Vēlētos izveidot profesionāļu komandu, kuri pēta aktuālo mākslu, apmeklē izstādes, iepazīstas ar māksliniekiem tuvāk un savās intīmajās sarunās noskaidro, kuru mākslu grasās iegādāties resursu rausēji. Kad tas tiek apzināts, tiek veiktas pārrunas ar mākslinieku. Un, ja viņš nepiekrīt atsaukt darbu no pārdošanas, tad tiktu rasts veids, kā kādā tumšā naktī komandas biedri vienkārši salauztu viņam pirkstus, lai būtu grūtāk nākotnē barot ;so finansiālās netaisnības mašinēriju.

Nāvi parazītu klasei, kas izmanto mākslu kā finanšu instrumentu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Nāvi mākslas un mūzikas pētniecībai, kuri sevi kastrējuši jau kopš pirmssākumiem, apzinoties, ka, ja runās pretī, granti netiks doti! Nāvi visiem, kuri klusiņām, pamzām, pamazām, pašiem neapzinoties, būvē šo iznīcības karaļvalsti.

""Skumju tehnika" ir izrāde par skumjām, kas mūs piemeklē, kad prieks ir izrādījies vienkārši tukša tehnika. Smaidīgi zobi."

Es te papētīju aktuālo bezvadu austiņu piedāvājumu, un nonācu pie dažām interesantām atziņām par mūsu globālo sitāciju tehnoloģiju frontē. Es pārāk nenoslogošu šo tekstu ar tehniski specifiskiem aprakstiem, bet caurmērā nav noslēpums, ka standarta bezvadu skaņas pārraides risinājumi nav bez skaņas kvalitātes zudumiem. Vai tas ir tik svarīgi, ir mazliet cits jautājums, bet es gribēju sev atstāt atvērtas visas opcijas, ja es vēlētos iegādāties vēl vienas austiņas, jo nav tā, ka man šobrīd nebūtu uz kā klausīties mūziku, ejot pa ielu ar suni pavadas otrā galā.

Android īpašnieki var nesteigties sev sist uz pleca, jo viņu ierīcēm arī ir zināmi ierobežojumi operētājsistēmas līmenī, bet Apple ir fantastiska kopmānija. Es noteikti varu releitot ar sajūtu, ka visai pasaulei nav taisnība, un es pats izdarīšu labāk, bet šī filozofija Apple produktus ievieto atsavišķā, no citiem noslēgtā pasaulē. Īpaši fantastisks ir fakts, ka ir Apple Music, kas piedāvā kaut ko tādu, ko iPhone īpašnieki tā īsti nemaz nevar izmantot. Te gan jāpiezīmē, ka beidzot parādīsies Apple produkti, kas šo ierobežojumu noņems. Vēl šī visa sakarā es secināju, ka es varbūt gribu AirPods Max, un pretēji daudzu audiofilu kritikai, tas ir diezgan labs produks, ja tu jau dzīvo Apple infrastruktūrā, lai gan vērtējot tos ērpodus atsevišķi kā autonomu produktu, tas šķiet diezgan dārgs.

Lai vai kā, šo visu faktiski var aizstāt ar vienu type-c vadu, un šinī frontē iPhone bieži vien ir labāks risinājums, kā daudzi citi. Tur ir drusku jāiedziļinās tajā, kas būs vada otrā galā, bet tev vismaz nevajag neko vairāk kā telefonu, vadu un austiņas. Šobrīd daļa pasaules ir satraukusies par savu atkarību no telefoniem un korporācijām, un tāpēc ir sākusies mode iegādāties visādas specializētas ierīces, tai skaitā ierīces mūzikas atskaņošanai bez mūzikas servisiem. Iespējams sava vecuma dēļ, man šādu emocionālu problēmu nav, un es labprāt izbaudu faktu, ka telefons ir jaudīga multifunkcionāla ierīce. Taču šajā sakarā mani pārsteidz, ka audio produktu piedāvājumā nav risinājumu, kas visus vadus un spraudņus apvieno vienās austiņās. Mēs esam pusceļā uz šo mērķi, jo lielākā daļa dārgā gala austiņu jau tagad ir tehnoloģiski sarežģītas ierīces, bet pietrūkst vēl viens pēdējais solis, kas tās padarīs par autonomām mūzikas atskaņošanai paredzētām ierīcēm, un telefons kļūs vienīgi par vadības ierīci, un varbūt par datu pārraides nodrošinātāju.

//“Manas kameras biedrenes bija bankas aplaupītāja, narkotiku lietotāja un sieviete, kura strādāja par sekretāri medicīnas preču veikalā, kas pārdeva dažus laboratorijas traukus metamfetamīna ražotājam, un mēs visas ļoti labi sapratāmies.”//

stāsta aktīviste kuras darbību vairums arī ir destruktīvs.

https://jauns.lv/raksts/izklaide/701214-kas-notika-ar-pludmales-patrulas-ikonu-aleksandru-polu-vairak-neka-15-aresti-un-pat-federalais-cietums

Tas laikam ir lielākais jautājums - vai pasaule ir mainījusies, vai arī mans skatījums uz lietu kārtību ir mainijies.

Runājām ar Amerikas draudzeni, kurai nu jau ir pāri 60mit:
- Bet tas jau bija jūtams gaisā, mēs to zinām, vai ne?
- jā.


Vai es to jutu? Jā. Es to jutu. es biju potenciālā prece. Un tikai mana alternatīvā domāšana mani paglāba par kļūšanu no tādas. Piemēru ir daudz. Piemēri bija sēdēt "Nostaļģijā" ar draudzeni un piepeši blakusgaldiņa vīrieši izrādīja sevišķu un pastiprinātu ( pasīvi agresīvu, bet toreiz mēs nezinājām tādu jēdzienu) interesi par mums. Vai "paldies dievam piektdiena ir klāt"" sūkt savu kokteilīti un piepeši pienāk būda - miesasargs un saka, ka viņa kungs aicina mani pie sava galdiņa un man sakot nē, tapt absolūtā neizpratnē , kā es atļaujos ko tādu?! Es esmu palaidusi garām savas dzīves lielās iespējas - Neesmu drāzusies (sorrī mai langvidž) ar īstajām personām pareizā laikā.

Šovakar uzliku 90-ties, hits lai skan mājās no spotifai. Tie dziesmu vārdi!! Tās atmiņas. Britnijas dziedātais "Beibī hit mī one more taim". Kas tas bija par fakinu svieta laiku, ko es izdzīvoju?! Bļāviens! Sviests un marasms pilnīgs! Bet tāds viņš bija. Un paldies visiem mammas sargeņģeļiem, kuri sargāja arī mani, es viņu izdzīvoju. Vai es varētu iedomāties, ka maniem bērniem jāizdzīvo kas līdzīgs? NĒ!!!! Nē, nē un vēlreiz nē! Es braukšu meitai pretī kaut uz pasaules malu (uz pasaules malu braukt es neatļaušu, ja vien es nebraucu līdzi), bet nespēju iedomāties, ka viņa brauktu ar stopiem mājās. Ka viņa, kā savulaik es, kautos ar pārdesmit krieveļiem, lai netiktu izvarota. Ka viņa skatītos maniakam acīs - vai nu atkāpies, vai nogalini.
Fak. Kas tie bija par laikiem?!
Kaut kā man liekas, ka tagad ir daudz labāk un mierīgāk. Vai arī esam pacēlušies citā līmenī un tas kaut kur joprojām eksistē.Kā paralēlā pasaule.

"Latvijas krāsa rādās sudrabaina un pelēkzila."
Intuitīvi šķita, ka tā tas arī ir, pat ja izteikti krāsas neredzu.


Joka pēc izpildīju testu, jo reizēm arī tēlus redzu krāsās, bet rezultāts manu skepsi apliecināja: "Iespējams, jums piemīt sinestēzija, bet tā nav īpaši izteikta." Bet vai testu rezultātiem vispār var uzticēties, ja citā īpašību testā godīgums man bija zemā vietā? No otras puses, ja nebūtu to centusies godprātīgi aizpildīt, tad taču šai īpašībai būtu bijis jābūt augstā vietā.

Apgalvojums sev par jebkādu savu šķietamu nespēju, neizdarību attiecībā uz nākotni (“es nevarēšu, jo”)- ta bieži nav konstituējoša informācija (kāds no taviem strūrakmeņiem, kas apzināts un analizēts ar citiem verbāli). Visbiežāk tā izrādās vienkārši tava projekcija.

Arī vārdii: “Hei, bet tā nedrīkst (domāt/darīt, utt.)!” - tā ir cita cilvēka realitātes izpratnes projekcija, kas tiek “spīdināta” tavā universā. Uzskatu, ka pēdām nebūtu jāpaliek redzamām.

Arī projekcija attiecībā pašam uz sevi ir pupu mizas- tu pirmsšķietami sev piedēvē kaut ko, kas varbūt nemaz nav tavs, jo (izvēlies vienu vai dažus):
1) spiediens no dominantiem vienaudžiem,
2)spiediens no helihoptera tipa vecākiem,
3)iešana kapitālisma “aklo ceļu” - pēc vidusskolas tā vietā, lai beidzot paņemtu nelielu ekscesu no 13-15 gadus ilgās atrašanās valsts obligātajās un ne tik (bērnudārzi) iestādē, gūtu nelielu dzīves pieredzi, pameklētu nedaudz sevi.

Miljonāri, kuri uzpērk mākslas darbus, uzaudzē to vērtību un tad ziedo to muzejam, dara to tikai un vienīgi, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, tādējādi cenšoties no saviem resursiem pēc iespējas mazāk kontributēt sabiedrībai. Sabiedrībai, kas nodokļus maksā pilnā apmērā.

Mākslinieki, kuri savus darbus pārdod viņiem, ir daļa no problēmas, jo viņu māksla miljonāru rokās kļūst par finanšu instrumentu, ar ko apkrāpt sabiedrību.

Sabiedrība ir būvēta uz vienām tiesībām visiem. Taču milzu naudas resursi sniedz viņiem brīvību pret savu pienākumu pret sabiedrību.

Jāmaksā 50 miljoni nodokļos? Nopērc mākslas darbu pa 30 milj. Mākslīgi palielini tā vērtību, organizējot miljonariem paredzētu izsoli, kur 30milj darbs top par 50milj darbu. Tas netiek pārdots. Tā vietā miljonārs to ziedo muzejam, tāpēc iegūst milzu nodokļu atvieglojumu.

Taču mākslas darba reālā vērtība ir pupu mizas, jo tas tikpat labi var būt kārtējais plaši interpretējamais, no konteksta atkarīgais mākslas darbs, kur kompleksā puse ir nevis tehnika vai krāsu meistarība, bet mākslas darbam blakus piekarinātā info par autora skatījumu par sava darba būtību. Respektīvi, vizuālā māksla, kas iegūst savu jēgu tikai tad, kad tā tiek niansēti rakstiski/verbāli paskaidrota. Kā saka par kino - rādi nevis stāsti, ko mēs redzam attēlā/ekrānā.

Vienīgais risinājums, kas nāk prātā - nog4l1nāt miljonārus un apē5t viņu sirdis. Iztēlojos masu heppeningu, kur cilvēki savācas noteiktos datumos, teiksim, ik ceturksni, un roku rokā ķer buržujus, izrauj viņiem sirdis un simboliski notiesā tās.

Nāvi kolektīvo resursu zagļiem, lai sabrūk sistēmas, kas palīdz viņiem mūs apkrāpt!

kas tur krievijā ar tiem lopiem darās

vai tiešām lielais agrobizness ir mafiozi iekļāvies valsts struktūrās

vai arī kāds nejauks militars mošķis pasprucis no laboratorijām

vai arī ... kads slēpj pēdas, jo lopi bija vakcinēti, iespējams ar nanoūdeni vai arī pati vakcīna ir nelaimju cēlonis

hei
nāc ar mani
meklēt nacistu kapus
es uzzīmēju
mums karti

nāc, iesim meklēt
viņu paslēpto zeltu
un varbūt arī pa kādam
tumšam noslēpumam
mēs atradīsim
kaut kur zem zemes

Rupjmaize uzvalka kabatā

Jamala un Pedri spēles plastika un inteliģence ir kaut kas īpašs. Tie neatgādina neko, kas bija iepriekš, tāpēc tik efektīvi. Vienīgais sportbōla cirks un latino ziepju opera, kuru vēl interesanti skatīties "Prosto Barsa".

Tramps pēdējā laikā pārņēmis žīdu izteiksmes līdzekļus radikālākā formā kā paši autori. Katru dienu saka kaut kādu randomu, kas ir pretrunā vienlaikus ar vairākām citām random lietām, kuras teica nedēļu atpakaļ, to darot pilnīgi deadpan. Griežas pa 0-360 riņķa līniju kā vilciņš un nesaprot par ko sirbors. Ultimate chutzpah. Kā mūsu pašu pedolāči un Epšteina režīma līdzjutēji.

Otrs moments, ultra neirotiskie long winded nesakarīgi un nepreizi sakabinātie walls of text savā purkšķerī, kas pasaka neko, bet parāda dziļi neriktīgu dvēseles stāvokli, apsēstību ar nelabo.
ASV/Rietumi ir kolektīvs šizo golems, Tramps golemu karalis, megagolem in chief.

Neatceros vai vecmāmiņa daudz adīja, bet zinu cik prasmīgi viņa prata un gribēja aizlāpīt izdilušo kabzeķu vai vilnas segu defektus. Manas bērnības zeķītes nereti saturēja mazāk par 50% oriģinālās drēbes. Vai mūsdienu paaudzēs ir analogs šādām kulturāli-saimnieciskām izdarībām?

kāds viedoklis:

https://www.drosmedarit.lv/post/p%C4%81rdomas-par-v%C4%93ja-parkiem

izraēla vs irāna

irāna izrakusi kalnos alas - veselas pilsētas, kur slēpt savas raķetes, dronus un 50 gadu vecus ļotakus muzeja eksponātu kvalitātē

izraēla ar 200 moderniem ļotakiem nobumbo alu ieejas - visas un uzreiz, nu labi arī elektroapgādi un ventilāciju

un tad atliek tikai ar pāris droņiem vai ļotakiem kašmarīt celtniecības tehniku, kas cenšas tās peļu alas atrakt un attīrīt

mhehh .... un kas pats interesantākais, šādas stratēģijas var pie žurnāla galdiņa izspēlēt .... bet strādā

Pirku loterijas biļeti, un pietrūka 10 sekundes līdz pavasarim.

interesanti:

***
Kāpēc Ryanair un Wizz Air samazina reisus? Tas nav tikai pieprasījuma krituma dēļ. Tas ir arī 2024. gada Saeimas lēmuma rezultāts: aviācijas degvielai tika piemērota stratēģisko rezervju maksa (~91 €/tonnā). Šāds risinājums nav raksturīgs citām Eiropas valstīm.
Par šo risku tika brīdināts jau 2023. gadā, taču lēmums tika pieņemts. Rezultāts — aviokompānijas izvēlas uzpildīt degvielu Lietuvā un Igaunijā, un Latvija zaudē konkurētspēju.
***

/no coments

Taisīt atsevišķu cibu mūzikai drošvien būtu pārspīlēti?

Patiesībā jau man gribās kaut kādu platformu, kur šo visu varētu labāk organizēt. Vislabāk jau uztaisīt kaut ko pašam, jo viss, ko es esmu izmēģinājis līdz šim, nespēj nodrošināt tieši to, ko man vajag.

https://www.youtube.com/watch?v=eH4sMocy2rw

2003. gada 20. martā rakstīju:

00:00 dziiviiba naaviiba

sa-dziive uz-dziive dzimum-dziive ie-dziive sa-naave uz-naave dzimum-naave ie-naave utt.

Memento mori, zvanīja no Swedbankas, lai pateiktu, ka man jāsakārto mantojuma lietas. Vai tiešām savu naudu atstāsiet valstij?

One Battle After Another man lika aizdomāties, ko no dzīves vēl sagaida pusmūža vīrieši? Šī gan tiešām ir paaudzes un ģendera specifiska lieta. Neejot abstrakcijās, kāda dzīvei vispār ir jēga, ar jauniem vīriešiem daudz maz viss ir skaidrs. Vecākiem vīriešiem atliek vien dusmoties un nepieņemt realitāti, ka viņu izpratni par pasaules kārtību nevienam tā īsti nevajag.

Lai vai kā, šī filma mani nekaitināja tā, kā to darīja pingponga filma, bet kopumā stāsts mani garlaikoja. Varbūt mazliet kičīgāks, bet atkal jau saturs par to, cik briesmīgā stāvoklī ir pasaule, pie tam specifiski Amerika. Ir pilnīgi ok, ka Oskarus un Berlīnes lāčus dod filmām, kas ir specifiski aktuālas konkrētajai kultūrtelpai, bet man reāli kaitina, ka vēl joprojām Oskariem piedēvē kaut kādu augstāku māksliniecisku statusu. I mean, tas pats Straumes haips man rada sajūtu, ka Berlīnes mūris sabruka aizvakar, un mēs visi teju kā uzzinājām par rietumu popkultūru. To, ka Straume patīk kritiķiem, es jau sapratu pēc pirmajām balviņām, un Oskaru nedabūšana šo filmu nepadarītu par mazāk vērtīgu.

Bet visas labās lietas, ko interneti stāstīja par One Battle After Another, ir valīdas. Vizuāli - hands down. Aktierspēle - mani var kaitināt Di Kaprio kā cilvēks, bet es gandrīz aizmirsu, cik labs viņš ir kā aktieris. Ne viņš viens, protams. Viss tas komiskais elements - es nez. Tiešām Holivudai ir grūti runāt par smagām tēmām bez vieglas ironijas un absurda? Kaut kāds leftist Tarantino.

Cits citu rada radinieks, bet kad tu dievu neaiztiec.

= paskat, kādi tērpi!
= mēs vēl neesam saģērbušies.

nu jā, nu jā, nu jā ... alternatīvi apdāvinati vecāki savus bernus nevakcinē un sūta uz alternatīvo izglītību

kads brīnums, ka masalu uzliesmojums

bet mums taču ir vēl pedikuloze ar ko padalīties, i par ko ne?

šodiena bija laba, rīta pusē izdarīju padaudz svarīgu sīkumu. un tad kad bibliotēkas lasītavā nīku gaidot kad iesim vijolēt, piezvanīja no servisa, ka mašīna vaļā, bet iedarbināt nevar, jo.. nav īstā atslēga

tā bija ņemtne uz stundu, adrenalīns un izmisums un daudz atkārtotu telefona sarunu ar visādiem vīriešiem un beigās jau viss beidzās labi - aizveda vīrs viņiem otru atslēgu lai var sākt kaut ko darīt, uzzīmējās nepareizo atslēgu īpašnieks ar manējām, paspējām izvijolēt un gāja labi un man bija līdzi Vārtsargs un jūra, kas ir brīnišķīga, brīnišķīga grāmata, bet mājās nākot lija lietus, niknajam pundurim sāpēja kājas, es esmu šodien nostaigājusi 6,2 km, rīt jāceļas lai agri izietu no mājām un vēlu būtu atpakaļ un es esmu kā šņuk šņuk nabadziņš no Evijas Vēberes dziesmas, tikai man vēl jāpalasa priekšā kaut kāds nonsenss

nopūta, žesc

Klausos LR3 dziesmas ar F. Bārdas dzeju, un nevaru izkāpt no auto

Jeb tikumisti agresīvie.

https://www.tvnet.lv/8436522/organizacijas-cel-trauksmi-par-katolu-petnieka-prezentetajiem-dzimumaudzinasanas-materialiem-saeima?cx_testId=14&cx_testVariant=cx_1&cx_artPos=4&utm_campaign=Article-footer-lv&utm_content=8436522&utm_medium=content-text&utm_source=www.tvnet.lv#cxrecs_s

Vispār jau nu saeimai tā kā vajadzētu paskatīties ko laist pie runāšanas, šajā gadījumā vispirms apskatīties kas ir šis Opus Dei

https://en.wikipedia.org/wiki/Opus_Dei

//Criticism of Opus Dei has centered on allegations of secretiveness, controversial and aggressive recruiting methods, strict rules governing members, elitism and misogyny, and support of or participation in authoritarian or right-wing governments, including Francisco Franco's dictatorship, which governed Spain until 1975. The mortification of the flesh practiced by some of its members is also criticized.//

šis opus dei tāpat kā jezuītu ordenis ir RKB efektorā struktūra speciālajām operācijām.

https://www.tvnet.lv/8407238/ka-grandiozas-atlaides-veikalos-aizmale-mums-acis

Protams nav jāiekrīt askēzē un nav jēgas vibrēt par "planētas glābšanu" bet tajā pat laikā ir derīgi atcerēties ka apģērbs primāri ir ierīce termoregulācijai un ķermeņa aizsardzībai no vides faktoriem nevis afišu stabs un signalizācijas instruments, attiecīgi mazāk uzmanības pievērst modēm, trendiem, statusiem un tml lietām ar kurām populāciju slauc. Nav tik svarīgi kā tas izskatās cik kā tas strādā un cik ērts ir.

samaksāju sodu par stāvvietu (pusi man piedeva), vienu pasūtījumu pārliku uz pakomātu un saņēmos beidzot izpētīt kas man tur e-pastā ir par tām octām. atradu, protams, arī savu 'palīdzība uz ceļa' polisi, kuru otrdien, kad mašīna izbeidzās uz Lubānas ielas, nevarēju atrast. tos divus simtus skaidrs, ka man neatgriezīs, jo evakuatori laikam ne tikai izģērbj plikus un nabagus, bet arī kvītis nedod, bet vismaz izprintēšu lai stāv mašīnā arī tā sirdsmieram un citai reizei. tagad drusku jāpalasa vai jāpaguļ, jo rumpis domā, ka mani tūlīt ēdīs zobenzobu tīģeri un spēka piezvanīt servisam ar cik? kas? un vai vispār šobrīd nav

Universe is the rotting corpse of a god that killed himself and america is made of candy.

rute tagad domā kā iebāzt galvu cilpā nē, bet kā iet palīgā trampim gnobīt ajatoļļus

bet tad es iedomājos - nu saskries eiropa tur un uztaisīs nelielu klopi, bet trumpis pateiks adjū gudbai aufvīderzein.... un notīsies kā miegainais džo no afganistānas