Junky's Christmas
Recent Entries
5/12/17 05:56 pm - Par Rīgas pašvāldības vēlēšanām
Tā kā pats mitinos Rīgā, kādu laiku jau perinu domu par Rīgas pašvaldības potenciālajām izmaiņām tuvojošos vēlēšanu rezultātā. Manuprāt, iespējami divi galvenie scenāriji ar dažām visai nebūtiskām niansēm. Pirmais: uzvar Saskaņa plus dažas tai lojālas partijas vai partijas, kurām nebūtu problēmu sadarboties ar Saskaņu. Šajā gadījumā nekas būtiski nemainās un uzņemtais kurss uz Krievijas nomali turpinās. Otrs: Saskaņa paliek opozīcijā un koalīciju izveido bars ar "alternatīvajām", "labējām", "latviskajām" ,respektīvi, pārējām partijām. Šis variants ir nedaudz interesantāks, jo pat neiedziļinoties, kuras tieši varētu būt tās partijas, ir skaidrs, ka bardaks būs fenomenāls. Pa astoņiem gadiem, kurus Saskaņa ir bijusi pie varas, tā savus cilvēkus ir ielikusi pilnīgi visur, kur iespējams. Reāli visu, kas ir saistīts ar pašvaldību visos līmeņos kontrolē viens politiskais spēks. Pie scenārija, kurā šis spēks zaudē varu un to iegūst nevis viena cita partija, bet bars ar partijām, var tikai iedomāties, kā notiktu cīņa ar šo astoņkāji par visām tā ietekmes zonām. Visas relatīvi nopietnākās partijas (vismaz tās, kuras apjēdz atšķirību starp Saeimas un pašvaldības vēlēšanām) sola cīnīties ar korupciju, reformēt, reorganizēt, sakārtot, atjaunot utt. Šaubos, ka pat, ja viena no tām iegūtu vairākumu, tā spētu realizēt savus solījumus, bet šādu solījumu pildīšana sadrumstalotā koalīcijā, kurā katram ir sava interpretācija par lietu kārtību, ir vēl neticamāka. Gan jau kāda no mazajām maukām beigās tāpat pagultos zem Saskaņas, ar kuru tad bloķētos pret pārējiem. Rīgas izredzes ir reāli sūdīgas.10/25/16 07:14 pm
Katru reizi, kad redzu kādu zelējam moderno e-cigareti, galvā iešaujas doma par robot's dick
7/23/16 03:11 pm
Interesanti, vai tā ir mīlestība, kas liek par telefona ekrāntapeti izvēlēties sava bērna fotogrāfiju. Grūti iztēloties pat speciāli veidotu attēlu ar bērnu, kas varētu būt pietiekami patīkams ikdienas vērojumam, lai varētu to izmantot tik salīdzinoši bieži redzamā vietā. Bet no otras puses, ja tu esi tēvs, kurš pusdivos naktī pie bāra letes mēģina pārliecināt blakus dzerošo par bērnu skaistumu un nepieciešamību, iespējams, ka tieši tas ir veids kā neaizmirst kādi tad tie tavi bērni izskatās. Nu, un, protams, tā tu sev vari mēģināt iestāstīt, cik ļoti svarīgi tev tie ir. Pat ja no dažādām mātēm.Es dažreiz uz telefona sākumekrāna uzlieku sticky notes ar atgādinājumiem par dažādām lietām, bet nu piena paku jau, protams, par fona attēlu neliksi.
3/21/16 11:34 pm
Dažreiz pārsteidz indivīdu vēlme pārliecināt citus par savu izvēļu pārākumu. Dzert/nedzert strukturēto ūdeni; ārstēties/neārstēties ar homeopātiju; būt/nebūt vegānam; gejam, kristietim, velosipēdistam utt. utjpr. Un spēj taču cilvēki rakstīt blogus un iesaistīties tūkstoškomentāru diskusijās, lai aizstāvētu savu vienīgo un pareizo viedokli. Man, piemēram, ir pilnīgi vienalga par visiem tiem lohiem, kuri tic strukturētajam ūdenim, homeopātijai, dievam vai Guntim Belēvičam. Kamēr vien man ir iespēja domāt un darīt tā, kā es to vēlos. Jā, rakstiet blogus, dodiet linkus uz pētījumiem, rādiet piemēru, bet nevajag ierobežot izvēles. Un ja kāds vēlas dzert "ūdeni ar atmiņu" un kāds cits viņam ir gatavs to piedāvāt, tad tās ir viņa tiesības. Man savukārt ir tiesības to nedarīt un pat norādīt kādam citam, kāpēc arī viņam, iespējams, to nevajadzētu darīt, bet aizliegt es to nevaru. Tā uzstājīgā "pareizā viedokļa" sludināšana ir kaitinoša arī tad, ja es pats šim viedoklim piekrītu.
12/10/15 06:51 pm
Tik daudziem vajadzētu iedzert siltu indi, ka vieglāk to būtu izdarīt pašam.10/21/15 06:20 pm
Demokrātijas viena no zināmākajām un biežāk pieminētajām īpašībām ir neelastība un nespēja pietiekami ātri pielāgoties pārmaiņām, kas notiek vidē, kurā tā darbojas. Tas diezgan loģiski izriet no lēmumu pieņemšanas specifikas. Es atļaušos apgalvot, ka šis neelastīgums un lēnais atbildes laiks uz vides pārmaiņām, ir demokrātijas, kā valsts pārvaldes modeļa, negatīva īpašība. No tā savukārt izriet, ka valsts pārvaldes struktūrām ar šo blakni būtu nepieciešams, ja ne aktīvi cīnīties, tad vismaz politikas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos rēķināties. Vienkāršojot, varētu teikt, ka valsti vajadzētu vadīt ar skatu nākotnē, nevis pagātnē. Piemēram, realitāte rāda, ka laulības institūts cilvēku prātos vairs nav nekas svēts vai fundamentāli nepieciešams, jo citādi nebūtu iespējams, ka vairāk cilvēku dzīvo kopā ārpus laulības kā laulībā un viņiem tas acīmredzami nekādas īpašas problēmas nerada. Attiecīgi tā vietā, lai izpildvara censtos atrast veidus kā par visām varītēm cilvēkus piespiest laulāties, tā varētu paskatīties uz realitāti un tajā notikušajām pārmaiņām un domāt par to, lai padarītu valsts institūcijas pretimnākošākas tiem, kuri izvēlas nelaulāties. Tas rada situāciju, kurā demokrātiska valsts pārvalde ir ne vien neelastīga un necenšas pielāgoties, bet pretdarbojas, cenšoties izmainīt jau notikušas izmaiņas sociālajā telpā. Demokrātiskā valstī nav iespējams demokrātiski piespiest cilvēkus laulāties, ja viņi to negrib. Turklāt idejas, ka laulība ir nepieciešama valstij, ka tā kaut kādā mistiskā veidā nodrošinās ataudzi, ka tā ir atbilstoša morāles principiem, ka laulībā dzīvot ir tikumīgāk, vispār ir kaut kas no kādas ārstniecības iestādes palātas repertuāra. Kam tādam nebūtu jānonāk pat tuvu politiskajai dienas kārtībai. Valsts pārvaldei nav jāiejaucas indivīdu privātajā telpā ar saviem (pie varas esošo) priekšstatiem par morāli. Tās uzdevumam būtu jābūt padarīt pēc iespējas labāku dzīvi pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Ja ne gluži utilitāri, tad tuvu tam.
6/12/15 08:14 am
Es galīgi neesmu rīta cilvēks un nonākt agrā rīta stundā man parasti sanāk tikai tad, kad neeju gulēt. Tomēr pēdējās dienas, ceļoties sešos no rīta un ap septiņiem startējot ārā no mājas, jāsaka, ka agri vasaras rīti ir ļoti patīkami pat pilsētā.6/10/15 11:47 am
Vēl man patīk ideja, ka Krievijas lielā iespēja Rietumos gūt atbalstu ir saistīta ar konservatīvajām vērtībām. Lai arī tajā ir daļa patiesības, šīs idejas apoloģēti aiziet kaut kādā sviestā, kas kārtējo reizi liek izjust nepatiku pret konservatīvisma jēdziena interpretāciju. Kā mums cīnīties pret Krieviju? Pašiem kļūt par tādu! Ja mums nebūtu visādu liberāļu, kuri grauj pamatus, mēs varētu uzbūvēt Eiropu, kas sastāv no nacionālkonservatīvām valstīm (wait... kaut kur jau pieredzēta situācija, ne?) un pret tādu Eiropu Krievija neko nevarētu izdarīt. Jo patiesībā jau visi, respektīvi, visas Eiropas tautas, dziļi sirdī ir nacionālkonservatīvas, bet liberāļi ir tikai maza radikāļu grupiņa, kura panākusi lielu ievērību, izmantojot liberastu propagandu. Ja to visu aizliegtu kopā ar gejiem un imigrantiem, tad vismaz ideoloģiski Eiropa būtu neievainojama. Var jau uztaisīt domu eksperimentu šādai situācijai, kurā diezgan skaidri redzams, cik šāda ideja ir absurda, bet kam tas vajadzīgs, ja esam tik pārliecināti par savu īsto un vienīgo patiesību.6/9/15 09:22 pm
Fanošana pieaugušā vecumā šķiet visai īpatnējs fenomens. Droši vien vēl viens veids kā nejusties vienam un būt piederīgam kādai indivīdu grupai, kas vienkāršā veidā ļauj aizpildīt tukšumu prātā vai sirdī vai kaut kur. Cilvēki fano par, šķiet, visu iespējamo, sākot no sporta komandām un beidzot ar grāmatu un datorspēļu varoņiem. Bet viena no dīvainākajām fanošanas formām, ko esmu pamanījis pēdējā laikā, ir fanošana par Egilu Levitu. Nekā citādāk, piemēram, Langas izpausmes es nodēvēt nevaru. Ir ok atbalstīt kaut kādas savas preferences un tās pārstāvošos indivīdus, bet tad, kad šī atbalstīšana sāk līdzināties atbalstam futbola komandai, šķiet, ka ir par daudz. Saprotu, ka ir cilvēku grupa, kurai konkrētais personāžs asociējas gluži vai ar mesiju, kuram bija dots kāds augstāks uzdevums kļūstot par prezidentu un izglābjot latvju tautu, bet viss ir beidzies un tagad taču varētu atlaist un nomierināties, nevis rīkot kaut kādas tikšanās un raudāt publiskajā telpā. Katrā ziņā šāda, jau startā caurkritušu prezidenta kandidātu, glorificēšana izskatās dīvaini.5/30/15 12:07 pm - Never again.
Es saprotu, ka Kaņepe ir baigās kultūras baigais centrs, bet naktī tur iet iedzert bija reāla kļūda. Neviena normāla stiprā alkohola, smird, pilns un pats labākais, ka tu ar savu rumpepsi nevari iet uz terases, jo tā ir pasludināta par ielu un uz ielas dzert nedrīkst. Beigās uz terases vispār vairs iet nedrīkst, arī bez glāzes. Nepaliek skaidrs, kāpēc tajā vietā vienalga ir tik daudz cilvēku un vai viņiem visiem ir tik ļoti vienalga par savu atrašanās vietu vai to prasa statuss, vai arī tādas miskastveida iestādes tagad vienkārši ir modē.Ā un vēl bārmenis par jocīgu nosauca, kas nav nekas slikts, jo tiešām tāds esmu, bet viņaprāt tikai jocīgie dzer tumšo rumu ar kolu t.i. pepsi. Whatever, es rumu vispār skaidrā nedzeru.
4/9/15 09:23 pm
Pirmā doma pēc šodien gaismā izceltajām Iesalnieka pērlēm, ir, ka konvencionālā politiskā karjera viņam būtu jābeidz. Tiešām neesmu drošs, ka ir labi, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs ir atklāts fašists. Tomēr atkāpjoties no pirmajām emocijām, ir diezgan skaidrs, ka pietiekami liela sabiedrības daļas uzskati ir ļoti līdzīgi un vismaz tik pat agresīvi. Tādējādi, ja notiktu neticamais un, piemēram, MK vai Saeima rosinātu Iesalnieka atstādināšanu no amata saistībā ar šiem uzskatiem, tā nebūtu pārāk laba rīcība. Šādai iniciatīvai vajadzētu nākt tieši no sabiedrības, kura izrādītu sašutumu par šādiem uzskatiem. Tas būtu pierādījums tam, ka iespējams tuvojamies Rietumiem un to izpratnei par demokrātiju, toleranci, iecietību un līdzīgām vērtībām.Interesanti, vai šis gadījums uzņems kādus apgriezienus un izpelnīsies kādus oficiālus komentārus un rezonansi tālāk par twitera neīstās dzīves robežām. Principā prasītos kādi oficiāli TM komentāri un kāds sižetiņš Panorāmā ar pašu varoni. Lai arī tie Iesalnieka prāt ir seni ieraksti, atļaušos apgalvot, ka 5-7 gadi nav nemaz tik sen; cilvēks 25 gadu vecumā parasti ir nostiprinājis diezgan skaidru vērtību ietvaru, lai arī tas, protams, var mainīties; šī brīža Iesalnieka izteikumi neliecina, ka viņš savus uzskatus varētu būt mainījis.
Vēl interesanti, vai viņam ir pieeja valsts noslēpumam un ja ir, vai SAB šādus izteikumus uzskata par savienojamiem ar šo pieeju.
3/10/15 03:43 pm - Tūkstošgadu vērtības.
Kad Egilam Levitam šodien Krustpunktā jautāja par partnerattiecību regulējumu, viņš izteica apgalvojumu virkni par to, ka tradicionālā ģimene ir tūkstošiem gadu veca un tikai tradicionālo ģimeni var uzskatīt par ģimeni un tā valstij ir jāaizsargā cik nu vien iespējams; turklāt partnerattiecību likumdošana noved pie viendzimuma laulībām. Nekomentēšu apgalvojumu par tūkstošiem gadu vecām tradicionālajām ģimenēm, kas antropoloģiski ir diezgan absurds izteikums, kā arī apriori pieņēmumu, ka ja kaut kas noved pie viendzimuma laulībām, tad tas ir slikts. Mani vairāk interesē loģika faktā, ka no šī it kā ilglaicīguma izriet tas, ka valstij šis modelis ir pastiprināti jāaizsargā. Ja kaut kas eksistē tūkstošiem gadu un skaidrs, ka vairošanās dziņa (kas neliegsimies ir pamatā šai tradicionālajai vai dabiskajai ģimenes izpratnei) cilvēkiem eksistē droši vien kopš pirmajiem cilvēces un pat dzīvības aizmetņiem, tad ticamākais, ka šis modelis atrodas samērā drošā situācijā. Lai arī kā kādam gribētos apgalvot, ka homoseksuālistu propaganda apdraud heteroseksuālistus, nekas tāds vienkārši nav iespējams, jo seksualitāte nemainās propagandas iespaidā. Līdz ar to, no cilvēktiesību viedokļa būtu jārīkojas tieši pretēji un jāveicina tiesisks regulējums apdraudētākajai sabiedrības daļai - šajā gadījumā cilvēkiem, kuriem ir liegta vienlīdzīga iespēja juridiski apliecināt savas attiecības. Lai nu kā, vienalga, kas būs nākamais prezidents, ticamākais, ka tas būs cilvēks, kurš nekādā veidā nevēlēsies atbalstīt šīs jomas sakārtošanu.
1/22/15 04:35 pm
Šo rakstīju pirms kādiem trim mēnešiem, bet biju pieglabājis nepubliskotu.Baltiju bieži piemin, kad runa ir par post padomju telpas veiksmīgu attīstību Eiropas un Rietumu virzienā. Un ne jau velti. Tiešām, salīdzinot ar pārējām šīs telpas valstīm, tajā skaitā, Krieviju, Baltijai ir krietni veiksmīgāk izdevies attīstīties tiesiskas Rietumu demokrātijas virzienā. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, tuvošanās Rietumiem un Eiropai, daļai sabiedrības sāk kļūt apgrūtinoša. Igaunija, kura jau sākotnēji tuvāk Skandināvijai, uz to arī redzami tiecas. Lietuva un Latvija atkal kaut kur velkas drusku no pakaļas. Lietuva, lai paliek ar savām problēmām, padomāsim par Latviju. Brīžiem šķiet, ka tas, kas Latviju un latviešus dzen uz priekšu, ir nepatika un bailes no krieviem un to atstāto mantojumu. Viss, kas noticis pēc neatkarības atjaunošanas, ir baiļu iespaidā. Lai tiktu prom no krieviem, bija jādara viss, lai mainītu ģeopolitisko kursu. Bet jo tālāk ejam, jo vairāk redzam, ka tā Eiropa un Rietumi tāda izvirtusi Gejropa vien ir. Spiež savas nepareizās vērtības kopā ar visādām nepareizām regulām. Kaut kādā kopējās apziņas līmenī, mēs esam tuvāki krieviem, kā daudziem gribētos atzīt. Jā, es nemitīgi vispārinu, bet tas ir tāpēc, ka politika platiem soļiem soļo konservatīvo vērtību, kuras tik ļoti slavina Krievija, virzienā, un ja tāda politika nebūtu pieņemama, tad rastos arī, piemēram, kāda partija, kas runā par liberālām lietām. Kaut vai tikai idejiski. Tā vietā mums ir citi labumi. Konstitucionāli nostiprināts konkrēts ģimenes modelis; virzīti likuma grozījumi, kas atrunā bērnu seksualizācijas ierobežošanu, lai ko tas arī nozīmētu; katoļu baznīcas viedoklis tiek bieži jautāts, atspoguļots un arī finansēts no valsts līdzekļiem sabiedriskajos medijos; ir bijuši gandrīz veiksmīgi mēģinājumi ierobežot zinātnes darbību virzienos, kas ir valstiski pareizi; jebkuras diskusijas par brīvību palielināšanu, tiek nocirstas jau saknē. Sanāk tāda kā šizofrēnija, personības identifikācijas problēmas. Bēgam no tā, kas mūs tajā pat laikā saista. Eiropā un demokrātijā tuvāka ideja ir par negatīvo brīvību jeb brīvību no, nevis brīvību uz. Brīvību no ierobežojumiem, nevis brīvību uz to, ko atļauj valsts un sabiedrība.
12/5/14 07:24 pm
Pagājušo nakti pie manis sapnī bija atnācis sātans. Tomēr viņš neko man nepiedāvāja un nekāds dialogs nenotika, drīzāk tas viss izskatījās pēc tādas kā pseido cīņas, kurā neviens no mums neuzvarēja, bet katrs aizgāja savu ceļu.Powered by Sviesta Ciba