Kaut kad sagribēju attaisīt Cibu, bet viņa - out of service. Laikam fjokla ar savu skaļo atpakaļatgriešanos kaut ko salauza :D Sabēdājos, ka liela daļa manas dvēseles, kas te ielikta, pazudīs nebūtībā. Gluži kā mana tīņu dienu fiziskā dienasgrāmata, ko nekādi nevaru atrast, un tagad nožēloju, ka neiznīcināju personīgi. Tajā rakstīju visu, bez filtra, tikai sev. Un vēl atceros, kā kūmiņš teica, ka sadzedzināja savas un es vēl pie sevis padomāju "ak dievs, sadedzināt? NEMŪŽAM!!!". Njā.

Nu vārdu sakot, Ciba atkal kaut cik darbojas, bet sapratu, ka te galīgi nav nekādas mūža garantijas, tāpat kā maniem blogiem, kas ir bijuši blogiem.lv, myspace.com, utt. Vesels lērums, kas zudis nebūtībā.

Sāku meklēt alternatīvas - un atradu jauku lietotni Diarium, ir gan uz app, gan datorā (datorā 15 eur mūža licence) un vēl var sinhornizēt ar mīļāko mākoņkrātuvi pēc izvēles. Tad nu brīvdienas pavadīju, pārkopējot manuāli katru savu Cibas ierakstu, no visiem žurnāliem (arī alter-ego :)). Sanāca absolūti negaidīts trip down the memory lane, gan par labām dienām, gan par sliktām, gan par to cik traks tīnis biju jaunībā. Maksimāliste :)

Un vispār ārprāts, sāku Cibu pirms 20 gadiem!!! :o

Un tā ir daļa no manis, tas, kas mani, līdz ar citiem dzīves notikumiem līdz šim brīdim, ir veidojis par to kas tagad esmu. Un ir labi, labi sanācis :) Man pašai prieks par to, kur esmu, un kā izaugusi - pat ja līdz šim brīdim vajadzēja vairāk gadus nekā es būtu vēlējusies.

Vārdu sakot, dublēšu ka šo ierakstu savā dienasgrāmatā, turpināšu meklēt savu veco, fizisko, un apsolīšu sev, ka rakstīšu biežāk. Nu vismaz reizi mēnesi - jo kā savādāk pēc tam pašreflektēt?

Gribu bezrūpīgas vasaras, kurās vienkārši vaibot ar kādu un klausīties mūziku, nu gluži kā šajā videoklipā. Un cik ļoti šie dziesmas vārdi ir mana Tēvreize:

Tā kā man te komentāros bija mēģinājumi lauzt šķēpus par dzīvnieku tiesībām, lai gan ieraksts bija par ko citu, nedaudz arī par tām dzīvnieku tiesībām.

Es vienreiz antivegānu grupā lasīju diskusiju par rakstu, ka Latvijā bija uzieta ferma ar novājinātiem mājlopiem, kuri pie tam vēl arī dzīvoja lielā netīrībā. Ne pirmais, ne pēdējais šāds gadījums. Taču gaļas cienītāji bija diezgan sašutuši par šādu izturēšanos pret dzīvniekiem, un dažādās formās paustais vēstījums bija aptuveni vienāds – lai gan es ēdu gaļu, šis gan ir nepieņemami. Nekā pārsteidzoša, varbūt vienīgi personīga apņemšanās veikt fizisku vardarbību pret fermas īpašnieku bija nedaudz negaidīta. Katrā ziņā visas tipiskās dusmas, kas parasti tiek adresētas vegāniem, tika vērstas pret šo hipotētisko zemnieku.

Tas, ko es ar šo piemēru gribēju pateikt, ka mēs visi nenonākam pie vienādiem secinājumiem, kā cīnīties pret bezjēdzīgu cietsirdību pret dzīvniekiem, jo mēs operējam ar dažāda apjoma informāciju, apzinātības un pašrefleksijas līmeni, bet vairums tomēr apzinās, ka pat pārtikā lietojamam dzīvniekam nevajadzētu nodarīt ciešanas. Kaut kādā ziņā arī mūsu likumdošana liecina par kolektīvo vienprātību šajā jautājumā. Līdz ar to tā sabiedrības daļa, kas bez ironijas ir gatava attieksmi pret govi vienādot ar attieksmi pret gurķi, ir diezgan margināla. Nav jau tā, ka mūsu sabiedrība būtu izkāvusi zādzības, izvarošanas un slepkavības, bet tas nenozīmē, ka šīs parādības tiek uzskatītas par normālām. Un mans spekulatīvais apgalvojums ir tāds, ka ja pietiekami daudz cilvēku spētu pārskatīt savu attieksmi pret šo tradīciju, kur tradīcija ļoti bieži ir vienkārši plāksteris, ko uzlīmēt pa virsu ingorancei, mums potenciālu vegānu patiesībā būtu daudz vairāk, un tā nebūt nebūtu margināla grupa.

Ar to visu es nemēģinu apgalvot, ka tas ir neizbēgams nākotnes scenārijs, jo mēs īsti nezinām, kas notiks ar šo pasauli jau pēc desmit gadiem, bet daži pēdējie cilvēces attīstības gadsimti liecina par diezgan nepārprotamu empātijas pieaugumu pret citām būtnēm. Un nesen es dzirdēju viena pētnieka apgalvojumu, kurš principā pauda to pašu, ko es jau domāju, tikai ar lielāku eksperta autoritāti, ka vegānisms jau patiesībā ir mūsdienu parādība, kas izriet no tā, kā mēs esam izmanījuši pārtikas ieguves veidus. Mēs vai nu mainīsim savus paradumus, vai piespiedīsim tos mainīt tiem, kas tiešā veidā gūst labumu no dzīvnieku turēšanas, un sabiedriskais konsensus tomēr ir tāds, ka dzīvnieks ir jūtoša būtne, un tai ir tiesības būt pasargātai no bezjēdzīgām ciešanām.

nemūžam nerādītu nevienam savu spotify wrap-up

Mani uzrunās tikai sieviete tīģeris, kas izgājis cauri mušmires uz zemes novietotam hunger games mākonim, kur tā, nometot tīģera apveidu, pieņems cilvēka izskatu ar rudi oranžu trijstūri. Bet es tik un tā ņemšos pārkārtot ledusskapja plauktus, lai ir kur paslēpties, kad spels kritīs.

Marakesha ar visadiem piedzivojumiem, sezam Riada Boussa brokastiis

1.nedelja beigta - nespeju ticet ! bet
- zero alkohols
- normala esana- 3 skivji un snaki katru dienu,
- protein-based viss un skaitam kalorijas, bet bez bada- vispar 3 lieli skivji ietilpst tais 1200- 1500kcal
- minus 2.6 kg
- pie tam atradu labu dietologu, ar 3d body scan mashinu un humoriigu
- tievums es jau naaku :)

Ps brokastis te protams bija karbu Niagara
Es dabuju no ta visa:
- 1 varita ola
- 3 mazie kausetie sierinji 3stura iepakojumos
- kafija ar pienu
- bet nav slikti! 290 kcal/ 18gov/ 2g oh

lellīte ir mājās!!!11 šodien vajadzētu pabraukt

vispār šodien jūtos gandrīz augšāmcēlusies - ceturtdien vakarā atslābu par mammu, sestdienu kaut kā ar Dievu uz pusēm, vakar nogulēju garšļaukus, bet esmu atgriezusies apritē - vakar jau šo to piekārtoju, iesaiņoju kolēģēm dāvaniņas - stacijas tunelī nopirku (1,30€) gredzenu pirkstu masāžai, kas ir kolosāla lieta visādos aspektos (sīkā motorika, apzinātība, mikrocirkulācijas uzlabošana, masāža muzkulīšiem, atslābina rokas, kas nereāli svarīgi ja strādā ar rokām, roku-smadzeņu veicināšana u.t.t.), tagad mazgāju jau otro veļas porciju, salikta vismaz vēl viena, nr.3 nomainīja gultasveļu, sīki izrotāja eglīti (vīrs no meža manā mikrobā ielika trīs (!!) eglītes

vēl ir plāni un darāmās lietas, bet drusku uznāca miedziņš :D

Traktora groži pamesti lāpstas

Stingrejs

Patētiskās bioloģes

Punkts ir arī piercings.

Atceros, kā vairākos mirkļos pie sevis nodomāju "šo mirkli es noteikti gribu atcerēties un atcerēšos" un neko neatceros, protams.

Sēžam lielajos kapos. No friends to call, no one to meet.

Jo vairāk internets piegādā Deivida Linča dzīves filozofijas citātus, jo lielāka plaisa veidojas starp to tēlu, kas man pusaudža gados ir izveidojusies par viņu no Tvinpīkas laikiem, un to priekšstatus, kas arvien vairāk nostiprinās šobrīd. Es pat teiktu, ka viņš varētu būt iedvesomjošākais kino režisors kino vēsturē (nejaukt ar "ietekmīgākais" un citiem epitetiem), un kaut kad eventuāli kļūt par tādu kā Alanu Votsu. (Latviešu valoda ir tāda jocīga lieta. Kāpēc jaudas mērvienība ir "vats", bet Alans ir Vots? Tas laikam tomēr ir saistīts ar "Watt" un "Watts".)

Ar perifēro redzi kaut kā sanāca izlasīt, ka Gaujienas pili/muižu pārdeva, bet nepārdeva.

Man vispār sagribējās samesties ar kādiem domubeidriem, kopīgi nopirkt un kaut ko tur pasākt.
Es nopietni.

Tikai ap mijonu un simts tūkstošiem vajag - nav jau neiespējami.

Plastmasa no ķīnijas iekšējā apdarē un nepiesietās vārnas.

Džeks, tas kas Londons

«Demokrātija — muļķu sapnis. O la la, mana dārgā, demokrātija ir meli, lai uzjautrinātu darba zirgus un ra­dītu tiem labu omu. Kad tie sāk pagurt no lielām pūlēm un grūtībām, viņus pierunā paciesties un izturēt, stāsta viņiem par zemi viņpus mākoņiem, kur tie dzīvos vienos priekos un laimē, bet gudros tikmēr cepinās uz mūžīgas uguns. Ak, kā gudrie gan būtu smējušies, to dzirdot! Kad meli jau bija izlietoti un vairs nelīdzēja un cilvēki sāka sapņot par demokrātiju, gudrie parūpējās par to, lai tas tiešām arī paliktu par sapni, nekas vairāk kā tikai sapnis. Pasaule pieder lielajiem un gudrajiem.»

/Mēness ieleja

ķēru, ķēru, noķēru!
( ... tālāk ... )

Tā besī šitie manipulatori - uzdodu jautājumu Vai... uz kuru var atbildēt ar Jā vai Nē. Bet atbildes vietā saņemu - nu mēs te jau par to izrunājām (un nē tie mēs neesam es un tu)... Dude, vnk atbildi uz tiešu jautājumu ar tiešu atbildi :D Tagad dzīvos pārliecībā, ka atbilde ir sniegta, bet es ne jā ne nē tā arī nesagaidīju :D

Īsākā gada diena tūlīt cauri, Rītdiena jau par minūti garāka.
Ar to arī visus apsveicu.

Apmēram 1/3 daļa no Eiropas budžeta aiziet lauksaimniecības subsīdījās.
https://www.europarl.europa.eu/topics/en/article/20210916STO12704/the-eu-common-agricultural-policy-its-reform-and-future-in-brief

Apmēram 80% no šīm subsīdijām aiziet gaļas un piena industrijām, kuras ir reizes 10 neefektīvākas uzturvērtības/resursu nepieciešamības ziņā, ja salīdzina ar pārtiku, kas tiek iegūta audzējot tikai augus.
https://theconversation.com/over-80-of-the-eus-farming-subsidies-support-emissions-intensive-animal-products-new-study-226853


Totāls aizgalds manā skatījumā. Dārgi un neveselīgi. Ļoti ceru, ka tas pēc iespējas drīzāk mainīsies.

pavisam drīz saulīte sāks atlekt
( ... tālāk ... )

Kāpēc gan nav iespējams skatīties latviešu filmas tiešāstē ārpus Latvijas?
Vai arī ir kaut kādi portāli, par kuriem es nezinu?

Uznāca vēlme latvijas kino šovakar skatīties, bet jau stundu meklēju un nekur neko nevar noskatīties...


Vai tiešām latvieši negrib popularizēt savu kino ārpus Latvijas??

Rigas satiksmes lapā sabiedriskais transports
reāllaika datos

tramvajam ir brieža ragi un sarkanais deguns

šorīt atkal braucu. nebiju braukusi gandrīz divas nedēļas un lai gan diezgan sūdīgi sanāca (par lēnu, pārsniedzot ātrumu, trajektorijas nepareizas, par ilgu lūrēju uz nepareizo pusi, vienā vietā uz Salu tilta stūre aizgāja līdzi galvai pār plecu skatoties, gribēju nogriezties kā no vienvirziena), tomēr nebija iekšā puņķis uz Krasta ielas un kopumā bija normāli kaut arī no rīta migliņa drusku un kaut kādi nokrišņi

nekas, būsim ar lellīti abas vienā pilsētā, varēšu vingrināties un trenēties cik kāds tiks man blakus pasēdēt. vī!

Fascinējoši ka pasniedzēja, kas pasniedz statistiku jau gadus trīsdesmit, un visu laiku runā par to cik dati ir svarīgi un bez tā jau nekāds maģistra darbs nevar sanākt, laiku pa laikam enivei iepin kaut kādu pilnīgu prātā nebalstītu konspirāciju. tāpat vien.

šodien teica, ka rietumeiropā jau skaidrs ka imigranti visi dzemdē daudz bērnus, jo viņi jau tikai uz pabalstiem dzīvo, un attiecīgi var daudz vairāk dabūt. ar tādu milzīgu pārliecību, gluži kā ja stāstītu kurā gadā uzbūvēts eifeļa tornis. Ne viena 'varbūt', 'iespējams', 'nebrīnītos' vai cita tāda conditional qualifier.

Un pie tam, katram imigrantam esot arī pa sunim un kaķim, jo par to arī maksā. Uz manu, 'ko? tiešām?' atbild, ka jā, protams. Esot katra bomzim Parīzē reģistrēts sunītis, par ko valsts maksājot 600 eiro mēnesī. Pilnīga konspirācijas teorija, urbānā mēme no kaut kādas anti eiropas propagandas. Labi vēl ka nepieminēja gejus un zoofīlus ar speciāliem pabalstiem.

Mācīta kundze, pasniedzēja, autoritāte, ekonomiste. Bet iebrien konspirācijās līdz celim un pati pat nepamana kā kājas smird pēc krievijas dumbrāja līdz pat svārku maliņai.

I appreciate such an analog sidekick kā krāsns kurināšana.

2025. atzīmēšu, ka itālija ir ieviesusi femicide kā nozieguma veidu. vācija ir pateikusi, ka pie viņiem rape drugs tiks vērtētas kā ieroči (weapons). un divas dienas atpakaļ eiropas parlaments atbalstīja kustības my voice my choice iniciatīvu par to, lai finansētu eiropas sievietes, kuras vēlas veikt abortu, bet valstī, kurā viņas dzīvo, tas ir aizliegts. par šo kustību uzzināju divas dienas atpakaļ. 

Kurš aprija visu cibu?

Aizvakardienas soundčeka laikā ar Paulu, tukšā zālē sēdēdami, klausījāmies, kā Rubenis, uz Nacionālā teātra zelta fona, spēlē episku solo, nospriedām, ka esam kaut ko izdarījuši Latvijas kultūrā.

Nāciet uz koncertu: skan Šverns, ir Brauns, ir vairākas manas dziesmas, tai skaitā trīs jaunas (viena no tām tapa tāpēc, EŠ aizliedza spēlēt vienu savējo).

Un Laurai Siliņai ir superskaists tembrs.

Monoteiskās reliģijas, kuras siro uz ielām: "Ser, saskaņā ar mūsu informāciju, Jūs mirsit, ja mums tūdaļ nesekosit!"
Cik šādu reliģiju, tik ellīšu. Izvēle, garlaicīgi nebūs!

šonedēļ darbiņš mani bija aizsūtījis uz kursiem Proactive thinking and communications, guess why

es esmu TĀ pārgurusi, ka man šķiet, ka smadzenes tirpst.

no rīta novērsu Drāmu un uz pasēdēšanu skolā sīkiem aiznesām vīnogu un tomātu sulu, mērkaķa tempā otro kafiju un dušu un uz slimnīcu pakaļ mammai, palīdzēju dušā, sapaunojāmies un lēnā garā ar taksi mājās. aizskrēju uz veikalu, sapirku viņai ēdamos, uzvārīju auzu pārslu biezputru un žāvaugļu ķīseli, izņēmu no skolas skuķus, tad bija pakaļ šoferītis, iekrāmēju mašīnā, nomazgāju traukus, paēdu pusdienas, izmazgāju skuķu sporta un dejošanas tērpus, izbarināju sīkiem pusdienām paredzētos čipsus un esmu ļoti piekususi, bet vēl jāsameklē rītdienai svētku tērpi u.tml. un jāsataisās jo vīram šodien darba pasākums
Aaaa
Beigsies desmitos, kamēr vēl mājās a man rīt garā garā diena darbiņā un sestdien arī pavisam agrā braukšana. ļoti gribas izgulēties

biju nolēmusi sev (jo šogad atkal izlozēju sevi kā apdāvināmo) uzdāvināt neiburgas dienasgrāmatas. jā, es zinu, ka izdeva pērn, bet
un jopcik, nekur vairs nav nopērkamas. zvanīju neputns, roze, rapa, globuss, nav
vēl kur? varbūt jums kādam mājās lieks eksemplārs? vai nopirktais spiež plauktiņu?

ja neatradīsies, dāvināšu sev lego. lūk, kur var dabūt pieaugušo lego labā izvēlē? interesē arhitektūras sērija. kaut kad kaut kur manīju, bet kur…