lasu tagad šito: https://lina.lv/shop/ari-senus-ievainoj
kā jau visas Līnas grāmatas - sakarīgas lietas plus ezotēriska -ņa
lasu tagad šito: https://lina.lv/shop/ari-senus-ievainoj
kā jau visas Līnas grāmatas - sakarīgas lietas plus ezotēriska -ņa
beidzot iznākusi tā Mīlestības mājas grāmata par mīlestības pedagoģiju. gribu to grāmatu kopš kursiem, tur bija ļoti daudzas vērtīgas lietas (ļoti lūdzu turēt īkšķus lai ir labi rediģēta un nav jāraud gaužas asaras). gribēju, žākstījos par ciparu. neplānotā naudiņa tieši tikko ienākusies. apskatījos cik maksā grāmatnīcā, sūtīšu no autoriem ar Omnivu. gan jau tirāža maza un fiksi vajag paspēt. nauda nāk un iet, vērtības paliek, vai ne
(vai ne?)
karoče Gatis pagaidīs kad pārdošu kādu citu no krāmiem
un to logu es nomazgāju. bija tā vērts!
neatceros vai jau teicu, bet kamēr ciemojāmies pie maniem senčiem, izlasīju divas grāmatas:
https://www.goodreads.com/book/show/556
https://www.goodreads.com/book/show/178
Ziņģīte mani baigi iedvesmoja rīvēties (parāpot es nevaru, tad vispirms jāsataisa labi daudz polsterējuma, bet arī ar visu to nez kā man ies), bet sastiepu to kaklu. un nu jau esmu aizmirsusi kā tur vajadzēja, vienkārši slapja katru reizi kārtīgi rīvējos. tā grāmata bija vienlaikus baisa un gruzīga un wow. nu tā, ka cilvēkam dzīvē bijis ārkārtīgi daudz čerņas un tas viss ir bijis un pārstrādāts. kaut kādā mērā šito rakstot atcerējos Margarita Stāraste. post scriptum. kur bija čerņa čerņas galā, tikai viss tādā čerņā arī palicis
nu jā un tas Tango ar diviem misteriem v nu tā. t.i. es lasīju un jutu, ka autore ir dāmu žurnālu redaktore, lasījās kā tāds redaktores sleju virknējums. atnāca pie manis īstajā brīdī un es ar to grāmatu un pārdomām to tēmu iekšēji atrisināju. sajūsmu par grāmatu gan nesapratu, bet es to viņas pirmo bestselleri neesmu lasījusi. tā kā tas viss tik ļoti nesen un nekas nav beidzies un par dzīvu, neviz izdomātu cilvēku, vairāk neko arī negribas piebilst.
tagad lasu šito. iet lēni
https://lina.lv/shop/plauka-dvesele
dažreiz tas, ka neesmu lasījusi Tolkīnu man nāk tikai par labu - ar lielu baudu var lasīt mazāk pazīstamu fantāzijas literatūru un nekas nekaitina un netraucē. tiem, kam aktuāli un kas nav lasījuši, sirsnīgi iesaku Paolini Inheritance Cycle
ak jā, es taču izlasīju ko 50 shades of grey hardkora pakaļdarinājumu. bija briesmīgi es pat nezinu, kādēļ man tas bija jālasa līdz galam (kaut gan no otras puses, visā grāmatu lasīšanas karjerā pusratā pametusi esmu tikai kādas trīs vai četras, ja neskaita Prustu, kura baudīšanai vajag Īpašus Apstākļus). neesmu droša, ka pieķeršos dižpārdoklim lai zinātu par ko meitenes jūsmo un čaļi spļaudās