Tūkstošgadu vērtības.
Kad Egilam Levitam šodien Krustpunktā jautāja par partnerattiecību regulējumu, viņš izteica apgalvojumu virkni par to, ka tradicionālā ģimene ir tūkstošiem gadu veca un tikai tradicionālo ģimeni var uzskatīt par ģimeni un tā valstij ir jāaizsargā cik nu vien iespējams; turklāt partnerattiecību likumdošana noved pie viendzimuma laulībām. Nekomentēšu apgalvojumu par tūkstošiem gadu vecām tradicionālajām ģimenēm, kas antropoloģiski ir diezgan absurds izteikums, kā arī apriori pieņēmumu, ka ja kaut kas noved pie viendzimuma laulībām, tad tas ir slikts. Mani vairāk interesē loģika faktā, ka no šī it kā ilglaicīguma izriet tas, ka valstij šis modelis ir pastiprināti jāaizsargā. Ja kaut kas eksistē tūkstošiem gadu un skaidrs, ka vairošanās dziņa (kas neliegsimies ir pamatā šai tradicionālajai vai dabiskajai ģimenes izpratnei) cilvēkiem eksistē droši vien kopš pirmajiem cilvēces un pat dzīvības aizmetņiem, tad ticamākais, ka šis modelis atrodas samērā drošā situācijā. Lai arī kā kādam gribētos apgalvot, ka homoseksuālistu propaganda apdraud heteroseksuālistus, nekas tāds vienkārši nav iespējams, jo seksualitāte nemainās propagandas iespaidā. Līdz ar to, no cilvēktiesību viedokļa būtu jārīkojas tieši pretēji un jāveicina tiesisks regulējums apdraudētākajai sabiedrības daļai - šajā gadījumā cilvēkiem, kuriem ir liegta vienlīdzīga iespēja juridiski apliecināt savas attiecības. Lai nu kā, vienalga, kas būs nākamais prezidents, ticamākais, ka tas būs cilvēks, kurš nekādā veidā nevēlēsies atbalstīt šīs jomas sakārtošanu.