku izstādi Malā.
bijām uz Tesiņu Ansamblī.
iepazinos ar bf māti.
darbiņā ļoti forši cilvēki sarakstījuši atlūgumus.
izfiškoju kā pa apdrošināšanas naudu apmeklēt sambahanu. masāža bija ļoti kūl, bet dabūju komplektā izvilkt 11 kārtis no 5 dažādām kavām un vēl šo to.


parastajās ziņās:
aizpagājšnedēļa lielākoties bija dirsā.
pagājšnedēļ biju paņēmusi brīvu. bija cozy un rāmi un mājīgi.
šonedēļ atsākās darbs un visādas trauksmes. ķermenis intrsanti reaģē.
vēlreiz biju pie terapeites. pierakstījos uz janvāri arī. mēģināšu vismaz reizi mēnesī kaukā atļauties.

90 gados daži žurči rakstīja par saskarsmi ar ai ... joptva joptva, nav varējis žurnālists atšķirt vai dzelzis vai gaļa - šobrīd pat draudziņi ai hehe ... tie laiki tie tikumi

.

hehe ja man būtu krodziņš, es uztaisītu edienu imperatora vista

vista tabakā ar piešūtu otro galvu
virs galvām pasniedzot šnapsa kristāla glāze
zem vienas kājas ola zem otras sīpolloks ar daļu sīpola

un apakšā frī kāpeļi - nē, rāceņi friškās, sākumā sutināti tad cepti uhh, kā perdieni nāks

šorīt izmazgāju divas porcijas veļas, pēc friziera pakalpojumu sniegšanas un pavadīšanas uz skolu drusku palasīju, pagulēju stundiņu, paēdu, aizbraucu uz centru, draudzenei iedevu skaidruci lai aizved tēvam (mašīnai vajag jaunu aķīti, esošais mīnusos varot nelekt un viņai kā reiz bija darīšanas centrā), nopirku štātītes (neko lieku, visu vajadzīgo), aizbraucu pie mammas uz slimnīcu (ieraudzīju dzīvē, kā akmens no sirds novēlās), paēdu kafūzī, paspēju uz transportu, satiku bērnu, tagad jāiedzer kafija un jāsataisās uz (kārtējo) koncertu - šoreiz spēlēs ar orķestri! <3
matus gan mazgāšu kaut kad vakarā, tagad nav jaudas :D

ne tikai vadāmus aparātus aprēķina, arī asteroīdus, meteorus un meteorītus, komētas un citus visuma ķermeņus rēķina - astronomi

un pašam arī der palasīt pamatlasāmvielu ;) karoč selfpropellingdumb - iegājis sevī kā miets dirsā un deguns augšā, pats vairs perimetru neķer

UPD. Mairis Briedis: Saistībā ar Jūsu publicēto informāciju par it kā esošām simpātijām un attiecībām vēlos norādīt, ka šīs ziņas ir nepatiesas un neatbilst realitātei. Šāda veida apgalvojumi pārkāpj profesionālās žurnālistikas ētikas normas, jo tie nav balstīti faktos.

Biroja darbiniece pie siltumtrasēm.

Ekrāna kartupelīšu atspīdums logā, miesa balta kā milti, acis nesildi.

Ābolēni

Darbs izņēma daudzus ļaudis, what is this brujār today

Aikentgovons, aivilgovons.

Inde paralīze.

Man vakar uznāca globālais panīkums. Nu tas, kad viss riebjas.
Virs mēģina mani uz mumdrināt. Stāsta, cik viss labi.
-Re, kā mūsu bērni izauguši. Knīpai jau 16. Atceries, ko tu pati šajā vecumā darīji?
-Jā, biju slimnīcā, ārstēju triperi.
-Fui, cik rupji!
-Toties patiesi.

——
Un tā visu laiku. Viņš dzied, cik viss jauki, bet es vairāk atceros un pamanu to slikto.
Jā, esmu izdzīvojusi, bet nav tā, ka es baigi gribēju.
Un to survival mode ir grūti izslēgt un baudīt dzīvi.
Tāpēc arī diži mātes dienu nesvinam - jo vai es to prasīju?
Tā arī jau sīka budama bļāvu - vai es prasīju. Un dabūju pa muti, protams.

—-
Nēnu ir jau arī kaut kas pozitīvs šajā bardakā, bet sen jau viss apnicis.