Lai +- panāktu IT resursu centralizētu pārvaldību skolā, izdomāju uzcept tādu kā ievirzes dokumentu/iesniegumu. Štukoju tekstu, skaitu laiku, rēķinu slodzes. Mērķis - lai skolā esošais viens datorsistēmu tehniķis/IT cilvēciņš varētu moderni pārvaldīt vismaz vairākumu iekārtu skolā, citādi alga pret prasīto darbu nevienā pašā vietā nesatiekas. Saskaitīju šādas lietiņas:

Saņemot Windows datoru:
lietotājam varu nodot tikai pēc ~140 min. manuālā darba, galā nenodrošinot pilnu resursa pārvaldību. Ja pa vidu kopš pēdējās attīrītās OS sagatavošanas ir parādījies jauns Windows 11 laidiens, kompis taisīs nenormālu bloat - uz cietā diska taisīs Windows.old mapi, kraus draiverus pa jaunam. Jaunas Windows 11 relīzes iznāk laikam reizi pusgadā. Visu laiku taisīsim bloat uz līdzenas vietas?!

Saņemot ChromeOS datoru:
lietotājam varu nodot pēc 22min automatizēta darba, nodrošinot pilnu resursa pārvaldību un drošību par zemākām izmaksām valstij, jo nav jālicencē atsevišķi gan OS, gan Office, gan centralizēta pārvaldība. Lētāk un vienkāršāk - stulbums būtu ko tādu negribēt un pieturēties pie liekām funkcijām, kuras prasa baisu pārmaksu. Windows skolā nepieciešams ir vien Datorikā un dažam darbiniekam, kas nejēdz pielāgoties vienkāršotām lietām tajā un pašā laikā - arī darbu Microsoft Office vidē.


Laiks un slodzes saskaitītas, tagad tik jādomā par podziņām, kuras spiest, lai varētu gan vienkāršoties, gan ietaupīties. Pamatā man interesētu gan vienkāršoties, gan sagādāt sāpi un tik ļoti nepieciešamo konkurenci Microsft. Šis mūvs varētu radīt visādas vēdergraizes un dizentērijas ministrijās, kas ekskluzīvi sēž uz Microsoft šļirces. Un interesantas darba dienas cilvēkiem, kas nodarbojas ar valsts IT resursu licencēšanu - Winblows 11 vietā ChromeOS Flex centralizēto pārvaldību, lūdzu, jo tas ir risinājums, kas daudz vairāk ir piemērots skolas slodzei, būtībai un spējai lokāli administrēt savus resnursus!

O, forši, ka nesen parādījās dzelzceļa reiss starp diviem - man sniegta iespēja pēc brīvas izvēles konkrēto stundu saskaldīt uz pusēm. Nodomāju, ka es varētu uzvesties kā audzināts pilsonis un uz darbu ierasties laicīgāk, lai gan neviens cits par to mani nebaksta - tik es, sevi. Šodien jau reizi trešo braucu ar jauno reisu un pamanu, ka tas man cepī ievērojami vairāk par ierasto. Interesants secinājums. Kādi tam varētu būt iemesli? Agrāks rīts un svaigāks gaiss, jo tukšāka un kārtīgāka Rīga - ļoti maz divratu monstri pamesti uz ietvēm, mazāk dīzeļauto krustojumos - visi smakotāji un nekārtībnieki vēl miegā vārtās vai jau malko savu rīta dzērienu, uzpīpē - labrīt, latvieši!

"Nākamā pietura: Torņakalns!"
Vienmēr gribējies tur savam fotoaparātam parādīt šo skaistumu, kas vairumam šķitīs totāls bardaks. Vieta nepieradināta, nepielaizīta - purvs ēd mazdārziņus dzelzceļa malā - šur un tur pavīd pa dārziņbūdas jumtam - Stalker filmas vaibi. Ļoti estētiski un kolosāli, taču darba laika sākums ir darba laika sākums. Bik dirsciplīnas, lūdzu, nevar tak visas atrastās konfektes ņemt un rīt! Un tā nu arī līdz šim tik biju siekalojies un siekalojies vien, vērodams, kā cilvēkdarbību rezultātā šī vieta tiek pārvērsta... Ehh, tā nedrīkst! Lecu no vilciena ārā un šo dienu sākšu ar saldumiem! Izkāpju un skatam paveras divi rotaļlaukumi biezā miglā: pa labi ir pleķītis dabas, bet pa kreisi - dzelzceļš. ( ... tālāk ... )