Kad skaistākā, slaidākā, garākā sieviete ir vīrietis. Kad dzīvo mūziku vienlaikus spēlē tie, kad prot un tie, kas ne. Kad bītli un blūzs ir dzīvi, kad tevi grib viena skaistule, bet tu gribi citu, un nevienu nedrīkst, dažādu iemeslu dēļ
. Kad cilvēki satiekas strauji, pat pārāk strauji.
Un līst un ir drēgns.

vajadzēja stundiņu nosist, iegāju Aleponijā drusciņ pastrādāt un tur ienāk KP pats personīgi. Omg! Kā tā var būt!?

Šodien, sildoties uz velotrenažiera, televizorā redzēju muay thai bokseru iznācienu. Viņiem parasti ir tā lieta ap galvu, kas saucās "mongkhon", bet tai ir dziļas saknes tieši cīņu kontekstā. Kas mani pārsteidza, ir tas, ka viens no cīkstoņiem iznāca ar salmu (gan jau palmu lapu, bet tas šeit nav svarīgi) cepuri galvā, un pītu groziņu pār plecu, kas iesiets tādā ļoti vienkāršā striķī, kādu varētu nopirkt Depo. Tas viņam lika izskatīties mazliet pēc Amazones indiāņa, ko varētu redzēt kādā National Geographic filmā. Skaidrs, ka viņš uz cīņu nav nācis pa taisno no džungļiem, bet kosplejo vienkāršo cilvēku no sava reģiona. Tāds vienkārš zēns no laukiem, gluži kā Māris Briedis. Māris Briedis aside, pēc visa spriežot, vienkāršā cilvēka tēls ir cieņā arī šādā kontekstā. Bet man neliek mierā tas striķī iekārtais groziņš. Es saprotu kaut kādus tradicionālus apavus, apģērbu, galvas rotājumus, kam ir kāda tradicionāla garīga vērtība, bet šādu praktisku lietu izmantošana sava vienkāršā cilvēka tēla izveidei man šķiet patiešām jocīga. Tas ir kaut kur līnijās, ja Porziņģis saietu tādā patriotā, ka uz izlases spēli ierastos pastalās. Tai pat laikā es nešaubos, ka kaut kur kāds mūsu tautietis varētu uz kādām sporta sacensībām ierasties, piemēram, ar malkas klēpi, vai kaut ko tādās līnijās. Tas būt ļoti laikmeta garā.

šodien es esmu malacīte. ja šodien noiesim 5 km tad tā būs nedēļa katru dienu, neizlaižot, šorīt otro dienu pēc kārtas pavingroju (kkādus vārguļu vingrojumus, bet kas par to!), uzliku noplēšamu sejas masku, padarīju vēl šādus tādus darbiņus un pat pieķēros Baisajam Bubulim Ekselim :D kur man no tabulas jātaisa grafiki. vienu grafiku uztaisīju pat tādu, kas man patika. nepatīk tas, ka tā bakstīšanās prasa baigo iedziļināšanos un domāšanu, tas nav kā ravēt - izravē un redzi cik ir, te tikai piņķerējies, piekusis esi a liekas, ka jēgas nekādas

Brices daudzie apcerējumi par saullēktiem atgādina Čestertona rakstīto, ka pasaule ir brīnumaina katru dienu, mēs tikai izdomājām, ka tie nav brīnumi, jo atkārtojas. Atkārtojas! Kas par patiesi dīvainu un muļķīgu argumentu.


"Mākoņi biezi kā mūris, bet skaisti pelēki, saule aiz tiem iekurta un liesmo vienmērīgi, to var redzēt pa čuguna durtiņām. Debesīs viss kārtībā.
Ziemeļu puses pelēkums ir sevišķi maigos notoņos, prieks skatīties, ja neesi pārāk dusmīgs uz pasauli.
Kaijas ņaud un ķērc, kabači jau ir prāva kaķa lielumā un izmanīgi ķersta ūdenī kaut kādus tārpus. Izpletuši spārnus, tie izskatās pavisam vareni, un arī kakli tiem jau sāk parādīties, Hičkoka bērniem."

tikmēr svetcelojums.lv piedāvā Valentīna dienas braucienu uz mocekļu katakombām Romā ar ēdināšanu 3x dienā

protams mēģina celt asti dievam, nu kā tad citādi

https://telos.lv/socialo-mediju-valgi/

Viņi tur apgalvo ka tehnoloģija nesniedzot tipa mierinājumu ciešanās.

Divreiz garām

1) Jā ja ciešanas novērš [ko var tehnoloģijas un jo tālāk jo vairāk] tad kompensatorie mehānismi kā mierināšana vnk nav vajadzīgi. Tas ir kā medicīnā: Radikālā terapija [pret cēloni]> simptomātiskā terpaija [ pret izpausmēm].
2) Visa tā mierināšana - dažādas psihotehnikas - jau nav nekas cits kā vēl viena tehnoloģiju grupa.

P.S. Ko viņi tur vibrē par tiem sociālajiem medijiem, arī nav līdz galam skaidrs - tas jau ir vnk komunikācija, tas pats kas agrāk sapulcēties, sazvanīties, viss tas joprojām darbojas nu + vēl var parunāties dažādos forumos, messendžeros utt. Drusku ērtāk bet nekas principiāli cits.

ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē

tagad kaut kāda gaisā parauta dūra man norādīs uz ko man lūkoties, ko skatisies?
tici man, skatīšos ko patiks un ja būs pretpatika tad drāzīšu kas sanāks un nevienai fifai tur nebūs ko teikt ar zirgasti vai krāniņu ... vai abiem, vai diviem mhehh

For easy listening purposes iemīlējos Sundog Sounds kompilācijās. Tur salasīts tik daudz, kas man mīļš psihodēliskajā rokmūzikā un ne tikai. 

kopš sāku domāt par ēdienu ārpus "ko tagad gribētos", bet kas būtu vērtīgākais un labākais, ko dot kādam, ko mīli, jūtos daudz labāk ķermenī, domās un vispār sevī. papildus bonuss, veikalos gandrīz vairs neeju.

Liels liels prieks, ka jūs abi esat viens otru atraduši, ceru, ka tas ir sākums lielai un skaistai draudzībai.

dajebis

esmu šokā


laukos pabiju, tur 14, 15, 16 gadīgām tiešām skuķenēm ir džekiņi +2, +4,+5 gadus vecāki, romeo, mans romeo, kāpec tu esi romeo, bet šeit visas ģimenes ir lietas kursā un ne1 nav iebildumu ... iet ģimenēm uz izlaidumiem, aicina ciemos uz godiem

23 gadi .... da, bļeģ izvēlīga ... ņedatroga, man šķiet vecmeita ... jau, ja ticēt janševska kurzemei

ko progresīvie saka pie rūdolfa mantojuma ;-) eeeee hehe dirsēji gudrie

mīž karstu, jo tagad kūp

Nu kādas jums ir tādas sakritības interesantas dzīvē notikušas? Ka nevar noticēt, ka tā var sagadīties

Viņi ir jokojušies un smējuši, un šmorējuši, un dzīvi ar citiem kopā svinējuši, un no viņiem ne rakstu galiņš nav palicis pāri. Es pateicos jums, mīļās aizgājušo laiku kompānijas dvēseles, kā vienam lielam spēkam, kuram ir nozīme tagad un mūžīgi. Bez jums civilizācija būtu iznīkusi, gluži tāpat kā bez pasauli mainošajiem tekstiem, atklājumiem un idejām.

Citās ziņās: Ziemassvētku noskaņai atklāju labu grupu - Pentatonix.

nu kāpēc zazis grib? cūka tāds! un kāpēc man ir jāpiepūlas? čok, čok? tak pats visu izdarīja, idijoc ;-)

atcerējos, pirms divdesmit gadiem izpildīju testu:

kaut kā iekrita acīs ieraksts tīklā

ka 40++ džekiem nav ko bāztoes virsū 35 gadīgām ķolkām

nu pie pirmās acu mirkšķināšanas tas tā arī ir, vecs perdelis līmējās klāt tīri frišai ķolkai ar nakts meikapu

nu, bet papīpēju, ko daru tikai vakarā, un padomāju, ko daru reizēm, kad sanāk

teiksim to 40++ perdeli ir pametusi otrā pusīte, jo atradusi mērķi dzīvē, šamais maksā elementus un visādi citādi izturās rātni

kas viņam atliek? meklēt 40++ kura ir bez vīra, teiksim fertilitāte un ģimenes jaunas dzīve neinteresē, vai uzmest aci 35 gadīgai?

ok ok es šajā brīdī runāju tikai par divu pieaugušu un saprātīgu personu brīvprātīgu savienību

bet pukstēt tirnetā, ka tev izrāda uzmanību 10 gadus vecāks .... dajebis tu sučka tfu, labi ka ne ar mani

pilnīgi pretīgi palika

https://jauns.lv/raksts/9viri/448642-viena-no-lielakajam-sazverestibas-teorijam-latvijas-vesture-ko-tautiesi-sprieda-kad-uzradas-radiofons

bet pēc šitā

https://jauns.lv/raksts/zinas/630544-latvijas-sabiedriba-domine-piekrisana-sazverestibu-teorijam

es arī sanāku konspirologs, jo:

//86% respondentu uzskata, ka politiķi neatklāj sabiedrībai savu lēmumu patiesos motīvus.//

Ir vēl trakāk - ne visus lēmumus atklāj. Labrīt, pasaulē notiek vairāki kari, valstu un to apvienību sacensība, izlūkošanas un pretizlūkošanas operācijas. To visu atklāj? Vēlreiz labrīt.

//Savukārt 84% pētījuma dalībnieku uzskata, ka pasaulē notiek ļoti svarīgas lietas, par kurām sabiedrība neko neuzzina. //

Sk. iepriekšējo punktu. Un ja kāds domā ka visu atklāj tad viņš ir laipni aicināts pastāstīt man Ohaijo klases zemūdeņu sonaru uzbūvi detaļās un datu apstrādes algoritmus, detalizētas avionesēju grupu operatīvās instrukcijas un B2 lidmašīnu navigācijas aprīkojuma aprakstu arī var. Un tas nav tikai par politiku un aizsardzību, elementārs aifons un kokakola satur lietas par kurām sabiedrība neko nezina un kuras no sabiedrības sargā.

//Līdztekus 55% respondentu domā, ka valsts iestādes rūpīgi uzrauga un izseko visus pilsoņus.//

Kā nu kurā valstī. Šeit ir likumi kas to darīt neļauj, ķīnā - jā droši vien.

Ja uzzīmē krustiņu, tad tam galos var sarakstīt - ekonomisti, patērētāji, kultūristi un ticības mācība.

Pētniecībai un politikai. Plāno atļaut sekundāri izmantot veselības datus

However, a substantial body of work in computer science has now demonstrated that the security of personal records in databases cannot be guaranteed through anonymisation procedures where identities are actively sought.

-- 2012 UK The privacy of our medical records is being sold off

pirms kāda laika runājos ar sen nesatiktu draugu par to, cik grūti šādiem sen nesatiktiem draugiem atbildēt uz un kā tev iet un ko tu dari jautājumiem, būtu jāsāk ar vienu vien vārdu. man sanāca trying
tāds nogurdinošs un neproduktīvs trying

šodien piepeši sajutu being

Ievērojam kā bagātie un varenie nekad nav resni. Ēd pilnīgi citu pārtiku, nekā to, ko pārdod plebam. Ļoti šaubos, ka viņi visi tur ir baigie sportisti, vnk nelietot augu eļļas, konservantus u.c. širpatreba indes, kuras tirgo viņu īpašumā esošās korporācijas. Ēd svaigu, tikko no kūts vai pļavas gaļu, kuru cenšas aizliegt/padārdzināt ierindas cilvēkiem.

"Love gets more when we share it. Explain that with your science and logic and math and stuff!"

Juvenāls stāsta kārtējo reizi kā viņš tur taisīs zinātni. Citēju:

//1) kad iecerētam darbam nav skaidras vērtību plūsmas. Katram darbiņam ir jānāk par labu ne tikai citiem (vai kaut kam atbraktam), bet arī sev. Ir jābūt plānam, kā tas nesīs labumu sev. Vai noderēs karjerai un biogrāfijai, vai dos tūlītēju pienesmumu, vai audzēs prasmes, kas var noderēt, utml.

2) kaut kāda līdz galam neizdomāta doma, meta-doma, redzējums, kas saskan ar manu iekšējo pārliecību, vērtībām, izpratni par pasaules vēlamo un ideālo kārtību, labumu. Un svarīgi, ka darāmais/rakstāmais darbiņš tiek saskaņots ar to, ka tekošam darbiņam tiek atrasta jēga šādā lielākā skatījumā. Jā, šis paģēr, ka cilvēkam ir noteiktas vērtības, noteikts vektors un arī apņēmība par to cīnīties. Un tas ir kas lielāks par pašu, bet tajā pašā laikā ideāla pasaulē ir vieta pašam un pārējiem. Ir ļoti grūti kaut ko uzrakstīt, ja tas nav šādas paša cīņas ietvaros. Saka, ka wokēm šādu vērtību nav un viņas ne par ko necīnās. Nu nē, tam gan es neticu :)

Gan rakstniekam, gan zinātniekam ir jāatrod savs rokraksts un mana empīriskā definīcija rokrakstam ir tieši šie 2 punkti. Kad tos atrod (un kad ir sasniegta zināma mastery, piem., metodes aizrauj un nevis biedē, tās var būt gan gammas, etīdes un virtuožu tehnikas mūzikā, gan frontes matemātika dabaszinatnēs), tad iedvesmas jēdziens kaut kur izčākst, jo katra apsēšanās pie galda un darbiem ir arī tūlīt ieved flow'ā.//

Es juvenālam jautāju, kā iet ar zinātnisko darbu, kur var iepazīties ar publikācijām.

Ieraksts pazūd.

Laikam aizgāja rakstīt.

Dūriens miesā drošībai,
Sitiens pa seju - mīlestībai
Tūkstošgadēm kopta sistēma,
Prevalence kā Hermeja putniem,
kas ignoranti kalpo par balstu.
Spārni tiem piešķirti
Ilūzijai par brīvību.

***

Savā dzimenē pirms gada biju vēl edgy dzejnieciņš, ja jau uzrakstīju ko tādu

Kad es tapšu svabads no universitātes, es būšu tik laimīgs - 5. janvārī jāiesniedz bakalaura darbs. Pirmdien jāiesniedz melnraksts. Esmu uzrakstījis precīzi 0 lapas. Lai sasper mani jods, ja neradīšu risinājumu!

Mani L4 un L5 mugurkaula lejasdaļas diski kopš martā piedzīvotās traumas beidzot varētu būt safūzējušies kopā - no jaunā gada grasos atgriezties trenažieru zālē. Un pamatoti. Es pēc dabas esmu t.s. doughboy - mīlu mīklas izstrādājumus un ēdu ļoti slikti. Tāpēc pa šo vairāk kā pus gadu esmu pieņēmies resnumā. Nevaru sagaidīt, kad tas viss zālē aizies muskuļos, hohoho! Es tik ļoti mīlu izaicināt savu fizisko ķermeni.

Īsumā, jūtos labi, taču kopš septembra man ir writers block, kas man izpaužas sekojoši - es nogriežu sev apkārtējo pasauli un ieslēdzos mājās ar domu - ja jau es nerakstu, tad man nepienākas dzīve (varbūt saņemšos un sākšu rakstīt!). Tā kā jā, jūtos labi, bet jau trešo mēnesi fiziski esmu depresijā.

Te arī mana atbilde uz lj user Labais Dāma / Malvīne Truse komentu, kur viņš netic, ka man viss ir haoss. Es neprotu strukturēt lietas. Es neprotu plānot. Es vienkārši vai nu ķeros klāt vai nē. Pa ceļam daudz ko aizmirstu. Bet tas vairāk tāpēc, ka es mēdzu smēķēt ye devils lettuce. Tas mani dara par haosa iemiesojumu (lai gan gars tiecas pēc struktūras).

Šorīt redzēju ziņu par to, ka Netflix ir kancelējis kaut kādu seriālu pēc pirmās sezonas, un es sapratu vēl vienu problēmu ar seriāliem - man nepatīk neskaidrība par to, vai stāsts ar kaut ko beigsies. Bailes bezjēdzīgi iztērēt laiku. Pie tam seriāla gadījumā ir pat grūti izdarīt apzinātu lēmumu, ka es tagad bezjēdzīgi nobumbulēšu nākamās divas stundas. Un te iezīmējas "Rick & Morty" un "Black Mirror" priekšrocība - katra sērija ir atsevišķs stāsts. "Black Mirror" pie tam tēli jāiepazīst katrā sērijā no jauna. Savukārt "Bojack" ir labais piemērs, jo stāsts attīstās līdz kaut kādām loģiskām beigām, lai arī kādas mocības man sagādāja pirmā sezona.

Izaicinājums ar filmām ir tāds, ka man ir vajadzīgas vidēji tās divas stundas nedalītas uzmanības. Man nepatīk pārtraukt skatīties filmas, un man nepatīk atsākt viņas skatīties no vidus. Man drošvien ir kāda saujiņa filmu, kuras es neesmu noskatījies, jo kaut kāda iemesla dēļ es esmu tās pārtraucis skatīties. Cita starpā man nepatīk nenoskatīties līdz galam arī sliktas filmas, jo kaut kur apakšā ir tā pati nožēla par bezjēdzīgi patērēto laiku, un noskatoties filmu līdz galam, ir cerība mīkstināt šo sajūtu, vai vismaz to nepasliktināt, vai arī ja ļoti paveicas, pat mainīt savas domas. Izņēmums gandrīz bija "The Substance", bet tur man mazliet apnika sevi mocīt, nevis tāpēc ka es obligāti to uzskatītu par sliktu filmu. Ja tā būtu ļoti laba, gan jau arī tās ciešanas nebūtu tik trakas.

mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja

Poor mental health linked to browsing negative content online.

https://www.ucl.ac.uk/news/2024/nov/poor-mental-health-linked-browsing-negative-content-online

klau, tie, kas zina mūziku, kas ir jauns un labs iekš emo-heavy-rock kategorijas ar drusku industrial/metal?
think "linkin park - SOAD - drusk limp bizkit - kkas no marylin manson, bet mēs viņu vairs nelietojam - (nin un agrīno einstuerzende neviens neaizstās) - greenday?" un pie muse apstājamies, jo es nupat pamēģināju muse un tas ir tikpat eugh kā bija tad, kad viņu pirmoreiz pamēģināju

vārdsakot, come on, nevar būt, ka viss no jaunā, kas kaut pietuvojas šim žanram, ir billie eilish un 21 pilots

sirsnībā, wannabe vecmāmiņa

Runājot par citu audiovizuālo saturu, man ir reālas grūtības atrast kādu seriālu, ko es gribētu skatīties. Pirms brīža es nolēmu, ka šis vakars pārmaiņas pēc nebūs tas, kurā es mēģināšu noskatīties kādu filmu, tāpēc pa ilgiem laikiem iegāju Netfix, un nekas man nerada tādu dzīves bezjēdzības sajūtu, kā mēģinājumi tur atrast ko skatīties. Kopš Bojack noskatīšanās, ir iznākušas septiņas Rick & Morty sezonas, kas bija tāds kā plāksteris. God knows cik ilgi viņš vēl izvilks, bet tās ir kādas desmit sērijas gadā, vai pat vēl retāk. Paskatījos, ko es neesmu noskatījies no Black Mirror pirms septītās sezonas. Sagūglēju vienas epizodes apskatus, un ātri vien atmetu šo domu. Es saņēmos līdz galam noskatīties Game of Thrones, bet es nepabeidzu "House of Dragon" pirmo sezonu. Ok, "Cunk on Earth" un "Britain" bija easy game, bet komēdija vispār ir atsevišķs plauktiņš. Bet arī tur ir Bo Burnham ar savu "Inside", un tā latiņa ir fucking augstu.

Varbūt jādod iespēja "Dune"? Kaut kad būs arī "Blade Runner 2099". "Andor" esot labi uzrakstīts skripts. So, I don't know, un es zinu, ka arī visu varenais internets man nevar palīdzēt.

Kokles
Kādai ir jābūt reklāmai. Moments, kad ar putna knābi atrauj aliņu, ir zelts

Pirms gadiem, teiksim, astoņiem manā virzienā ielidoja uzbrauciens, ka es cibā esmu sācis rakstīt par filmām. Šo es atcerējos, jo parunājos Bluesky ar cilvēku, ar kuru es neesmu komunicējis tos pašus gadus astoņus, un saruna nonāca līdz "hipseri, kas katru gadu rada nevienam nevajadzīgus produktus". Tas "nevienam nevajadzīgais produkts" ir Latvijā tapušās filmas. Šodienas es uz to uzbraucienu (par rakstīšanu cibā, ne hipsteriem) varētu atbildēt: "Yeah, bitch, jo man vairs nav jāskatās Marvel filmas, un man tagad ir ko teikt." Daži zina, ka šī trauma ir tik dziļa, ka mani ir grūti piespiest noskatīties kādu Marvel filmu, un šī iemesla dēļ es tikai pēdējā gada laikā esmu noskatījies Dune un Blade Runner. Es esmu izaudzis par diezgan lielu snobu šo pēdējo astoņu gadu laikā, bet varu secināt, ka filmas man ir patikušas vienmēr, un tā vienmēr ir bijusi daļa no manas personības. Es pirms dažām dienām significan other parādīju "Pump Up The Volume", kas ir mana pusaudžu laika favorītā filma, kas ne tikai joprojām ir laba, un dod iespēju mani drusku labāk iepazīt, bet es arī zināju, kāda ir šīs nosacīti marginālās filmas nozīme vienā konkrētā kontekstā. Tā ka nav tā, ka es mīlestību pret kino atklāju sevī negaidīti un nosacīti nesen.

Jums arī ir tā, ka jūs sākat savu dienu kā jau nu sākat, bet nu nevar īsti zināt kāds būs vaibs ko šodien darīt, kuram projektam vairāk pieķerties, uz ko fokusēties un tad jūs gaidat zīmi, kas saliks visu pa vietām. Vai nu jūs atcerēsieties par kādu domu, ko vajag paturpināt, vai arī radio būs raidījums par tēmu ar kuru arī jūs šobrīd strādājat un tad jūs zināt - lūk, tas ir mans šīs dienas uzdevums, ko vajag papildīt tālāk, es šodien strādāšu ar šito. Vai arī jums ir konkrēts sagatavots plāns, kuru pa punktiem pildat?