kas tur bija
ar Tatjanu
Olgu un Žeņu
nevienu vairs
neinteresē
zināms ka
Anna Kareņina
nebija iesaistīta
bet eļļa uz sliedēm
vienalga izlija

Auksta duša un peldēšana varētu mani pamodināt no ieilgušās apātijas. Varbūt arī dabīgi izmainītais apziņas stāvoklis - veselīgs miegs un klusā lūgšana. Vienā žurnālā pat bija jautājums: vai aizmigšana ir ceļošana laikā?
Un tad jau varēs īstenot nākamo solis, satikt paziņas un bijušo kolēģi, jo piespiedu kārtā to nevaru.Lai cik arī zinātniski pamatoti tas nebūtu, negribu cilvēkus uztvert kā zāles vai līdzekli.

Alta šodien balta
kaijas spalva
pūš ziepju burbuli
uz tā rakstīs vēstuli
pildspalva melna

Aksels rasēs
paralēlskaldņus
uz baltas lapas
sniegā
no stikla
pēc tam skolotājs
klases priekšā rādīs
cik skaisti uzrasētas
slēpes

Kasparam šodien
segvilkni gribas
ietīties
sildīties
iekšķīgi un ārīgi
iestiprināties
varbūt rītdien
sniegvilknī pazust
un palikt
nesaprastam

Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.

Ļoti slikti kartupeļi.

Man ir sajūta, ka “doomscrolling” drīz iegūs vēl negatīvāku konotāciju kā šobrīd, un “nostalgia core” kļūs par vēl vērienīgāku bēgšanu no digitālā satura.

Kaķu video nav nekāds vērtīgs saturs, bet manā skatījumā tā nav sliktāka atslodze par seriālu skatīšanos. Taču šobrīd man jau pat zūd vēlme vērt vaļā Instagram, jo tas teju gandrīz ekskluzīvi sastāv no AI satura. Tas varbūt bija izklaidējoši dažas pirmās nedēļas, un arī tāpēc, ka tas nepārprotami bija AI saturs, bet skatīties labus autentiskās pieredzes atdarinājumus šķiet īpaši tukši. Es domāju, ka dažas minūtes paspēlējoties ar suni es dabūšu no viņa kādu muļķīgu darbību, par ko pasmaidīt. Vēl, protams, var izstrādāt paradumus, kas palīdz sekot reāliem cilvēkiem, bet ir bažas, ka korporācijas pamanīs šo paradumu maiņu, un ieviesīs kaut ko jaunu. Ne velti aplikācijās ir iestrādāts tas, ka ir jāveic papildus soļi, lai redzētu to saturu, kuram tu esi izvēlējies sekot. Vēl, protams, ir opcija, ka parādīsies alternatīvi rīki, un nu jau es lēnām sāku ticēt, ka tiem parādās izredzes izpelnīties cilvēku uzmanību.

Drusku vairāk par soctīkliem mani satrauc profesionāli radītā audiovizuālā satura nākotne. Mūsu paradumu maiņa jau tagad ietekmē masām paredzēto saturu, tāpēc nav lielu šaubu, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk tiks iesaistīts tā radīšanā. Ne obligāti tas atņems, piemēram, darbu aktieriem, taču sižets varētu tikt pieslīpēts vidējam skatītājam vēl efektīvāk. Pagaidām mierina tas, ka kino satura netrūkst arī neskatoties Holivudas blokbāsterus, un ka cilvēki, kas ir gatavi savu filmu dēļ doties pat cietumā, nekur nepazudīs arī nākotnē. Bet ir neliels risks, ka būs jāsāk vairāk skatīties vecās filmas, lai arī cik ļoti labāk man patiktu skatīties laikmetīgu kino. Ar mūziku varētu būt vēl trakāk. Es pat neizslēdzu, ka man varētu nebūt iebildumu pret mākslīgi radītu skaņu, kas man vienkārši patīk, jo katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpes mani sen jau garlaiko.

Bet pret ko man jau tagad ir patiesa nostalģija, tas ir kūrēts (curated) saturs. Neesmu gan drošs, ka cilvēkiem šī iemaņa apmainīties ar viedokļiem nebūs jāmācās no jauna. Jāsaka gan, ka katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpēm pavisam ir cita vērtība, ja tas ir kaut kas, ko tu esi iepazinis pēc kāda pazīstama cilvēka ieteikuma.

dva debila eto sila


jebaķ, kā pieriebušies, līdz vardarbībai ģimenē

sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.

ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.

ok, ieņemam venecuēlu, kas pa lēto tirgo naftu ķīnai .... solām šo naftu tirgot pa tirgus cenām ....
ko darīs ķīna, pirks, kur lētāk

lētāk ir krievu nafta

ieņemot venecuēlu, stimulējam krievijas naftu, tipa kara mašīnu

un tad grems nāk klajā ar paziņojumu, ka tagad us cīnīsies ar lētās krievu naftas pircējiem

kaut kas tajā visā man nešķiet loģisks, bet viņi ņemās

"Aizmirstās filmiņas" no 2023. gada vasaras.
Divi vakari jūlija beigās un augusta sākumā pie Dižjūras Staldzenē.
( ... )

šim telos autoram:

Aleksandrs Jēkabsons

https://telos.lv/socialo-mi-ietekme/

tiešām var redzēt ka tādā vietnē ka facebook krīt ārā sērijas no īsiem absolūti bezjēdzīgiem, lielākoties ģenerētiem video. Protams nobloķēt ir viena kustība bet tie ir krāsaini un iespējams ievelkoši.

Protams autors atkal iebrauc likumsakarīgajā otrajā grāvī -

//Sociālo mediju attīstība ir dabisks turpinājums materiālismā un patērnieciskumā balstītajam sabiedrības modelim, kas jau desmitgadēm virza Rietumu civilizāciju prom no Dieva, dvēseles un patiesas saiknes ar citiem. //

nesaprotot vai negribot saprast ka dievs ir tas pats kas reklāmas - kontroles rīks. Tikai iepriešējās paaudzes.

Bet tas ka īsie formāti, vienkāršota un adaptēta informācijas pasniegšana deģenerē ir fakts.

Kad dzirdu vijoles, ģībstu

Gatis jūt
savu gremošanas sistēmu
sākot ar barībasvadu
kad domā par Ivandu
kļūst nemierīgs
sākas personiskā
vairāku magnitūdu
zemestrīce
grūti viņam savā pasaulē
būt

Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz

beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.

2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.


( mazliet sīkāk )

Smukais slepkavnieks ir atkal klāt. Baltmelns ar sārtu degunu, siksniņa uzradusies. Šķiet, pagājušogad, kad senjors nogrāba un apēda balodi pie barotavas, vēl nebija. Nebaidās, izlien pa žogu, un gaida, kad aiziešu, sīkais nelietis. Atradis sev lielisku medību lauku. Tas rozā snuķis viņam piešķir īpaši nevainīgu paskatu. Kaķis, protams.

Zazis ļoti apvainojās kad tika norādīts uz līdzību starp viņa idejām un kristietību, kā arī uz aizguvumu viņa idejās no kristietības

Tātad pamata lietas kluras ir kreisajās idejās no kristietības:

*vainas apziņa
*pieticība
*vienlīdzība

man arvien vairāk šķiet, ka mācēt zaudēt ir labs skils

Jā, (((Meļķi))), es tevi vajātu.

Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"

Sakarā ar sievietes nošaušanu Mineapolisā es atļaušos paziņot, ka ASV ICE jau ir kļuvuši par bandītiem, kurus ar meliem aizstāv valdība un prezidents. Šis ir tas laiks, kas pārbauda cilvēkus – ko tu darītu, ja nacisti vajātu ebrejus? Šoreiz pat ne ebrejus. Kā pusē tu nostājies? Nevainīgu cilvēku vai bandītiskas varas pusē?

Pirmajā decembrī darbu sāka jauns kolēģis. Pāris dienas pirms tam viņam tika nodedzināta māja - kāds pa logu iemeta degmaisījumu.
Dažas dienas vēlāk degmaisījums tika iemests arī kolēģa kaimiņu mājā. Tā nenodega, jo iemītnieki paspēja degmaisījuma pudeli izmest. Vēlāk kolēģis uzzināja, ka viņa māja bija nodedzināta kļūdas dēļ - uzbrucēji bija sajaukuši adreses un patiesais mērķis bija kaimiņu māja.
Pagājušajā naktī tika nodedzināta šī kaimiņu māja.

nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt

Maigs atgādinājums no providences, ka viss negriežas ap mani. Kad bažīgi apjautājos par ieilgušo klusumu, izrādās cilvēkam tuvinieks nomiris.


-------------------------------------

"You get to know what something is by getting to know what it is for, but what it is for only appears when it does what it is for."

/ Elizabeth Anscombe, Human life, Action and Ethics.

digitālais Digmārs
vieninieku un nullīšu
kombinācija
burti ekrānā
kaut kāds pikselis
ei nu notici
ka iemīlējies
knēvelis

Zigmārs
nāk zigzagā
nāk ar zirgu
galopā
pa šaha laukumu
apgāžot pārējās
figūras
nabaga karalim
mats

viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc

Juliāns
ir Klusais okeāns
kurā mērcēt nogurušas
kājas
pēc 40 gadu ilgas
soļošanas
uz vietas

Rota ir
Dieva dota
tāds cilvēks
nelīdzsvarots
sudraba vietā
dzīvsudrabs
uzmanīgi ar viņu
lai nav priekšlaicīgs
kaps

vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?

viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut.

Ja ir tik garas brīvdienas, tad reizēm šķiet, ka darba dienas patīk labāk. Ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt brīvajā laikā, bet ievilcies cits ritms, pēc kura grūti atgriezties parastajā.

kuram no cibiņiem bija teksts
man nav laika, man ir jādzīvo

un vai tas ir precīzs citāts?

citās ziņās, priekš manis jaunvārds - sniegvilksnis. man tik ļoti tas patīk, ka nosaukšu tajā kādu no pelēkajām zīlītēm aiz loga vai vēl kur citur likšu, vilkšu

es jau neko, to feisbuks

iebaroju māksligajam savu cibu un palūdzu piecus ierakstus un tātad( Pieci ieraksti malv'ines stil'a, ko rakst'ijis m'aksl'igais. bu'cas )

Jau kādu laiku tiek runāts par ES federalizāciju, un jo dziļāk mēs grimstam globālos konfliktos, jo vairāk tiek runāts par šī procesa neizbēgamību. Tam visam ir daudz racionālu argumentu. Kas mani dara nedaudz bažīgu, ir ASV piemērs. Lieki teikt, ka EP vēlēšanas Latvijā nav pats populārākais pasākums. Kas pats par sevi varbūt nav slikti, bet iezīmē nepārprotamu plaisas palielināšanos starp ierindas cilvēku un varu. Mums te jau ar reģionālajām reformām neklājās pārāk viegli, kad dažādi novadi nevēlas būt kopā, par ko mēs te vispār varēsim runāt Eiropas Federācijas līmenī. Bet vēl bez lokālpatriotisma, ASV šobrīd demonstrē to, kā vara var ignorēt tās pilsoņu gribu. Viena lieta ir savākt vajadzīgos procentus vēlēšanās, pavisam cita ir visaptverošs atbalsts tam, ko tā vara pēc tam dara. Vēlēt joprojām ejam ar sirdi, atstājot smadzenes mājās, un pēc tam slimojam ar kognitīvo disonanci. Būs drusku dirsā, ja mēs radīsim situāciju, kad vietējie kundziņi varēs tikai plātīt rokas par to, kā viņi neko nevar padarīt. Nav tā, ka mums jau šobrīd netrūktu eiroskeptiķu. Pa lielam mūs kopā tur vienīgi lielas bailes no Krievijas. Arī naids, bet tas izriet no tām pašām bailēm. Viena lieta ir baidīties no čabošiem krūmiem tumsā, pavisam cita lieta ir tad, ka šis evolucionārais produkts ietekmē sociālos procesus. Ne velti saka, ka produktivitāte rodas tur, kur ir uzticība.