Junky's Christmas

Recent Entries

12/7/19 09:45 pm - Bērniņš

Manas dienas ir diezgan intensīvas un piesātinātas. Vai arī man vienkārši trūkst motivācijas rakstīt. Vienalga. Es gribēju kaut ko uzrakstīt, kad bija pagājuši seši mēneši šeit, bet kā redzams, tas nenotika. Tagad ir pagājuši deviņi. Ne šis ne tas, bet laika nogrieznim pašam par sevi droši vien ir sekundāra nozīme.
Kad pēc pēdējās viesošanās Rīgā, man kolēģi jautāja, vai man nepietrūkst Rīgas/Latvijas, man nācās pašam sev atzīt, ka šeit es jūtos vairāk mājās kā Rīgā. Es nevaru teikt, ka Oslo būtu mana mīļākā pilsēta, es droši vien drīzāk izvēlētos dzīvot kādā daudz dzīvākā vietā. Tomēr, no otras puses, šeit ir kaut kas no tā ziemeļnieku miera un vientulības, kas man tik ļoti patīk. Vēl man patīk, ka šeit ikdienas dzīve ir pāris pakāpes komfortablāka. Un runa nav par mani, es pārāk nesūdzējos arī Latvijā, bet cilvēkiem šeit vienkārši ir labāka dzīve. Tie netup sakumpuši uz Maslova piramīdas pirmajiem pakāpieniem un necenšas paklupināt un nolamāt visus, kuri iet garām. Tā ir tāda vairāk sajūtama kā paskaidrojama lieta, bet šeit nejūt to sakāpināto negatīvismu, vienaldzību un skaudību kā tas ir Latvijā. Es negribu šo izvērst par kritiku Latvijai, kura man šķiet bezgala skaista un tuva, taču katru reizi, kad es uz turieni aizbraucu, sajūtu to kopējo bezcerības stāvokli. Var jau pasmieties, ka skandināvu pirmās vietas starptautiskajos laimes indeksos ir tāpēc, ka viņi visi sēž uz antidepresantiem, bet man, dzīvojot šeit, šķiet, ka tas nav iemesls. Drīzāk šeit radītais sabiedrības modelis pietiekami lielai sabiedrības daļai rada tādus dzīves apstākļus, kas ļauj justies laimīgam, lai arī ko tas nozīmētu. Jā, arī šeit ir problēmas un ik pa laikam kāda sabiedrības grupa izsaka savu neapmierinātību, taču kopējais sabiedrības noskaņojums nav neapmierinātība. Un to jūt.
Es neplānoju atgriezties, man šeit patīk.

Tagad ir populāri atskatīties uz aizejošo desmitgadi. Pirms desmit gadiem es aizgāju no darba Rīgas domē un pilnīgi droši neparedzēju savu šī brīža situāciju. Diezgan mežonīga desmitgade bijusi, ar labāku rezultātu kā daždien gaidīts.
Tags:

3/31/19 08:17 pm

Viena no daudzajām lietām šajā pasaulē, ko es nesaprotu, ir kā cilvēkam var būt garlaicīgi, esot vienam. Vai tev nebūs/nav garlaicīgi tur vienam? Šo jautājumu pēdējā laikā esmu saņēmis diezgan daudz. Nē, vienīgā situācija, kurā man apzinātā vecumā ir bijis garlaicīgi, ir kaut kādi neapdomīgi apmeklēti pasākumi, kurus nevar pamest un kuros nav alkohola. Vienatne savukārt ir labākais stāvoklis, kurā domājoša būtne var atrasties.
Es kaut kur dziļi iekšā vienmēr esmu viens. Un vienmēr tāds būšu. Un tas mani pilnībā apmierina. Tomēr cilvēkiem, kuri uzdod jautājumus par garlaicību vienatnē, es tā nekad neatbildu. Ja cilvēkam ir garlaicīgi vienam, tad ticams, ka viņam ir pārāk maz domu, kuras viņš spēj domāt viens un empīriskā pieredze liecina, ka domas, kuras tiek domātas barā, nav domāšanas vērtas.
Te vietā būtu nicīgs jautājums: ko tad tu tādu viens esi izdomājis? Neko. Pilnīgi neko. But that's not the point.
Tags:

3/20/19 08:48 pm - 3. diena

3. diena jaunajā darbā. Un 5. jaunajā valstī. Pagaidām viss notiek ļoti raiti un nekādas praktiskas dabas problēmas nav radušās. Visur esmu piereģistrējies, visu nepieciešamo nokārtojis un viss darbojas. Aizdomīgi.
Arī darbs rādās pietiekami interesants un izaicinošs. Vienīgi šorīt izmetu maisu ar visādiem plastmasas iepakojumiem no ievākšanās procesa un tikai pēc tam piefiksēju, ka to vajadzēja iepakot vēl vienā speciālas krāsas maisā, kas identificē saturu. Respektīvi, ideja ir, ka it kā visu met vienā konteinerā, bet dažādas krāsas maisos, tādējādi šķirojot atkritumus, kas šeit ir gandrīz tik pat būtisks vaļas prieks kā skriešana. Bet nu fuck it. Gaidīju, kad mājas FB grupā parādīsies kāds nikns posts par to, ka kāds krāns nepareizi izmetis atkritumus, bet pagaidām viss mierīgi.
Otra problēma, ir ka nevaru atrast čības. Vienā veikalā bija, bet par 240 kr. (24 eur), kas pagaidām, man vēl pie šejienes cenām nepieradušam, šķiet drusku neadekvāti. Kas attiecas uz cenām, tad tās, rupji vispārinot, ir kādas 2 reizes augstākas kā Latvijā. Čības par 12 eur būtu ok.
Tags:

3/4/19 07:02 pm

Pirms gadiem desmit es biju diezgan pārliecināts, ka drīzāk agri kā vēlu pārcelšos dzīvot uz ārzemēm. Nekāda konkrēta mērķa vai plāna man gan nebija, toties bija pārliecība. Tomēr, neskatoties uz pāris neveikliem mēģinājumiem, tas nenotika. Dzīve, gadiem ejot, iegriezās citās sliedēs, iekšējo hipiju aizvien ciešāk smacēja depresīvais un komfortu mīlošais mileniālis un doma par emigrāciju, lai arī nepazuda pavisam, savu aktualitāti zaudēja. Līdz nesenai pagātnei, kad darba darīšanās 3 mēnešus pavadīju Ņujorkā. Tā pilsēta manī atmodināja to sajūtu, kad gribas visu pamest, mesties iekšā nezināmajā un pārcelties dzīvot citur. Taču man vairs nav divdesmit un uz tādām avantūrām es sevi nekad neļautu pierunāt. Regulāri par to iedomājos, taču loģiskā prāta daļa nebeidza atkārtot, ka man nav pilnīgi nekā, ko es varētu kādam šajā miljonu pilsētā piedāvāt, lai tur spētu izdzīvot. Tajā pašā laikā bija arī nomācoša sajūta, ka darbs, ko daru šobrīd, ir sevi izsmēlis un gandrīz vienīgais, kas mani tajā tur, ir komforts, ko tas sniedz. Tā nu aptuveni pusotru gadu vēlāk esmu nonācis līdz situācijai, kurā pēc divām nedēļām ir mana pirmā darba diena jaunajā darbā. Oslo.
Un es zinu, ka atkal būs tā sirreālā sajūta kā tad, kad pirmo dienu gāju uz darbu Manhetenā. Es? Šeit? Kādā vispār sakarā? Principā, tādi brīži ir vienīgie, kuru dēļ ir kaut cik interesanti eksistēt.
Tags:

8/25/18 12:15 pm

Es domāju, ka Ciba ir mirusi, bet izrādījās, bet Ciba izrādās dzīvāka par dzīvu.
Tags:

5/12/17 05:56 pm - Par Rīgas pašvāldības vēlēšanām

Tā kā pats mitinos Rīgā, kādu laiku jau perinu domu par Rīgas pašvaldības potenciālajām izmaiņām tuvojošos vēlēšanu rezultātā. Manuprāt, iespējami divi galvenie scenāriji ar dažām visai nebūtiskām niansēm. Pirmais: uzvar Saskaņa plus dažas tai lojālas partijas vai partijas, kurām nebūtu problēmu sadarboties ar Saskaņu. Šajā gadījumā nekas būtiski nemainās un uzņemtais kurss uz Krievijas nomali turpinās. Otrs: Saskaņa paliek opozīcijā un koalīciju izveido bars ar "alternatīvajām", "labējām", "latviskajām" ,respektīvi, pārējām partijām. Šis variants ir nedaudz interesantāks, jo pat neiedziļinoties, kuras tieši varētu būt tās partijas, ir skaidrs, ka bardaks būs fenomenāls. Pa astoņiem gadiem, kurus Saskaņa ir bijusi pie varas, tā savus cilvēkus ir ielikusi pilnīgi visur, kur iespējams. Reāli visu, kas ir saistīts ar pašvaldību visos līmeņos kontrolē viens politiskais spēks. Pie scenārija, kurā šis spēks zaudē varu un to iegūst nevis viena cita partija, bet bars ar partijām, var tikai iedomāties, kā notiktu cīņa ar šo astoņkāji par visām tā ietekmes zonām. Visas relatīvi nopietnākās partijas (vismaz tās, kuras apjēdz atšķirību starp Saeimas un pašvaldības vēlēšanām) sola cīnīties ar korupciju, reformēt, reorganizēt, sakārtot, atjaunot utt. Šaubos, ka pat, ja viena no tām iegūtu vairākumu, tā spētu realizēt savus solījumus, bet šādu solījumu pildīšana sadrumstalotā koalīcijā, kurā katram ir sava interpretācija par lietu kārtību, ir vēl neticamāka. Gan jau kāda no mazajām maukām beigās tāpat pagultos zem Saskaņas, ar kuru tad bloķētos pret pārējiem. Rīgas izredzes ir reāli sūdīgas.
Tags: ,

10/25/16 07:14 pm

Katru reizi, kad redzu kādu zelējam moderno e-cigareti, galvā iešaujas doma par robot's dick


Tags:

7/23/16 03:11 pm

Interesanti, vai tā ir mīlestība, kas liek par telefona ekrāntapeti izvēlēties sava bērna fotogrāfiju. Grūti iztēloties pat speciāli veidotu attēlu ar bērnu, kas varētu būt pietiekami patīkams ikdienas vērojumam, lai varētu to izmantot tik salīdzinoši bieži redzamā vietā. Bet no otras puses, ja tu esi tēvs, kurš pusdivos naktī pie bāra letes mēģina pārliecināt blakus dzerošo par bērnu skaistumu un nepieciešamību, iespējams, ka tieši tas ir veids kā neaizmirst kādi tad tie tavi bērni izskatās. Nu, un, protams, tā tu sev vari mēģināt iestāstīt, cik ļoti svarīgi tev tie ir. Pat ja no dažādām mātēm.
Es dažreiz uz telefona sākumekrāna uzlieku sticky notes ar atgādinājumiem par dažādām lietām, bet nu piena paku jau, protams, par fona attēlu neliksi.
Tags:

4/1/16 10:49 pm - Langston Hughes - Monotony

Tags:

3/21/16 11:34 pm

Dažreiz pārsteidz indivīdu vēlme pārliecināt citus par savu izvēļu pārākumu. Dzert/nedzert strukturēto ūdeni; ārstēties/neārstēties ar homeopātiju; būt/nebūt vegānam; gejam, kristietim, velosipēdistam utt. utjpr. Un spēj taču cilvēki rakstīt blogus un iesaistīties tūkstoškomentāru diskusijās, lai aizstāvētu savu vienīgo un pareizo viedokli. Man, piemēram, ir pilnīgi vienalga par visiem tiem lohiem, kuri tic strukturētajam ūdenim, homeopātijai, dievam vai Guntim Belēvičam. Kamēr vien man ir iespēja domāt un darīt tā, kā es to vēlos. Jā, rakstiet blogus, dodiet linkus uz pētījumiem, rādiet piemēru, bet nevajag ierobežot izvēles. Un ja kāds vēlas dzert "ūdeni ar atmiņu" un kāds cits viņam ir gatavs to piedāvāt, tad tās ir viņa tiesības. Man savukārt ir tiesības to nedarīt un pat norādīt kādam citam, kāpēc arī viņam, iespējams, to nevajadzētu darīt, bet aizliegt es to nevaru. Tā uzstājīgā "pareizā viedokļa" sludināšana ir kaitinoša arī tad, ja es pats šim viedoklim piekrītu.
Tags:

3/12/16 01:18 pm - Francis Picabia

Tags:

12/10/15 06:51 pm

Tik daudziem vajadzētu iedzert siltu indi, ka vieglāk to būtu izdarīt pašam.
Tags:

10/21/15 06:20 pm

Demokrātijas viena no zināmākajām un biežāk pieminētajām īpašībām ir neelastība un nespēja pietiekami ātri pielāgoties pārmaiņām, kas notiek vidē, kurā tā darbojas. Tas diezgan loģiski izriet no lēmumu pieņemšanas specifikas. Es atļaušos apgalvot, ka šis neelastīgums un lēnais atbildes laiks uz vides pārmaiņām, ir demokrātijas, kā valsts pārvaldes modeļa, negatīva īpašība. No tā savukārt izriet, ka valsts pārvaldes struktūrām ar šo blakni būtu nepieciešams, ja ne aktīvi cīnīties, tad vismaz politikas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos rēķināties. Vienkāršojot, varētu teikt, ka valsti vajadzētu vadīt ar skatu nākotnē, nevis pagātnē. Piemēram, realitāte rāda, ka laulības institūts cilvēku prātos vairs nav nekas svēts vai fundamentāli nepieciešams, jo citādi nebūtu iespējams, ka vairāk cilvēku dzīvo kopā ārpus laulības kā laulībā un viņiem tas acīmredzami nekādas īpašas problēmas nerada. Attiecīgi tā vietā, lai izpildvara censtos atrast veidus kā par visām varītēm cilvēkus piespiest laulāties, tā varētu paskatīties uz realitāti un tajā notikušajām pārmaiņām un domāt par to, lai padarītu valsts institūcijas pretimnākošākas tiem, kuri izvēlas nelaulāties. Tas rada situāciju, kurā demokrātiska valsts pārvalde ir ne vien neelastīga un necenšas pielāgoties, bet pretdarbojas, cenšoties izmainīt jau notikušas izmaiņas sociālajā telpā. Demokrātiskā valstī nav iespējams demokrātiski piespiest cilvēkus laulāties, ja viņi to negrib. Turklāt idejas, ka laulība ir nepieciešama valstij, ka tā kaut kādā mistiskā veidā nodrošinās ataudzi, ka tā ir atbilstoša morāles principiem, ka laulībā dzīvot ir tikumīgāk, vispār ir kaut kas no kādas ārstniecības iestādes palātas repertuāra. Kam tādam nebūtu jānonāk pat tuvu politiskajai dienas kārtībai. Valsts pārvaldei nav jāiejaucas indivīdu privātajā telpā ar saviem (pie varas esošo) priekšstatiem par morāli. Tās uzdevumam būtu jābūt padarīt pēc iespējas labāku dzīvi pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Ja ne gluži utilitāri, tad tuvu tam.

8/4/15 11:09 am

Antimigrantu jeb rasisma atmosfērā piefiksēju, ka homofobu un rasistu retorika ir ļoti līdzīga. Loģikas kļūdas, kuras ļauj veidot pilnīgi absurdas cēloņsakarības. Ir kaut kādi svešie, kuri ar savu uzvedību apdraud mūsu tīrību, mūsu pareizo seksuālo orientāciju, bērnus un tradīcijas. Turklāt nav svarīgs skaits, tie var būt gan tūkstoši, kuri iet praidā, gan potenciālie daži simti imigrantu. Jau tagad dzirdams, cik daudzi pēc praida pametuši savas ģimenes un vienojušies homoseksuālās attiecībās, kas svinētas ar publiskām orģijām un izvirtībām, lai savā ticībā ievilinātu vēl vairāk heteroseksuālo tautiešu. Savukārt ierodoties imigrantiem, latvieši masveidīgi pievērsīsies islāmam, centīsies kļūt tumšādaini un sāks perināt terorisma idejas. Tie, kas nepakļausies, tiks izvaroti un nogalināti. Anyway, ja tik daudzi cilvēki ir tik vāji, ka viņus par gejiem var padarīt citi geji un savas, tik ļoti mīlētās tradīcijas, viņi gatavi pamest saujiņas imigrantu dēļ, tad iespējams, ka viņiem tāpat nav nākotnes un viņi ir pelnījuši visu, kas ar viņiem notiek.
No praktiskās puses visvairāk tracina tas, ka tā vietā, lai sāktu risināt potenciālās problēmas, kas saistītas ar imigrāciju, vēl joprojām politiskajā telpā notiek strīdi par skaitu, zobu kvalitāti un ādas krāsu. Un varbūt, ja mēs pietiekami skaļi bļausim, tad tomēr varēsim bēgļus neuzņemt. Beigās izrādās, ka baltākajiem no baltajiem politiķiem ir pilnīgi vienalga no kā sastāv tribīne, no kuras var izkliegt savus baltos saukļus. Nē, mīļie tautieši, man ar jums nav pa ceļam.

6/18/15 12:13 pm - Dienas jautājums

Tags:

6/12/15 08:14 am

Es galīgi neesmu rīta cilvēks un nonākt agrā rīta stundā man parasti sanāk tikai tad, kad neeju gulēt. Tomēr pēdējās dienas, ceļoties sešos no rīta un ap septiņiem startējot ārā no mājas, jāsaka, ka agri vasaras rīti ir ļoti patīkami pat pilsētā.
Tags:

6/10/15 11:47 am

Vēl man patīk ideja, ka Krievijas lielā iespēja Rietumos gūt atbalstu ir saistīta ar konservatīvajām vērtībām. Lai arī tajā ir daļa patiesības, šīs idejas apoloģēti aiziet kaut kādā sviestā, kas kārtējo reizi liek izjust nepatiku pret konservatīvisma jēdziena interpretāciju. Kā mums cīnīties pret Krieviju? Pašiem kļūt par tādu! Ja mums nebūtu visādu liberāļu, kuri grauj pamatus, mēs varētu uzbūvēt Eiropu, kas sastāv no nacionālkonservatīvām valstīm (wait... kaut kur jau pieredzēta situācija, ne?) un pret tādu Eiropu Krievija neko nevarētu izdarīt. Jo patiesībā jau visi, respektīvi, visas Eiropas tautas, dziļi sirdī ir nacionālkonservatīvas, bet liberāļi ir tikai maza radikāļu grupiņa, kura panākusi lielu ievērību, izmantojot liberastu propagandu. Ja to visu aizliegtu kopā ar gejiem un imigrantiem, tad vismaz ideoloģiski Eiropa būtu neievainojama. Var jau uztaisīt domu eksperimentu šādai situācijai, kurā diezgan skaidri redzams, cik šāda ideja ir absurda, bet kam tas vajadzīgs, ja esam tik pārliecināti par savu īsto un vienīgo patiesību.
Tags:

6/9/15 09:22 pm

Fanošana pieaugušā vecumā šķiet visai īpatnējs fenomens. Droši vien vēl viens veids kā nejusties vienam un būt piederīgam kādai indivīdu grupai, kas vienkāršā veidā ļauj aizpildīt tukšumu prātā vai sirdī vai kaut kur. Cilvēki fano par, šķiet, visu iespējamo, sākot no sporta komandām un beidzot ar grāmatu un datorspēļu varoņiem. Bet viena no dīvainākajām fanošanas formām, ko esmu pamanījis pēdējā laikā, ir fanošana par Egilu Levitu. Nekā citādāk, piemēram, Langas izpausmes es nodēvēt nevaru. Ir ok atbalstīt kaut kādas savas preferences un tās pārstāvošos indivīdus, bet tad, kad šī atbalstīšana sāk līdzināties atbalstam futbola komandai, šķiet, ka ir par daudz. Saprotu, ka ir cilvēku grupa, kurai konkrētais personāžs asociējas gluži vai ar mesiju, kuram bija dots kāds augstāks uzdevums kļūstot par prezidentu un izglābjot latvju tautu, bet viss ir beidzies un tagad taču varētu atlaist un nomierināties, nevis rīkot kaut kādas tikšanās un raudāt publiskajā telpā. Katrā ziņā šāda, jau startā caurkritušu prezidenta kandidātu, glorificēšana izskatās dīvaini.
Tags:

5/30/15 12:07 pm - Never again.

Es saprotu, ka Kaņepe ir baigās kultūras baigais centrs, bet naktī tur iet iedzert bija reāla kļūda. Neviena normāla stiprā alkohola, smird, pilns un pats labākais, ka tu ar savu rumpepsi nevari iet uz terases, jo tā ir pasludināta par ielu un uz ielas dzert nedrīkst. Beigās uz terases vispār vairs iet nedrīkst, arī bez glāzes. Nepaliek skaidrs, kāpēc tajā vietā vienalga ir tik daudz cilvēku un vai viņiem visiem ir tik ļoti vienalga par savu atrašanās vietu vai to prasa statuss, vai arī tādas miskastveida iestādes tagad vienkārši ir modē.
Ā un vēl bārmenis par jocīgu nosauca, kas nav nekas slikts, jo tiešām tāds esmu, bet viņaprāt tikai jocīgie dzer tumšo rumu ar kolu t.i. pepsi. Whatever, es rumu vispār skaidrā nedzeru.
Tags: ,

4/9/15 09:23 pm

Pirmā doma pēc šodien gaismā izceltajām Iesalnieka pērlēm, ir, ka konvencionālā politiskā karjera viņam būtu jābeidz. Tiešām neesmu drošs, ka ir labi, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs ir atklāts fašists. Tomēr atkāpjoties no pirmajām emocijām, ir diezgan skaidrs, ka pietiekami liela sabiedrības daļas uzskati ir ļoti līdzīgi un vismaz tik pat agresīvi. Tādējādi, ja notiktu neticamais un, piemēram, MK vai Saeima rosinātu Iesalnieka atstādināšanu no amata saistībā ar šiem uzskatiem, tā nebūtu pārāk laba rīcība. Šādai iniciatīvai vajadzētu nākt tieši no sabiedrības, kura izrādītu sašutumu par šādiem uzskatiem. Tas būtu pierādījums tam, ka iespējams tuvojamies Rietumiem un to izpratnei par demokrātiju, toleranci, iecietību un līdzīgām vērtībām.

Interesanti, vai šis gadījums uzņems kādus apgriezienus un izpelnīsies kādus oficiālus komentārus un rezonansi tālāk par twitera neīstās dzīves robežām. Principā prasītos kādi oficiāli TM komentāri un kāds sižetiņš Panorāmā ar pašu varoni. Lai arī tie Iesalnieka prāt ir seni ieraksti, atļaušos apgalvot, ka 5-7 gadi nav nemaz tik sen; cilvēks 25 gadu vecumā parasti ir nostiprinājis diezgan skaidru vērtību ietvaru, lai arī tas, protams, var mainīties; šī brīža Iesalnieka izteikumi neliecina, ka viņš savus uzskatus varētu būt mainījis.

Vēl interesanti, vai viņam ir pieeja valsts noslēpumam un ja ir, vai SAB šādus izteikumus uzskata par savienojamiem ar šo pieeju.
Powered by Sviesta Ciba